ATSAUCĒ IETVERT:
Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1997. gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.1997., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43558
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Informācija
Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1997. gadā
(procentos)
| 1. aprīlī* | 1. maijā | |
| Pavisam valstī | 7,5 | 7,6 |
| Pilsētās: | ||
| Rīga | 3,7 | 3,6 |
| Daugavpils | 8,6 | 8,6 |
| Jelgava | 8,7 | 8,5 |
| Jūrmala | 6,5 | 6,6 |
| Liepāja | 7,9 | 7,7 |
| Rēzekne | 13,4 | 13,3 |
| Ventspils | 3,1 | 3,4 |
| Rajonos: | ||
| Aizkraukles | 11,2 | 11,4 |
| Alūksnes | 12,5 | 12,5 |
| Balvu | 22,3 | 22,5 |
| Bauskas | 7,0 | 6,8 |
| Cēsu | 7,3 | 7,2 |
| Daugavpils | 14,8 | 15,2 |
| Dobeles | 11,0 | 11,0 |
| Gulbenes | 10,0 | 10,0 |
| Jelgavas | 9,9 | 10,3 |
| Jēkabpils | 16,7 | 16,8 |
| Krāslavas | 25,2 | 25,0 |
| Kuldīgas | 6,8 | 7,1 |
| Liepājas | 11,5 | 11,3 |
| Limbažu | 5,7 | 5,7 |
| Ludzas | 14,4 | 16,2 |
| Madonas | 13,7 | 13,8 |
| Ogres | 4,7 | 4,6 |
| Preiļu | 22,9 | 23,2 |
| Rēzeknes | 29,3 | 30,2 |
| Rīgas | 5,3 | 5,1 |
| Saldus | 4,7 | 4,8 |
| Talsu | 5,5 | 5,6 |
| Tukuma | 5,5 | 5,6 |
| Valkas | 6,3 | 6,4 |
* Dati precizēti
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.
Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
Valsts statistikas komitejas informācija liecina, ka līdz 1997.gada 1.maijam valstī reģistrēti 99,5 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1.aprīlī - 98,9 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 95,0 tūkst. cilvēku jeb 7,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.aprīlī - attiecīgi 94,7 tūkst. un 7,5%). 1996.gada 1.maijā valstī bija reģistrēti 96,9 tūkst. aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 89,8 tūkst. cilvēku.
1997.gada 1.maijā vairāk nekā puse no bezdarbniekiem (57%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 55,1 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 31,8 tūkst. cilvēku.
Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkst. cilvēku, februārī - 8,1 tūkst. cilvēku, martā - 7,0 tūkst. cilvēku, aprīlī - 7,5 tūkst. cilvēku.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997.gada aprīlī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 33,2 tūkst. cilvēku jeb 35,0% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada aprīlī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 941,1 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 28,32.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1997.gada 1.maijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 30,2%, Krāslavas - 25,0%, Preiļu - 23,2%, Balvu - 22,5%, Jēkabpils - 16,8%, Ludzas - 16,2%, Daugavpils - 15,2%.
Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.
Sagatavojusi Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa