Pie Valsts prezidenta

— Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri

Vakar, 19.maijā, Valsts prezidents tikās ar Baltijas valstu bruņoto spēku komandieriem.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš atzīmēja, ka savstarpējās sarunās panākta vienošanās jautājumā par to, kā organizēt Baltijas bataljona apgādi, kā arī ieskicēja jautājumus, kas būtu jārisina tuvākajā nākotnē, proti, par “Baltbata” tālākiem uzdevumiem un veselas vienības izvietošanu misijā.

Sarunas gaitā tika runāts par gaidāmajām mācībām “Baltic Challenge – 97”, kas šogad notiks Igaunijā, piedaloties 9 valstu pārstāvjiem un pulcējot aptuveni divarpustūkstoš dalībnieku. Igaunijas bruņoto spēku komandieris Johaness Kerts atzina, ka šīs mācības būs uzskatāms ziņojums pasaulei un labs piemērs trīs Baltijas valstu savstarpējai sadarbībai, piebilstot, ka tajās izmantos pieredzi, kas gūta mācībās “Baltic Challenge –96” Latvijā.

Lietuvas bruņoto spēku komandiera vietnieks Valds Tutkus pauda savu pārliecību: militārpersonu savstarpējās tikšanās pierāda, ka tās spēj ātri vienoties. Viņš, tāpat kā Igaunijas bruņoto spēku komandieris, uzsvēra veiksmīgo trīs Baltijas valstu sadarbību programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, vēršot uzmanību uz to, ka jāiet tālāk un jārīko brigādes līmeņa kaujas mācības.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir jābūt savai stingrai pozīcijai un jārūpējas, lai Baltijas valstu militārās struktūras būtu mobilas, spēcīgas un labi organizētas, apliecinot gatavību uzņemšanai NATO. Prezidents atzīmēja, ka trīs Baltijas valstu sadarbība ir pierādījums tam, ka tās spēj cita citu aizstāvēt, kā būtisku akcentējot faktu, ka tieši militārpersonas apliecina Baltijas valstu spēcīgo savienību. G.Ulmanis atzina, ka šādas Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru tikšanās — ar konkrētu pragmatisku saturu un regularitāti — ir absolūti nepieciešamas. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstu aizsardzības spēku kvalitātei jābūt pārliecinošai. Skarts arī jautājums par kopīga ģenerālštāba izveidošanu, kas koordinētu militāro sadarbību Baltijas valstu starpā.

Prezidents runāja arī par trīs Baltijas valstu prezidentu gaidāmo tikšanos Igaunijā. Noslēgumā Guntis Ulmanis vēlēja Baltijas valstu bruņoto spēku komandieriem sekmīgu turpmāko sadarbību.

— izglītības un zinātnes ministrs

Piektdien, 16. maijā, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas notika saruna ar izglītības un zinātnes ministru Juri Celmiņu. Saruna skāra jaunā Izglītības likuma projekta pamatnostādnes izglītības sistēmas optimizācijā. Saeimas izskatīšanai likumprojekts tiks nodots rudens sesijā.

G.Ulmanis vēlējās pārrunāt ministrijas pozīciju jautājumos par pedagogu atestāciju, skolu un pedagogu finansēšanu, latviešu valodas īpatsvaru vidējās un augstākajās mācību iestādēs, patriotiskās un reliģiskās izglītības īstenošanu, svešvalodu apguves perspektīvām, mācību līdzekļiem un programmām Latvijas skolās.

Valsts prezidents uzsvēra, ka latviešu valodai kā valsts valodai jāiegūst noteicošā pozīcija visos izglītības līmeņos, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai jāveicina mācību literatūras un skolotāju kvalifikācijas līmeņa nodrošinājums valsts valodā. Tādējādi rastos iespēja ilglaicīgai, pakāpeniskai un brīvprātīgai pārējai uz izglītību valsts valodā, dabiski paplašinoties latviešu skolu tīklam un samazinoties skolu skaitam ar krievu mācībvalodu.

Pārrunājot patriotiskās un militārās mācības nepieciešamību skolās, G.Ulmanis pauda uzskatu, ka tā ir ļoti nepieciešama. Ministrs informēja, ka par šo jautājumu ministrijā vēl notiekot diskusijas. Savukārt ticības mācības apguve ir brīvprātīga. “Pēc tikšanās ar Romas pāvesta nunciju vēlreiz esmu guvis pārliecību, ka galvenais ticības mācībā ir ekumēnisms, neuzspiežot nevienu no konfesijām, bet mācot kristietības pamatus un kristietības vēsturi vispār. Kuru baznīcu apmeklēt, tas lai paliek katras ģimenes un indivīda ziņā,” teica Valsts prezidents.

Runājot par mācību literatūru un programmām, G.Ulmanis vēlējās uzzināt ministrijas nostāju sakarā ar informāciju no Daugavpils, kur krievu skolām mācību grāmatas solījusies piegādāt Maskava. Ministrs informēja, ka ikviena grāmata lietošanai mācību procesā ir jāapstiprina Izglītības un zinātnes ministrijā. Turklāt skolām ar krievu macībvalodu gāmatas tiekot izdotas un sagatavotas par budžeta līdzekļiem, un neesot pamata uzskatīt, ka grāmatu nepietiek.

Attiecībā uz skolotāju algām izglītības ministrs darīja zināmu, ka vēl šogad izdosies paaugstināt samaksu skolotājiem, kas strādā specializētajās internātskolās, bet vispārējs algu paaugstinājums līdz ar skolotāju atestāciju plānots nākamā gada budžetā.

Sarunas gaitā skarts arī jautājums par vispārējās un profesionālās izglītības īpatsvaru Latvijas skolās. Pagaidām tas ir 65 un 35 procenti, turpretim Eiropas valstīs šis rādītājs ir apgriezti proporcionāls. Ministrs un prezidents pārrunāja skolu finansēšanas iespējamos un esošos variantus, svešvalodu apguves principus. G.Ulmanis pauda viedoklis, ka šajā ziņā nedrīkstētu veidoties pārprasta tendence, ka svešvalodu izmantošana mācību procesā sāk dominēt pār valsts valodu, kas jau notiek, jo trūkst mācību literatūras latviešu valodā.

— kultūras ministrs

Vakar, 19.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar kultūras ministru Rihardu Pīku.

Tikšanās laikā pārrunāts, kā tiek organizēti Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienai veltītie pasākumi. Ievērojamā valstsvīra dzimšanas dienas pasākumu ietvaros notiks zinātniska konference, tiek veidotas ekspozīcijas Latvijas muzejos Rīgā un Latvijas novados. Vasarā notiks K.Ulmanim veltīts Vienības velobrauciens. 4.septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī izskanēs K.Ulmaņa 120. dzimšanas dienai veltīts koncerts.

Valsts prezidenta preses dienests