Ar sakritīgu vēsturi un kopīgu mūsdienu interesi

Aleksandrs Jordanovs ( Alexander Yordanov) , Bulgārijas vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, rīt, 3. martā, Bulgārija atzīmēs savus valsts svētkus — Atbrīvošanās dienu no Otomaņu jūga. Šī ir laba iespēja ielūkoties jūsu valsts jaunākajā attīstībā, kā arī Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecībās.

— Es labprāt dalīšos ar jūsu lasītājiem savās atziņās. Kopš 1997. gada Bulgārija iemieso vērienīgas ekonomiskās, administratīvās un likumdošanas reformas, pieskaņojot mūsu likumdošanu Eiropas Savienības (ES) standartiem. Šīm reformām ir ļoti skaidri mērķi — iedibināt Bulgārijā stabilu demokrātiju un likuma varu un radīt mūsu valstī konkurētspējīgu tirgus ekonomiku. Šos trīsarpus gadus iezīmējusi politiska stabilitāte un strauja makroekonomikas atveseļošanās, īstenojot mērķtiecīgu privatizāciju un aizvien vairāk piesaistot tiešās ārvalstu investīcijas. Ir apturēta nacionālā kopprodukta lejupslīde, sācies tā straujš pieaugums. 2000. gadā Bulgārijas nacionālais kopprodukts sasniedza 4,5 procentus. Strauji audzis privātā sektora īpatsvars ekonomikā, un tagad tas jau ražo apmēram divas trešdaļas no Bulgārijas nacionālā kopprodukta.

— Kāda bijusi jūsu valsts jaunākā ārpolitiskā virzība? Bulgārija, tāpat kā Latvija, vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

— Jā, mūsu ārpolitikas galvenās prioritātes ir iestāties ES un NATO un īstenot aktīvu reģionālo politiku Dienvidaustrumu Eiropā. Iestāšanās ES ir nozīmīga bulgāru tautas identitātei un mūsu politiskajai nākotnei. Līdzdalība ES ir mūsu stratēģiskais mērķis, kuru atbalsta plaša spektra politisko spēku vairākums un lielākā daļa sabiedrības.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Eiropas Savienības Padomes Helsinku lēmums sākt ar Bulgāriju iestāšanās sarunas ir apliecinājums mūsu reformu sekmīgai norisei un progresam, ko mūsu valsts sasniegusi, gatavojoties iestājai ES. Tas ir arī skaidrs iedrošinājums virzīties uz šo mērķi. Iestāšanās sarunas ar ES Bulgārija sāka 2000. gada sākumā, un gada beigās Iestāšanās konferencei bija iesniegti astoņpadsmit mūsu pozīciju dokumenti. Bija atvērtas vienpadsmit sarunu sadaļas un astoņas slēgtas. Uzskatām, ka līdzšinējais progress apliecina Bulgārijas sagatavošanas efektivitāti un spēju risināt iestāšanās sarunas straujā tempā. Mēs apsveicam Eiropas Komisijas priekšlikumus iet tālāk atbilstoši tās paplašināšanas stratēģijai, jo radītas jaunas sarunu iespējas katrai kandidātvalstij. Bulgārija ir gatava risināt sarunas atbilstoši savai šī gada ceļa kartei, Zviedrijas prezidentūras laikā atverot četrpadsmit sarunu sadaļas un pirmajā pusgadā iesniedzot savus pozīcijas dokumentus visās atlikušajās sadaļās.

Bulgārijas centieni iestāties NATO balstīti gan vēlmē vairot šīs savienības aizsardzības spējas, gan arī pašiem izmantot šo drošību. Pēdējo gadu attīstībā Rietumbalkānos mēs esam saņēmuši apliecinājumu, ka varam rēķināties ar sabiedroto atbildības pilnu atbalstu. Bulgārija neatlaidīgi pilnveido savus bruņotos spēkus un aizsardzības infrastruktūru, pieskaņojot NATO kritērijiem. Šajā procesā mēs aktīvi sadarbojamies ar NATO dalībvalstīm un arī ar NATO kandidātvalstīm no "Viļņas deviņnieka" grupas, ieskaitot Latviju. Apvienojot savus centienus un daloties pieredzē, mēs, kandidātvalstis, atbalstām cita citas progresu un mazinām individuālā zaudējuma risku. Mēs ceram, ka šie kopīgie centieni būs sekmīgi un dos labu rezultātu gaidāmajā NATO dalībvalstu vadītāju 2002. gada sanāksmē.

— Mūsu lasītājiem būs interesanti uzzināt arī jūsu viedokli par Latvijas un Bulgārijas divpusējām attiecībām .

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka man ir liels gods būt Bulgārijas pirmajam vēstniekam Latvijas Republikā kopš mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā. Bulgārijai un Latvijai bijis līdzīgs liktenis — ilga ārzemju okupācija un varonīga nacionālās atbrīvošanās cīņa. Tagad abas mūsu valstis ir izdarījušas savu politisko izvēli par labu demokrātijai, tirgus ekonomikai, likuma varai un kopīgajai Eiropas nākotnei. Mēs arī risinām līdzīgas pašmāju problēmas, pārkārtojot savu ekonomiku un veidojot efektīvu civilo dienestu. Abām mūsu valstīm ir līdzīgi ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Šie kopīgie mērķi ir stabils pamats aktīvai un abpusēji izdevīgai sadarbībai un kopīgai rīcībai. Ilgus gadus Bulgārijai un Latvijai bija liegtas tiesības īstenot suverēnu, neatkarīgu ārpolitiku. Tagad šis laiks pieder pagātnei, un mūsu draudzīgās valstis var brīvi attīstīt divpusējos sakarus savu tautu un kopīgās Eiropas nākotnes interesēs. Bulgārija vēlas attīstīt divpusējās attiecības visās jomās, kas skar abu mūsu valstu intereses.

Dažos aizvadītajos gados izdarīts patiešām daudz, izveidojot mūsu attiecību juridisko bāzi, nodibinot personīgos kontaktus un sadarbību starp abu valstu amatpersonām un institūcijām. Taču daudz kas vēl darāms. Mūsu tirdzniecības attiecībām vajadzīgi jauni impulsi, jo pašreizējais preču apgrozījums ir tikai astoņi deviņi miljoni ASV dolāru gadā. Tas mūs, protams, nevar apmierināt, jo ne tuvu neatbilst abu valstu ekonomikas iespējām. Esmu pārliecināts, ka drīza brīvā tirgus līguma noslēgšana būtiski veicinātu mūsu savstarpējo tirdzniecību. Par otru prioritāti uzskatām humanitāro sakaru intensificēšanu, aktivizējot kultūras darbinieku un zinātnieku sakarus, kā arī tūristu apmeklējumus abās valstīs. Es ceru, ka ļoti drīz varēs atcelt vīzu režīmu starp Bulgāriju un Latviju. Tas noteikti veicinās mūsu tautu kontaktus. Tas būs arī nozīmīgs ieguldījums savstarpējās saprašanās un mūsu valstu sadarbības sekmēšanā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors