Pie Valsts prezidenta — frakciju vadītāji

Vakar, 20. maijā, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas Rīgas pilī uz tikšanos ieradās Saeimā pārstāvēto partiju frakciju vadītāji. Sarunas ievirzē Valsts prezidents formulēja tās tematu: “Aicinu jūs uz pārdomām, sarunu un vērtējumiem par to, kā Latvijā šobrīd jūtas cilvēki — pilsoņi un nepilsoņi, un kādu sabiedrību mēs vēlamies redzēt pēc trijiem vai četriem gadiem.” Konkretizējot to, G.Ulmanis aicināja sarunas dalībniekus izteikt vērtējumu par naturalizācijas procesiem valstī, kā arī pats pauda viedokli, ka “naturalizācijas logi” ir zaudējuši savu sākotnējo jēgu, jo nepilda sākotnējo funkciju — pasargāt no pārlieku liela naturalizācijas viļņa. Situācija izveidojusies gluži pretēja — to nepilsoņu skaits, kuri vēlas naturalizēties un kuriem tas ir iespējams, patiesībā ir niecīgs. Šogad, piemēram, naturalizējušies tikai 130 nepilsoņi.

Juris Dobelis atzina, ka sarunai ar šādu ievirzi būtu jābalstās taisnīgā pagātnes izvērtējumā, kā arī piebilda, ka Latvijā nav pilsoniskas sabiedrības, jo arī pilsoņu vidū nevalda vienotība. J.Dobelis piekrita, ka vienošanās nemainīt Pilsonības likumu neizslēdz iespēju diskutēt par tā būtību, ko pieļāva arī TB priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Sarunā izskanēja viedokļi, ka reformu ceļā politiķi ir aizmirsuši indivīdu, ka materiālās problēmas šobrīd lielā mērā dominē pār pilsoniskajām, ka ieinteresētību naturalizācijā nosaka ne tikai likums, bet arī morāli psiholoģiskais klimats un pilsoņu attieksme pret naturalizēties gribētājiem.

Sarunas beigās Valsts prezidents izteica gandarījumu par tās gaitu un apliecināja apņēmību arī turpmāk tikties ar politiskajiem spēkiem individuāli un stiprināt dialoga saikni ar parlamentu. “Man ir skaidrs, ka vēl neesam gatavi veikt jebkādus grozījumus Pilsonības likumā, bet par naturalizācijas kārtību saruna ir jāturpina. No savas puses varu sacīt, ka neiesniegšu parlamentā nesagatavotas un neizdiskutētas likumdošanas iniciatīvas,” teica G.Ulmanis.

Turpinājums — 3.lpp.