VALDĪBĀ
Pēc Ministru kabineta20.maija sēdes
Ārlietu ministra Valda Birkava un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildes, skaidrojumi un komentāri
Turpinājums no 1.lpp.
Tātad mēs šai summai — 634 tūkstošiem — piekrītam un arī piekrītam tās iestrādāšanai 1997. gada budžetā, pusi summas izmaksājot šogad, bet otru pusi — nākamgad. Par to mēs turpmāk noslēgsim līgumu. Es esmu pilnvarots noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Bulduru prospektā 135, pirkšanu valsts vajadzībām par summu 634 tūkstoši latu.
Taču diemžēl mēs neesam vienojušies par tā saukto sevišķo vērtību. Benjamiņa kungs uzskata par sevišķo vērtību savas dzimtas vārdu. Tas, protams, patiešām ir nozīmīgs. Gods un slava visiem, kas savu dzimtu augstu vērtē. Visiem iesaku tā rīkoties — godā turēt savu vārdu. Bet mēs par to 224 tūkstošus latu gan negribam maksāt. 224 tūkstoši latu bija sākumā noteiktā īpašā vērtība, kas būtu jāmaksā virs šīs ēkas parastās vērtības, ko noteikušas divas kompānijas, aprēķinot vidējo summu. Tiesa, vienā dokumentā šī īpašā vērtība ir 224 tūkstoši latu, bet citā dokumentā tā pieaugusi jau līdz 240 tūkstošiem latu. Tas nozīmē, ka, laikam ejot, šī īpašā vērtība vēl varētu paaugstināties. Tādēļ, protams, mēs turpināsim sarunas ar Benjamiņa kungu un viņa pilnvaroto personu Sikoras kundzi. Es saprotu, ka Civillikuma 870. pants, protams, nosaka, ka lietas novērtējamas vai nu pēc to parastās vērtības, vai arī pēc vērtības, ko nosaka lietas sevišķā nozīme. Tātad tomēr šajā gadījumā mēs par sevišķo nozīmi maksāt neesam gatavi.
Turklāt jāteic, ka sākotnēji bija paredzēts arī zemes gabals, ar ko daļēji tiek kompensēts īpašums. Bija pat nosaukta adrese: Bulduru prospektā 117/119. Līdz ar to attiecīgi mazāk tiktu maksāts par šo namu Bulduru prospektā 135. Bet tam arī mēs nepiekrītam, jo faktiski tiek samaksāts par māju kopā ar zemes gabalu.
Tāda šobrīd ir situācija. Izmaksas tiks iestrādātas 1997. un 1998. gada budžetā. Es gribētu izteikt cerību, ka Benjamiņa kungs kā savas valsts patriots piekritīs noslēgt līgumu, saņemot pietiekami lielu kompensāciju.
Jautājums: — Kas notiks, ja Benjamiņa kungs nepiekritīs šai kompensācijas summai?
Valdis Birkavs: — Tādā gadījumā visticamāk mēs būsim spiesti lietot citus Latvijas valsts likumus.
Jautājums: — Dažkārt tiek minētas arī Benjamiņa dzimtas ēkas Rīgā, Alberta ielā. Kā ar tām?
Valdis Birkavs: — Par tām šodien Ministru kabinets nesprieda.
Vēl tikai piebildīšu, ka šodien tika akceptēts līgums ar Itāliju par investīciju aizsardzību.
