Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.1997., Nr. 126/127 (841/842) https://vestnesis.lv/ta/id/43618

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Līgums starp Latvijas republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem

Vēl šajā numurā

23.05.1997., Nr. 126/127 (841/842)

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 21.02.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem

Latvijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, vēlēdamās attīstīt savstarpējos ekonomiskos sakarus, novēršot apgrūtinājumus, kas rodas sakarā ar nodokļu uzlikšanu, vienojas:

1. pants

Personas, uz kurām attiecas Līgums

Šis Līgums attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts, zemes vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šis Līgums, konkrēti ir:

a) Vācijas Federatīvajā Republikā:

ienākuma nodoklis (Einkommensteuer);

uzņēmumu nodoklis (Korperschaftsteuer);

kapitāla nodoklis (Vermogensteuer); un

tirdzniecības nodoklis (Gewerbesteuer);

(turpmāk — Vācijas nodokļi);

b) Latvijas Republikā:

uzņēmumu ienākuma nodoklis;

iedzīvotāju ienākuma nodoklis; un

īpašuma nodoklis;

(turpmāk — Latvijas nodokļi).

4. Līgums tiks piemērots arī visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

3.pants

Vispārīgās definīcijas

1.Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Līgumā:

a) jēdziens “Vācijas Federatīvā Republika” nozīmē teritoriju, kurā ir spēkā Vācijas Federatīvās Republikas nodokļu likumdošanas akti, kā arī teritoriālajiem ūdeņiem pieguļošu teritoriju, tās jūras un zemes dzīles un ūdeņus virs tām tiktāl, ciktāl Vācijas Federatīvā Republika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un tās nacionālo likumdošanu tur īsteno savas suverēnās tiesības un jurisdikciju;

b) jēdziens “Latvijas Republika” nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas Republikas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdzieni “Līgumslēdzēja Valsts” un “otra Līgumslēdzēja Valsts” atkarībā no konteksta nozīmē Vācijas Federatīvo Republiku vai Latvijas Republiku;

d) jēdziens “persona” nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

e) jēdziens “sabiedrība” nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

f) jēdzieni “Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” un “otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens “pilsonis” nozīmē:

aa) attiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku — jebkuru vācieti Vācijas Federatīvās Republikas Pamata Likuma 116. panta 1. punkta izpratnē un jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Vācijas Federatīvajā Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

bb) attiecībā uz Latvijas Republiku — jebkuru fizisko personu, kurai ir Latvijas Republikas pilsonība, un jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

h) jēdziens “starptautiskā satiksme” nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

i) jēdziens “kompetentās iestādes” nozīmē: Vācijas Federatīvajā Republikā — Federālo Finansu ministriju, Latvijas Republikā —finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi,

2. Piemērojot šo Līgumu, Līgumslēdzēja Valsts jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, lietos, tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas lietots šīs valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums.

4.pants

Rezidents

1. Šajā Līgumā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju. Jēdziens ietver arī šīs valsts valdību, tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības. Šis jēdziens neietver jebkuras personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai par šajā valstī izvietoto kapitālu.

2. Ja saskaņā ar 1.panta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pienākums ir, savstarpēji vienojoties, censties atrisināt šo jautājumu un noteikt šī Līguma piemērošanas veidu šai personai. Ja šādas vienošanās nav, piemērojot šo Līgumu, šāda persona netiks uzskatīta par rezidentu nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm attiecībā uz to atvieglojumu piemērošanu, kurus piešķir saskaņā ar šo Līgumu.

5.pants

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Līgumā jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar to saistītā pārraudzības darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja tā notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu no a) līdz e) apakšpunktā minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6.punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šī uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas šajā valstī veikto darbību uzņēmuma labā, izņemot gadījumus, kad pastāvīgo darbības vietu, kuru izmanto šī persona, veicot 4.punktā minēto darbību, nevar uzskatīt par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4.punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5. punkta noteikumi.

7. Fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.pants

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam “nekustamais īpašums” būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par zemei piesaistīto īpašumu, it īpaši jebkādas tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Šī panta 1., 3. un 4.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.pants

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Tiktāl, cik tas pieņemts Līgumslēdzējā Valstī, un izņēmuma gadījumos, kad uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmo peļņu nav iespējams noteikt saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, vai arī, kad 2. punkta noteikumu piemērošana ir saistīta ar papildu apgrūtinājumiem, kā rezultātā to piemērošana nav lietderīga, 2. punkta noteikumi neaizliedz noteikt uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmo peļņu, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu starp tā struktūrvienībām; tomēr piemērojamā sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šī Līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.pants

Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9.pants

Saistītie uzņēmumi

Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējā Valstī esoša uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus — citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

10. pants

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes; ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas nav līgumsabiedrība un kas tieši pārvalda vismaz 25 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens “dividendes” šajā pantā apzīmē dividendes, ko saņem par akcijām, ieskaitot ienākumu no akcijām, “jouissance” akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai “jouissance” tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), raktuvju akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parāda prasības, kā arī citu ienākumu, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

4. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otras valsts rezidents un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Ja sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī, nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.pants

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas; ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Vācijas Federatīvajā Republikā, tiks atbrīvoti no Vācijas nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti Latvijas Republikas valdībai vai Latvijas Bankai;

b) procenti, kas rodas Latvijas Republikā, tiks atbrīvoti no Latvijas nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti par aizdevumu, kuru garantējis Hermes — Deckung, vai ja šie procenti tiek izmaksāti Vācijas Federatīvās Republikas valdībai, Deutsche Bundesbank, Kreditanstalt fur Wiederaufbau vai Deutsche Investitions — und Entwicklungsgesselschaft;

c) procenti, kas rodas Vācijas Federatīvajā Republikā, tiks atbrīvoti no Vācijas nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Eksportkredīts” vai tiek izmaksāti par tās garantētajiem aizdevumiem, vai arī ja šie procenti tiek izmaksāti jebkurai citai organizācijai, kura nodibināta Latvijas Republikā pēc šī Līguma parakstīšanas datuma un kura ir līdzīga b) apakšpunktā minētajām organizācijām (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm, savstarpēji vienojoties, ir jānosaka, vai šī organizācija ir līdzīga rakstura);

d) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī:

aa) ja šo procentu saņēmējs ir šīs otras valsts rezidents; un

bb) šis saņēmējs ir šīs otras valsts uzņēmums un ir procentu īstenais īpašnieks; un

cc) šie procenti tiek maksāti par parādsaistībām, kas izveidojušās sakarā ar šī uzņēmuma veikto jebkādu izstrādājumu vai rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku iekārtu pārdošanu uz kredīta pirmās minētās valsts uzņēmumam, izņemot gadījumus, kad šāda pārdošana vai parāda saistības ir starp saistītām personām.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens “procenti” apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, un attiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku: neatkarīgi no tā vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, jo sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas par šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu neizmaksu laikā, netiks uzskatītas par procentiem, uz kuriem attiecas šis pants.

5. Šī panta 1. līdz 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzēja Valsts, zeme, politiski administratīvā vienība, pašvaldība vai šīs valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.

12.pants

Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Jēdziens “autoratlīdzība” šajā pantā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, arī kinofilmām, televīzijas filmām, ierakstiem televīzijas un radio pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku darbību un pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autoratlīdzības maksājumi, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14.panta noteikumi.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzēja Valsts, zeme, politiski administratīvā vienība, pašvaldība vai šīs valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.

13.pants

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu vai tādas sabiedrības akcijas, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, komercīpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī izveidotai pastāvīgai bāzei, arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot īpašumu, kurš atšķiras no šī panta 1. līdz 3.punktā minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14.pants

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta Æ fiziskās personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona — Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens “profesionālie pakalpojumi” ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.pants

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algots darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī ne vairāk kā 183 dienas attiecīgajā nodokļu gadā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšminētajiem noteikumiem atlīdzību, ko saņem par darbu, kas tiek veikts, strādājot uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

16.pants

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citu līdzīgu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

17.pants

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no otras Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. pants

Pensijas

Saskaņā ar 19.panta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai atlīdzības saņēmējs.

19.pants

Valsts dienests

1. a) Darba algu, izpeļņu un citu līdzīga veida atlīdzību, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, zeme, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij, zemei, administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

aa) ir šīs valsts pilsonis; vai

bb) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkuru pensiju, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, zeme, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, zemei, vienībai vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

3. Šī Līguma 15., 16. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro darba algai, izpeļņai, cita veida līdzīgai atlīdzībai un pensijām, kuras izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, zemes, politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

4. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem periodiski vai vienreizēji maksājumi, ko saņem no Vācijas Federatīvās Republikas kā kompensāciju par ievainojumiem vai zaudējumiem, kas radušies karadarbības vai pagātnē notikušās politiskās vajāšanas rezultātā, tiks aplikti ar nodokļiem tikai Vācijas Federatīvajā Republikā.

20.pants

Studenti un mācekļi

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis (ieskaitot — Vācijas Federatīvās Republikas gadījumā `'Volontar'' vai `'Praktikant'') vai stažieris, kas ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir bijis otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

21.pants

Citi ienākumi

1. Citi šī Līguma iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

22.pants

Kapitāls

1. Kapitālu, ko pārstāv Līgumslēdzējas Valsts rezidentam piederošais nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

23. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Attiecībā uz Vācijas Federatīvās Republikas rezidentiem nodoklis tiks noteikts šādā veidā:

a) Vācijai ir jāatbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem jebkurš ienākuma veids, kas radies Latvijas Republikā, un jebkurš kapitāls, kas atrodas Latvijas Republikā, kuri saskaņā ar šo Līgumu var tikt aplikti ar nodokļiem Latvijas Republikā, ja vien saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem nav noteikts, ka ir jāpiemēro ārvalstu nodokļu kredīta (kopējās nodokļa summas samazinājuma) metode. Tomēr Vācijas Federatīvā Republika saglabā tiesības ņemt vērā šādi atbrīvoto ienākumu vai kapitālu, nosakot tās nodokļa likmi.

Attiecībā uz dividendēm šis atbrīvojums tiks piemērots tikai tādām dividendēm, kuras sabiedrībām (izņemot līgumsabiedrības), kas ir Vācijas Federatīvās Republikas rezidenti, maksā sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kurā Vācijas sabiedrībai tieši pieder vismaz 25 procenti no tās kapitāla.

No kapitāla nodokļiem tiks atbrīvotas jebkuras akcijas, par kurām maksātās dividendes ir atbrīvotas vai, ja tās tiktu izmaksātas, būtu atbrīvotas no aplikšanas ar nodokļiem saskaņā ar iepriekšējo teikumu.

b) Saskaņā ar Vācijas nodokļu likumdošanas aktu noteikumiem attiecībā uz ārvalstu nodokļu kredītu Vācijas ienākuma, uzņēmuma un kapitāla nodokļus, kas tiek maksāti par turpmāk uzskaitītajiem ienākuma veidiem, kuri radušies Latvijas Republikā, kā arī par minētajiem kapitāla veidiem, kas atrodas Latvijā, tiks atļauts samazināt par Latvijas nodokļiem, kuri tiek maksāti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un šī Līguma noteikumiem:

aa) dividendes, kuras nav minētas a) apakšpunktā;

bb) procenti;

cc) autoratlīdzība;

dd) direktoru atalgojums;

ee) mākslinieku un sportistu ienākums.

c) a) apakšpunkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no kapitāla, un attiecībā uz kapitālu, ko pārstāv kustamais un nekustamais īpašums, kas ir pastāvīgās pārstāvniecības komercīpašuma daļa, kā arī attiecībā uz kapitāla pieaugumu, kas gūts no šāda īpašuma atsavināšanas, arī uz dividendēm, ko maksā sabiedrība, un sabiedrības akcijām, ja attiecīgais Vācijas Federatīvās Republikas rezidents nepierāda, ka pastāvīgās pārstāvniecības vai sabiedrības bruto ienākumi tiek gūti vienīgi vai gandrīz tikai par Vācijas Ārvalstu nodokļu likuma (Aussensteuergesetz) 8. sekcijas 1. punkta 1.–6. apkšpunktā minētām darbībām vai no Vācijas Ārvalstu nodokļu likuma (Aussensteuergesetz) 8. sekcijas 2. punktā minētās līdzdalības.

