Latvijas Republikas valdība un Vācijas Federatīvās Republikas valdība,

tiecoties nodrošināt šo kapu saglabāšanu un cienīgu kopšanu atbilstoši spēkā esošajiem humānajiem starptautisko tiesību noteikumiem,

vēloties panākt galīgu noregulējumu par karā kritušo vāciešu kapiem, kas atrodas Latvijas Republikas suverēnajā teritorijā,

īstenojot 1993. gada 20. aprīļa Kopīgās deklarācijas par attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku 13. punktu,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Vācijas likumdošanu, kā arī uz to balstīto praksi jau tiek gādāts par karā kritušo latviešu kapu apkopšanu Vācijā un tiek nodrošinātas karā kritušo mūžīgās atdusas tiesības,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Jēdzienu nozīme šajā Līgumā:

a) "karā kritušie vācieši"

— Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgas personas,

— saskaņā ar Vācijas likumdošanu tām pielīdzinātās personas,

— citas personas ar Vācijas pavalstniecību, kuras mirušas sakarā ar 1914.—1918.g. kara un 1939.—1945.g. kara notikumiem, vai pēc deportācijas;

b) " karā kritušo vāciešu apbedījumu vietas"

— karā kritušo vāciešu apbedījumu vietas, kas atrodas Latvijas Republikas suverēnajā teritorijā;

c) "karā kritušo vāciešu kapsētas"

Latvijas Republikas suverenajā teritorijā vēl eksistējošās, atrodamās vai no jauna izveidojamās kapsētas vai kapsētu daļas, kur apglabāti karā kritušie vācieši;

d) "karā kritušie latvieši" —

Latvijas Republikas pilsoņi, kuri gājuši bojā sakarā ar 1939.—1945. gada kara notikumiem.

2. pants

1) Latvijas Republikas Valdība nodrošina savā suverenajā teritorijā Vācu Puses karā kritušo personu apbedījuma vietu aizsardzību un karā kritušo mūžīgās atdusas tiesības, kā arī uztur karā kritušo vāciešu apbedījumu vietu apkārtni brīvu no objektiem, kas nav savienojami ar šo vietu raksturu.

2) Vācijas Federatīvās Republikas Valdība ir tiesīga Latvijas Republikā uz sava rēķina ierīkot un kopt karā kritušo vāciešu kapus un karā kritušo vāciešu kapavietas.

3. pants

1) Latvijas Republikas Valdība nodod attiecībā uz pagātni un nākotni uz neierobežotu laiku un bezmaksas pastāvīgā lietošanā teritorijas, uz kurām atrodas karā kritušo vāciešu kapsētas kā karā kritušo vāciešu mūžīgās atdusas vietas.

2) Ar šo līgumu netiek skartas īpašuma tiesības. Ja ir nepieciešamas robežu izmaiņas teritorijām, kas lietotas kā karā kritušo vāciešu kapsētas, tās tiek noskaidrotas, vienojoties abām Līgumslēdzējām Pusēm vai to pilnvarotajām institūcijām. Ja vienošanās rezultātā starp Līgumslēdzējām Pusēm kāds zemes gabals vairs netiek pilnībā vai daļēji lietots paredzētajam mērķim, tad Vācijas Federatīvās Republikas Valdība zaudē lietošanas tiesības.

3) Ja svarīgu valstisku iemeslu dēļ kādu teritoriju nepieciešams izmantot citām vajadzībām, tad Latvijas Republikas Valdība, pamatojoties uz šī panta 1. punktu, nodod Vācijas Federatīvās Republikas Valdības lietošanā citu piemērotu teritoriju un uzņemas izmaksas par mirušo pārapbedīšanu un jauno kapavietu ierīkošanu. Jaunā zemes gabala izvēle, tā sagatavošana, kā arī pārapbedīšana notiek pēc savstarpējas vienošanās.

4. pants

1) Latvijas Republikas Valdība atļauj, neradot sev izmaksas un pamatojoties uz tai iepriekšējam akceptam iesniegtu abu Pušu pilnvaroto institūciju saskaņotu plānu, Vācijas Federatīvās Republikas Valdībai apvienot tos karā kritušo vāciešu apbedījumus, ko Vācijas Puse uzskata par nepieciešamu. Karā kritušo vāciešu pārapbedīšanu veic vācu puses nozīmēti dienesti.

2) Par katru karā kritušā vācieša pārapbedīšanu tiek sastādīts protokols, kurā ir norādīti vecā un jaunā kapa atrašanās vieta, biogrāfiskie dati, identifikācijas zīmes uzraksts vai citas identifikācijas pazīmes. Katra Līgumslēdzēja Puse saņem vienu šī protokola eksemplāru.

3) Ja ir pierādāms, ka Latvijas teritorijā kādreiz bijušās karā kritušo vāciešu kapsētas laika gaitā notikušo infrastrukturālo pārmaiņu rezultātā ir zudušas, un tur apbedītos kritušos vāciešus vairs nav iespējams pārapbedīt, Latvijas Republikas Valdība, balstoties uz vācu puses iesniegumu, atļauj šajās vietās ierīkot vienkārši un cienīgi izveidotas piemiņas vietas. Latvijas Republikas Valdība šim nolūkam ierāda piemērotu teritoriju.

4) Ja ir nepieciešama karā kritušo un Latvijas zemē atrasto vāciešu pagaidu pārapbedīšana pirms galīgās pārapbedīšanas karā kritušo vāciešu kapsētā, Latvijas Republikas Valdība veic pasākumus viņu pienācīgai un cienīgai pagaidu pārapbedīšanai un kapavietu iezīmēšanai.

