Uz Saeimas deputātu pieprasījumu un

jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministru Uz dok.nr.2446, 2446a — dok.nr.2446b

prezidents Par zemnieku kreditēšanas politikas pilnveidošanu

A.Šķēle, un zemniecības saimnieciskā stāvokļa normalizāciju

Ministrs un saimnieciskās darbības plānošanas

R.Dilba iespējamības nodrošināšanu

6.Saeimai

Zemkopības ministrija nosūta sagatavotās atbildes uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, I.Liepas, J.Kazāka, O.Kostandas, E.Grīnberga, M.Bekasova un A.Golubova pieprasījumu.

1997.gada 29.aprīlī Zemkopības ministrs R.Dilba

1. Lūdzam paskaidrot, kāpēc valdība pretēji lauksaimniecības likuma 16.panta prasībām nenodrošina subsīdijas zemniecībai 3% apmērā no valsts pamatbudžeta?

Lauksaimniecības likumu Saeimā pieņēma 1996.gada 24.oktobrī, bet, uzsākot 1997.gada budžeta pieprasījuma projekta izstrādi, visām ministrijām jau 1996. gada maijā tika noteikti budžeta izdevumi “griesti”.

Līdzekļu palielinājums subsīdijām līdz 3% no pamatbudžeta izdevumiem izsauktu finansējuma samazinājumu kādai citai nozarei.

Neraugoties uz vairākkārtējām Zemkopības ministrijas iebildēm par finansējuma palielināšanu subsīdijām, atbalsts netika rasts, un Saeima 1996.gada 11.decembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 1997.gadam”, kurā subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēti Ls 10,0 milj. jeb 1,84% no valsts pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.

2. Ko valdība darīs, lai izpildītu šo Lauksaimniecības likuma prasību 1997.gadā?

Zemkopības ministrija atbalsta Zemnieku savienības frakcijas sagatavotos priekšlikumus izskatīšanai starpfrakciju padomes sēdē, kā to paredz deklarācija par Ministru kabineta darbu. Priekšlikumi paredz 1997.gada budžeta ieņēmumu pārsniegumu virs likumā noteiktā apjoma prioritāru novirzīšanu Lauksaimniecības likuma izpildei.

3. Kādā formā minētās 3% subsīdijas tiek plānotas 1998. un 1999.gada budžetā?

Zemkopības ministrija pašlaik izstrādā subsīdiju programmas 1998.gadam un turpmākajam laikaposmam, lai panāktu iekšējā tirgus maksimālu piesātinājumu ar pašražotām konkurētspējīgām precēm, kā arī efektīvi un vidi saudzējoši izmantojot Latvijas dabīgos un tehnoloģiskos resursus, attīstīt preču eksportu. Plānojot subsīdijas, tiek ņemti vērā atklātuma un publicitātes, ilglaicības un sistemātiskuma, kā arī rezultatīvisma un mērķtiecības principi.

Principiāli saglabājot subsīdijas un to pamatprincipus selekcijai lopkopībā un sēklkopībai augkopībā no iepriekšējiem gadiem, kā arī paplašinot kredītgarantiju fonda apjomus, ir veikta subsīdiju programmu pārstrukturēšana un izstrādāšana šādos virzienos:

— augšņu kultūrtehniskā un agrotehniskā ielabošana,

— lauksaimniecības attīstība un tehnoloģiskā modernizācija,

— netradicionālo nozaru un jauno saimniecību attīstība (lauku vides atbalsts),

— produkcijas eksporta veicināšana.

Vēlamo rezultātu sasniegšanai subsīdiju programmās paredzētais finansējums tiek plānots kā programmu līdzfinansēšana un tiešie maksājumi. Ievērojamus līdzekļu apjoms paredzēts kredīta pamatsummas dzēšanai pēc rezultāta sasniegšanas.

4. Ko valdība un Zemkopības ministrija ir darījušas, lai pilnveidotu zemnieku kreditēšanas politiku, dodot iespēju zemniekam iegūt tehniku uz kredīta tādā veidā, lai šī tehnika pati kalpo kā kredīta garants?

Zemkopības ministrija turpina darbu, lai veicinātu kredītresursu pieejamību uz procentu likmju samazināšanu.