Pēc tam runāja Guntars Krasts:
— Šodienas Ministru kabineta sēdē tika akceptēti “Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, izmaksājot kompensāciju naudā”. Šie ir jauni noteikumi, kas izstrādāti atbilstoši likumam par zemes reformu lauku apvidos. Jau iepriekš bija noteikumi, kas regulēja šo jautājumu, bet pagājušā gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā, papildinot to personu loku, kurām sertifikātus dzēš naudā, ar divām jaunām kompensācijas sertifikātu turētāju grupām. Turklāt iepriekšējie noteikumi nebija pietiekami aptveroši. Tāpēc, lai nebūtu jāizdara plaši labojumi, tika radīti pilnīgi jauni noteikumi, kas regulē personu loku, izmaksas kārtību, termiņus un apjomus. Katram pantam šajā dokumentā ir pamatīga slodze, tādēļ viss šeit ir vienādi būtisks. Iepazīstināšu jūs ar 3.pantu: “Tiesības dzēst sertifikātus, saņemot par vienu sertifikātu samaksu 28 latus (tātad — pēc nominālvērtības), ir šādām personu kategorijām: bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim pieprasījuši kompensāciju par zemi vai pieprasījuši zemi un ir neapmierinātie zemes pieprasītāji.” Šī kategorija jau bija iepriekšējos noteikumos. Tālāk: “Bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantinieki: kuri līdz 1991.gada 20.jūnijam pieprasījuši zemi un ir neapmierinātie zemes pieprasītāji; kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi, ir politiski represētās personas un mantojuši zemi no bijušā zemes īpašnieka, kas arī ir bijis politiski represētā persona; līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi, ir politiski represētās personas un mantojuši zemi no bijušā zemes īpašnieka, kurš nav bijis politiski represētā persona; bijušo zemes īpašnieku pārdzīvojušajiem laulātajiem, kuri ir politiski represētās personas un līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi.” Tātad dalījums ir sīks un sarežģīts. Tālāk ir reglamentēta kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtība — kur un kā jāiesniedz pieteikums, kā tas jānoformē. Noteikumi ir maksimāli detalizēti, lai tos varētu saprast cilvēki, kam ar šo dokumentu būs jāiepazīstas. Jāņem vērā, ka saskare ar šo dokumentu visvairāk būs vecāka gadagājuma cilvēkiem. Sertifikātu dzēšana, izmaksājot kompensāciju naudā, ir paredzēta hronoloģiskā secībā pēc dzimšanas datumiem. Tas ir jaunums šajos noteikumos. Līdzšinējā kārtība paredzēja kompensācijas izmaksu tādā secībā, kādā bija iesniegti pieteikumi. Tagad, pastāvot iespējai, ka gados vecie cilvēki šo kompensāciju varētu nesaņemt, noteikumi paredz to izmaksāt, ņemot vērā kompensācijas pieprasītāju dzimšanas datumus. Tātad — vecākie saņems pirmie.
Jau šogad samaksu naudā par dzēstajiem kompensācijas sertifikātiem saņems šādas divas personu grupas no manis jau nosauktajām: bijušie zemes īpašnieki, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi vai pieprasījuši zemi un ir neapmierinātie zemes pieprasītāji, vai bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantinieki, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju par zemi, ir politiski represētās personas un mantojuši zemi no bijušā zemes īpašnieka — politiski represētās personas. Finansējums budžetā šai kompensāciju izmaksai jau šogad ir paredzēts no Privatizācijas fonda ieņēmumiem un kopumā ir 4,4 miljoni latu. Citas grupas, kas var pretendēt uz kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā, to varēs saņemt 1998.gadā, jo šogad vairāk nav finansējuma.
Kompensācijas sertifikātu apmaksāšanu veiks Hipotēku un zemes banka un Latvijas Krājbanka. Visām personu kategorijām, kuras es nosaucu, ir jāiesniedz pieteikums par kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā līdz šā gada 30.septembrim. Tātad termiņš ir jau vairākkārt pagarināts.
Šīsdienas kabineta sēdē izskatīts arī konceptuāls jautājums — par tirgus uzraudzības nacionālo padomi. Šeit ir runa par tirgus uzraudzību un kontroli valsts reglamentētajā sfērā — tajā, kas skar dzīvību, veselību un vidi. Tātad par faktoriem, kas skar pārtikas drošumu, ražošanas procesa drošumu, apģērba lietošanu, dažāda starojuma novēršanu un tā tālāk. Tieši šajā tirgus sektorā valstij ir jāpatur kontrole pār procesiem, kas varētu apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Un šai tirgus uzraudzības sistēmai ir jābūt savietojamai ar Eiropas Savienības tirgus uzraudzības sistēmu. Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma ir jāveic starpministriju koordinācija un jāizstrādā šāda nacionālā programma. Jāņem vērā arī daudzās Pasaules tirdzniecības organizācijas prasības. Nacionālajā programmā būs sadalīta ministriju kompetence, par koordinējošo ministriju ir ievēlēta Ekonomikas ministrija.
