Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Itālija un Latvija paļaujas viena uz otru (turpinājums no 1. lpp.). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.1997., Nr. 126/127 (841/842) https://vestnesis.lv/ta/id/43625

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie Jums dodas 11. burtnīca

Vēl šajā numurā

23.05.1997., Nr. 126/127 (841/842)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PĒC NOTIKUMA

Itālija un Latvija paļaujas viena uz otru

Vakar, 22.maijā, noslēdzās Itālijas Republikas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro divu dienu valsts vizīte Latvijas Republikā Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro Saeimas tribīnē vakar, 22.maijā:

Turpinājums no 1.lpp.

Bet jums ir kāda priekšrocība. Tāda priekšrocība, kādas nav citiem, — jūs vienmēr esat ticējuši savas brīvības atgūšanai gan ar juridiskiem, gan bez juridiskiem plāniem. Šī vēstures gaita nav bijusi īsa.

Kā jau teicu, vakar man bija patīkama saruna ar jūsu Ministru prezidentu, kuras laikā veidojām divu nepieciešamību sintēzi.

Pirmām kārtām demokrātiju visi neveido vienādi. Totalitāro režīmu gan var izveidot vienā brīdī, bet demokrātijai ir nepieciešams atklātums. Kas ir demokrātija? Tā ir prasme pacietīgi klausīties, uzklausīt otru. Parlamentā runā, jā, bet pirmām kārtām ir jāprot uzklausīt. Un tāpēc es lūdzu arī jūs būt pacietīgiem. Tātad — pirmā dāvana ir spēja uzklausīt, jo ikviens, kas runā, var dot kādu ieguldījumu no savas garīgās bagātības.

Bet kas ir politiskā gudrība? Tā ir ne tikai prasme runāt vien, bet arī spēja izlemt, būt pietiekami vīrišķīgam, lai izlemtu. Taču nedrīkst aizbildināties ar nepieciešamību lemt ātri, neuzklausot otru. Tā nedrīkst. Tas nebūtu demokrātiski. Pacietība, pacietība uzklausīt — lūk, tas ir politikas spēks.

Mēs labi zinām, ka Eiropas, vienotas Eiropas veidošanas ceļš nav viegls, bet tikpat labi zinām, kāda vērtība ir Eiropas vienotībai, vienotai Eiropai.

Noslēdzas gadsimts, kurā ir piedzīvots tik daudz. Īpaši daudz esat piedzīvojuši jūs, to, cik necilvēciski ir bijuši notikumi šajā gadsimtā, arī asinsizliešanas... Tomēr es ticu, ka šie notikumi pieder pagātnei.

Arī Itālijai ir bijuši savi pārbaudījumi. Mums ir bijusi smaga vācu okupācija, nacistiskā okupācija. Nesen man bija iespēja atklāt pieminekli pie mums Itālijā — fašistiskās okupācijas laikā Toskānas novadā kritušajiem un nogalinātajiem. Šis piemineklis atrodas kādā pakalnā, un nav viegli tur uzkāpt. 1944.gada augustā vācu okupācijas karaspēks tur no 400 pilsētiņas iedzīvotājiem nogalināja lielāko daļu. Starp nogalinātajiem bija arī tādi, kas tikai trīs gadus veci, tātad starp viņiem bija daudz mazu bērniņu. Arī tādus nogalināja kara laikā. Nežēlīgi tika nogalināti 58 jaunieši. Es minēju šo vienu piemēru, taču arī par citiem pārbaudījumiem, kas ir bijuši gan jūsu, gan manai tautai, varētu runāt vēl un vēl.

Un ko nozīmē vienota Eiropa? Tas nozīmē pateikt stingru “nē” jebkuriem tamlīdzīgiem pārkāpumiem nākotnē. Eiropa — tas nozīmē teikt “jā” cilvēktiesībām, “jā” — mieram, “jā” — kopīgam darbam. Teikt “jā” kopīgam ceļam civilizācijas tālākā attīstīšanā. Tas ir tas mērķis, uz kuru mums jāiet kopā.