1997.gada valsts subsīdiju nolikums paredz:

— subsidēt pusi, bet ne vairāk kā 10% no kredīta (līzinga) gada procentu likmes, ja kredīts (līzings) ņemts jaunas augstražīgas tehnikas un tehnoloģijas iegādei;

— izveidot kredītu garantiju fondu Ls 500 000 apmērā. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki varēs saņemt kredītu garantijas 30–50% apjomā no kopējās kredītu summas.

Zemkopības ministrija plāno nākošā gada subsīdijās paredzēt šo kredītu daļēju dzēšanu (līdz 30% no kopējās summas) pēc attiecīgo biznesa plānu izpildes. Pēdējā laikā palielinās iespēja saņemt kredītus ar līzinga nosacījumiem.

Latvijas Hipotēku un zemes bankā un valsts akciju sabiedrībā “Laukkredīts” ir iespējams izmantot līzinga nosacījumus tehnikas iegādē. Latvijas Hipotēku un zemes banka jaunpērkamo tehniku 70% apjomā no tās vērtības pieņem kā ķīlu.

Kredītus Latvijas Republikā izsniedz tikai bankas, un tās arī nosaka kredītu garantiju nodrošinājuma apjomu un specifiku.

Latvijas Repubikas Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumi nr.44 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanu” nosaka kredītu sadales, izlietojuma un atmaksas kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem neviena valsts institūcija, tajā skaitā arī Zemkopības ministrija, nav tiesīga iejaukties kredītu saņemšanas un izlietošanas procesā, kā arī garantiju noteikšanā.

5. Ko konkrētu Zemkopības ministrija ir darījusi, lai izstrādātu konstruktīvus risinājumus zemnieku izvirzītajām prasībām par ekonomiskajām svirām (subsīdijām, garantēto iepirkumu, tiešām piemaksām u.c. mehānismiem) to saimnieciskā stāvokļa normalizācijai un saimnieciskās darbības plānošanas iespējamības nodrošināšanai?

Kopš 1994.gada Zemkopības ministrija izstrādā un realizē valsts subsīdiju politiku lauksaimniecībā. Valsts subsīdijās izmantoti 4,4 miljoni latu 1994.gadā, 8,7 miljoni — 1995.gadā, 9,2 miljoni — 1996.gadā, 1997.gada subsīdijām ieplānoti 10,3 miljoni latu. Daļa 1995.gada subsīdiju tika izmaksāta uz 1996.gada subsīdiju rēķina, ko izraisīja valsts budžeta deficīts. Izstrādājot subsīdiju nolikumus, Zemkopības ministrija ņēma vērā zemniekus pārstāvošo organizāciju, kā arī rajonu lauksaimniecības departamentu speciālistu viedokli. 1997.gadā valsts subsīdijas tiek piešķirtas šādos virzienos: lopkopības attīstībai (mājlopu selekcijai, piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai, smagsvara jaunlopu izaudzēšanai) — Ls 3193,1 tūkst.; augkopības attīstībai (realizētai kondicionētai sēklai, sākotnējai sēklkopībai, augstas kvalitātes linšķiedras ražošanai, lauku organizācijas projektu izstrādei, cukura nozares attīstībai, augstas kvalitātes kartupeļu audzēšanai, pārstrādei, iesala ražošanas attīstībai uz vietējo izejvielu bāzes) — Ls 2998,6 tūkst. Ieviesti jauni subsidēšanas virzieni — kredītu garantiju fonda veidošanai, augstražīgas tehnikas iegādei un modernu tehnoloģiju ieveišanai (kredīta procentu subsidēšana), produkcijas sertifikācijas sistēmas izveidošanai, sēklas materiāla sertifikācijas sistēmas izveidošanai, zinātnes attīstībai.

Produkcijas iepirkuma pamatā ir vienošās līgumi, kurus slēdz lauksaimniecības produkcijas ražotāji ar pārstrādes uzņēmumiem. Turpinās līgumu slēgšana labības pārstrādes uzņēmumos par graudu iepirkšanu pārstrādei. Bez tam 1997.gadā ir paredzēts iepirkt valsts graudu rezerves atjaunošanai 20 tūkst. t. kviešu un 10. tūkst. t rudzu graudu no Latvijā izaudzētās ražas kopsummā par Ls 3,5 milj. Pašreiz ir izsludināts konkurss graudu iepirkšanai valsts rezervei. Paredzams, ka maijā notiks līgumu slēgšana.

