Baltijas valstis — ciešā un atklātā politiskā saskaņā

Vakar, 26.maijā, Igaunijā, Otepē

Prezidentu sarunu pirmajā dienā

Vakar, 26.maijā, Igaunijā, Otepē, tikās trīs Baltijas valstu prezidenti. Prezidenti pārrunāja vairākus trijām valstīm būtiskus tematus, vispirmām kārtām — Baltijas valstu sadarbības jautājumus.

Baltija kā vienota telpa ietver sevī vairākas dimensijas — svarīga ir politiskā, ekonomiskā un militārā sadarbība. Baltijas valstīm ir ciešs un atklāts politiskais dialogs dažādos līmeņos. Ar gandarījumu tika atzīmēti tie sasniegumi praktiskajā kooperācijā, kurus pēdējā laikā ir izdevies tālāk kāpināt tieši militārajā jomā.

Prezidents Lennarts Meri ielūdza Baltijas valstu prezidentus apmeklēt “Baltic Challeng” mācības Igaunijā šā gada jūlijā.

Runājot par Baltiju kā vienotu ekonomisko telpu, vēlreiz tika augstu novērtēts veiksmīgi funkcionējošais brīvās tirdzniecības līgums, kā arī vēlreiz minēta nepieciešamība izstrādāt Baltijas muitas ūniju. Prezidenti uzsvēra vajadzību iespējami atvieglot muitas procedūras uz Baltijas valstu iekšējām robežām. Kā pozitīvs piemērs šajā jomā tika minēts fakts, ka šovasar darbu sāks vienotais robežpārejas punkts Grenctālē.

Sevišķu uzmanību Baltijas valstu prezidenti pievērsa nepieciešamībai sakārtot Baltijas valstu telpas ārējās robežas atbilstoši ES valstu pieņemtajiem standartiem. Prezidenti ar gandarījumu atzīmēja, ka ir izdevies izveidot NATO un Krievijas pamataktu, kas ir visas Eiropas interesēs.

Tika parakstīti divi kopīgie dokumenti — kopējais tikšanās komunikē un triju prezidentu aicinājums NATO dalībvalstu vadītājiem.

Valsts prezidenta preses dienests

no Otepē

Igaunijas ziemas sporta centrs Otepē bija rotāts ar Baltijas valstu karogiem, augstos viesus sagaidīja un ar ziediem sveica bērni. Viesnīcā “Karupesa” (“Lāču miga”) Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Aļģirds Brazausks tikās pavisam trīs reizes — kopā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas delegāciju un divas reizes trijatā. Sarunu uzmanības centrā bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu divpusējā un trīspusējā sadarbība, kā arī reģiona drošības jautājumi.

Tikšanos atspoguļoja paliels skaits visu trīs Baltijas valstu žurnālistu, kā arī Zviedrijas, Krievijas, Francijas un Somijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Žurnālistu aprindās valda viedoklis, ka interesi par Baltijas prezidentu divu dienu tikšanos palielinājusi šodien, 27. maijā, paredzētā NATO un Krievijas pamatakta parakstīšana Parīzē.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanās

Igaunijā, Otepē 1997.gada 26.maijā

Kopīgais komunikē

1997.gada 26.maijā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti tikās Otepē.

Tikšanās laikā prezidenti apsprieda jautājumus, kas skar Eiropas integrāciju, īpaši Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesu. Viņi apmainījās viedokļiem par Eiropas drošības un stabilitātes jautājumiem, īpaši par NATO paplašināšanos. Tika apspriesta Baltijas un reģionālā sadarbība, kā arī pašreizējās attiecības ar kaimiņvalstīm un citām valstīm.

Prezidenti atzīmēja, ka viņu valstis ieiet pēdējā un izšķirošā sagatavošanās posmā Eiropas Savienības paplašināšanai. Nopietni strādā gan kandidātvalstis, gan ES. Eiropas Komisijai vairākas Eiropas Savienības Padomes sēdēs pēc kārtas, īpaši Madrides un Dublinas sanāksmēs, tika uzdots sagatavot viedokļus par kandidātvalstīm, kā arī iesniegt ziņojumu un paplašināšanās seku prognozes. Prezidenti izteica cerību, ka Madrides sanāksmē izteiktais “vienlīdzīgas attieksmes pret visiem kandidātiem” solījums nozīmē, ka katra kandidātvalsts patiesi tiks vērtēta pēc tās nopelniem un ka no viedokļiem izdarītie secinājumi nekādā ziņā netiek nolemti vai izdarīti jau pirms tam.

Prezidenti izteica cerību, ka sarunas par iestāšanos ar visām kandidātvalstīm nesāksies vēlāk kā sešus mēnešus pēc ES Starpvaldību konferences noslēguma, kā arī vēlmi, lai Eiropas Savienības asociatīvie līgumi starp ES un Baltijas valstīm tiktu ratificēti un stātos spēkā pirms Starpvaldību konferences noslēguma.

Prezidenti augstu novērtēja Ziemeļvalstu atbalstu Baltijas valstu kandidatūrai ES un citās Eiropas struktūrās.

Prezidenti apsprieda NATO paplašināšanās jautājumus un vēlreiz apliecināja Baltijas valstu centienus iestāties aliansē drīzākajā laikā. Prezidenti atkārtoti pauda savu stingru pārliecību, ka stabilu un demokrātisku Eiropu, brīvu no politiskā dalījuma līnijām, iespējams sasniegt, vienīgi saglabājot drošības nedalāmību un drošības risinājumu brīvu izvēli. Baltijas valstis ir cieši pārliecinātas, ka pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas locekļu statuss ļaus tām sasniegt šos mērķus. Madrides galotņu sanāksmē ir skaidri jāpaziņo, ka NATO paliks atvērta vēl citiem kandidātiem.

Baltijas valstis ir apņēmušās būt ne tikai drošības patērētājas, bet arī drošības devējas. Prezidenti ar gandarījumu atzīmēja notiekošo trīspusējās sadarbības aizsardzības jomā un dalību miera uzturēšanas operācijās.

Attiecībā uz Baltijas sadarbības jautājumiem prezidenti uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt savas ārējās robežas, un vienojās turpināt darbu pie vienotas tranzīta telpas attīstības. Ir jāintensificē kopīgas ekonomiskās telpas attīstība. Baltijas valstis turpina darbu Baltijas muitas ūnijas izveidē, tam jānotiek paralēli integrācijas procesam Eiropas Savienībā.

Prezidenti ar gandarījumu atzīmēja panākto vienošanos par pienākumu sadali trīspusējos ar aizsardzību saistītos projektos, piemēram, BALTBAT, BALTNET un BALTRON, un vēlreiz atkārtoja savu apņēmību turpināt šī projekta drīzu īstenošanu un attīstību.

Prezidenti atzīmēja pieaugošo reģionālās sadarbības nozīmi. Viņi izteica apmierinātību ar attīstības procesiem Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros. Tika izteikts īpašs atbalsts sadarbībai tādās jomās kā sakari starp konkrētiem cilvēkiem, ekonomiskā integrācija un vides aizsardzība.

Prezidenti apsveica NATO — Krievijas un NATO — Ukrainas sadarbību kā svarīgu uzticības veidošanas procesa sastāvdaļu kontinentā. Tika uzsvērta ASV klātbūtnes Eiropā nozīme kontinenta drošības un stabilitātes nodrošināšanā.

Prezidenti izteica cerību, ka starpvalstu attiecības reģionā attīstīsies uz ciešas savstarpējas līdztiesības un sapratnes principiem.

Lennarts Meri, Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks,

Igaunijas Latvijas Lietuvas

Republikas Republikas Republikas

prezidents Valsts prezidents prezidents

Neoficiāls tulkojums no angļu valodas (teksts angļu val. —2.lpp.)

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas prezidentu aicinājums NATO dalībvalstu un valdību vadītājiem

Mēs, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas prezidenti,

• sagaidot gaidāmās NATO galotņu tikšanās svarīgos lēmumus,

• pārliecībā, ka NATO paplašināšana veicinās stabilitāti un drošību visā Eiropā, tai skaitā Baltijas jūras reģionā,

• vēlreiz apstiprinot drīzu iestāšanos NATO kā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas stratēģisko mērķi,

• sagaidot Eiroatlantiskās partnerības padomes izveidi un programmas “Partnerattiecības mieram” paplašināšanu,

• apsveicot plašāku NATO–Krievijas dialogu un NATO–Krievijas dibināšanas akta gaidāmo noslēgšanu,

• uzsverot EDSO principa par to, ka katrai Eiropas valstij ir neatņemamas tiesības izvēlēties savus drošības risinājumus, tai skaitā alianses līgumus, nozīmi,

• uzsverot to, cik nozīmīga ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dalība NATO vadītajās miera operācijās,

• vēlreiz apstiprinot savu apņemšanos dot arī turpmāku ieguldījumu miera nostiprināšanā pasaulē,

aicinām NATO dalībvalstu un valdību vadītājus galotņu tikšanās laikā Madridē garantēt un demonstrēt NATO paplašināšanās procesa turpinājumu:

1) atbalstīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līgumorganizācijā, izveidojot institucionālu uzņemšanas procesu;

2) uzņemties saistības uzaicināt turpmākās NATO dalībvalstis iestāties NATO pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas vai tās laikā un nodrošināt regulāru paplašināšanās procesa pārskatīšanu.

Lennarts Meri, Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks,

Igaunijas Latvijas Lietuvas

Republikas Republikas Republikas

prezidents Valsts prezidents prezidents

Neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks šajā triju Baltijas valstu vadītāju tikšanās reizē

Igaunijā, pavadot Latvijas Valsts prezidentu, komandējumā strādā arī “LV” ārlietu redaktors Jānis Ūdris un fotoredaktors Māris Kaparkalējs, kuru lietišķā un vizuālā informācija par tikšanos Otepē un Tallinā sekos pēc atgriešanās Rīgā

Foto: A.F.I.