Zinātņu akadēmija – Daugavpilī

Turpinot sadarbību ar Latvijas novadiem, kas “Letonikas” programmas ietvaros jau sekmīgi attīstās ar Sēliju un Ziemeļkurzemi, Latvijas Zinātņu akadēmija savu kārtējo sēdi 15. maijā bija sarīkojusi Daugavpilī. Tā notika Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē ar tās mācībspēku aktīvu līdzdalību. Sēdē piedalījās akadēmiķi Tālis Millers, Juris Ekmanis, Andrejs Siliņš, Juris Bojārs, Saulvedis Cimermanis, Ēvalds Mugurēvičs un Pēteris Prokofjevs un ZA korespondētājlocekļi Gunārs Andrušaitis, Artūrs Balklavs, Jānis Kristapsons, Īzaks Rašals, Valentīna Skujiņa, Aija Melluma un Ādolfs Krauklis, Daugavpils Pedagoģiskās augstskolas rektors pedagoģijas doktors Bruno Jansons, universitātes docenti Amandis Podiņš, Henrihs Soms, Valda Ozoliņa un citi mācībspēki.

Diskusiju par kultūru un zinātni Latvijas novados kā kultūrvēstures un nākotnes attīstības faktoru dziļākas izpratnes un tālāku sakarību gultnē ievadīja piemiņas brīdis ZA goda locekles Marijas Šimanskas atdusas vietā, plašais ekskurss Pedagoģiskās universitātes attīstības lokos un nākotnes perspektīvās un it sevišķi — jauniešu klātbūtne. Tika apbalvoti studentu zinātnisko darbu konkursa uzvarētāji.

Universitātē darbojas doktorantūra un padomes ar zinātnisko grādu piešķiršanas un habilitācijas tiesībām tādās nozarēs kā mācīšanas metodika, literatūrzinātne, valodniecība un cietvielu fizika. Pamatojoties uz Minsterē un ASV radītajām iestrādēm, pirms pieciem gadiem tika izveidots Latgales Pētniecības institūts. Tas apvieno zinātniekus, kas strādā dažādās Latgales izpētes jomās, rīko zinātniskas konferences par Latgales vēsturi, kultūru un tautsaimniecību un izdod rakstu krājumu “Acta Latgalica”. Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs aktīvi sadarbojas ar starptautiskajām vides aizsardzības organizācijām. Piedaloties dažādos projektos un programmās, daugavpilieši sadarbojas ar Parīzes, Bristoles, Odenses, Fehtas, Tallinas, Viļņas, Maskavas, Pēterburgas, Vitebskas un vairāku citu pilsētu augstskolām. Ik gadus universitātē strādā vieslektori no ASV, Anglijas, Austrālijas, Zviedrijas un Polijas.

Ievadot apaļā galda diskusiju, akadēmiķis Andrejs Siliņš sēdes dalībniekus sveicināja no ZA viceprezidenta Jāņa Stradiņa, kam veselības stāvoklis bija liedzis ierasties Daugavpilī.

Docente Valda Ozoliņa sniedza ieskatu universitātes Cilvēkarhīva veidošanas iecerēs. Savas atmiņas par Daugavpilī pavadīto laiku un saikni ar šo mācību iestādi, kas pērn atzīmēja 75.gadskārtu, uzrakstījuši daudzi Latvijā un tālu pasaulē pazīstami cilvēki. Šoreiz — rakstnieka un ķīmijas doktora, Latvijas ZA ārzemju locekļa Nikodēma Bojāra atmiņu stāstījums:

“Pirmos divus skolas gadus es pavadīju uz laukiem Zaķīšu pamatskolā, kur mana māte Elvīra Bojārs, dz. Buchholcs, strādāja kā skolotāja. 1934.gada rudenī vecāki man atļāva pāriet uz Daugavpils skolotāju institūta pamatskolu, kuŗu beidzu kā pirmais skolnieks piecus gadus vēlāk — 1939.g. pavasarī.

Mani skolnieka gadi Daugavpils skolotāju institūta pamatskolā ir palikuši manā atmiņā kā spoža laimes sala, kad neviens dziļu bēdu mākonis nekad neaptumšoja manu laimīgo bērnību. Tikai pašas pirmās dienas man bija pagrūtas tā iemesla dēļ, ka mācības nenotika vienā un tai pašā klases telpā, bet daudziem priekšmetiem citās telpās, un, tā kā man vēl nebija draugu, tad citi skolnieki un skolnieces aizspurdza prom kā bites, bet es, no laukiem iebraucis deviņus gadus vecs zēns, nezināju kur iet, ja nepaguvu citiem aizskriet līdzi. Turpat kopā ar pamatskolas ēku bija arī skolotāju institūta celtne, un mācības notika vai nu vienā vai otrā ēkā, kuŗas bija savienotas ar daudziem gaiteņiem un trepēm vairākos stāvos.