Pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā — Lietuvas ārlietu ministrs

Rīgā 19.maijā

Preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

“Šis ir tikai taktisks jūras robežas leģitimēšanas jautājums,” teica Lietuvas ārlietu ministrs, paužot pārliecību, ka arī šis jautājums tiks sekmīgi atrisināts un nekavēs Lietuvas un Latvijas integrāciju Eiropas struktūrās.

Atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumu par Lietuvas “īpašo pozīciju” Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumā, ko Lietuvas pārstāvji izteikuši starptautiskos forumos — ka Lietuva arī viena varētu tikt vispirms uzņemta ES, — Aļģirds Saudargs teica: “Tā nav pozīcija, tā drīzāk ir īpaša metode”. Es esmu pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk visas trīs Baltijas valstis būs Eiropas Savienības locekles. Taču dažkārt jēdziens “trīs Baltijas valstis” starptautiskajās aprindās tiek uztverts negatīvi. Tas ir tāds nevēlams pagātnes stereotips. Lietuva grib salauzt šo stereotipu, bet negrib salauzt Baltijas valstu attiecības,” teica Aļģirds Saudargs, izsakot pārliecību, ka gadījumā, ja kāda no Baltijas valstīm pirmā tiktu uzņemta Eiropas Savienībā, tā varētu sekmēt pārējo Baltijas kaimiņvalstu uzņemšanu šajā ietekmīgajā starptautiskajā organizācijā. Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs piebilda, ka “Lietuvai, protams, ir tiesības uz savu pozīciju un saviem “instrumentiem” ceļā uz Eiropas Savienību”. Viņš arī uzsvēra, ka Lietuva, deklarējot savu metodi, ir vēl vairāk pievērsusi starptautisko politisko aprindu uzmanību Baltijas valstīm. V.Birkavs arī izteica viedokli, ka visu trīs Baltijas valstu attieksme, arī niansētajā pieejā kopīgajam stratēģiskajam mērķim — integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās — ir bijusi pareiza.

Uz nākamo Latvijas žurnālistu jautājumu — kāpēc Lietuvas attieksme pret Baltijas Muitas ūniju esot tik rezervēta, Aļģirds Saudargs atbildēja: “Mūsu attieksme nav negatīva. Vienīgi mēs uz to raugāmies citā kontekstā. Mēs šajā jautājumā vadāmies no viedokļa par integrāciju Eiropas Savienībā. Mums ir jāharmonizē sava likumdošanas sistēma atbilstoši ES prasībām un kritērijiem, jo ir cerības, ka nākamgad jau sāksies sarunas par mūsu iestāšanos šajā organizācijā.”

Valdis Birkavs preses konferencē minēja arī ekoloģiska rakstura problēmas, kas radušās sakarā ar Lietuvas saimniecisko objektu būvi un atrašanos pie Latvijas robežas. Lūgts precizēt šo jautājumu, V.Birkavs teica, ka runa nav tikai par jaunceļamo Lietuvas naftas terminālu Butiņģē, bet arī par Mažeiķu naftas pārstrādes kombinātu un Akmenes cementa fabriku, kuru izplūdes gāzes valdošie vēji parasti nes uz Latvijas teritoriju. Latvijas ārlietu ministrs izteica viedokli, ka šajā situācijā starp abām kaimiņvalstīm vajadzētu noslēgt attiecīgu līgumu — līdzīgi kā ar Igauniju. Lietuvas ārlietu ministrs pēc šiem Valda Birkavs vārdiem teica: “Diemžēl mēs neesam valdnieki pār vējiem.” “Taču mēs esam valdnieki pār līgumiem,” atteica Latvijas ārlietu ministrs.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Sarunas laikā Lietuvas vēstnieks Latvijā Rimants Karazija un Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”