Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lauku uzņēmēju atbalstam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.1997., Nr. 121 (836) https://vestnesis.lv/ta/id/43499

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Norvēģijas Karalistē

Vēl šajā numurā

16.05.1997., Nr. 121 (836)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PRESES KONFERENCES

Lauku uzņēmēju atbalstam

Vakar, 15. maijā, Zemkopības ministrijā notika preses konference, kurā zemkopības ministrs Roberts Dilba informēja preses pārstāvjus par norisēm Ministru kabineta otrdienas sēdē. Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Māris Sprindžuks pastāstīja par sava departamenta darbību, un valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams sīkāk izklāstīja subsīdiju principus un paredzamo subsidēšanas mehānismu nākamajam gadam.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba izteica gandarījumu, ka Zemkopības ministrijai izdevies Ministru kabinetā aizstāvēt iesniegtās programmas un ka Ministru prezidents Andris Šķēle atzinīgi novērtējis ministrijas darbu. Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas veidotas ilglaicīgam lauku uzņēmēju atbalstam, bet atbalsts būs tikai tādiem uzņēmējiem, kuri strādā nākotnei un kuri ir un būs spējīgi paši veidot savu darbību, negaidot vadošus norādījumus “no augšas”. Jārēķinās, ka uzņēmējdarbībā ir veiksmes un neveiksmes un ka ne visi laukos dzīvojošie būs aktīvi preču produkcijas ražotāji. Tādēļ jāattīsta infrastruktūra, jāpalīdz radīt jaunas darba vietas, spējīgus uzņēmumus, jo dzīvot laukos nebūt nenozīmē nodarboties tikai ar lauksaimniecību un no tās pārtikt. Taču šeit jāsaskaras ar ļoti smagu problēmu, proti, cilvēki neprot un negrib strādāt. Daža zemnieku saimniecība strādniekus meklē vairākus desmitus kilometru lielā apkārtnē, jo tuvumā dzīvojošie nav gatavi darba tirgum un atļaujas strādāt pa roku galam. Vai valsts šeit palīdzēs? Vai valstij tas būtu jādara? Un — vai šeit atkal vainīga būs Zemkopības ministrija? Vienīgais, ka var darīt un darīs Zemkopības ministrija, — veicinās tādu uzņēmumu rašanos, lai laukos dzīvojošie varētu izvēlēties sev vispiemērotāko nodarbošanos, ne tikai tiešu saistību ar lauksaimniecību. Šādas atbalsta programmas izveidošanu subsīdiju veidā akceptēja arī Ministru kabinets. Jācer, ka šīs programmas akceptēs arī Saeima.

Otrs svarīgs solis — Ministru kabineta sēdē akceptēja nodokļu atlaižu saglabāšanu jaunajiem lauksaimniekiem, iesācējiem, kuri potenciāli spējīgi izvērst saimniecisko darbību. Varbūt šajā sistēmā būs nelielas izmaiņas, bet pamatā nodokļu atlaides saglabātas tiks. Tas ir būtisks atbalsts lauksaimniecībai.

Attiecībā uz akcīzes nodokli. Šoreiz nav bijuši iebildumi no Finansu ministrijas puses, un iespējams, ka šo jautājumu zemniekiem vēlamā gultnē palīdzēja ievirzīt nesenie zemnieku nemieri. Priekšlikumi tika pieņemti, un akcīzes nodoklis tiks atmaksāts divu nedēļu laikā no dokumentu iesniegšanas brīža. Vairs nebūs ierobežojumu, kādā termiņā dokumenti iesniedzami — tas atstāts paša zemnieka izvēlei, un nepieciešami būs tikai divi dokumenti: izziņa no pagasta par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un rēķins, kas pierādīs, ka degviela pirkta licencētā uzņēmumā.

Māris Sprindžuks pastāstīja, ka Integrācijas un ārējo sakaru departaments ir izveidots šā gada februārī reorganizācijas rezultātā uz bijušā Ārējo sakaru departamenta bāzes. Departamentā ir divas nodaļas — Integrācijas nodaļa un Starptautisko attiecību nodaļa. Departamenta galvenie uzdevumi ir koordinēt ZM un visas lauksaimniecības integrācijas darbu saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā — direktīvu ieviešana līdz 2000.gadam ( to ir vairāk nekā 150), PHARE programmu koordinēšana, darbs ar divpusējiem ārvalstu palīdzības projektiem, attiecību veidošana ar starptautiskajām lauksaimniecības organizācijām — FAO, OECD un citām Eiropas struktūrām, informācijas apmaiņa un vizīšu organizēšana, kā arī materiālu tulkošana, ārzemju sarakstes nodrošināšana galvenokārt angļu, vācu un franču valodā un rūpes par protokola ievērošanu.

Tuvākajā laikā — līdz septembrim — Latvijā viesosies Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes lauku vides, lauksaimniecības un tūrisma ministrs Hanss Vīzens, Francijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības ministrs, Kipras lauksaimniecības ministrs, ES komisārs lauksaimniecības jautājumos Francs Fišlers un Spānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministre. Nule ZM viesojās Nīderlandes Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji, lai gūtu viedokli par Latviju kā asociēto valsti un noskaidrotu, vai Latvija ir gatava iekļauties Eiropas Savienībā.

Vēl Māris Sprindžuks pastāstīja, ka PHARE projektu palīdzība, kas ir balstīta uz Latvijas valdības un Eiropas Komisijas līgumu, ir domāta asociēto valstu sagatavošanai, lai tās spētu iestāties Eiropas Savienībā. Tā ir saistīta ar likumdošanas saskaņošanu, laboratoriju iekārtu modernizēšanu, datorprogrammu ieviešanu un vēl daudzām dažādām lietām. PHARE programmu ietvaros paredzētas arī investīcijas, bet tikai valsts sektoram. Šogad ZM sāksies trīs lieli projekti par summu, lielāku nekā 3 tūkstoši latu, — “Institucionālā attīstība”, “Kvalitātes kontrole” un “Lauku ekonomikas dažādošana”.

Valsts sekretāra vietnieks Marģers Krams izstāstīja, ka valsts atbalsta programma lauksaimniecībai 1998. gadam skatīta Ministru kabineta otrdienas sēdē un šī programma konceptuāli atbalstīta. Tātad nākamajā gadā tiks ievērots Lauksaimniecības likumā paredzētais princips, ka lauksaimniecībai subsīdiju veidā jānovirza 3 procenti no valsts budžeta. Šobrīd zemes reforma tuvojas noslēgumam, un tagad tā būtu jānostiprina. Tādēļ jāakcentē lauksaimniecības strukturālā uzlabošana, ko varētu saukt arī par optimizāciju. Protams, tiek ņemts vērā arī tas, kādas lauksaimniecības atbalsta formas pastāv Eiropas Savienībā.

Subsīdiju galvenais mērķis ir lauksaimniecības kā ražošanas nozares atbalstīšana, lai varētu izveidot efektīvi ražojošu lauksaimniecību un lai tā piepildītu Latvijas tirgu, spētu konkurēt Baltijas ekonomiskajā telpā un varētu sevi pieteikt arī lielajā Rietumu koptirgū. Paredzamā subsīdiju summa nākamajā gadā ir 20 miljoni latu, un reālie to saņēmēji varētu būt apmēram 20 procenti no visiem 94 tūkstošiem Latvijas zemnieku.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!