VALDĪBĀ
Ministru kabineta 20.maija sēdē
Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu”.
Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus”. Noteikumos noteikti kompensāciju izmaksu termiņi un apmēri. Noteikumi nosaka, ka tiesības dzēst sertifikātus, saņemot par vienu sertifikātu samaksu — 28 latus, ir bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi vai pieprasījuši zemi un ir neapmierinātie zemes pieprasītāji; bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, kuri līdz 1991.gada 20.jūnijam ir pieprasījuši zemi un ir neapmierinātie zemes pieprasītāji; līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi, ir politiski represētas personas un mantojušas zemi no bijušā zemes īpašnieka — politiski represētās personas; līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījušas kompensāciju par zemi, ir politiski represētas personas un mantojušas zemi no bijušā zemes īpašnieka, kurš nav bijis politiski represētā persona, un bijušo zemes īpašnieku pārdzīvojušajiem laulātajiem, kuri ir politiski represētās personas un līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi. Personām, kuras pretendē uz sertifikātu dzēšanu, saņemot kompensāciju naudā, jāiesniedz pieteikums attiecīgās pašvaldības zemes komisijā, pieteikums jāiesniedz līdz 1997.gada 30.septembrim. Kompensāciju izmaksā valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmā attiecīgajam gadam šim mērķim apstiprinātās naudas summas ietvaros. Kompensāciju naudā izmaksā tikai par piešķirtajiem sertifikātiem. Par sertifikātiem, ar kuriem veikti darījumi, kuri ieķīlāti vai par kuriem izsniegta sertifikātu maksājumu garantija, kompensāciju neizmaksā.
Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpējā atzīšanā”.
Lai nodrošinātu hipotekārās kredītsistēmas izveidi un koordinētu nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi, akceptēta darba grupas izveide. Darba grupu vadīs Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva.
Pēc labklājības ministra ieteikuma Ministru kabinets iecēla valsts civildienesta ierēdņa kandidātu Andri Siliņu Labklājības ministrijas nodarbinātības valsts dienesta vadītāja amatā.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.pantu Ministru kabinets apstiprināja Juri Karlsonu par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru.
Valdība akceptēja rīkojumu “Par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135”. Rīkojums paredz pilnvarot ārlietu ministru līdz 1997.gada 20.jūnijam noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Bulduru prospektā 135, pirkšanu valsts vajadzībām par summu 634 000 latu. Finansu ministrijai uzdots pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” piešķirt noteiktā kārtībā minētajiem mērķiem nepieciešamos līdzekļus — 317 000 latu; izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu 1998.gadam, paredzēt minētajiem mērķiem līdzekļus — 317 000 latu kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem.
Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību”. Pēc parakstīšanas tas iesniedzams Saeimā apstiprināšanai.
Valdība akceptēja grozījumu projektu likumā “Par valsts pensijām”. Grozījumu projekts paredz apdrošinātajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par trīsdesmit gadiem un kuras ieguvušas bezdarbnieka statusu, pensijas aprēķinam 1997.gadā ņemt vērā 1996.gadā noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu — Ls 92,41. 1998.gadā, piešķirot pensijas personām, kuru apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par trīsdesmit gadiem un 24 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par 1997.gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksas algu vai persona ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, pensijas aprēķinam paredzēts ņemt vērā 1997.gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. 1997.gada sociālās apdrošināšanas budžeta vidējā iemaksu alga ir Ls 103,89.
Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par bezvīzu režīmu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem”.
Valdība piešķīra Ministru kabineta atzinības rakstu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.
Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par kārtību, kādā Valsts kontroles budžetā ieskaitāmi naudas līdzekļi no tās noteiktajiem uzrēķiniem”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts kontroles pamatbudžetā ieskaitāmi 20 procenti maksājumu no summām, kas piedzītas no tās noteiktajiem uzrēķiniem un dod papildu ienākumu valsts vai pašvaldības budžetam.
MK akceptēja koncepciju “Par tirgus uzraudzības nacionālo programmu”. Ekonomikas ministrijai uzdots koordinēt programmas izstrādi, kā arī sagatavot MK rīkojuma projektu par patērētāju tiesību interešu aizsardzības centra izveidi; MK noteikumu projektu par pieprasījuma punktu izveidošanu. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām un profesionālajām organizācijām organizēt mācības tirgus uzraudzības struktūrās iesaistītajiem speciālistiem.
Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja pagaidu paviljona būvi Latvijas līdzdalībai pasaules izstādē “Expo 2000”. Akceptēta ekonomikas ministra informācija par nacionālās dienas organizēšanas laika izvēli pasaules izstādē “Expo 2000”.
Precizējot iepriekš publicēto
Vakardien, 20.maijā, publicētajā Ministru kabineta Komitejas preses relīzē ieviesusies kļūda. Komiteja neakceptēja likumprojektu “Par kultūrkapitāla fondu”... Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Valdības preses departaments
Pēc Ministru kabineta20.maija sēdes
Ārlietu ministra Valda Birkava un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildes, skaidrojumi un komentāri
Vispirms runāja Valdis Birkavs :
— Šodien kabinets vienprātīgi atbalstīja lēmumu attiecībā uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135. Tātad pēc tam, kad akciju sabiedrība “Rosme” bija novērtējusi šo ēku Bulduru prospektā 135 un Benjamiņu puses aicinātā kompānija “Rietumu konsultāciju birojs” bija novērtējusi šo ēku, tika panākta vienošanās par vidējo summu starp abām aprēķinātajām. Tā ir 634 tūkstoši latu. Tā ir diezgan atšķirīga no Benjamiņu sākotnēji pieprasītās summas — 2 miljoniem latu.