SVĒTKI. GODADIENAS

Norvēģijas Karalistē

Turpinājums no 1.lpp.

Mēs šajā jautājumā jau esam beiguši sarunas ar Latvijas atbildīgajām personām, un mūsu ārlietu ministriem Valdim Birkavam un Bjernam Torem Godālam atlicis tikai parakstīt attiecīgo līgumu, kolīdz viņi sastapsies. Domāju, tas notiks ļoti drīz, mēneša laikā. Janvārī mūsu ārlietu ministrs Godāls pirmo reizi bija Latvijā kā ārlietu ministrs. Viņš ieradīsies Rīgā arī uz Baltijas Jūras valstu padomes ārlietu ministru tikšanos jūlija sākumā. Savukārt septembrī Latvijā ieradīsies mūsu premjerministrs, tā būs daudzpusēja tikšanās. Arī šie fakti apliecina mūsu valstu ciešos politiskos kontaktus. Pēdējā laikā mēs esam ļoti būtiski paplašinājuši arī kultūras sakarus. Īpaši gribu atzīmēt aprīlī Latvijā sarīkoto Norvēģijas kultūras festivālu, kurā piedalījās daudzi norvēģu mākslinieki. Rīgā notika vairākas norvēģu mākslas izstādes, bija ieradies arī pasaulslavenais norvēģu džeza mūziķis Jans Garbāriks un citas slavenības. Aprīļa beigās Rīgā starptautiskajā baleta festivālā dejoja norvēģu baleta zvaigznes. Šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt. Kultūras apmaiņa bijusi aktīva no abām pusēm — tas ir ļoti būtiski. Daudz labas sadarbības piemēru ir arī tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā. Arī šeit es saredzu ļoti pozitīvu sadarbības attīstību starp mūsu valstīm. Tieši pēdējā laikā strauji audzis Norvēģijas firmu investīciju apjoms Latvijā. Un tas ir labs piemērs arī citu valstu iespējamajiem investētājiem Latvijā.

— Vai, jūsuprāt, šo straujo divpusējo attiecību attīstību ir ietekmējusi Latvijas prezidentūra Baltijas Jūras valstu padomē?

— Es domāju, ļoti lielā mērā. Šī taču ir pirmā reizi, kad Latvija kopš savas neatkarības atjaunošanas uzņēmusies šādu atbildīgu starptautisku misiju. Jūsu valsts kā BJVP priekšsēdētājas loma bijusi ļoti nozīmīga un produktīva. Šis laiks ir būtiski aktivizējis arī mūsu valstu divpusējās attiecības.

— Pēdējā laikā ievērojami pieaudzis arī Norvēģijas investīciju apjoms Latvijā.

— Tas ir ļoti zīmīgi. Latvijas ekonomikā ir iesaistījušies vairāki ļoti nozīmīgi norvēģu investētāji. Es gribu vispirms minēt “Statoil”, kas Rīgas ostā būvē naftas terminālu. Tie ir ļoti lieli ieguldījumi kopā ar somu “Nesti”. Savukārt Varnera grupa kopīgi ar Hakona grupu Latvijā atjauno vairākas viesnīcas un lielveikalus: “Doli”, kas jau gatava, lielo universālveikalu Vecrīgas centrā, arī “Minsku” un “Eiropas centru”. Viņi ir arī iznomājuši Rīgas centrālo dzelzceļa staciju, lai restaurētu un iekārtotu veikalus un restorānus. Tas būs ļoti ērti cilvēkiem, kas izmanto dzelzceļu. Es ceru, ka šis paraugs mudinās arī citas norvēģu firmas uz jaunām investīcijām.

— Tas būtu patiešām apsveicami. Un varbūt norvēģu paraugs iespaidotu arī citu valstu uzņēmējus.

— Protams! Es gribētu ko teikt arī par vēl svaigo notikumu hokeja jomā: Latvijas komanda ieguva septīto vietu pasaules čempionātā. Tas lika Latvijas vārdu skandēt visā pasaulē! Ikviens, kas interesējas par sportu, tagad runā par Latviju. Tas ļoti paspilgtināja Latvijas starptautisko tēlu.

— Es jūs pazīstu kā lielu sporta lietpratēju, tāpēc gribu vaicāt: vai jums šāds Latvijas komandas sasniegums bija pārsteigums? Un kā jūs vērtējat savas komandas zaudējumu latviešiem?

— Diemžēl Norvēģija uz šo čempionātu neatsūtīja pašu labāko komandu. Mēs spēlējām vienā grupā ar Latviju un zaudējām jums ar 6:3. Par jūsu komandu — es sagaidīju, ka Latvijas hokejisti būs starp desmit labākajām komandām. Taču septītā vieta — tas bija daudz iespaidīgāk par visām prognozēm. Un, ja vien jūsu komandai būtu vairāk veicies spēlēs pret Itāliju, Kanādu un pat pret Zviedriju, Latvija varēja būt pat starp četrām labākajām valstīm. Es esmu pārliecināts, ka nākamā gada čempionātā Latvijas komanda vēl sevi parādīs. Es jūs, latviešus, vēlreiz apsveicu ar šo patiešām lielo sasniegumu!

— Paldies! Kā jūs vērtējat Latvijas attīstību citās jomās? Es domāju šo pēdējo gadu — salīdzinājumā ar iepriekšējiem.

— Zinu, ka Latvijai patiešām ļoti smags bija 1995.gads — sakarā ar smago banku krīzi. Taču pēc tam Latvijas ekonomikā bijusi ļoti pozitīva attīstība, par to liecina arī jūsu ekonomikas jaunākie rādītāji. Inflācija ir samazinājusies, un ekonomikā šogad sagaidāms pieaugums par 3—5 procentiem. Latvijas valdība ir iesniegusi sabalansētu budžetu. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas ekonomika attīstītos pareizā virzienā. Pēc pašvaldību vēlēšanām darbu ir sākušas jaunas komandas. Arī Latvijas tirdzniecība ar citām valstīm attīstās veiksmīgi. Tā ka Latvijas ekonomikā ir patiešām daudz pozitīvu iezīmju.

— Kā jūs vērtējat Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties Eiropas Savienībā un NATO? Kā zināms, Norvēģijas sabiedrība savā laikā referendumā izlēma atturēties no Eiropas Savienības. Taču jūsu valsts jau sen ir NATO locekle.

— NATO un Eiropas Savienība, protams, ir divas dažādas struktūras. Attiecībā uz NATO paplašināšanu vēl nekas nav izlemts. Šovasar Madrides samitā tiks lemts, ar kurām kandidātvalstīm sākt sarunas, uzaicinot tās iestāties NATO. Taču ir zināms, ka vienai vai vairākām valstīm tiks piedāvāts sākt sarunas par iestāšanos NATO. Tātad mums jāgaida Madrides tikšanās, lai par NATO paplašināšanu varētu runāt konkrētāk. Kas attiecas uz Eiropas Savienību: jūs sekmīgi gatavojaties sarunām ar ES par iestāšanos. Jūs jau esat atbildējuši uz daudziem Eiropas Komisijas jautājumiem par situāciju Latvijā dažādās dzīves jomās, un jūs joprojām sekmīgi atbildat arī uz papildjautājumiem. Tagad Eiropas Komisijai jāveido bāze sarunām ar Latviju un citām kandidātvalstīm. Es domāju, visi sagatavošanās darbi norit patiešām sekmīgi. Jā, Norvēģija nav ES locekle, taču mēs augstu vērtējam ES lomu Eiropā. Visi šīs organizācijas lēmumi ir svarīgi arī Norvēģijai. Un mūsu valsts, kā zināms, ir pilntiesīga Eiropas ekonomiskās zonas locekle. Tādējādi arī mūsu valsts daļēji piedalās Eiropas sadarbībā, kaut arī Norvēģija nav pilntiesīga ES locekle un nepiedalās šīs organizācijas lēmumu pieņemšanā.

— Taču Norvēģija ilgus gadus bijusi ļoti svarīga NATO dalībvalsts. Es uzsveru jūsu valsts svarīgumu transatlantiskajā savienībā, jo vienīgi Norvēģijai Eiropas ziemeļos bija robeža ar Varšavas militāro paktu.

— Jā, tā bija 200 km gara robeža. Un mums joprojām ir šī robeža ar Krieviju. Tāpat kā Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Somijai. Tā ka dalība NATO Norvēģijai bijusi ārkārtīgi nozīmīga ilgus gadus pēc Otrā pasaules kara. NATO joprojām ir ļoti nozīmīga organizācija, taču tagad tā ir pavisam cita. NATO ir mainījusies, tāpat kā mainījušās attiecības starp valstīm, un nākotnes NATO būs pavisam citāda, nekā tā bija pagātnē. Un man ir saprotama Latvijas un pārējo Baltijas valstu vēlme iestāties šajā organizācijā.

— Vēstnieka kungs, esmu ne reizi vien bijis šeit Norvēģijas Karalistes vēstniecībā Vecrīgā, Zirgu ielā. Taču pirmoreiz šeit esmu Norvēģijas valsts īpašumā.

— Jā, nupat abas valstis parakstīja pēdējos dokumentus par īpašumu apmaiņu starp Latvijas vēstniecību Oslo un Norvēģijas vēstniecību Rīgā. Tagad mēs esam pilntiesīgi šīs brīnišķīgās ēkas īpašnieki. Mums pieder gan celtne, gan arī zeme ap to. Tā ir ļoti emocionāla lieta. Mēs šeit jūtamies patiešām kā mazā Norvēģijas zemes daļiņā. Un Latvijas vēstniecības darbinieki Oslo centrā tagad var justies kā mazā Latvijas zemes daļiņā. Arī tā ir skaista ēka pašā labākajā vēstniecību rajonā Oslo — Latvijas vēstniecība atrodas starp Zviedrijas un Šveices vēstniecību. Latvijas vēstniecība Oslo, cik zinu, tiks oficiāli atvērta līdz šī gada beigām ar svinīgu ceremoniju. Ar prieku varu teikt, ka mums jau tagad ir ļoti labi sakari ar Latvijas vēstniecību Oslo. Mums ir daudz kopēja, ļoti bieži sazināmies. Cits citu jau labi pazīstam.

— Jūs ļoti optimistiski vērtējat šo laiku abu mūsu valstu attiecībās.

— Jā, ļoti optimistiski.

— Vai mums patiešām nav nekādu problēmu?

— Ziniet, nav. Tagad mēs būsim atrisinājuši vīzu jautājumu. Tas bija svarīgs valstu divpusējo attiecību jautājums, par ko mēs diskutējām divus gadus, kopš esmu Latvijā. Nu tas ir sekmīgi atrisināts. Patiešām neredzu nekādas problēmas mūsu divpusējās attiecībās un esmu priecīgs, ka varu būt Norvēģijas vēstnieks tieši jūsu valstī.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors