Latvijas hokejisti Saeimā

Vakar, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Latvijas hokeja izlases dalībniekiem, kuri nesenajā pasaules čempionātā Somijā ieguva godpilno septīto vietu, kā arī ar Latvijas Hokeja federācijas pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētājs īsā uzrunā izteica gandarījumu par hokejistu lielo veikumu, pārstāvot starptautiskajā arēnā ne tikai tradīcijām bagāto Latvijas hokeju, bet arī Latvijas valsti. “Mūsu karogu un mūsu himnu,” — sacīja A.Čepānis, — “pateicoties jūsu uzvarām, redzēja un dzirdēja miljoniem cilvēku visā pasaulē, un tas ir neatsverams ieguldījums Latvijas prestiža celšanā. Varu iedomāties, cik smags, nepateicīgs un brīžiem arī bīstams ir jūsu darbs. Jūs esat paveikuši to godam, un tautas mīlestība tam ir vislabākais apliecinājums. Latvijas parlamenta vārdā atļaujiet izteikt jums vissirsnīgāko paldies un novēlēt nākotnē šos panākumus vismaz atkārtot.”

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Uģis Magonis, atzīmēdams pozitīvos rezultātus, ko devusi Latvijas pilsonības piešķiršana vairākiem izlases kandidātiem, vērsa Saeimas priekšsēdētāja uzmanību uz to, ka attiecīgie dokumenti ir sagatavoti vēl astoņiem pretendentiem. U.Magonis izteica cerību, ka sadarbībā ar Saeimu izdosies atrisināt jautājumu par jaunatnes sporta haļļu celtniecību. “Ar savu spēli esam pierādījuši ne tikai mīlestību uz hokeju,” — teica U.Magonis, — “bet arī spēju cienīgi pārstāvēt savu valsti.”

Tikšanās noslēgumā hokejisti saņēma Saeimai veltītu reprezentācijas izdevumu, A.Čepānim tika pasniegts izlases vimpelis, kā arī suvenīra nūja un ripa. Plenārsēžu zālē notika kopīga fotografēšanās.

Tūdaļ pēc Latvijas hokeja valsts vienības tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni “Latvijas Vēstnesim” sniedza interviju mūsu hokejistu izlases komandas kapteiņa vietnieks Harijs Vītoliņš, juniors. Viņa vectēvs Harijs Vītoliņš savulaik, trīsdesmito gadu beigās, spēlēja Latvijas nacionālajā hokeja izlasē, bet pēckara gados mācīja spēlēt hokeju ar ripu jeb, kā toreiz sacīja, kanādiešu hokeju šī sporta veida pirmajiem entuziastiem Krievijā. Viņa dēls, arī Harijs Vītoliņš sešdesmitajos gados bija toreizējās “Daugavas” hokeja meistarkomandas uzbrukuma spēlētājs, tagad — Latvijas Hokeja federācijas amatpersona. Bet nupat Vītoliņu hokejdinastijas trešās paaudzes pārstāvis kopā ar saviem cīņu biedriem ieguva augsto 7. vietu pasaules labāko hokeja izlašu konkurencē un jūtas ļoti laimīgs, ka izdevies piepildīt sava tēva un vectēva cerības uz Latvijas hokeja nokļūšanu augstākajos slavas pakāpienos.

— Vai varam uzskatīt, ka tagad Latvija ir kļuvusi, ja ne par hokeja lielvalsti, tad vismaz par tādu nozīmīgu hokeja zemi, ar ko visi pasaulē nopietni rēķinās?

— Es domāju, ka nu jau noteikti rēķinās. Līdz ar to nākamgad pasaules čempionātā mums būs divtik grūti spēlēt, jo mūsu galvenie pretinieki ir konstatējuši, ka mums ir stipra komanda, turklāt ar senām, labām tradīcijām. Iespējams, ka beidzot arī mūsu valstī sapratīs, ka hokejam ir ierādāma viena no pirmajām vietām starp citiem sporta veidiem, kā tas Latvijā bija pirms apmēram desmit gadiem.