Ministrs Uz jaut.nr.199 — dok.nr.2520a

V.Birkavs Par valdības pasākumiem, lai panāktu Krievijas ievedmuitas

samazinājumu Latvijā ražotiem sintētiskiem pavedieniem

Godātie deputāti!

Atbildot uz jūsu jautājumu, informēju, ka Latvija vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību ekonomisko attiecību veidošanai ar Krievijas Federāciju, konsekventi realizējot Deklarāciju par Ministru kabineta darbu un 1995.gadā Saeimā apstiprināto ārpolitisko koncepciju. Jāatzīmē, ka jau 1992.gadā ar Krieviju tika parakstīta vienošanās par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības pamatprincipiem, kura ietver sevī lielākās labvēlības režīmu (spēkā no 1994.gada 1.jūnija), un līdz šim Ārlietu ministrija nav saņēmusi pretenzijas par tā funkcionēšanu.

Nenoliedzami — ekonomiskās sadarbības potenciāls ar Krieviju nav izsmelts, un Ārlietu ministrija strādā pie līgumbāzes tālākas paplašināšanas un abpusēji izdevīgu sadarbības projektu izstrādāšanas un realizēšanas.

Attiecībā uz jūs interesējošo sintētisko pavedienu, poliamīda tehnisko diegu, slāpekļšķiedras no poliamīdiem un sintētisko monopavedienu ievedmuitas tarifu jautājumu kopumā gribētu norādīt, ka tas ir cieši saistīts ar pastāvošo tirdzniecības režīmu starp abām valstīm un, kā jau minēju, eksistējošais tirdzniecības režīms pašreiz ir optimālākais un funkcionē atbilstoši tā nosacījumiem. Izmantojot iespēju, vēlos informēt, ka Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības jautājumi atrodas Ekonomikas ministrijas kompetencē, savukārt Latvijas produkcijas popularizēšanai pasaulē aktīvu darbību ir izvērsusi Latvijas Attīstības aģentūra, kur būtu meklējamas atbildes uz specifiskiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko sadarbību.

Balstoties uz Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, varu sniegt atbildi, ka sintētiskajiem diegiem, pavedieniem un šķiedrām Krievijas Federācijas ievedmuita ir 5 — 10% no preces vērtības. Nepieciešamības gadījumā precīzu informāciju par konkrētu preču grupu ievedmuitu citās valstīs ir iespējams saņemt SIA “Komin”, Pērses ielā 2, fakss 7227774, tālr. 7228647.

1997.gada 22.aprīlī Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr. 207 — dok.nr. 2562

R.Zīle Par ražošanas nozarēm,

kurās ir ieguldītas ERAB investīcijas

Finansu ministrija ir izskatījusi deputātu jautājumu un dara zināmu tālāk minēto. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izpilddirektoru valde līdz šim ir apstiprinājusi 17 projektus Latvijā par kopējo summu ECU 176 miljoni. No tiem 6 ir valsts sektora projekti jeb 55% no kopējās kredītportfeļa vērtības. ERAB mērķis ir, lai ne vairāk kā 40% no kredītportfeļa vērtības attiektos uz valsts sektoru.

Mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstam ERAB ar Latvijas komercbanku starpniecību ir atvērusi 3 kredītlīnijas par kopējo summu USD 31,5 miljoni bez valdības garantijām.

ERAB Latvijas infrastruktūras atbalstam pašlaik realizē šādus propjektus:

1. Enerģētikas sektora projekts — parakstīts 1992. gada 23. decembrī par kopējo summu Ls 22,534 miljoni ar peldošo procentu likmi LIBOR + 2,20% un fiksēto procentu likmi 8,40%, un pamatsummas atmaksas moratoriju 3 gadi. Kredīta atmaksas termiņš — 10 gadi. Līdz šim izlietoti Ls 18,629 miljoni.

2. Rīgas starptautiskās lidostas rekonstrukcijas projekts — parakstīts 1993. gada 8. oktobrī par kopējo summu Ls 6,716 miljoni ar peldošo procentu likmi LIBOR + 1% un pamatsummas atmaksas moratoriju 2 gadi. Kredīta atmaksas termiņš — 15 gadi. Līdz šim izlietoti Ls 5,062 miljoni.

3. Latvijas ceļu projekts — parakstīts 1994. gada 14. decembrī par kopējo summu Ls 5,772 miljoni ar peldošo procentu likmi LIBOR + 1% un pamatsummas atmaksas moratoriju 3 gadi. Kredīta atmaksas termiņš — 15 gadi. Līdz šim izlietoti Ls 3,622 miljoni.

4. Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas projekts — parakstīts 1996. gada 26. aprīlī par kopējo summu Ls 18,926 miljoni ar peldošo procentu likmi LIBOR + 0,5% un pamatsummas atmaksas moratoriju 3 gadi. Kredīta atmaksas termiņš — 15 gadi. Līdz šim izlietoti Ls 0,189 miljoni.

5. Rīgas ūdens apgādes un kanalizācijas projekts — parakstīts 1996.gada 6.augus-tā par kopējo summu Ls 14,153 miljoni ar peldošo procentu likmi LIBOR + 1% un pamatsummas atmaksas moratoriju 4 gadi. Kredīta atmaksas termiņš — 15 gadi.

1997. gada 29. aprīlī Ar cieņu, — finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.209 — dok.nr.2539a

V.Makarovs Par Valsts kontroles atzinumu par Labklājības ministrijas

nelikumīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu lielos apmēros

Atbildot uz deputātu jautājumu nr.209, paskaidroju:

1. Valsts kontroles atzinumi tiek respektēti.

2. Valsts kontroles padomes protokoli par Labklājības ministrijas valsts budžeta līdzekļu izlietošanu tiek izskatīti pie Ministru prezidenta ikmēneša apspriedēs.

3. Atbildība par konstatētiem pārkāpumiem tiek uzlikta atbildīgām amatpersonām likumdošanā noteiktā kārtībā.

4. Valsts kontroles uzrēķins tika noteikts par budžeta līdzekļu izlietošanu 1995.gadā, kad V.Makarovs nebija labklājības ministrs.

Pievienoju atbildi uz deputātu jautājumu nr.185, kas tika iesniegta 1997.gada 16.aprīlī, kurā sīkāk paskaidroti Valsts kontroles padomes sēdes protokolā minētie jautājumi.

1997.gada 7.maijā Labklājības ministrs V.Makarovs

Labklājības ministra V.Makarova rakstiski sniegtā atbilde uz deputātu jautājumu nr.185 publicēta “Latvijas Vēstnesī” 22.04.97., nr.100/101.

Ministrs Uz jaut.nr.210 — dok.nr.2581

Dz.Rasnačs Par ministrijas turpmāko rīcību,

lai Pomoras vecticībnieku baznīca varētu tikt reģistrēta

saskaņā ar pastāvošās likumdošanas prasībām

Tieslietu ministrija informē, ka 1991.gada 28.martā ir reģistrēti reliģiskās organizācijas “Vecticībnieku Pomoras baznīcas Latvijā Centrālā padome” (VPBL CP) statūti un ar to brīdi minētā organizācija ieguva juridiskās personas statusu.

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma prasībām un ievērojot reģistrēto VPBL CP statūtu normas, 1995.gada 2.novembrī tieslietu ministrs R.Apsītis nolēma atteikt reģistrēt reliģisko organizāciju ar nosaukumu “Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīca”. Atteikuma iemesli tika norādīti dokumentu iesniedzējiem. To atzinusi arī Ģenerālprokuratūra, kura šo reģistrācijas atteikumu uzskatījusi par likumīgu un pamatotu.

1997.gada 13.februārī Rīgas centra rajona tiesa nolēma sūdzību par Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcas reģistrācijas atteikumu atstāt bez izskatīšanas.

Tā kā par minēto lēmumu Rīgas apgabaltiesā iesniegta blakussūdzība, informēju, ka likuma “Par tiesu varu” 11.pants nosaka nepieļaujamību iejaukties tiesas darbā. Jāpiebilst, ka šī norma attiecas uz valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, tajā skaitā uz Saeimas deputātiem.

1997.gada 5.maijā Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Ministrs Uz jaut.nr. 211— dok.nr. 2586a

J.Celmiņš Par pašvaldību organizēto transportu Latvijas pagastos

bērnu nogādāšanai uz skolu un atpakaļ

Izglītības un zinātnes ministrija, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu nr. 211 (24.04.97.) par pašvaldību transporta bērnu nogādāšanai uz skolu, informē, ka ministrijā nav apkopotas ziņas par to, kā Latvijas pagastos tiek organizēts transports skolēnu nogādāšanai uz skolu un atpakaļ. Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. panta normai, kā arī Izglītības likuma normām transporta organizācija ir pašvaldības kompetence.

