• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas valstis - ciešā un atklātā politiskā saskaņā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.1997., Nr. 128/129 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43644

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas valstis - ciešā un atklātā politiskā saskaņā

Vēl šajā numurā

27.05.1997., Nr. 128/129

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Baltijas valstis — ciešā, atklātā saskaņā

Prezidentu sarunu pirmajā dienā

Tāpēc arī viens no galvenajiem Otepē apspriestajiem jautājumiem bija Baltijas valstu drošība. Preses konferencē pēc Otepē tikšanās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atbildot uz “LV” jautājumu, teica, ka četru gadu regulāro tikšanos laikā trīs Baltijas valstu prezidenti ir ieguvuši tik labu saskaņu, ka Otepē sarunas “jau vairs nav devušas žurnālistiem iemeslu rakstīt par problēmām Baltijas valstu vienotībā”. Tagad esot redzams, ka arī šīm agrāk presē apspēlētajām problēmām esot bijis retorisks raksturs. Savukārt Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks atgādināja, ka NATO paplašināšana ir process, un noraidīja žurnālistu pieņēmumus, ka Lietuva būtu pretendējusi pirmā iestāties NATO.

G.Ulmanis arī uzsvēra, ka tieši šī Baltijas valstu vienotība ļauj Tallinā, turpinot Otepē tikšanos, iesaistīt kopīgo drošības un sadarbības jautājumu risināšanā arī Ukrainas un Polijas prezidentus.

Lennarts Meri teica, ka Baltijas valstis tomēr neuzskata Krieviju par draudu un ka Krievijai ir lielas iespējas nostiprināt un paplašināt demokrātiju savā valstī. Meri arī brīdināja no ekstrēmisma briesmām Krievijā un citās valstīs, uzsverot, ka “NATO paplašināšana ir arī demokrātijas joslas paplašināšana Eiropā”.

Baltijas valstu prezidenti parakstīja divus dokumentus. Kopīgo komunikē un savu aicinājumu NATO valstīm. Otepē tikšanās gaisotnē tieši otrais dokuments izpelnījās lielāko ievērību, Baltijas valstu drošības aspekti tika skatīti arī gandrīz visos Zviedrijas, Francijas, Lietuvas un citu valstu žurnālistu jautājumos. Uz “LV” pārstāvja jautājumu, kura no Otepē sarunās skartajām problēmām šobrīd Baltijas valstīm ir aktuālāka, Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks un Lennarts Meri atbildēja, ka Baltijas valstu vienotība nostiprinās kopējās rūpēs par reģiona drošību un ka ekonomiskās sadarbības jautājumi šoreiz atrisināti īpaši ātri. Pēc visu trīs politiķu domām, vakardienas tikšanās Otepē ir bijusi visnotaļ nozīmīga kā no drošības nostiprināšanas, tā arī no sadarbības padziļināšanas viedokļa.

Šodien, 27. maijā, trīs Baltijas valstu prezidenti Tallinā tiekas ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvašņevski un Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu.

Jānis Ūdris,

“LV” speciālkorespondents

Rīga — Otepē— Tallina

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!