Itālija ir ar jums! Lūk, temats, kas skar mūs īpašā veidā, tāpēc ka jūs esat daudz cietuši drošības trūkuma dēļ. Un jūs lūdzat vienu — to, ko jums ir tiesības saņemt, Savienībai neradot īpašas grūtības attiecībā uz tās drošību. Jums jārada pārliecība par jūsu drošību lielā kaimiņa — Krievijas — priekšā. Ikviens cer un vēlas, lai izbeigtos tas laiks, kad kāds cits, kāds kaimiņš, varētu uzdrošināties komandēt otra mājās. Šim laikam ir jānogrimst pagājībā. Ir pienācis laiks, kad katrai tautai ir tiesības uz savu pašcieņu, uz savu neatkarību, uz savas politikas veidošanu. Tas ir dabisks likums, kas attiecas gan uz katru personu individuāli, gan uz katru tautu vispār. Un šis likums ir ne tikai jāsludina, tas ir arī jāīsteno. Šis likums ir jārespektē.

Solidaritāte ir viena no pamatproblēmām, kas attiecas uz ikvienu — gan uz cilvēku, gan uz partiju. Lūk, es esmu Itālijas parlamentā aizvadījis vairak nekā 46 gadus no savas dzīves. Tāpēc manā sirdī ir īpaša cieņa – to var nosaukt arī par mīlestību — pret parlamentu. Es labi saprotu Itālijas parlamentu, es to mīlu, un man bija ļoti gara, 46 gadus ilga pieredze, par ko es pateicos Dievam. Un ko es iemācījos Itālijas parlamentā? Es iemācījos mīlēt arī savus politiskos pretiniekus. Tā ir neatņemama prasība, jo ikvienas partijas pārstāvim, ikvienam ir tiesības uz savu personisko viedokli. Katram ir tiesības paraudzīties uz problēmām savā skatījumā, bet visi centieni jāvirza tautas labā kopējā labuma vārdā. Un starptautiskajā kontekstā to sauc par drošību. Ir starptautiskā drošības sistēma, ko mēs šodien saucam par NATO. Pirms dažām nedēļām bija sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, un, ja nākamajā mēnesī šīs saruna vainagosies ar līgumu parakstīšanu, tad, neaugoties uz to, Itālija tomēr vēlas panākt visām tautām šo garantiju — dzīvi drošībā.

Arī es savā dzīvē, tāpat kā jūs, esmu izjutis šo pagodinājumu — būt savas tautas ievēlētam. Tāpat kā ikviens no jums. Un ko gaida jūsu tauta no jums? Pirmām kārtām to, lai jūs aizstāvētu tās brīvību, aizstāvētu neatkarību un ikviena indivīda tiesības. Piedodiet man tādu novērtējumu, taču jums ir jādzīvo zemē, kurā ir gan dažādu tautību, gan dažādu konfesiju piederīgie. Atcerieties, ka arī tā ir bagātība! Tā ir bagātība tāpēc, ka māca jaunajai paaudzei respektēt otra tiesības. Tā māca jaunatnei gribēt otram labu, un nav nekādu šķēršļu, lai veidotu draudzību starp dažādiem cilvēkiem, jo ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, uz savu neatkarību. Un ievērot šā otrā cilvēka tiesības — tas ir katra pienākums. Tādējādi parlamentu mēs varam nosaukt par sava veida brīvības svētnīcu. Parlamentu var salīdzināt arī ar demokrātijas termometru, kas rāda, cik lielā mērā tiek respektēta demokrātija, cilvēktiesības. Tieši parlamentā tauta saskata paraugu, kā tās ievērot. Vai tur, kur tās netiek ievērotas, demokrātija ir pamatpunkts, uz kura balstoties mēs veidojam savu dzīvi?

Marksisms bieži vien ir vedinājis cilvēkus melu pasaulē, un tāpēc dažkārt mums ir bijis kārdinājums neņemt vērā patiesību, no kuras izriet šis pienākums — cīnīties par brīvību, respektēt brīvības ilgas.

Un es noslēdzu savu uzrunu ar domu, ka brīvība un taisnība ir vārdi ar augstu vērtību. Sākotnēji mana profesija bija jurists, un es domāju par brīvību kā tiesību, kas dota katram, par vienādām tiesībām visiem. Ikvienā tautā ir daļa cilvēku, kuri ir nabadzīgāki par pārējiem, un šī daļa cieš. Te mēs varam runāt, piemēram, par bezdarbu, kura dēļ īpaši cieš jaunatne. Tā tas ir arī Itālijā, īpaši Itālijas dienviddaļā. Un es vienmēr saku: uzmanieties, lai šis temats par nodarbinātību būtu ne vien politiskas dabas jautājums, bet arī jautājums, kas skar mūsu sirdsapziņu, jo mēs esam tie, kurus ievēlējusi mūsu tauta. Katra cilvēka — katra vīrieša, katras sievietes — tiesības ir atrast sev darbu. Un kāda gan var būt brīvība, ja netiek ievērotas tiesības, ja kādam tās pietrūkst? Ja pietrūkst paša nepieciešamākā, vai to mēs varam nosaukt par brīvību? Ikvienā tautā tātad ir cilvēki, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un parlamenta pienākums ir saskatīt šīs viņu vajadzības un apmierināt tās. Un, ja politiķis ir darījis visu iespējamo, lai atvieglotu tautas stāvokli, tad viņš ir izdarījis daudz. Vājai, neredzīgai, nespēcīgai personai ir jājūt parlamenta atbalsts. Kāda liela cieņa ir būt parlamentārietim, ja viņš darbojas saskaņā ar šīm tautas vajadzībām!

Es atvainojos, ja esmu parāk ilgi jūs aizkavējis, taču es runāju no visas sirds. Nav iespējams, atrodoties ilgus gadus parlamentā, kā tas bijis ar mani, nevēlēt labu ikvienam parlamentam, ikvienam parlamentārietim, un tāpēc es novēlu, lai jūs patiešām būtu savas tautas reprezentētāji, tās aizstāvji arī brīvības apstākļos, kad jāīsteno katra cilvēka tiesības. Pazemība — tas ir pamatnosacījums, lai spētu panākt sabiedrības attīstību, un šis darbs ir jāveic no visas sirds, izmantojot savas prāta spējas.

Sarunās ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 22. maijā, Itālijas Republikas prezidents Oskars Luidži Skalfaro apmeklēja Latvijas Republikas Saeimu un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni.

Draudzīgā sarunā tika pārrunātas abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī demokrātijas problēmas mūsdienu pasaulē.

Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par augstā viesa vizīti, uzsverot, ka Latvijā to uztver kā cieņas un draudzības apliecinājums no Itālijas puses. A.Čepānis atzīmēja, ka starp abu valstu parlamentiem ir izveidojušies labi, lietišķi kontakti. Itālijas prezidents tika informēts par politisko situāciju Latvijā un attiecībām ar Krievijas Federāciju. A.Čepānis aicināja Eiropas Savienības un NATO valstis kritiskāk vērtēt Austrumu kaimiņu pausto viedokli par it kā esošo Latvijas “krievvalodīgo” iedzīvotāju tiesību un brīvību neievērošanu. Runājot par Latvijas izvēlēto ceļu uz ES un NATO, Saeimas priekšsēdētājs izteica cerību, ka Latvija gūs Itālijas atbalstu savos centienos integrēties šajās stuktūrās.

Itālijas prezidents iepazīstināja ar savas valsts pieredzi parlamentārās iekārtas nostiprināšanā, īpaša uzmanība tika veltīta divu pamatprincipu ievērošanai — spējai uzklausīt visus viedokļus un spējai pieņemt izšķirošus lēmumus. Parlamentam jāpanāk noteikta kontrole pār valdību, jo tas ir vienīgais patiesas demokrātijas garants. O.L.Skalfaro kritiski vērtēja Krievijas mēģinājumus diktēt savus noteikumus citām valstīm un, apliecinādams Itālijas atbalstu Latvijas izvēlētajam kursam, aicināja Latviju uz stingrību un pacietību attiecībās ar savu lielo kaimiņu.

Sarunas gaitā tika atzīmēts, ka vienīgais apstāklis, kas aptumšo Latvijas un Itālijas attiecības, ir Itālijas hokeja izlases uzvara pār Latvijas izlasi nesenajā pasaules čempionātā Somijā.

O.L.Skalfaro izteica vēlmi redzēt Itālijā viesojamies Latvijas parlamentāriešus.

Pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Itālijas prezidents teica runu no Saeimas tribīnes (skat. atsevišķi, iepriekš) . Klātesošie noklausījās O.L.Skalfaro ar dziļu uzmanību un sveica viņu, pieceļoties kājās, ar ilgiem aplausiem.

Saeimas preses dienests

Itālijas un Latvijas prezidentu preses konferencē

Itālijas prezidenta Oskara Luidži Skalfaro valsts vizīte Latvijā vakar beidzās ar viņa un Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses konferenci Rīgas pils Baltajā zālē. To ievadīja G. Ulmanis, uzrunājot Itālijas prezidentu:

“Godātais prezidenta kungs, man ir patiess prieks jūs sveikt otrās dienas rītā. Es to daru arī ar zināmu nožēlu. Mēs jau par to runājām: cik ātri skrien laiks, un cik maz mēs spējam šajā mirklī izdarīt. Jūs atbraucāt ar draudzību, ar sirsnību, ar mīlestību. Ar savu garu. Ar savām uzticības jūtām, ko Itālija vienmēr ir devusi pārpilnam mūsu zemei. Un mēs nerunajām tikai par maizi, graudiem, naftu un tranzītu. Mēs galvenokārt runājām par to, kādām ir jābūt mūsu attiecībām. Cik stiprs ir mūsu gars. Kāds ir mūsu miers un mūsu pārliecība. Kāda ir mūsu apņēmība būt tur, kur mēs visu mūžu esam bijuši. Un cik gatavi mēs visam tam esam. Šodien, prezidenta kungs, jūs uzrunā mūsu parlamentam ienesāt mieru, pārliecību un skaidrību daudzās lietās, kurām mēs ikdienas steigā, savā atmodas periodā esam pagājuši garām. Tajā pašā laikā es izjutu Itālijas nepārprotamu atbalstu Eiropas Savienības paplašināšanas procesos un Latvijas vietu tajā.

Esmu pēc šīm divu dienu sarunām pārliecināts arī, ka Itālija ir drošs balsts Latvijas drošības politikas veidošanā. Mēs parakstījām divus būtiskus līgumus, bet tuvākajā laikā, cerams, Latviju apmeklēs Itālijas Ministru prezidents — valdības vadītājs un šie līgumi, kas jau parakstīti un kas vēl nākotnē tiks parakstīti. Tiks konkretizēts un runāts par daudzām ekonomiskām problēmām, kas var ieinteresēt abas puses — Itāliju un Latviju. Mēs bijām vienisprātis, ka kultūra un gars ir tas pamats, uz kura mēs būvējam un būvēsim arī savas nākotnes attiecības. Tāpēc es ar gandarījumu pieņemu Itālijas prezidenta uzaicinājumu apmeklēt Itāliju, vienlaicīgi vedot arī līdzi uz Itāliju plašu Latvijas kultūras programmu, kas ļautu veidot mūsu attiecības tieši tādas, kā mēs runājām. Es vēlreiz pateicos Itālijas prezidenta kungam par visām ierosmēm, par visiem jautājumiem, kurus mums izdevās kopīgi risināt. Vēlu jums sekmīgu ceļu tālāk uz Tallinu!”

Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro teica:

“Es varu vēlreiz atkārtot to, ko šorīt jau teicu Saeimā . Mana vizīte bija draudzības vizīte. Es esmu īpaši pateicīgs Latvijas Republikas prezidentam par iespēju atbraukt uz Latviju draudzības vizītē. Var jau būt, ka šie vārdi kādam arī liekas kā banālas frāzes, jo ļoti reti jau kāds teiktu, ka vizīte nebija draudzīga. Taču es vēlreiz pasvītroju, ka šī man bija patiešām draudzības vizīte Latvijā un ka mūsu sarunas bija ļoti draudzīgas un konstruktīvas.

Kā jau Latvijas Valsts prezidents teica, manas uzrunas galvenie temati bija valstu drošība un Eiropas Savienība. Līgumi, ko mēs parakstījām šīs vizītes laikā — es esmu ļoti pateicīgs Itālijas ārlietu valsts ministrei Tojas kundzei, ka viņa mani pavadīja šajā vizītē, — ir pamata līgumi. Uz šo līgumu pamata mēs pēc tam slēgsim jaunus līgumus. Protams, mūsu sarunas bija ļoti atklātas un ļoti objektīvas. Mēs esam pārrunājuši arī visas tās grūtības, kas varētu rasties ceļā uz Eiropu un drošību. Taču pats galvenais — mēs runājām ļoti atklāti. Runājām par grūtībām, par kurām varam runāt jau šodien , — lai tās ātrāk pārvarētu. Mēs runājām arī par citām attiecībām. Runājām, ka nepieciešams vēl ciešāk attīstīt mūsu ekonomisko sadarbību, un šajā jomā mums vēl ir ļoti daudz iespēju. Runājām arī par tirdzniecības attiecībām un par kultūras sakaru attīstību. Es esmu ielūdzis Latvijas Valsts prezidentu apmeklēt Itāliju un ceru, ka vizīte varēs notikt jau nākamgad. Prezidents Ulmanis ir izteicis vēlēšanos apmeklēt arī Florenci, un es esmu ļoti gandarīts par to. Jo es uzskatu — ja runājam par Itālijas kultūru, tad Florence ir ļoti svarīga pilsēta. Un, runājot par Itāliju, nav iespējams nerunāt par tās ieguldījumu pasaules kultūrā. Tā ir objektivitāte , par kuru mēs gluži vienkārši nevaram nerunāt. Kā jau es teicu, mūsu tikšanās reizes bija ļoti draudzīgas, bet arī ļoti konkrētas. Mēs esam pārrunājuši jautājumus, kas Latvijai ir vissvarīgākie. Proti, integrēšanos Eiropas Savienībā un arī drošības jautājumus. Mēs par to runājām ļoti atklāti. Ir jāņem vērā, ko Latvija ir izcietusi, lai sasniegtu šos mērķus. Un ir jārunā arī par grūtībām, kādas vēl pastāv šo mērķu sasniegšanai. Un ir jārunā par to, kā šīs grūtības pārvarēt un kādu atbalstu Itālija varētu sniegt, lai Latvija savus mērķus sasniegtu iespējami ātrāk. Paldies.”

Pēc tam tika dota iespēja divu žurnālistu jautājumiem — pa vienam no katras valsts:

“Latvijas Vēstnesis”: — Jautājums abiem prezidentiem: kā jūs formulētu pašu galveno ieguvumu no šīs vizītes, ieguvumu Latvijai un ieguvumu Itālijai?

Itālijas Republikas prezidents O. L. Skalfaro: — Es domāju, tagad žurnālistiem pašiem ir iespēja izvērtēt mūsu tikšanās rezultātus. Mēs jau galveno esam pateikuši. Varu uzsvērt, ka šī bija draudzības vizīte. Bet tajā pašā laikā tā bija arī ļoti konkrēta vizīte. Ar konkrētiem darba rezultātiem.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis: — Manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka vienmēr pēc valsts vizītēm notiek ļoti intensīva sakaru attīstība gandrīz visās dzīves jomās. Pirmām kārtām jau ekonomikā. Un viens no būtiskākajiem ieguvumiem būs arī tas, ka, es ceru, pēc Itālijas prezidenta vizītes mēs arī saņemsim mazliet vairāk saules siltuma. Lai arī Latvijā sāktos vasara.

Itālijas Radio: — Kā jūs vērtējat Krievijas un NATO līgumu? Kā zināms, Latvijā ir arī daudz krievvalodīgo iedzīvotāju, kuriem nav balsstiesību. Vai šis apstāklis nebūs par šķērsli Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā?

O. L. Skalfaro: — Mēs par šo tematu neesam runājuši, jo tā ir Latvijas iekšējā lieta. Taču mēs par šo apstākli runājām šodien, tiekoties ar Latvijas parlamenta priekšsēdētāju. Saeimas priekšsēdētājs Čepāņa kungs man uz šo jautājumu atbildēja ļoti skaidri. Viņš teica: “Es arī esmu etniskas minoritātes pārstāvis.” Tas ir tikai viens piemērs, kas , protams, neatrisina pašu problēmu. Taču, kā jau es teicu, tā ir Latvijas iekšējā problēma. Protams, katrai ES valstij būs tiesības pajautāt: kāda jums ir situācija ar etniskajām minoritātēm? un tādas tiesības ir arī Itālijai. Iespējams, ka sākoties sarunām par Latvijas uzņemšanu ES, šāds jautājums arī tiks uzdots. Taču jāņem vērā arī konkrētie vēsturiskie apstākļi, kādos etniskās minoritātes izveidojās. Un, ja agrāk šis process notika vardarbības ietekmē, tad tagad šos procesus iespējams regulēt miermīlīgā situācijā. Taču es vēlreiz atkārtoju, tā ir Latvijas iekšējā lieta.

G. Ulmanis: — Es esmu pateicīgs Itālijas prezidentam par šīs problēmas izpratni. Problēmas, kuru esam saņēmuši mantojumā no Padomju Savienības. Es ceru un ticu, ka Rietumeiropa nebūs nedz tik tuvredzīga, nedz akla, lai neredzētu, ka Latvija jau ir ļoti daudz darījusi, lai šo problēmu risinātu civilizētā, Eiropas standartiem atbilstošā garā. Nedomāju, ka tā ir problēma, kas varētu kļūt par šķērsli mūsu saistībā ar Eiropas Savienību vai NATO struktūrām.”

Pēc preses konferences Itālijas prezidents Rīgas pils pagalmā oficiālā atvadīšanās ceremonijā atsveicinājās no pavadītājiem un izbrauca uz lidostu “Rīga”, lai dotos uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Augstā viesa vizītes pirmās dienas vakarā — Latvijas Valsts prezidenta rīkotajās svinīgajās vakariņās Rīgas pilī

Pie svinīgo vakariņu galdiem: Latvijas Valsts prezidenta kundze Aina Ulmane, Itālijas prezidents Oskars Luidži Skalfaro, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, tulki...

Rokasspiedienā: Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Ministru prezidents Andris Šķēle, Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats

... Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Ministru prezidents Andris Šķēle, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, pārējie viesi Rīgas pils Svētku zālē

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pirmās dienas ritumā — pēc cieņas apliecinājuma Brīvības piemineklim, saskaroties ar rīdziniekiem, atstājot ierakstu Prezidenta viesu Zelta grāmatā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!