projekti

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Saeimas Kārtības rullis””

Saeimas deputātu grupas izstrādāts un iesniegts

Saeimas izskatīšanai saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu

Izdarīt Saeimas Kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1996, 13., 22. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Deputāts, kas neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla vai pārkāpj 8. panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Ja deputāts ir reģistrējies tikai divas reizes sēdes laikā, tad viņš maksā par katru sēdi sodu 10 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.”

2. Izteikt 15. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma (48.p.), pēc pēdējās balsošanas atsevišķa reģistrācija nav rīkojama un pēdējā balsošana uzskatāma par reģistrāciju.”

3. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

“(1) Apspriežot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā runas laiks:

1) referentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta pārstāvim nedrīkst pārsniegt piecas minūtes pirmajā reizē, trīs minūtes otrajā reizē un divas minūtes katrā no turpmākajām reizēm;

2) pārējiem runātājiem nedrīkst pārsniegt piecas minūtes pirmajā reizē un trīs minūtes otrajā reizē.

(2) Visos pārējos gadījumos runas laiks:

1) referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim nedrīkst pārsniegt četrdesmit minūtes pirmajā reizē, 10 minūtes otrajā reizē un trīs minūtes katrā no turpmākajām reizēm;

2) pārējiem runātājiem nedrīkst pārsniegt desmit minūtes pirmajā reizē un trīs minūtes otrajā reizē.

(3) Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu.”

4. Izteikt 65. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.):

1) noteikt pirms debašu atklāšanas kopējo laiku debatēm par apspriežamo lietu;

2) saīsināt runas laiku;

3) slēgt runātāju sarakstu.”

5. 88. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Debatēs jāpiesakās rakstveidā līdz referenta ziņojumam (variants: līdz Saeimas sēdes atklāšanai). Šis noteikums nav attiecināms:

1) uz referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi;

2) uz Saeimas ārkārtas sēdi un uz gadījumiem, kad Saeima ir nolēmusi samazināt termiņu, kurā Saeimas deputātiem ir bijusi nodrošināta iespēja iepazīties ar attiecīgo likumprojektu un attiecīgās komisijas atzinumu (87.p. 1. punkts)”;

uzskatīt panta līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

6. 100. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Netiek apspriesti un nebalso arī par priekšlikumiem, kurus atbildīgās komisijas sēdē nav atbalstījis neviens no atbildīgās komisijas deputātiem”;

Uzskatīt panta līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

7. 110. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Priekšlikumi, kurus atbildīgās komisijas sēdē nav atbalstījis neviens no atbildīgās komisijas deputātiem, netiek apspriesti un par tiem nebalso”;

uzskatīt panta līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

6. Saeimas deputāti: A.Čepānis, I.Daudišs, A.Ameriks, E.Jurkāns, J.Čevers

1997. gada 5(13). maijā

Likumprojekts

Par Latvijas valsts himnu

Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāts

un iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. pants.

Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.

2. pants.

Latvijas valsts himna — tautas svinīgā lūgšana ir:

“Dievs, svētī Latviju!

Mūs' dārgo tēviju,

Svētī jel Latviju,

Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,

Kur latvju dēli dzied,

Laid mums tur laimē diet,

Mūs' Latvijā!”

3. pants

(1) Latvijas valsts himna izpildāma latviešu valodā ar Kārļa Baumaņa komponēto mūziku (pielikumā — notis). Himnu var atskaņot arī bez vārdiem instrumentālā izpildījumā.

(2) Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu.

4. pants.

(1) Latvijas valsts himna obligāti izpildāma:

1) paceļot Latvijas valsts karogu pasākumu laikā, kurus rīko valsts un pašvaldību iestādes;

2) atklājot svinīgus pasākumus, kas veltīti likumā noteiktām Latvijas Republikas svētku un atceres dienām;

3) sagaidot un pavadot citu valstu un valdību vadītājus, kuri ierodas Latvijā oficiālā vizītē;

4) valsts televīzijas un radio — katru dienu programmas sākumā.

(2) Latvijas valsts himna var tikt izpildīta arī citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļus.

5. pants.

Sabiedriskos pasākumos valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.

6. pants.

Kārtību, kādā tiek tiražētas himnas notis un skaņu ieraksti, nosaka Ministru kabinets.

7. pants.

Par šā likuma prasību neievērošanu, kā arī par necieņas izrādīšanu valsts himnai personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas valsts himnu” (Latvijas PSR Augstākās padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9.nr; 1991, 5. nr.).

1997. gada 13(14). maijā