Latvija sveic Itālijas valsts vadītāju!

Šodien, 21.maijā, Latvijas Republikā valsts vizītē ierodas

Itālijas Republikas prezidents Oskars Luidži Skalfaro

Viņa ekselence Oskars Luidži Skalfaro dzimis 1918.gada 9.septembrī Novārā, Itālijā. Pēc profesijas jurists, beidzis Milānas Svētās sirds Katoļu universitātes Juridisko fakultāti. Oskars Luidži Skalfaro bijis Novāras draudzes katoļu kustības prezidents. Pēc Otrā pasaules kara Novāras un Aleksandijas tiesas prokurors. Oskars Luidži Skalfaro bijis ministrs vairākās Itālijas valdībās. No 1966. līdz 1968.gadam viņš bija Itālijas satiksmes un civilās aviācijas ministrs, 1972. un l973.gadā — izglītības ministrs, bet no 1983. līdz l987.gadam — iekšlietu ministrs. Prezidentam ir arī liela parlamentārā darba pieredze. No 1975.gada oktobra līdz l983.gada jūlijam Oskars Luidži Skalfaro bija Itālijas Republikas Deputātu kameras priekšsēdētāja vietnieks, no 1987. līdz l992.gadam — Deputātu kameras pastāvīgās ārlietu un Eiropas Savienības lietu komisijas loceklis. 1992.gada 24.aprīlī ievēlēts par Deputātu kameras priekšsēdētāju.

1992.gada 25.maijā Oskaru Luidži Skalfaro ievēlēja par Itālijas Republikas prezidentu.

Savas divu dienu valsts vizītes laikā Latvijā Itālijas Republikas prezidents Oskars Luidži Skalfaro tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli un Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni.

Augstais viesis apmeklēs arī Saeimas namu, kur uzrunās deputātus, un Rīgas Domi, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un apmeklēs Vecrīgas ievērojamākās vietas. Garīgi piesātināts solās būt vizītes otrās dienas rīts, kad Itālijas prezidents apmeklēs dievkalpojumu Jēkaba katedrālē. Vizītes noslēgumā Rīgas pilī notiks Latvijas un Itālijas prezidenta kopīga preses konference.

Ir pamats domāt, ka Itālijas Republikas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro vizīte Latvijā dos jaunu impulsu Latvijas un Itālijas attiecību tālākai attīstībai.

Jau tagad par visnotaļ daudzsološu var saukt abu valstu ekonomiskās sadarbības sākumu. Latvijā jau darbojas vairāki abu valstu kopuzņēmumi, notiek pāreja no savstarpējās tirdzniecības uz lielākiem projektiem. Latvija no Itālijas iepērk radarus lidlaukiem, savukārt Itālija izrādījusi interesi par celulozes un papīra rūpnīcas celtniecību un vairākiem citiem lieliem projektiem mūsu valstī. “Fiat” koncerns interesējas par Latvijas mikroautobusu rūpnīcu RAF un Rīgas elektromašīnu rūpnīcu, bet Liepājas “Lauma” nokļuvusi itāļu tekstiluzņēmuma “Miroglio Tessile” uzmanības lokā.

Šie piemēri arī liecina, ka pagaidām mūsu valsts eventuālie sadarbības partneri Itālijā interesējas galvenokārt par Latvijas relatīvi lielajiem uzņēmumiem. Līdz ar to ir aktuāli pastiprināt sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā, kā arī veicināt tirdzniecības sakarus. 1995.gadā Latvija uz Itāliju eksportēja preces par 7,868 miljoniem latu, bet pērn — par 8,722 miljoniem — (1,1 procents no kopējā Latvijas eksporta apjoma). Savukārt Itālijas preču imports bijis straujāks — tas pieaudzis no 22,212 līdz 33,906 miljoniem latu (2,7 procenti no kopējā Latvijas importa apjoma). Salīdzinājumam — Latvijas kopējais eksporta apjoms uz Eiropas Savienības valstīm 1995. gadā bija 303,212 miljoni latu, bet pērn — 355,457 miljoni latu jeb 44,7 procenti no valsts kopējā eksporta apjoma, bet imports — 478,589 miljoni latu 1995.gadā un 629,465 miljoni latu pērn — 49,3 procenti no Latvijas kopējā importa apjoma. Ļoti nozīmīgi Latvijas un Itālijas ekonomiskajai sadarbībai ir jau noslēgtie starpvalstu līgumi “Līgums par ekonomisko, rūpniecisko un tehnisko sadarbību” un “Līgums par autotransporta pārvadājumiem”. Savstarpējas izpratnes sekmēšanai un kontaktu veicināšanai kopumā svarīgs ir arī “Līgums par sadarbību kultūras, izglītības un tehnoloģijas jomā”.

1996. gada augustā starp Latviju un Itāliju tika parakstīts “Memorands par tehniskās palīdzības sniegšanu”, tam atbilstoši Latvija saņem 1996. un 1997.gadam tehnisko palīdzību no Itālijas budžeta — 2 miljonu ASV dolaru vērtībā. Viena Itālijas tehniskās palīdzības programma Latvijai jau realizēta 1993.gadā.

Abu valstu labās sadarbības raksturošanai minami vēl vairāki projekti, kas arī perspektīvā veicinās Latvijas un Itālijas ekonomisko sadarbību: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Itālijas pilsētas Emīlijas Romanjas attīstības aģentūra “ASTER” kopīgi sarīkoja semināru “Emīlijas Romanjas Baltijas industriālais forums”, kurā Itālijas uzņēmēji tika iepazīstināti ar Baltijas valstu tirgu. Savukārt Latvijas Attīstības aģentūra piedāvājusi projektu, kurā Itālijas pusei ierosināts sadarboties Latvijas tirgzinības speciālistu apmācības jomā.

1995.gada aprīlī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Milānas Tirdzniecības kameras ārējo sakaru veicināšanas daļu izveidoja Latvijas — Lombardijas sadarbības projektu, kura galvenais uzdevums ir sekmēt abu valstu firmu aizvien ciešākus kontaktus. Perspektīvā nozīmīgi solās būt vēl arī citi Latvijas un Itālijas sadarbības projekti lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā un vairākās citās jomās.

Itālijas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro vizītes laikā Latvijā paredzēts parakstīt vairākus abu valstu līgumus: “Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, “Līgumu par izvairīšanos no aplikšanas ar dubultiem nodokļiem”, “Līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas ieceļojušas vai uzturas valstī nelegāli”.

Latvija jau ir uzsākusi ar Itāliju sarunas par bezvīzu režīma noteikšanu starp abām valstīm. Arī šis solis, tāpat kā minēto līgumu noslēgšana, varētu būt nozīmīgs stimuls Latvijas un Itālijas ekonomiskās sadarbības straujākai attīstībai un abu valstu tuvināšanai arī citās jomās, kas Latvijai ir īpaši būtiski centienos integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors