Vispirms E.Krastiņš pastāstīja par piedalīšanos gadskārtējā Viduseiropas un Austrumeiropas investoru forumā Vīnē. Ministrs teica:

— Man bija iespēja runāt diskusijā par Viduseiropas un Austrumeiropas ceļu uz Eiropas Savienību. Divas svarīgākās lietas, kas iezīmējās forumā, ir šādas. Visas kandidātvalstis pašlaik pieliek ļoti lielas pūles, lai līdz 2003. gadam pabeigtu sarunas un būtu gatavas iestāšanās procesa pabeigšanai ES. Tas nozīmē, ka Latvijai arī ir jāpieliek vislielākās pūles veiksmīgai šī sarunu procesa veikšanai, lai arī mēs 2003. gadā būtu gatavi, kā to paši esam paziņojuši. Ja mēs sāksim šai procesā atpalikt, tad mūsu iespējas var strauji samazināties. Un otra lieta, kas iezīmējās šajā forumā, ir tā, ka pašlaik ir sākusies tāda savdabīga sacensība Viduseiropas un Austrumeiropas valstu starpā par ārvalstu investīciju piesaistīšanu, — arī ar nodokļu samazinājuma palīdzību. Kā zināms, Igaunija jau ir atcēlusi lielu daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa, līdzīgs samazinājums ir arī Polijā, Lietuvā, Slovākijā. Arī Rumānija pašlaik gatavo diezgan lielu nodokļu samazinājuma paketi.

Latvija pašlaik ir spērusi mazus solīšus un mazliet citādāk, nekā to darījušas citas valstis. Taču skaidrs, ka šāda virzība, vismaz tuvākajos gados, turpināsies, un arī Latvijai jādomā par iespēju samazināt nodokļu slogu, kas uzgulst uzņēmējdarbībai. Citādi mēs nespēsim sekmīgi piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darba vietas un panākt tos iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempus, ko mēs esam sev izvirzījuši.

Ir vēl viena patīkama ziņa, ko gribu pateikt. Latvijas Hipotēku un zemes banka ir saņēmusi 5 miljonu eiro aizdevumu no Vācijas attīstības bankas "Kreditanstalt fūr Wiederaufbau". Tas noticis pat bez valdības garantijas un nozīmē, ka šīs iespējas finansēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, izmantojot tos mehānismus, kas ir Latvijas Hipotēku un zemes bankas rīcībā, būs plašākas. Jo šai bankai vēl joprojām paliek iespēja papildus aizņemties, izmantojot valsts galvojumu, lai programmu skaitu palīdzībai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dubultotu, kas arī papildinātu IKP pieaugumu.

Par 1999. gada budžeta izpildi jāsaka, ka galvenie mūsu mērķi ir sasniegti. Ja pēc grozījumiem budžetā tika apstiprināts iespējamais pieļaujamais konsolidētā budžeta fiskālais deficīts 4,6 procenti no IKP, ja mēs paši bijām apņēmušies sasniegt 4% vai pat mazāk, tad pēc pašlaik apkopotajiem rezultātiem fiskālais valsts budžeta deficīts 1999. gadā ir bijis apmēram 3,5 procenti (ja 4 miljardi latu liels IKP). Tas nav izveidojies, pateicoties ieņēmumu pieaugumam, bet vairāk gan izdevumu samazinājumam.

Kopējie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 1999. gadā izpildīti par 99 procentiem, savukārt izdevumi — par 96,8 procentiem. Ieņēmumos ieskaitīti arī visi pašu ieņēmumi, dažādi nodokļi un nodevas, maksas pakalpojumi.

Par galvenajiem nodokļu ieņēmuma veidiem. Ieņēmums no uzņēmuma ienākuma nodokļa gada beigās ir pieaudzis, un tas ir viens no tiem nodokļiem, kura izpilde bija vislabākā, kaut gan tā īpatsvars nav tik liels. Pagājušajā gadā šis nodoklis iekasēts par 108 procentiem pret gada plānu, sasniedzot 92 miljonus latu, un stabili jau kopš augusta pārsniedz 1998. gada nodokļu līmeni.

Galvenais sāpjubērns bija akcīzes nodoklis, kur ieņēmumi, īpaši attiecībā uz degvielas akcīzi, atpalika gan no 1999. gadā plānotā, gan no 1998. gada rādītājiem. Pagājušā gada decembrī notika liels šā nodokļa iekasēšanas kritums, savukārt 1998. gadā bija liels šā nodokļa ieņēmumu pieaugums, kas izskaidrojams ar degvielas nodokļa likmju maiņu. Tāpēc 1998. gadā tika ievests ļoti daudz degvielas, bet 1999. gada sākumā bija pamatīgs ieveduma samazinājums un līdz ar to arī ieņēmumu kritums. Tomēr 1999. gadā kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa izpildīti par 98 procentiem no gada plāna un kopējais iztrūkums bijis 2 miljoni latu. Neraugoties uz visiem veiktajiem pasākumiem, mums tomēr nav izdevies sasniegt to līmeni, ko gribējām.

Par akcīzes nodokli no tabakas izstrādājumiem decembrī ieņēmumi mazliet kritās. Taču visumā gada norma bija tuvu izpildei.

Savukārt alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa ieņēmumi gada beigās strauji pieauga, un tas jau ir tradicionāli, jo mainījās arī nodokļa likmes un dzērienus laikus ieveda. Līdz ar to šā nodokļa ieņēmumu izpilde ir apmierinoša.

Vissliktākā situācija no visiem akcīzes nodokļu veidiem — ar naftas produktu akcīzes nodokli. Decembrī ieņēmumu kritums bija apmēram par 1 miljonu latu. Kopumā šā akcīzes nodokļa ieņēmumi izpildīti par 92 procentiem.

Pats galvenais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kopš 1999. gada jūlija ir bijis stabils pieaugums. Tas, manuprāt, ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas rāda, ka 2. pusgadā mūsu ekonomikas atveseļošanās ir atsākusies un, salīdzinot ar 1998. gadu, kad pēc Krievijas krīzes iestāšanās 1998. gada beigās ieņēmumi no PVN strauji samazinājās, pērn tie ievērojami pārsnieguši 1998. gada apjomus. Kopumā ieņēmumi no PVN izpildīti 103 procentu apjomā jeb plāns ir pārsniegts par 9 miljoniem latu.

Tālāk par diviem galvenajiem ieņēmumu avotiem, kas veido speciālo budžetu — sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Sociālās apdrošināšanas iemaksām decembrī, kā mēdz būt gada beigās, bija diezgan straujš pieaugums, un ieņēmumi ir ievērojami pārsnieguši 1998. gada decembra ieņēmumus, ļaujot pat pārpildīt 1999. gada sociālās apdrošināšanas iemaksu plānu. Plāns ir izpildīts par 101,6 procentiem, pārpildīts par 7 miljoniem latu. Tas parāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta pūles, lai labāk administrētu sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir sekmējušās. Kaut gan, protams, šīs iemaksas nav bijušas tik lielas, lai kompensētu sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu.

Mazliet sliktāk gājis ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām, bet arī šai ziņā decembris bijis ļoti labs — straujš lēciens, kas kopumā ļāva gandrīz par 100 procentiem izpildīt šā nodokļa ieņēmumus. Iztrūkums bija par nepilniem 2 miljoniem, kas pilnībā tika kompensēts ar 1999. gada budžetā paredzētajām dotāciju summām šā nodokļa iztrūkuma kompensēšanai pašvaldībām.

Tādi ir bijuši pagājušā gada rezultāti, un arī 2000. gads ieņēmumu ziņā ir iesācies, manuprāt, veiksmīgi — gada beigās notikusī pietiekami intensīvā tirdzniecība dod labus PVN nodokļa ieņēmumus. Protams, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, parasti gada sākumā vērojams kritums. Mūsu mērķis ir panākt šāgada budžeta fiskālā deficīta samazinājumu zem 2 procentiem no IKP, jo tādai mazai valstij kā Latvija pārāk liels budžeta deficīts veicina tekošā konta deficīta pieaugumu, kas, protams, izraisa nelabvēlīgas situācijas un ietekmi uz valūtas rezervēm. Uz 2000. gadu skatos cerīgi. Mēs sasniegsim savu mērķi, jo šogad būs pietiekami strauja ekonomikas augšupeja un pieaugs IKP. Diemžēl tā nenotika 1999. gadā (mums vēl nav precīzas statistikas), jo pieaugums bija nulles līmenī, kas, pārrēķinot uz katru iedzīvotāju, veidotu 0,6 procentus lielu pieaugumu — Latvijā diemžēl joprojām iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par apmēram 20–25 tūkstošiem.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore