VIEDOKLIS

LZA korespondētājlocekle Valentīna Skujiņa:

Kā orientēties dažu terminu pareizrakstībā

Skaidrojošā Datu apstrādes un pārraides sistēmu terminu vārdnīcā (R., 1995) publicēti vairāki aizgūti tehnisku ierīču vai rīku nosaukumi ar –eris (dažiem no tiem vārdnīcā doti arī latviskie sinonīmi): adapteris, asambleris, buferis, draiveris, printeris, serveris, skeneris, skrembleris, taimeris, testeris, trigeris, kurus citās vārdnīcās sastopam rakstītus ar izskaņu –ers .

Kura no formām pareizāka un latviešu valodā vēlamāka? Ne vienmēr pie rokas ir pareizrakstības vārdnīca. Turklāt dažādu gadu pareizrakstības un terminu vārdnīcās var būt atšķirīgi ieteikumi.

Šo aizguvumu pamatā ir oriģinālformas ar –er. Aizguvumos no vācu valodas latviešu valodā tiem parasti tika pievienota galotne –is (to novērojis jau vācu pētnieks H.Harders pirms 200 gadiem). Savukārt, ja šāds vārds tika aizgūts no krievu valodas (vai ar tās starpniecību), tas latviešu valodā parasti ieguva galotni –s ( flfgnth adapters ). Kā rīkoties patlaban, kad aiz muguras gan vācu, gan krievu laiki? Viens no būtiskākajiem kritērijiem ir valodas prakse. Tātad atbilde uz neskaidro jautājumu ir dzīvajā valodas lietojumā. Ja sakām: “nomainīsim adapteri”, “nopirkām printeri”, “pievērsiet uzmanību draiverim”, “sazināmies ar peidžeri”, tad ir skaidrs, ka pamatformā (nominatīvā) ir jābūt: adapteris, printeris, draiveris, peidžeris, nevis “printers”, “draivers”, “peidžers”, kā to nereti izlasīsim kādā reklāmā vai pat vārdnīcā.

Izskaņu –eris vai –ers jauniem aizguvumiem mēdzam izvēlēties, pieskaņojoties valodā jau agrāk lietotiem attiecīgās grupas aizguvumiem. Piemēram, ja mums ir apģērbu nosaukumi džemperis, svīteris, tad blakus tiem vēlamāks ir bleizeris, nevis “bleizers”. Tāpat kā mikseris — arī šeikeris, tāpat kā sprinteris — arī staieris . Tas ir tā, ja lietojam aizguvumus. Bet neaizmirsīsim, ka daudziem no tiem ir latviskie aizstājēji: staieris — gargabalnieks jeb gardistančnieks, sprinteris — īsdistančnieks, draiveris — dzinis. Pagaidām nav laba latviska aizstājēja peidžerim, ko praksē sāk lietot gandrīz tikpat bieži kā tālruni (esam gan saņēmuši dažus priekšlikumus: saucis, saucējs, izsaucējs, ziņnesis, ziņdevis, brīdinātājs... un gaidām vēl). Bez tam nepieciešami arī dažādi atvasinājumi, bet “peidžerēt”, “aizpeidžerēt”, “sapeidžerēt”, “atpeidžerēt” tādi “ķēķa” vārdi vien ir.