5. pants

Ja karā kritušo vāciešu kapsētās blakus vācu karā kritušo kapiem atrodas arī citu valstu karā kritušo pavalstnieku kapi, tad, minētais apstāklis, pieņemot lēmumus par šo kapu uzturēšanu un kopšanu, atbilstoši jāņem vērā.

Ja, veicot karā kritušo vāciešu pārapbedīšanu vai ierīkojot karā kritušo vāciešu kapsētās, tiek atrasti arī karā kritušie latvieši, tad no tā izrietošie jautājumi tiek atrisināti, pilnvarotajām institūcijām vienojoties.

6. pants

1) Karā kritušo vāciešu pārvešanai no Latvijas Republikas suverenās teritorijas uz Vācijas Federatīvo Republiku nepieciešama Vācijas Federatīvās Republikas Valdības iepriekšēja piekrišana. Latvijas Republikas Valdība atļauj šādu pārvešanu tikai tad, ja šāda piekrišana tiek sniegta.

2) Vācijas Federatīvās Republikas Valdības piekrišana nepieciešama arī Latvijas Republikas Valdībai adresētajiem iesniegumiem par karā kritušo vāciešu pārvešanu uz trešajām valstīm.

3) Šī panta 1. un 2. punkts attiecas arī uz karā kritušo latviešu pārvešanu uz Latvijas Republiku vai trešajām valstīm, ja vienošanās un likumdošanas akti neparedz citu kārtību.

4) Visus izdevumus un nodevas par karā kritušo vāciešu izrakšanu un pārvešanu uz ārzemēm sedz iesniegumu iesniedzēji.

5) Abu Līgumslēdzēju Pušu pilnvaroto iestāžu pārstāvjiem ir tiesības piedalīties karā kritušo vāciešu izrakšanā pārvešanai.

7. pants

1) Vācijas Federatīvās Republikas Valdība pilnvaro "Tautas apvienību karā kritušo vāciešu kapu aprūpei" (turpmāk sauktu par "Tautas apvienību") veikt uzdevumu tehnisko izpildi Latvijas Republikā, kas šajā līgumā paredzēti Vācijas Pusei.

2) Latvijas Republikas valdība pilnvaro "Brāļu kapu komiteju" veikt uzdevumu tehnisko izpildi, kas šajā līgumā paredzēti Latvijas Pusei.

3) Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm grib pilnvarot citu vai kādu papildus institūciju, tad Līgumslēdzējas Puses par to vienojas.

8. pants

1) Abas Līgumslēdzējas Puses sniedz visu iespējamo atbalstu pilnvarotajām institūcijām, it īpaši to piekļūšanai visu iestāžu un citu institūciju materiāliem, kas pašreiz vai turpmāk atradīsies to rīcībā par karā kritušo kapiem un mirušiem karavīriem. Citas norunas un vienošanās paliek neskartas.

2) Tautas apvienība tai līgumā paredzēto uzdevumu veikšanai var nosūtīt uz Latvijas Republiku savus pārstāvjus, speciālistus un citu personālu.

9. pants

1) Tautas apvienība darbu veikšanai, kas izriet no šī nolīguma, iespēju robežās un saskaņā ar brīvās konkurences apstākļos pieņemtajiem noteikumiem izmanto vietējo darbaspēku un materiālus.

2) Tautas apvienība var arī no Vācijas Federatīvās Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ievest un izvest no Latvijas Republikas iekārtas, transporta līdzekļus, materiālus un piederumus, kas nepieciešami šajā nolīgumā minēto darbu veikšanai.

3) Attiecībā uz šo priekšmetu muitošanu spēkā ir sekojošais:

a) Latvijas Republikā uz laiku ievestās iekārtas un transporta līdzekļi tiek noformēti ieved- un izvedmuitas dokumentos ar nosacījumu, ka minētās iekārtas un transporta līdzekļi pēc darbu beigšanas tiks atkal izvesti;

b) kapu, piemiņas vietu vai kapsētu ierīkošanai, izrotāšanai vai kopšanai domātie materiāli, piederumi ir atbrīvoti no ievešanas nodevām, ja muitas iestādēm papildus parastajai ievešanas deklarācijai tiek uzrādīti:

— precīzs ievedamo priekšmetu saraksts,

— saskaņā ar noteikto kārtību pilnvarotas personas paraksta saistību deklarāciju, kas satur saistošu garantiju, ka minētās preces tiks lietotas tikai šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

10. pants

1) Pamatojoties uz 3. panta 1. punkta vienošanos par teritorijām, kuras tiek nodotas lietošanā kā karā kritušo vāciešu kapsētas, Tautas apvienība, ievērojot spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu, ir tiesīga karā kritušo kapsētās veikt visus ierīkošanas un izdaiļošanas darbus, kā arī ierīkot piemērotus pievadceļus, uzturēšanās telpas un veikt citu objektu celtniecību, kas paredzēti apmeklētājiem.

2) Tautas apvienība rūpējas par to, lai celtniecības darbu gaitā tiktu ievērotas visas tiesiskās prasības attiecībā uz veselību un higiēnu, kādas paredzētas Latvijas likumdošanā. Tā ievēro pastāvošos tiesiski — administratīvos noteikumus par kapu kārtību.

11. pants

Šis līgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses viena otrai notu apmaiņas ceļā ir paziņojušas par to, ka ir izpildīti tam nepieciešamie valsts iekšējie priekšnoteikumi.

Noslēgts Rīgā, 1996. gada 24. janvārī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu un vācu valodā, pie kam abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks.