INFORMĀCIJA

Par Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atbildību

Maija sākumā Saeimas Prezidijs saņēma Tieslietu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Kāpēc bija nepieciešamas šādas izmaiņas, stāsta Tieslietu ministrijas atbildīga amatpersona.

Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ir saistīti ar šīgada janvārī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”. Zemesgrāmatu nodaļu darbā tās ir sen gaidītas un būtiskas izmaiņas. Minētais likums “Par tiesu varu”, kas ir LR tiesu iekārtas likums, tagad nosauc arī Zemesgrāmatu likumu un citus ar nekustamo īpašumu ierakstīšanu saistītos likumus. Nodaļa “Apgabaltiesa” papildināta ar 421. pantu par zemesgrāmatām, kuru pārzināšanai apgabaltiesās pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Tās arī ir tiesu iestādes. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss. Viņiem tika izgatavotas un piešķirtas zemesgrāmatu tiesnešu amata zīmes. Pirmoreiz zemesgrāmatu tiesneši piedalījās gadskārtējā tiesnešu konferencē, kas notika 18. aprīlī. Šajā konferencē no zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesnešu vidus tika ievēlēta Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija deviņu cilvēku sastāvā.

Kādi ir uzdevumi šai kolēģijai — zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pašpārvaldes institūcijai?

Pirmkārt, tā novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu. Otrkārt, tā sniedz atzinumu par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām; treškārt, atestē tiesnešus un izsaka priekšlikumus par kvalifikācijas klases piešķiršanu; ceturtkārt, likumā “Par tiesu varu” noteiktajos gadījumos dod atzinumu par tiesneša atbrīvošanu vai atlaišanu no amata. Piektkārt, izskata tiesnešu disciplinārlietas.

Tieši tāpēc, lai Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija varētu apspriest tiesnešu disciplinārlietas, ir jāgroza Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. Tieslietu ministrija šos grozījumus sagatavoja, Ministru kabinets akceptēja un iesniedza izskatīšanai Saeimai. Minētā likuma 2. panta “Disciplinārlietu piekritība” otrajā punktā tagad ierakstīts, ka “lietas par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija”. Bet 3. punktā savukārt ierakstīts, ka lietas par Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ievēlēto tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

10. panta “Lēmuma pārsūdzēšana” otrajā punktā tagad ierosināts: “Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārlieta, kā arī persona, kas ierosinājusi šo lietu, var pārsūdzēt Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā septiņu dienu laikā no kolēģijas lēmuma noraksta saņemšanas dienas.”

Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā pēc to pieņemšanas Saeimā un izsludināšanas, protams, paaugstinās zemesgrāmatu tiesnešu darba efektivitāti un personisko atbildību par veicamajiem pienākumiem.

21. maijā Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sanāks pirmo reizi uz sēdi, lai ievēlētu kolēģijas priekšsēdētāju un dotu atzinumu par divām zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām.

Ja abas kandidatūras būs piemērotas zemesgrāmatu tiesneša darbam, tad Tukuma un Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļai būs papildu kadri.

Inese Kalniņa,

Tieslietu ministrijas

Privāto tiesību departamenta

direktore

Par jaunu dokumentālo filmu “Ceļš”

Pirmdienas, 19. maija, vakarā kinoteātra “Rīga” telpās notika Latvijas kinematogrāfam nu jau par ļoti retiem kļuvuši svētki — jaunas dokumentālas filmas pirmizrāde. Šoreiz auglīga bijusi kinoļaužu un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas sadarbība. Pateicoties Satiksmes ministrijas vēlmei nodrošināt sava darba publicitāti un triju organizāciju — Ceļu satiksmes drošības, Autotransporta un Autoceļu direkcijas — finansiālajam atbalstam, Rīgas dokumentālo filmu studijā režisora un scenārista Romualda Pipara vadībā tapis 20 minūtes garais “Ceļš”. Filmas uzņemšanas grupa– operators Oļegs Kotovičs, komponists Mārtiņš Brauns, skaņu operators Aivars Riekstiņš, montāžas režisore Gunta Ikere, redaktore Baiba Šteina, konsultanti Daiga Mežapuķe un Tālis Straume, filmas direktore Baiba Urbāne.

Jaunā filma ir ļāvusi arī ceļiniekiem atstāt savas pēdas uz kino takas — tā pirmizrādi atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Uldis Pētersons. Tomēr, kā liecināja “Ceļa” radošās grupas sagatavotie dažādu gadu kinofilmu fragmenti, šis darbs nav pirmais Latvijas ceļu būvētāju iemūžinājums — jau pirmās brīvvalsts kinohronikas pievērsušās tautsaimniecības attīstībai tik svarīgajam faktoram — ceļam. Tā 1938. gada kinokadros palicis tolaik jaunais satiksmes ministra Einberga atklātais Zemgales tilts, bet jau daudz vēlāka laika filmlentēs redzamas svinīgās ceremonijas par godu Salu un Vanšu tiltam.

Kāds ir jaunās filmas “Ceļš” uzņemšanas mērķis? Satiksmes ministrijas darbinieki to skaidro ar vēlmi informēt sabiedrību par Latvijas ceļu saimniecisko stāvokli un attīstības perspektīvām. Nākotnes vīziju filmā netrūkst– gan “Via Baltica”projekts, gan ātrgaitas maģistrāle starp Rīgu un Jēkabpili. Tiek arī solīts, ka jau pāris gadu laikā autobraucēji aizmirsīs par bedrēm un citām Latvijas ceļu nelaimēm. Vai prognozes piepildīsies, par to pagaidām grūti spriest arī pašiem ceļiniekiem — Latvijas ceļu tīkls ir viens no blīvākajiem Eiropā un kopumā veido 60000 kilometru, tātad 24 metrus uz vienu valsts iedzīvotāju. Tomēr ceļu būvētāji ir optimisti un pat pieļauj domu par nākamo filmu — tā rādītu “Ceļā” apsolītā piepildīšanos. Un tas būtu vienlaikus arī visas valsts tautsaimniecības ieguvums, sevišķi ņemot vērā to, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomikai tik būtiskās tranzīta plūsmas notiek tieši pa sauszemes ceļiem.

Arī “Ceļa” autors Romualds Pipars, protams, ir gandarīts par uzņemto filmu. Tomēr, atbildot uz “LV” jautājumu par filmas tapšanu un nākotnes plāniem, režisors kļūst domīgs — Rīgas Dokumentālo filmu studijā uzsākts likvidācijas process, līdzekļu trūkuma dēļ jau kopš pagājušā gada pārtraukta valsts dzīvi atspoguļojošās kinohronikas uzņemšana, “Ceļa” kinolentes attīstītas Vācijā, bet filmas skaņa tapusi Prāgā, jo nevienā no Baltijas valstīm vairs nav savas kinolaboratorijas. Nākotnes plāni? Romualda Pipara radošā grupa Nacionālā kinocentra konkursā ieguvusi daļēju finansējumu dokumentālajai filmai “Vecticībnieks Gavrila”, tā tiks uzņemta jau šogad.

Dina Gailīte,

“LV” nozares redaktore