Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie mūsu visu naudas maka (turpinājums no 1. lpp.). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.1997., Nr. 126/127 (841/842) https://vestnesis.lv/ta/id/43623

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Argentīnas Republikā

Vēl šajā numurā

23.05.1997., Nr. 126/127 (841/842)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INTERVIJAS. SARUNAS

Pie mūsu visu naudas maka

Aivars Veiss, Latvijas Valsts kases pārvaldnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

— Ar ko atšķiras Finansu ministrijas kompetence?

— Finansu ministrija izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda valsts budžetu. Bet Valsts kase realizē Finansu ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas tiesību aktus.

— Bet Valsts kases struktūra jau pilnībā ir izveidota, vai arī tā vēl prasa pārkārtojumus?

— Nē, domāju, ka Valsts kases struktūru jau var uzskatīt par izveidotu, sākot ar šī gada 1.janvāri, kad mums tika pievienots arī Finansu ministrijas Ārējā parāda vadības departaments. Faktiski šīs apvienošanās rezultātā tika izveidota jauna organizācija ar jaunu, funkcijām atbilstošu struktūru.

Domāju, ka mūsu struktūra tagad ir pietiekami universāla. Tā sakrīt ar valdības parādu vadībā vadošo valstu, piemēram, Īrijas, tādas pašas finansu jomas institūciju struktūru. Valsts kases uzbūve ir veidota pēc funkcionālā principa. Visi departamenti ir sadalīti trīs grupās — lēmuma pieņemšanai, izpildei un analītiskajam darbam. Riska vadības, Prognozēšanas un finansu plānošanas un Budžeta izpildes un uzraudzības departaments veic šo analītisko darbu, uz kuru pamatojoties, lēmumus pieņem Iekšzemes finansu resursu un Ārvalstu finansu resursu departamentā. Savukārt Pārskatu, Revīzijas, Informātikas un Norēķinu departaments nodrošina un kontrolē šeit pieņemto lēmumu izpildi. Šai grupai faktiski vēl būtu piederīgs arī Juridiskais departaments. Atsevišķi no trim uzskaitītajām funkcionālajām grupām darbojas tikai dažas, apkalpojošas struktūrvienības — tās galvenokārt nodrošina visas struktūras darbošanās iespējamību.

— Valstī ir izveidoti Valsts kases reģionālie norēķinu centri. Kad veidojās šis tīkls?

— Jā, mūsu darbību nodrošina reģionālie norēķinu centri visos valsts rajonos. Pirmais sāka darboties Rīgā 1993.gada 11.augustā, bet 1994.gadā — arī lauku rajonos.

— Valsts kase apkalpo budžeta iestādes — jūs izsniedzat tām nepieciešamos finansu līdzekļus. Kā notiek šī procedūra?

— Ar jau minēto reģionālo norēķinu centru starpniecību. No rīta Valsts kase no reģionālajiem norēķinu centriem saņem informāciju par iepriekšējās dienas ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī par naudas pārpalikumu, ja tāds ir, un pieprasījumu kārtējā dienā paredzamo izdevumu segšanai. Izdevumi tiek noteikti, balstoties uz šā reģiona budžeta iestāžu iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem, piemēram, par algu izmaksu, maksājumiem par pakalpojumiem un pirkumiem. Protams, naudu var pieprasīt tikai budžetā paredzētā finansējuma apjomā, un norēķinu centrs pārbauda maksājuma uzdevuma likumību. Caur reģionālo norēķinu centru valsts budžets saņem arī nodokļus un dažādu nodevu maksājumus. Tas saņem un izsniedz naudu sociālās apdrošināšanas pārvaldei pensiju izmaksai. Visas naudas operācijas reģionālais norēķinu centrs veic caur konkrētā komercbankā atvērtiem kontiem.

Pēc šiem reģionālo norēķinu centru iesniegtajiem pārskatiem un pieprasījumiem Valsts kase veic līdzekļu pārdali — tur, kur pietrūkst, liek klāt no tiem reģioniem, kur iepriekšējā dienā ieņēmumu ir bijis vairāk nekā izdevumu. Tātad — visi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi notiek caur Valsts kasi.

— Valsts kases nolikums paredz jūsu darbību divos virzienos — valsts un pašvaldību budžeta izpildes, uzskaites un finansu pārskatu jomā, kā arī investīciju, aizņēmumu, aizdevumu un banku lietās. Galvenokārt tas ir administrējošs darbs. Bet vai Valsts kasei ir arī kādas sankciju tiesības, teiksim, situācijā, kad netiek pildīti paredzētie maksājumi budžetā?

— Nodokļu administrēšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un Sociālās apdrošināšanas fonds, tomēr likums “Par budžeta un finansu vadību” paredz, ka Valsts kase, ja tas nav citas iestādes kompetencē, piedzen valsts budžetam pienākošos, bet neiemaksāto summu un kavējuma naudu. Šo pantu izmantojam galvenokārt, lai nodrošinātu valdības garantēto, tādu kā G-24, kredītu un aizdevumu pašvaldībām atmaksu. Iesniedzam prasības tiesā vai arī jau aizdevuma līgumā paredzam, piemēram, tādu iespēju kā norakstīšana no aizdevuma ņēmēja konta.

— Valsts kase periodiski gatavo arī pārskatus par valsts pamatbudžeta un budžeta izpildi?

— Jā, regulāri — katru dienu, nedēļu, mēnesi, ceturksni — kopumā vairāk nekā 70 veidu finansu atskaites.

— Jūs minējāt Valsts kases darba pilnveidošanu. Kas vēl būtu jāmaina jūsu darbā?

— Pirmām kārtām ir jāsakārto informācija, kas jau ir Valsts kases rīcībā, un jāapzina tā informācija, kura vēl būtu jāiegūst. Tas viss ir jāsistematizē, un jāizveido attiecīga datu bāze. Vienlaikus ir jāreglamentē informācijas plūsmas starp dažādām Valsts kases struktūrvienībām un konkrētiem darbiniekiem.

Otrām kārtām — tas varbūt ir vissvarīgākais — visiem mums ir jāmācās, jāpapildina zināšanas un jāstrādā labāk.

— Pašlaik budžeta ieņēmumu daļā problēmas rada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes nepildīšanās. Vai Valsts kase budžeta likuma izstrādes gaitā arī piedalās paredzamo ieņēmumu prognozēšanā?

— Nē, Valsts kase sniedz informāciju, atskaites, bet prognozēšanu un plānošanu veic Finansu ministrijas attiecīgās struktūrvienības. Jāatzīmē tomēr, ka pēc šo prognožu iestrādes budžeta projektā tās ļoti bieži likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā tiek paaugstinātas līdz līmenim, kuru tad mums ir grūti vai pat neiespējami izpildīt. Bet tā ir likumdevēja kompetence. Mums jāpilda likums.

— Kāda pašlaik ir situācija ar iekavēšanos iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildē?

— Pēc janvāra un februāra trūka 4,8 miljonu latu, martā klāt nāca vēl viens miljons un 17 tūkstoši. Aprīlī atpalicība vēl palielinājās par 330 tūkstošiem. Šobrīd — maijā — kopumā mīnusā ir aptuveni 6 miljoni, tātad tendence ir tāda, ka atpalicība no prognozes vairs nepieaug tik strauji, līdz ar to samazinās līdzekļu daudzums, kas no valsts pamatbudžeta jāiemaksā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensācija pašvaldību budžetos. Kā zināms, valdība jau akceptējusi lēmumu, kas vēl jāizskata Saeimā, par 12 miljoniem latu izdevumu iekļaušanu valsts pamatbudžetā, lai segtu šo iztrūkumu sakarā ar ienākuma nodokļa nepildīšanos. Jācer, ka nodokļa iekasēšanas neizpilde līdz gada beigām nepārsniegs šos 12 miljonus latu.

Dina Gailīte,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!