Ministrijas rīcībā līdz šim nav informācijas, ka Daugavpils rajonā kādos pagastos skolēnu transports tiek nodrošināts tikai uz skolām ar krievu mācību valodu. Telefoniski sazinoties (08.05.97.) ar Daugavpils rajona Skolu valdes priekšsēdētāju Irēnu Bulašu, noskaidrojām, ka arī viņas rīcībā nav šādu ziņu.

1997. gada 12. maijā Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Valsts Uz jaut.nr.212 — dok.nr.2587a

ministrs Par ēkas piešķiršanu

J.Viņķelis Daugavpils prettuberkulozes slimnīcai

Pamatojoties uz Labklājības ministrijas 1996.gada 29.novembra rīkojumu nr.367, Daugavpils prettuberkulozes slimnīca ar ambulatorās pieņemšanas kabinetu tika nodota pašvaldībai. Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centrs ar Daugavpils prettuberkulozes slimnīcu noslēdza līgumu paredzētā finansējuma ietvaros par valsts pasūtījuma izpildi tuberkulozes ārstēšanā reģionā.

Labklājības ministrija ir informēta, ka minētās slimnīcas īres līgums ir spēkā līdz 1997.gada 1.oktobrim un ka Daugavpils dome pašreiz strādā pie veselības aprūpes optimizācijas programmas. Programmas ietvaros paredzēts līdz 1997. gada beigām pilnīgi atrisināt jautājumu par veselības aprūpes dienestu izvietojumu, sakārtojot visus ar īpašumiem saistītos jautājumus.

Valsts pasūtījuma daļu tuberkulozes ārstēšanā Daugavpils prettuberkulozes slimnīca ar ambulatorās pieņemšanas kabinetiem izpilda. Labklājības ministrijas rīcībā nav tādas informācijas, ka tuberkulozes slimnīcas pārvietošana citās telpās apdraudētu valsts pasūtījuma izpildi tuberkulozes ārstēšanā attiecīgajā reģionā.

1997.gada 8.maijā Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

Valsts Uz jaut.nr.214 — dok.nr.2589a

ministrs Kā pakļautībā tiks nodoti rajonu padomju pārziņā esošie

Ē.Zunda bērnu nami–patversmes pēc rajonu padomju likvidēšanas

un kādi ir to finansēšanas risinājumi

Saskaņā ar likuma “Par sociālo palīdzību” 7.pantu bērnu namu–patversmju izveidošana, uzturēšana un darbības pārraudzība ir rajonu pašvaldību pienākums.

Līdz šim nepieciešamie līdzekļi rajona pakļautības bērnu namu–patversmju uzturēšanai caur Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu tika ieskaitīti rajona budžetā. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” 5.pantu 1997.gada 25.februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.81 “Noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu un vispārēja profila sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”, kuri nosaka kārtību, kādā pilsētu, pagastu un rajonu pašvaldības veic savstarpējos norēķinus par bērnu namos–patversmēs sniegtajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši sagatavotajam likumprojektam par administratīvi teritoriālo reformu paredzēts, ka rajonu pašvaldību funkcijas un finansējums tiek nodoti vietējām (pilsētu un pagastu) pašvaldībām. Vietējās pašvaldības kopējo jautājumu risināšanai izveidos sadarbības padomes, kuras izlems arī jautājumu par rajona pārziņā esošo bērnu namu–patversmju izmantošanu. Pamatā ir iespējami divi risinājuma varianti:

1. Minētās iestādes tiek nodotas to pašvaldību pārziņā, kuru teritorijā tās atrodas, un citas pašvaldības, kas izmanto šo iestāžu pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, par to veic samaksu savstarpēju norēķinu veidā (tāda pieredze šodien jau pastāv).

2. Minētās iestādes tiek veidotas kā vairāku pašvaldību kopīpašums.

Jautājuma konkrētais risinājums ir atkarīgs no tā, kāda būs Saeimas nostāja, lemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu.

Ar cieņu,—

1997.gada 8.maijā pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda

Valsts Uz jaut.nr. 215 — dok.nr. 2590a

ministrs Kā pakļautībā tiks nodoti rajonu padomju pārziņā esošie

Ē.Zunda veco ļaužu pansionāti pēc rajonu padomju likvidēšanas

un kādi ir to finansēšanas risinājumi

Saskaņā ar likuma “Par sociālo palīdzību” 7. pantu veco ļaužu pensionātu izveidošana, uzturēšana un darbības pārraudzība ir rajonu pašvaldību pienākums.

Līdz šim nepieciešamie līdzekļie rajona pakļautības veco ļaužu pansionātu uzturēšanai caur Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu tika ieskaitīti rajona budžetā. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” 5. pantu 1997. gada 25. februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 81 “Noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu un vispārēja profila sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”, kuri nosaka kārtību, kādā pilsētu, pagastu un rajonu pašvaldības veic savstarpējos norēķinus par veco ļaužu pansionātos sniegtajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši sagatavotajam likumprojektam par administratīvi teritoriālo reformu paredzēts, ka rajonu pašvaldību funkcijas un finansējums tiek nodoti vietējām (pilsētu un pagastu) pašvaldībām. Vietējās pašvaldības kopējo jautājumu risināšanai izveidos sadarbības padomes, kuras izlems arī jautājumu par rajona pārziņā esošo veco ļaužu pansionātu izmantošanu. Pamatā ir iespējami divi risinājuma varianti:

1. Minētās iestādes tiek nodotas to pašvaldību pārziņā, kuru teritorijā tās atrodas, un citas pašvaldības, kas izmanto šo iestāžu pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, par to veic samaksu savstarpēju norēķinu veidā (tāda pieredze šodien jau pastāv).

2. Minētās iestādes tiek veidotas kā vairāku pašvaldību kopīpašums.

Jautājuma konkrētais risinājums ir atkarīgs no tā, kāda būs Saeimas nostāja, lemjot jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu.

1997.gada 8.maijā Ar cieņu, — pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda

Ministrs Uz jaut.nr.217 — dok.nr.2611a

R.Dilba Par aprēķiniem, cik lielā apmērā sadārdzināsies

gaļas produkcija, kad lopus kaus tikai sertificētajās

lopkautuvēs, un kā valdība gatavojas kompensēt

bērnu ēdināšanas izmaksu palielināšanos

1. jautājums. “Vai jūsu prognozē bija aprēķini par to, cik lielā apmērā sadārdzināsies gaļas produkcija, ja dzīvniekus kaus tikai sertificētajās kautuvēs?”

1.1. Dzīvnieku kaušana kautuvēs ir viens no pasākumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu gaļas produktu izvērtēšanu gan iekšējam tirgum, gan eksportam.

1.2. Jāatzīmē, ka līdz 1997.gada 1.janvārim vairumā gadījumu dzīvniekus realizēja dzīvnieku uzpircēji, kuri īpašniekam samaksāja apmēram 65 — 75% no dzīvnieka kautķermeņa patiesās vērtības. Turklāt dzīvnieki tika kauti bez veterinārās uzraudzības, ļoti bieži bez jebkādas izmeklēšanas, bez dzīvnieku identifikācijas un veselības statusa noteikšanas un bez kautproduktu veterinārsanitārā novērtējuma, kas nepārtraukti radīja reālus draudus dzīvnieku un cilvēku veselībai un dzīvībai.

1.3. Tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri ievēroja pastāvošo kārtību un dzīvniekus pieteica kaušanai mājas apstākļos, saņēma dzīvnieka veselības novērtējumu, veterinārās ekspertīzes atzinumu un veterināro apliecību, dzīvnieku kaušanas noteikumu izmaiņas būtiskas problēmas nesagādāja, jo veterināro pakalpojumu cenrādis nav mainīts kopš 1996.gada 22.janvāra.

1.4. Pēc mūsu rīcībā esošām informācijas aptaujām par cūkas nokaušanu jāmaksā Ls 5–7, par govju nokaušanu Ls 7–12, bet, ja kautuvē atstāj dzīvnieka ādu, tad tās vērtība kompensē kaušanas izmaksu. Bez tam, izveidojoties konkurencei (Jelgavas, Bauskas u.c. rajonos), izmaksas par dzīvnieka nogādāšanu uz kautuvi sedz šo kautuvju īpašnieki.

1.5. Zemkopības ministrijas speciālisti sakarā ar dzīvnieku kaušanu mazjaudas kautuvēs būtiskas izmaiņas gaļas sadārdzināšanā neprognozēja un arī nesaskata šobrīd, jo par dzīvnieka nokaušanu īpašnieks vienmēr maksāja dzīvnieka kāvējam, bet tagad par dzīvnieka nokaušanu jāmaksā kautuves īpašniekam.

2. jautājums. “Kā valdība gatavojas kompensēt bērnu ēdināšanas (bērnudārzos, skolās u.c. mācību iestādēs) izmaksu palielināšanos?”

Pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu uzturēšana ir pašvaldību funkcija, un papildu izdevumu kompensācija no valsts puses iespējama, ja to kā mērķdotāciju ieplāno valsts budžetā. Likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” nav paredzētas papildu mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām, lai kompensētu bērnu ēdināšanas izdevumu izmaksu palielināšanos.

1997.gada 14.maijā Zemkopības ministrs R.Dilba

Ministrs Uz jaut.nr.219 — dok.nr.2613a

J.Celmiņš Par izmaksām viena cilvēka izglītībai Latvijas valstī

Uz jūsu pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem valsts budžeta programmu rezultatīvajiem rādītājiem 1997.gadā viena studenta izmaksa gadā dažādu ministriju augstskolās ir šāda (ieskaitot mācību iestāžu pašu ieņēmumus): Aizsardzības ministrija — Ls 1723, Iekšlietu ministrija — Ls 1502, Izglītības un zinātnes ministrija — Ls 849, Zemkopības ministrija — Ls 1108, Labklājības ministrija — Ls 1448, Kultūras ministrija — Ls 828.

Tā kā vispārizglītojošo skolu uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldības, kuru teritorijā atrodas skolas, ministrijai nav informācijas par 1997.gadā plānotajiem izdevumiem šiem mērķiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem nr.480 1997.gadā pašvaldības saņem līdzekļus izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam un sociālā nodokļa finansējumam no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā paredzētajām mērķdotācijām. Vidējais darba samaksas normatīvs uz skolēnu 1997.gadā ir Ls 142,95.

1997.gada 14.maijā Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr. 220 — dok.nr. 2619a

R.Dilba Par lauksaimniecības izglītības sistēmas reorganizāciju

Atbildot uz deputātu jautājumu nr. 220 par Zemkopības ministrijas lauksaimniecības izglītības sistēmas reorganizāciju, paskaidroju sekojošo:

1. Zemkopības ministrijas realizētās lauksaimniecības izglītības sistēmas reformas mērķis ir būtiski paaugstināt lauksaimniecības izglītības kvalitāti, atbilstošu realizētajai lauksaimniecības stratēģijai un Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību. Ņemot vērā lauksaimniecības izglītības dārdzību, kas saistīta ar augstajām lauksaimniecības tehnoloģiju izmaksām, līdzekļus ekonomijas nolūkā turpmāk paredzēts koncentrēt atsevišķās vietās.

Laika posmā no 1997. līdz 2002.gadam Zemkopības ministrija iecerējusi izveidot 8 lauksaimniecības izglītības centrus bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma statusā:

Reģionālie, plaša profila lauksaimniecības izglītības centri:

1. uz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma bāzes;

2. uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes;

3. uz Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes.

Specializētie nozaru izglītības centri:

4. uz Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma bāzes;

5. uz Valsts Bulduru dārzkopības tehnikuma bāzes;

6. uz Valsts Jēkabpils lauksaimniecības tehnikuma bāzes;

7. uz Rīgas 1. pārtikas rūpniecības skolas bāzes;

8. uz Ogres Meža tehikuma bāzes,

kā arī 12 mācību iestādes mūsdienīgu lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanai atsevišķās nozarēs un kvalitatīvai audzēkņu un pieaugušo apmācībai. Šajās Zemkopības ministrijas pārziņas iestādēs tiks nodrošināts viss lauksaimniecisko arodu un specialitāšu spektrs.

Ņemot vērā gaidāmo 9. klašu beidzēju skaita būtisku samazināšanos pēc 2003. gada, izglītības centros galvenais īpatsvars tiks likts uz pieaugušo izglītošanu lauksaimniecībā. Prognozējamā darba ražīguma kāpināšana lauksaimniecības sektorā nosaka lauksaimniecības profila izglītības samazināšanos jau tuvākajos gados.

2. Pārējās mācību iestādes, pavisam 18, paredzēts nodot pašvaldību vai Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Latvijas profesionālās izglītības tīkla īpatnība ir tā, ka no visiem mācību iestāžu audzēkņiem 44% jeb 16 000 savu izglītību iegūst Rīgā, savukārt pārējie mācās rajonu centros vai pagastos izvietotajās mācību iestādēs, no kurām lielākā daļa — 90% — atrodas Zemkopības ministrijas pārziņā. (Analizētas tikai Izglītības un zinātnes un Zemkopības ministrijas mācību iestādes).

Līdz ar to pastāvošā situācija, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu — zemi, mežiem un cilvēkiem, prasa no Zemkopības ministrijas lielu atbildību šo skolu likteņu izlemšanā. Viens no variantiem ir šīs izglītības iestādes nodot Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, bet otrs, par kuru iestājas Zemkopības ministrija, ir šīs mācību iestādes nodot pašvaldību pārziņā, tādējādi nodrošinot Valsts īpašuma lietderīgāku izmantošanu un panākot pašvaldību ieinteresētību reģiona tautsaimniecības attīstības plānošanā un iesaistīšanos profesionālās izglītības darbā. Bieži vien ir situācijas, kad viena pagasta robežās atrodas vairākas izglītības iestādes, bet to dažādā pakļautība liedz izvēlēties racionālāko īpašuma izmantošanas veidu. Tādējādi pašvaldībām būs lielāka iespēja veikt izglītības tīkla optimizāciju, reģionālo vajadzību nodrošināšanu profesionālajā izglītībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas celšanā savas teritorijas iedzīvotājiem. 1996. gadā veiktā aptauja par mācību iestāžu pārņemšanu rajona padomes pārziņā liecina par 13 pašvaldību gatavību pārņemt lauksaimniecības mācību iestādes.

3. Samazinoties lauksaimniecībā nodarbināto skaitam, būtiski samazināsies arī pieprasījums pēc lauksaimniecības izglītības, tāpēc profesionālās izglītības iestāžu profila maiņai jānotiek tikai ar pašvaldību akceptu un saistībā ar reģionu attīstības perspektīvu. Atbilstoši spēkā esošajam Izglītības likumam jaunas izglītības programmas var tikt ieviestas ar Izglītības un zinātnes ministriju akceptu, bet to izvietojumu konkrētās mācību iestādēs noteiks pašvaldības. Skolotāju pārkvalifikācija notiek dažādās izglītības iestādēs, bet skolotājs par to var saņemt daļēju kompensāciju izdevumu segšanai no Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Skolotāju tālākizglītības fonda.

4. Pārejas periodā līdz 2002.gadam arī 18 pašvaldībām nododamajās mācību iestādēs turpināsies audzēkņu apmācība lauksaimniecības arodos un specialitātēs.

1997./98. mācību gadā notiks lauksaimniecības izglītības programmu apguve visās mācību iestādēs, kas to uzsākušas, kā arī jaunu audzēkņu uzņemšana.

5. Ir izstrādāta ZM Valsts investīciju programma 1998. — 2000. gadam, kas 01.04.1997. iesniegta Ekonomikas ministrijā un paredz:

— Lauksaimniecības izglītības centru izveidei 1998. gadā — Ls 660, 45 tūkst., 1999. gadā — Ls 491,6 tūkst., 2000. gadā — Ls 326,65 tūkst.;

— Lauksaimniecības izglītības centru atbalsta mācību iestāžu izveidei:

1998. gadā — Ls 583,7 tūkst., 1999. gadā — Ls 256,5 tūkst., 2000. gadā — Ls 65 tūkst.;

— Lauksaimniecības izglītības un specializēto centru ēku ekspluatācijas efektivitātes paaugstināšanai no 1998.–2000.gadam paredzēti Ls 615,68 tūkst., bet atbalsta mācību iestādēm — Ls 754,13 tūkst.

Bez Valsts investīcijām paredzēts piesaistīt Pasaules bankas PHARE, LEONARDO da VINČI un Vācijas Federālās Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības ministrijas investīciju projektus.

1997. gada 15. maijā Zemkopības ministrs R.Dilba