Vēl konceptuāli tika izskatīts jautājums par Latvijas piedalīšanos starptautiskajā izstādē “Expo 2000”, kas notiks Hannoverē. Jau gada sākumā valdībā pieņemts lēmums par to, ka Latvija piedalīsies šajā starptautiski ļoti prestižajā, aptuveni četrus mēnešus garajā pasākumā. Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par piedalīšanos šajā izstādē, valdība izveidoja darba grupu pie Ekonomikas ministrijas, kas izstrādāja piedalīšanās formu un lēma, vai Latvija izstādes ietvaros rīkos arī nacionālo dienu. Iespējamās piedalīšanās formas — īrēt telpas jau esošajās izstāžu ēkās, celt pastāvīgu vai pagaidu paviljonu. Pēc darba grupas sagatavotā aprēķinu modeļa mēs konstatējām, ka pagaidu paviljona būve būtu vislētākais variants. Papildus izmaksām nāca klāt vēl citi argumenti — pagaidu paviljona būve būtu iespēja visu triju Baltijas valstu ekspozīcijām atrasties vienkopus, jo Igaunija jau ir pieņēmusi lēmumu par savu piedalīšanās formu — viņi būvēs pastāvīgu paviljonu. Vēl — šādu pagaidu paviljonu var izmantot arī pēc tam — to var pārdot vai nojaukt un izmantot materiālus citā izstādē. Turklāt paviljonā var veidot īpašu, nacionālu noskaņu, savu vidi, kas kopīgās izstāžu telpās bieži vien nav iespējams. Pastāvīga paviljona blīvei ir vairāki mīnusi — pirmkārt, tas izmaksātu ievērojami dārgāk, otrkārt — šāda paviljona izmantošana pēc izstādes var būt ekonomiski neizdevīga, jo parastā izstādē šis paviljons būtu ļoti tālu perifērijā, uz kurieni apmeklētāji nemaz neaizietu. Visi šie apsvērumi lika Ministru kabinetam izšķirties par labu pagaidu paviljona būvēšanai.
Par nacionālo dienu rīkošanu. Valdība šo jautājumu izlēma pozitīvi. Mēs pieprasīsim laiku pirms Jāņiem. Līdz ar to šo nacionālo dienu ievirze varētu būt saistīta ar mūsu tautai tik būtiskajiem svētkiem un šo kolorītu.
Jautājums: — Cik izmaksās zemes noma pagaidu paviljona izstādes laikā? Cik izmaksās celtniecības darbi?
Guntars Krasts: — Pagaidu paviljona izbūvei zemes noma izstādes laikā nav jāmaksā. Celtniecības izmaksas ir aprēķinātas. Pagaidu paviljona būvei — aptuveni 400 m2 — tas varētu būt aptuveni 8000 latu, tātad viens kvadrātmetrs aptuveni 200 latu. Šādas platības īre jau esošajās izstāžu zālēs būtu 400 latu par kvadrātmetru. Pastāvīgā paviljona viena kvadrātmetra izmaksa — aptuveni 825 lati. Turklāt pastāvīgam paviljonam ir jāpērk zeme. Kopā Latvijas piedalīšanās šajā izstādē varētu izmaksāt 300 000 latu. Man jau ir bijušas sarunas ar Vācijas ekonomikas un attīstības ministru Šprangera kungu par iespējamo palīdzību Latvijai sakarā ar piedalīšanos šajā izstādē. Kā zināms, lai piedalītos Hannoveres mesā, mēs saņēmām Vācijas valdības palīdzību, kas sedza aptuveni divas trešdaļas no piedalīšanās izmaksām. Par iespējamo palīdzību es runāšu arī jūlijā, tiekoties ar Vācijas ekonomikas ministru Reksrouda kungu. Līdz šim Vācijas valdība ir bijusi atsaucīga palīdzības sniegšanas ziņā.
Jautājums: — Kur jāiesniedz pieteikums par kompensācijas sertifikātu dzēšanu, saņemot kompensāciju naudā?
Guntars Krasts: — Tās pašvaldības (pagasta vai pilsētas ar lauku teritoriju), kurā atrodas zeme, par kuru ir saņemti kompensācijas sertifikāti, zemes komisijā. Noteikumi ir pietiekami sarežģīti un prasa iedziļināšanos. Pārejas noteikumi paredz, ka Ekonomikas ministrija tos publicēs visu rajonu lielākajos laikrakstos.
Mintauts Ducmanis,
Dina Gailīte,
“LV” nozaru redaktori
Pēc diktofona ieraksta 20.maija
preses konferencē Valdības namā