Šī apakšpunkta piemērošanas gadījumā par nodokli, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un šo Līgumu tiek maksāts par iepriekš minētajiem ienākuma un kapitāla veidiem atbilstoši Vācijas nodokļu likumdošanas aktu noteikumiem, kuri attiecas uz ārvalstu nodokļa kredītu, tiks atļauts samazināt Vācijas ienākuma vai uzņēmumu nodokli, kuri tiek maksāti par šādiem ienākuma veidiem vai Vācijas kapitāla nodokli, kas tiek maksāts par šādiem kapitāla veidiem.

Attiecībā uz 10. pantā minētiem ienākuma veidiem un kapitāla veidiem, kas ir par pamatu šiem ienākumiem, atbrīvojums tiks piemērots pat tad, ja dividendes tiek saņemtas par ieguldījumiem citās sabiedrībās, kuras ir Latvijas Republikas rezidenti, kas veic aktīvu darbību, un kurās sabiedrības, kas pēdējā veic ienākuma sadali, līdzdalība ir 25 procenti vai vairāk.

2. Attiecībā uz Latvijas Republikas rezidentiem nodoklis tiks noteikts šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas Republikas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šī Līguma noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Vācijas Federatīvajā Republikā, ja vien Latvijas Republikas iekšējās likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvijas Republikai jāatļauj:

aa) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Vācijas Federatīvajā Republikā samaksāto ienākuma nodokli;

bb) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Vācijas Federatīvajā Republikā samaksāto kapitāla nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta Latvijas Republikā pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kuru var aplikt ar nodokļiem Vācijas Federatīvajā Republikā;

b) lai piemērotu a) apakšpunktu, ja sabiedrība — Latvijas Republikas rezidents saņem dividendes no sabiedrības — Vācijas Federatīvās Republikas rezidenta un šajā sabiedrībā Latvijas Republikas rezidentam pieder vismaz 10 procenti akciju ar pilnām balsstiesībām, Vācijas Federatīvajā Republikā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

24.pants

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta, 11.panta 7.punkta vai 12.panta 6.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas.

5. Šī panta noteikumi, neatkarīgi no 2.panta noteikumiem, attiecas uz visu veidu nodokļiem.

25.pants

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šī Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši šī Līguma noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šim Līgumam neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem.

26.pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šī Līguma noteikumu izpildei vai ar šajā Līgumā ietvertajiem nodokļiem saistīto Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas prasību izpildei, tiktāl, ciktāl šie likumi nav pretrunā ar šo Līgumu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesas un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šajā Līgumā ietverto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar valsts politiku (ordre public).

27.pants

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls

1. Nekas šajā Līgumā nedrīkst ietekmēt diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai starptautisko organizāciju personāla fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašajiem nolīgumiem.

2. Neatkarīgi no 4. panta noteikumiem fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī vai trešajā valstī, personāla locekle, šī Līguma piemērošanai tiks uzskatīta par nosūtītājas valsts rezidentu, ja:

a) saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šī persona nav pakļauta aplikšanai ar nodokļiem saņēmējā valstī attiecībā uz ienākumu, kas rodas ārpus šīs valsts, un

b) šī persona nosūtītājā valstī attiecībā uz tās visā pasaulē gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokļiem ir pakļauta tādām pašām saistībām kā šīs valsts rezidenti.

28.pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums ir jāratificē un ratifikācijas notu apmaiņa ir jāveic visdrīzākajā laikā.

