ARHĪVI RUNĀ

Kamdēļ viņi neatgriezās Latvijā?

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Pirmajos pēckara gados padomju iestādes izvērsa plašu kampaņu par svešatnē nokļuvušo tautiešu atgriešanos dzimtenē. Taču ne visiem tas tika atļauts, daudzus potenciālos mājāsbraucējus baidīja varas iestāžu represijas. To apliecina arī tālāk publicētie dokumenti.

PSRS Ārlietu tautas komisāra A.Višinska 1945.gada 6.novembra lūgums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam un LPSR TKP priekšsēdētājam V.Lācim izteikt savu viedokli par mācītāja A.Krafta vēstulē minētajiem jautājumiem

Slepeni

Latvijas PSR K(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājam b. Lācim

No Latvijas luterāņu baznīcas mācītāja Augsburgā (Vācijā) R.Krafta uz biedra J.V.Staļina vārda ir saņemta vēstule, kuras kopiju nosūtu Jums.

Lūdzu paziņot Jūsu viedokli par vēstulē aizskartajiem jautājumiem, kā arī par to, vai Jūs uzskatiet par lietderīgu mācītāja R.Krafta ierašanos Padomju Savienībā.

Pielikumā: R.Krafta vēstules kopija.

PSRS Savienības ārlietu tautas komisāra vietnieks A.Višinskis

................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 139.1., 50.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Atzīmes dokumentā:

b. Šeškenam

Lūdzu steidzami noskaidrot Krafta personību un dot atbildes projektu.

V.Lācis

13/XI 45.

Atbilde nosūtīta — Nr.962/s 1945.g. 22/XI

Mācītāja R.Krafta 1945.gada 21.septembra vēstule J.Staļinam ar lūgumu atļaut viņam ierasties Maskavā un Latvijā

Kopija

Augsburga 21.09.45.g.

Latvijas luterāņu baznīca

Augsburgā

Ģenerālisimusam Josifam Staļinam

Maskava, Kremlis

Jūsu Ekselence

Patlaban Vācijā atrodas vairāk nekā 350 000 cilvēku no Baltijas valstīm. Liela daļa no viņiem 1944.gadā uz Vāciju tika atvesta varmācīgā ceļā, kad varenā Sarkanā armija cīnījās ar vācu okupantiem. Tagad viņi kopā ar savām ģimenēm skaitās par deportētām personām.

Pēdējā laikā viņi ļoti uztraucas par savu atgriešanos dzimtenē. Viņi ir dzirdējuši par to, ka pret tām personām, kuras atgriežas mājās, izturas kā pret ienaidniekiem un nodod tautas tiesai. Viņiem ir teikts, ka visus tos, kuri atgriezīsies, ieslodzīs cietumā un izsūtīs uz Sibīriju, uz koncentrācijas nometnēm.

Dzirdot par to, viņi izlemj labāk palikt Vācijā, nekā atgriezties Latvijā. Viņi baidās, ka arī viņus piemeklēs tāds pats liktenis.

Es, būdams Evaņģēlija kalps un viņu garīgais audzinātājs, uzskatu par savu pienākumu izdarīt viņu labā visu, kas ir manos spēkos, kamdēļ es Jums arī rakstu šo vēstuli. Es patiesi ceru, ka Jūs spēsiet viņiem palīdzēt.

1. Vai man būtu iespējams ierasties Maskavā priekš tā, lai saņemtu dažas informācijas par cilvēkiem, kuri grib atgriezties Dzimtenē. Es gribētu arī apmeklēt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, kura ir mana dzimtene. Es gribētu strādāt savas tautas vidū, ja man tiks atļauts turpināt savas vizītes.

2. Es gribētu tikties un uzņemt kontaktus ar dažādu baznīcu vadītājiem Krievijā.

Es patiesi ceru, ka jūs spēsiet palīdzēt man un daudziem citiem, kuri atrodas šeit.

Ceru uz Jūsu atbildi,

ar cieņu Jūsu (R.Krafts)

Latvijas luterāņu baznīcas mācītājs

Pārtulkoja: Olga Freifelda

Pareizi: nodaļas darbam aiz robežas priekšnieks pulkvedis Filatovs

................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 139.1., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR TKP priekšsēdētāja V.Lāča 1945.gada 22.novembra ziņojums PSRS ārlietu tautas komisāra vietniekam A.Višinskim par mācītāja R.Krafta personību un ieteikums neļaut viņam apmeklēt Maskavu un Latviju

Slepeni

Es. Nr.2

42 Nr.962-s — 1945.g. 22.novembrī

PSR Savienības ārlietu tautas komisāra vietniekam

biedram Višinskim

Atbildot uz Jūsu 1945.gada 6.novembra vēstuli Nr.667-13 — jautājumā par mācītāja Krafta ierašanos Padomju Savienībā — paziņoju:

Līdz 1940.gadam Rūdolfs Krafts par Angļu-amerikāņu misionāru biedrības naudu, kuru saņēma no Latvijas baptistu vadības, divus gadus mācījās kādā no Anglijas metodistu baznīcas koledžām.

Vācu okupācijas laikā Latvijā Krafts no metodistiem, kurus vācieši vajāja, pārgāja pie luterāņiem, lai saņemtu garīdznieka nosaukumu.

1942.gada 3.maijā Krafts saņēma Latvijas evaņģēliski-luteriskās baznīcas 1.pakāpes mācītāja ordināciju. 1.pakāpes mācītājam ir ierobežotas tiesības — viņš nevar laulāt, pasniegt svēto vakarēdienu un faktiski ir mācītāja palīgs. Krafta, kuram nebija universitātes teoloģiskās izglītības, ordinācijai par mācītāju Latvijas luterāņu baznīcas vēsturē nebija precedenta. Dažām luterāņu garīdzniecības personām tad radās iespaids, ka Krafta ordinācija ir notikusi vācu okupācijas varas spiediena rezultātā.

Pēc ordinācijas Krafts tika iecelts par mācītāja palīgu vispirms kādā no luterāņu baznīcām Rīgā, bet pēc tam — perifērijā, kādā no lauku draudzēm.

Luterāņu garīdzniecības plašās aprindās Krafts ir pilnīgi nepazīstams, viņu zinošu personu šaurā lokā viņš tiek uzskatīts par mācītāju ar apšaubāmām īpašībām.

1944.gadā Krafts kopā ar ģimeni brīvprātīgi aizbrauca uz Vāciju.

Ar tādu raksturojumu Krafta paziņojums nerada neko citu kā vien aizdomas.

No mūsu redzes viedokļa atļauja Kraftam ierasties Latvijā un viņa brauciens uz Maskavu, bez šaubām, ir nevēlams.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

................................................................

LVA, 270.f., l.s.apr., 139.l., 52.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Padomju militārās administrācijas Vācijā Apvienoto nāciju pilsoņu meklēšanas un repatriācijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieka pulkveža Pisarenko ieteikums LPSR Ministru Padomes repatriācijas lietu pilnvarotajam J.Ostrovam atļaut atgriezties Latvijā 1941.gada 14.jūnijā izsūtītajiem

Slepeni

Padomju militārās administrācijas Vācijā

Apvienoto nāciju pilsoņu meklēšanas un repatriācijas pārvalde

Nr.2169 Berlīnē 1947.gada 11.septembrī

Latvijas PSR Ministru Padomes repatriācijas lietu pilnvarotajam

b. Ostrovam

Nosūtu Jums latviešu Oskara Golvera un Imanta Leimaņa, dzīvojošu pārvietoto personu nometnē “Omštedē”, Oldenburgas pilsētā, iesniegumus ar lūgumu noskaidrot viņu radinieku, kuri administratīvā kārtā izsūtīti no Latvijas uz attāliem PSRS rajoniem 1941.gada 14.jūnijā, likteni un atrašanās vietu.

Lūdzu noskaidrot iesniegumos uzskaitīto radinieku atrašanās vietu, bet viņu adreses paziņot man. Ja viņu ģimenes ir atsūtītas atpakaļ uz Latvijas PSR teritoriju, tad kopā ar viņu dzīvesvietu adresēm, atsūtiet arī vēstules un fotokartītes, lai tās pēc tam nosūtītu Golveram un Leimanim.

Pēdējā laikā pārvietoto personu nometnēs Vācijas okupācijas rietumu zonās ap jautājumu, kurš saistīts ar pilsoņu izsūtīšanu no Baltijas administratīvā kārtā 1941.gadā, tautas ienaidnieki ir izvērsuši traku pretpadomju un pretrepatriācijas aģitāciju, kas ārkārtīgi atsaucas uz Baltijas republiku pilsoņu repatriāciju uz dzimteni.

Būtu vēlams, lai 1941.gadā izsūtītās ģimenes pēc iespējas ātrāk tiktu atsūtītas atpakaļ uz savu republiku, no kurienes varētu nokārtot saraksti ar tiem radiniekiem, kuri atrodas Vācijas rietumu zonās. Tas kalpotu par faktu PSRS pilsoņu repatriācijas uz Dzimteni jautājuma ātrākai atrisināšanai.

Pielikumā: 1. Golvera iesniegums uz 1 lapas.

2. Leimaņa iesniegums uz 1 lapas, tikai adresātam.

Padomju militārās administrācijas Vācijā Apvienoto nāciju

pilsoņu meklēšanas un repatriācijas nodaļas priekšnieka vietnieks

gvardes pulkvedis (Pisarenko)

................................................................

LVA, 270. f., 1.s.apr., 303. l., 175.lp. Tulkojums.

Atzīmes dokumentā:

Pie lietas. 22.09. J.Ostrovs.

O.Golvera lūgums PSRS repatriācijas misijai gādāt, lai viņa tuviniekiem atļautu atgriezties no Sibīrijas

Padomju Savienības repatriācijas misijai Oldenburgā

no Oskara Golvera, 47 gadus veca,

dzīvojoša Oldenburgas nometnē “Omštede”

iesniegums.

Sakarā ar vairākkārtējiem priekšliekumiem repatriēties uz dzimteni, varu Jums īsumā sniegt šādu paskaidrojumu:

1941.gada 14.jūnijā manu ģimeni, sastāvošu no:

manas sievas Zelmas Golveres, dzim. 1901.gada 19.februārī,

manas meitas Birutas Golveres, dzim. 1929.gada 8.martā,

manas meitas Renātes Golveres, dzim. 1931.gada 7.augustā,

mana dēla Jāņa Golvera, dzim. 1937.gada 12.decembrī,

manas mātes Minnas Golveres, apm. 74 gadus vecas,

izveda no Latvijas uz Krieviju. Arī es pats biju paredzēts izvešanai, taču, tā kā tajā dienā es neatrados mājās, tad mana izvešana nenotika.

Sakarā ar teikto, repatriēties uz dzimteni nedomāju līdz tam laikam, kamēr mani tuvinieki nebūs atgriezušies dzimtenē, jo man rodas iespaids, ka man, kā toreiz neaizturētam, nāksies braukt uz Sibīriju, kur, kā man zināms, atrodas mani tuvinieki.

Ņemot vērā teikto, padevīgi lūdzu Jūsu rīkojumu, lai mani tuvinieki tiktu atvesti atpakaļ uz dzimteni, kas dotu man iemeslu un vēlēšanos arī tur atgriezties.

Omštedē 1947.gada 2.septembrī O.Golvers

Pārtulkoja pulkvedis (Bleķis)

Pareizi: kapteinis Baranovs

................................................................

LVA, 270. f., 1.s.apr., 303. i., 177.lp. Kopija.

Tulkojums no latviešu valodas. Tulkojums.

I.Leimaņa lūgums noskaidrot viņa 1941.gada 14.jūnijā izsūtītā tēva likteni

Padomju virsniekam repatriācijas lietās Oldenburgā

No Imanta Leimaņa, 27 gadus veca,

dzīvojoša Oldenburgas nometnē Omštedē

iesniegums.

Sakarā ar Jūsu šodienas paziņojumu par to, ka ar jūsu starpniecību var nodibināt sakarus ar radiniekiem, kuri atrodas Padomju Savienībā, lūdzu neatteikt paskaidrot man par sekojošo:

1941.gada 14.jūnijā izsūtīja manu tēvu Mārtiņu Mārtiņa dēlu Leimani, dzimušu 1875.gada 23.novembrī Valmieras apriņķa Duntes pagastā. Izsūtīšana tika izdarīta no Rīgas apriņķa Allažu pagasta Vecima (? — J.R.) mājām. Kopš tā laika par viņu man nekādu ziņu nav.

Š.g. 15.aprīlī es griezos pie Padomju Savienības vietējā sakaru dienesta virsnieka Oldenburgā, Šaukenštrāsē 19, ar lūgumu noskaidrot šo jautājumu, taču līdz šim laikam es neko nezinu, kaut arī sakaru virsnieks man paskaidroja, ka to varēšot noskaidrot divu mēnešu laikā, bet tagad ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši.

Vēlreiz lūdzu Jūsu rīkojumu, lai šo jautājumu noskaidrotu un es pēc iespējas ātrāk varētu dabūt tēva adresi.

Mana adrese:

Imants Mārtiņa dēls Leimans, dzīv. Oldenburgā, latviešu nometnē Omštedē, Vācijā.

Omštedē, 1947.gada 1.septembrī Leimanis

Pārtulkoja pulkvedis (Bleķis)

Pareizi: kapteinis Baranovs

................................................................

LVA, 270. f., 1.s.apr., 303.l., 176.lp. Kopija. Tulkojums.

Padomju militārās administrācijas Vācijā Apvienoto nāciju pilsoņu meklēšanas un repatriācijas nodaļas priekšnieka ģenerālmajora M.Jurkina lūgums izteikt viedokli par vācu armijā dienējušo kareivju un virsnieku atgriešanās iespējām

Slepeni

Nr.36/01512 s 1947.gada 25.septembrī

Ukrainas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b. Zozuļenko

Baltkrievijas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b. Barkovam

Lietuvas PSR Ministru Padomes

reevakuācijas daļas priekšniekam b. Slavinasam

Latvijas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b. Ostrovam

Pēdējā laikā biežāki kļuvuši gadījumi, kad kā kareivji un virsnieki vācu armijā dienējušie pilsoņi, kuri atrodas Vācijas okupācijas rietumu zonās, griežas pie mūsu virsniekiem, kuri kārto repatriācijas lietas ar jautājumiem: “Kāds būs viņu liktenis, ja tie atgriezīsies dzimtenē? Vai varas iestādes viņus nevajās par to, ka tie kā kareivji vai virsnieki ir dienējuši vācu karaspēka daļās?”

Latvijas PSR, Lietuvas PSR un Ukrainas PSR valdības aicinājumos šis jautājums nav precīzi noformulēts un stingru pārliecinātu atbildi nevar dot, kas ietekmē minēto pilsoņu repatriāciju uz dzimteni.

Igaunijas PSR valdības aicinājumā ir skaidri norādīts, tur teikts: “Igauņu izcelsmes pilsoņi, kuri dienējuši vācu armijā kā ierindnieki vai virsnieki, atgriežoties dzimtenē, par to pie atbildības netiek saukti. Viņi var atgriezties tur, kur dzīvoja līdz karam, strādāt un izmantot tādas pat tiesības kā visi citi pilsoņi. Tas attiecas arī uz tiem, kuri dezertēja no Padomju armijas, lai arī tas ir liels noziegums pret dzimteni un padomju likumiem, taču padomju vara piedod un dezertierus nesoda” utt.

Es lūdzu izlemt šo jautājumu ar Jūsu republiku valdībām un par rezultātiem paziņot man tālākai rīcībai, kārtojot jautājumus par jūsu republiku pilsoņu repatriāciju uz dzimteni.

Vienlaicīgi es lūdzu izsūtīt vairākus Konstitūcijas eksemplārus un tādu republiku shematisko uzbūvi, kura atspoguļo valsts celtniecību.

Sakarā ar tulku trūkumu, aicinājumus, uzsaukumus un citus svarīgus dokumentus lūdzu atsūtīt ar tulkojumu krievu valodā astoņos eksemplāros.

Pielikumā: Igaunijas valdības aicinājums tiem igauņiem, kuri atrodas Vācijas rietumu zonās*.

Padomju militārās administrācijas Vācijā Apvienoto nāciju

pilsoņu meklēšanas un repatriācijas nodaļas priekšnieks ģenerālmajors M.Jurkins

................................................................

LVA, 270. f., 1.s.apr., 303.l., 199.lp. Tulkojums.

* Netiek publicēts

Atzīmes dokumentā:

Konstitūciju nopirkt un nosūtīt (Latviešu valodā — 10 eks., krievu valodā — 10 eks.).

J.Ostrovs 1947.g. 4.X

Izpildīts 1947.g. 3.XI Nr.1100 s.

J.Ostrova atteikums izmainīt repatriācijas noteikumus

Lauka pasts 96388

Slepeni

Eks. Nr.2

Rīga Nr.1100 s 1947.gada 3.novembrī

Padomju militārās administrācijas Vācijā

Apvienoto nāciju pilsoņu meklēšanas un repatriācijas nodaļas

priekšniekam ģenerālmajoram M.Jurkinam,

atbildot uz Nr.36.01512 s

Latvijas republikas valdība patlaban neuzskata par lietderīgu izmainīt savu aicinājumu atgriezties dzimtenē tiem pilsoņiem, kuri atrodas Vācijas okupācijas Amerikas, Anglijas un Francijas zonās, kā arī dot pilnīgu garantiju par to, ka tās personas, kuras izdarījušas noeziegumus pret Dzimteni (Padomju armijas dezertieri, dzimtenes nodevēji), pēc atgriešanās dzimtenē netiks sauktas pie atbildības par viņu izdarītajiem noziegumiem vācu okupācijas laikā padomju Latvijā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Ostrovs

................................................................

LVA, 270. f, 1.s.apr., 303. l., 203.lp. Tulkojums.

M.Jurkina lūgums noskaidrot “bezpavalstnieku” atgriešanās iespējas

Slepeni

Padomju militārās administrācijas Vācijā

Apvienoto nāciju pilsoņu meklēšanas un repatriācijas pārvalde

Nr.36/01514 s 1947.gada 25.septembrī

Ukrainas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b.Zozuļenko

Baltkrievijas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b. Barkovam

Moldāvijas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam*

Lietuvas PSR Ministru Padomes

reevakuācijas daļas priekšniekam b.Slavinasam

Latvijas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b.Ostrovam

Igaunijas PSR Ministru Padomes

repatriācijas daļas priekšniekam b.Nejam

Patlaban okupētajā Vācijā atrodas tādi Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas, Moldāvijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Klaipēdas un Kenigsbergas apgabalu iedzīvotāji, kuri līdz 1938.—1939.gadam dzīvoja norādītajās teritorijās bez pavalstniecības. 1938.—1940.gadā, kad šie apgabali un republikas iekļāvās pārējo brālīgo republiku saimē, daļa ukraiņu, baltkrievu, moldāvu, lietuviešu, latviešu un igauņu tautības pilsoņi dažādu apstākļu dēļ palika aiz robežām.

Tādējādi viņiem nav padomju pavalstniecības, kaut arī viņi ir dzimuši un dzīvojuši minētajās republikās un apgabalos.

Pēdējā laikā biežāki kļuvuši gadījumi, kad minētie pilsoņi griežas pie repatriācijas darbiniekiem jautājumā par viņu atgriešanos dzimtenē, taču, tā kā nav republiku valdību lēmumu, pozitīvu atbildi nav iespējams dot.

Šā gada augustā Maskavā, Repatriācijas pārvaldē notikušajā republikānisko delegāciju kongresā kāda delegācija izvirzīja jautājumu par to, lai atļautu atgriezties tiem pilsoņiem, kuri šo republiku teritorijās dzīvoja līdz 1938.gadam. Līdz šim jūsu republiku valdību oficiālie lēmumi par to nav sekojuši.

Lūdzu izlemt šo tik svarīgo jautājumu kopā ar republiku valdībām un lēmumus krievu valodā atsūtīt man tālākai rīcībai.

Padomju militārās administrācijas Vācijā Apvienoto nāciju

pilsoņu meklēšanas un repatriācijas nodaļas priekšnieks ģenerālmajors M.Jurkins

................................................................

LVA, 270. f., 1.s.apr., 303.l., 215.lp. Tulkojums.

* Uzvārds nav minēts.

Atzīmes dokumentā:

uz komisiju. Pie lietas. J.Ostrovs 3.XI

J.Ostrova atteikums ļaut atgriezties “bezpavalstniekiem”

Slepeni

Rīga Eks. Nr.2

Nr.1118-s. 1947.gada 4.novembrī

Padomju militārās administrācijas Vācijā

Apvienoto nāciju pilsoņu meklēšanas un repatriācijas nodaļas

priekšniekam ģenerālmajoram M.Jurkinam

Atbildot uz Jūsu Nr.36/01514 s., paziņoju, ka tie pilsoņi, kuri Latvijas PSR dzīvojuši līdz 1938.—1939.g. un kuriem patlaban nav padomju pavalstniecības, nevar tikt nosūtīti atpakaļ uz dzimteni — Latvijas PSR.

Lai saņemtu padomju pavalstniecību, augstākminētajiem pilsoņiem ir jāgriežas ar lūgumu tikai PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidijā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Ostrovs

................................................................

LVA, 270. f., 1.s.apr., 303. l., 216.lp. Tulkojums.