2. Šis Līgums stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc ratifikācijas notu apmaiņas datuma, un tā noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas tiek maksātas pēc 1995. gada 31. decembra,

b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas tiek iekasēti jebkurā taksācijas periodā, kas sākas 1996. gada 1.janvārī vai pēc tam.

29.pants

Darbības izbeigšana

Šī Līguma darbības laiks nav ierobežots, bet katra Līgumslēdzēja Valsts diplomātiskā ceļā var iesniegt rakstveida notu par Līguma darbības izbeigšanu jebkura kalendārā gada jūnija 30. dienā vai pirms tās pēc piecu gadu ilga Līguma darbības perioda, kopš Līguma spēkā stāšanās dienas. Šajā gadījumā Līguma darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks izbeigta:

a) attiecībā uz nodokļiem, kuri tiek iekasēti izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas tiek maksātas janvāra pirmajā dienā vai pēc 1. janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta nota par darbības izbeigšanu;

b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas tiek iekasēti jebkurā taksācijas periodā, kurš sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta nota par Līguma darbības izbeigšanu.

Līgums sastādīts Rīgā divos eksemplāros, katrs latviešu, vācu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts 1997. gada 21. februārī. Latviešu un vācu tekstu atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Vācijas Federatīvās

vārdā Republikas vārdā

Andris Šķēle Horsts Veizels

Protokols

Latvijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika

parakstot 1997.gada 21.februārī Rīgā starpvalstu Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ir vienojušās par šādiem noteikumiem, kuri ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz 6. līdz 21. pantu:

Ir jāsaprot ka, ja Līgumslēdzējā Valstī ienākuma aplikšana tiek īstenota, ieturot nodokli ienākuma izmaksas brīdī un ja šo aplikšanu ar nodokļiem ierobežo šī Līguma noteikumi, atbrīvošana no nodokļiem vai samazināta nodokļa piemērošana notiks saskaņā ar šīs valsts iekšzemes likumdošanu atbilstoši abu Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu šim nolūkam saskaņotām procedūrām.

2. Attiecībā uz 6. un 13. pantu:

Ir jāsaprot, ka viss ienākums un kapitāla pieaugums, kas gūts par Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā valstī saskaņā ar šī Līguma 13. panta noteikumiem.

3. Attiecībā uz 7. pantu:

a) Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, uz būvlaukumu, celtniecības, montāžas vai instalācijas projektu netiks attiecināti ienākumi, izņemot tos, kurus gūst par šo darbību veikšanu.

Ienākumi, kas tiek gūti par preču piegādēm, kas ir saistītas vai tiek veiktas neatkarīgi no šādām darbībām un kuras veic galvenā pastāvīgā pārstāvniecība vai kāda cita šī uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, vai trešā puse, netiks attiecināti uz būvlaukumu, celtniecības, montāžas vai instalācijas projektu;

b) ienākums, kas gūts par projektēšanas, plānošanas, inženiertehniskajiem vai izpētes darbiem, par tehniskajiem pakalpojumiem, kurus Līgumslēdzējā Valstī veic šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kuri ir saistīti ar a) apakšpunktā minēto pastāvīgo pārstāvniecību, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, netiks attiecināts uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

4. Attiecībā uz 10. pantu:

Nodokļu uzlikšanas nolūkos Vācijas Federatīvajā Republikā jēdziens “dividendes” ietver ienākumu, ko gūst “pasīvais līdzdalībnieks” (“stiller Gesellschafter”) no viņa paša līdzdalības kā tādas, kā arī ienākumu, ko saņem, pamatojoties uz investīciju fonda vai investīciju trasta sertifikātiem.

5. Attiecībā uz 10. un 11. pantu:

Neatkarīgi no šo pantu noteikumiem dividendes un procentus var aplikt ar nodokļiem saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas:

a) ja tie tiek gūti no tiesībām vai parāda prasībām, kas dod tiesības piedalīties peļņas sadalē (ieskaitot ienākumu, ko gūst pasīvais līdzdalībnieks no viņa līdzdalības kā tādas, ienākumu no “partiarisches Darlehen” un no “Gewinnobligationen” tādā nozīmē, kā tas ir noteikts Vācijas Federatīvās Republikas nodokļu likumdošanas aktos) un

b) ar nosacījumu, ka tie (procenti, dividendes) ir atskaitāmi, nosakot parādnieka, kurš izmaksā dividendes un procentus, peļņu.

6. Attiecībā uz 12. pantu:

Maksājumi, kas tiek saņemti kā atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem, konsultatīvajiem vai vadības pakalpojumiem, netiks uzskatīti par maksājumiem, kas tiek saņemti kā atlīdzība par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko pieredzi, izņemot gadījumus, kad šādu maksājumu summa pamatojas uz ražošanu, tirdzniecību, demonstrēšanu, vai kad tie pamatojas uz kādiem citiem līdzīgiem noteikumiem, kas attiecas uz minētās informācijas izmantošanu. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

7. Attiecībā uz 23. pantu:

a) gadījumā, kad sabiedrība, kas ir Vācijas Federatīvās Republikas rezidents, sadala ienākumu, kas gūts Latvijas Republikā, 2. punkts neaizliegs šī sadalītā ienākuma kompensējošo aplikšanu ar uzņēmumu nodokli saskaņā ar Vācijas nodokļu likumdošanas aktu noteikumiem.

b) Vācijas Federatīvā Republika novērsīs nodokļu dubulto uzlikšanu, piemērojot nodokļa kredīta metodi saskaņā ar 23. panta 1. b) punkta noteikumiem, un nevis atbrīvošanas metodi saskaņā ar 23. panta 1. a) punkta noteikumiem:

aa) ja Līgumslēdzējās Valstīs ienākums tiek aplūkots saskaņā ar atšķirīgiem šī Līguma noteikumiem vai tiek attiecināts uz dažādām personām (citādi nekā saskaņā ar 9. panta (Saistītie uzņēmumi) noteikumiem), un šīs domstarpības nevar tikt atrisinātas saskaņā ar 25. pantā noteikto procedūru, un

i) ja šīs aplūkošanas vai attiecināšanas rezultātā attiecīgais ienākums tiks pakļauts dubultai nodokļu uzlikšanai; vai

ii) ja šīs aplūkošanas vai attiecināšanas rezultātā attiecīgais ienākums netiks aplikts ar nodokļiem vai tiks pakļauts neatbilstoši samazinātai aplikšanai ar nodokļiem Latvijas Republikā un varētu (izņemot gadījumus, kad tiek piemērots šis punkts) palikt neaplikts ar nodokļiem Vācijas Federatīvajā Republikā; vai

bb) ja Vācijas Federatīvā Republika pēc attiecīgām konsultācijām un saskaņā ar tās iekšzemes likumdošanas aktos noteiktajiem ierobežojumiem diplomātiskā ceļā ir paziņojusi Latvijas Republikai par citiem ienākuma veidiem, uz kuriem tā paredz attiecināt šī punkta noteikumus ar nolūku novērst ienākuma atbrīvošanu no aplikšanas ar nodokļiem abās Līgumslēdzējās Valstīs, vai par citiem apstākļiem, kas izraisa šī Līguma nepareizu piemērošanu.

Latvijas Republika, saņemot bb) apakšpunktā minēto paziņojumu, var, paziņojot par to diplomātiskā ceļā, aplūkot šo ienākuma veidu Līguma ietvaros tādā pašā veidā, kādā to aplūko Vācijas Federatīvā Republika. Saskaņā ar šo punktu izdarītais paziņojums būs spēkā tikai, sākot ar tā kalendārā gada pirmo dienu, kas seko gadam, kurā tika iesniegts paziņojums, ar nosacījumu, ka ir tikuši izpildīti visi ar likumu noteiktie priekšnoteikumi, kādi nepieciešami, lai šis paziņojums varētu stāties spēkā saskaņā ar tās valsts iekšzemes likumiem, kura nosūta paziņojumu.

8. Attiecībā uz 26. pantu:

Ja saskaņā ar iekšzemes likumdošanas aktiem šī Līguma ietvaros notiek personisko datu apmaiņa, tiks piemēroti šādi papildu noteikumi:

a) datu saņēmēja Līgumslēdzēja Valsts var lietot šos datus tikai norādītajiem nolūkiem un saskaņā ar datu nosūtītājas Līgumslēdzējas Valsts noteiktajām prasībām;

b) datu saņēmēja Līgumslēdzēja Valsts pēc datu nosūtītājas Līgumslēdzējas Valsts pieprasījuma informēs to par saņemto datu izmantošanu un sasniegtajiem rezultātiem;

c) personiskie dati var tikt sniegti tikai atbildīgajām iestādēm. Jebkāda tālāka datu nodošana citām iestādēm var tikt īstenota vienīgi ar datu nosūtītājas Līgumslēdzējas Valsts iepriekšēju piekrišanu;

d) datu nosūtītājai Līgumslēdzējai Valstij ir pienākums nodrošināt nosūtīto datu precizitāti un to nepieciešamību, un atbilstību tam mērķim, kam tie tiek sniegti. Tiks ievēroti jebkādi iekšzemes likumdošanā noteiktie aizliegumi attiecībā uz ziņu sniegšanu. Ja izrādās, ka nosūtītie dati ir neprecīzi vai ir tikuši nosūtīti dati, kuru nosūtīšana ir aizliegta, par to nekavējoties ir jāinformē datu saņēmēja Līgumslēdzēja Valsts. Šīs valsts pienākums ir šos datus izlabot vai iznīcināt;

e) uz iesnieguma pamata attiecīgā persona tiks informēta par nosūtītajiem datiem, kas attiecas uz šo personu, un par to, kur šie dati tiks izmantoti. Informācija personai nav jāsniedz gadījumā, ja sabiedrības intereses informācijas neizpaušanā pārsniedz attiecīgās personas intereses to saņemt. Visos pārējos gadījumos attiecīgās personas tiesības tikt informētai par nosūtītajiem datiem, kas uz to attiecas, tiek noteiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes likumdošanas aktiem, kuras suverēnajā teritorijā ir iesniegts lūgums par informācijas sniegšanu;

f) datu saņēmēja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar tās iekšzemes likumdošanu nes atbildību attiecībā uz jebkuru personu, kas datu sniegšanas rezultātā ir cietusi no pretlikumīga kaitējuma saskaņā ar informācijas apmaiņu šī Līguma ietvaros. Attiecībā uz cietušo personu datu saņēmēja Līgumslēdzēja Valsts nevar atsaukties uz to, ka, izpildot pienākumus, kaitējumu ir izraisījusi datu nosūtītāja Līgumslēdzēja Valsts;

g) ja datu nosūtītājas Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes likumdošana paredz datu iznīcināšanas pēdējos termiņus, šai valstij šie termiņi ir jānorāda arī, nosūtot datus. Neatkarīgi no šādiem termiņiem nosūtītie personiskie dati ir jāiznīcina tiklīdz tie vairs nav nepieciešami tiem nolūkiem, kuriem tie tika sniegti;

h) Līgumslēdzējām Valstīm — datu nosūtītājai un saņēmējai — ir pienākums oficiāli reģistrēt personisko datu nosūtīšanu un saņemšanu;

i) Līgumslēdzējām Valstīm — datu nosūtītājai un saņēmējai ir pienākums veikt efektīvus pasākumus, lai aizsargātu sniegtos personiskos datus no nesankcionētas piekļūšanas tiem, nesankcionētas izmaiņu izdarīšanas tajos un to nesankcionētas izpaušanas.

Protokols sastādīts Rīgā divos eksemplāros, katrs latviešu, vācu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts 1997. gada 21. februārī. Latviešu un vācu tekstu atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā Andris Šķēle                                                                                                                                Vācijas Federatīvās  Republikas vārdā  Horsts Veizels

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!