Par tiesu varas un saziņlīdzekļu attiecībām

Piektdien, 23. maijā, Žurnālistu namā notika konference par tematu “Tiesu vara un sabiedrība”, ko rīkoja Latvijas Tiesnešu biedrība ar Amerikas Juristu biedrības atbalstu un sadarbībā ar LR Tieslietu ministriju. Šīs iecerētās juristu un masu saziņas līdzekļu pārstāvju sarunas mērķis bija tiesu varas un žurnālistu attiecību veidošana un risinājumu ceļi, sniedzot sabiedrībai vispusīgu, objektīvu un no pirmavotiem iegūtu informāciju, kā arī nodrošinot masu saziņas līdzekļos operatīvu un kompetentu viedokli vai komentāru par tiesu varas institūciju darbu, kā arī konkrētām lietām.

Konferencē ievadvārdus teica Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Andrejs Lepse un Amerikas Juristu biedrības pārstāvis Semjuels Kūpers. Novēlot sekmīgu, lietišķu un konstruktīvu sarunu, tika uzsvērta tiesu varas un žurnālistu lielā atbildība sabiedrības priekšā, šo abu varu sadarbība un savstarpējā izpratne.

Konferencē ziņotāji bija LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja Ligita Azovska, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Endziņš un šīs tiesas tiesnese Ilma Čepāne, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Oļģerts Šabanskis, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis Ilmārs Bišers, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Aivars Niedre, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks un Tiesnešu mācību centra valdes priekšsēdētājs Valdemārs Šubrovskis, Latvijas Universitātes Komunikācijas un žurnālistikas katedras vadītāja Inta Brikše, Latvijas Radio Informatīvo un kultūras programmu redakcijas cittautiešiem galvenais redaktors Rišards Labanovskis un vēl daži citi. Referentiem tika uzdoti jautājumi, sākās diskusijas, kas vērta konferenci spraigu un lietišķu. Kā sarunu starpbrīdī teica Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Krūmiņa, “šodien ir daudz interesantāk nekā Tiesnešu konferencē aprīlī”.

Cik neatkarīga mūsu valstī ir tiesu vara, cik tās darbs ir “caurspīdīgs”, vai nepietiekamā tiesu finansēšana, tiesnešu darba samaksa neietekmē trešās varas efektivitāti un prestižu? Kā tiesu reforma tiek īstenota Latvijā? Vai masu saziņlīdzekļi vienmēr ir objektīvi, kompetenti, informējot par tiesu procesiem, atsevišķiem gadījumiem? Kā darboties tiesām un žurnālistiem, lai nemitīgi mācītos, pilnveidotu savas profesionālās zināšanas, arī juridiskajos jautājumos, izglītotu sabiedrību? Šie bija tikai daži pieturas punkti plašajā diskusijā. Tajā īpašu nozīmi veltīja arī tiesnešu un žurnālistu darba profesionālās ētikas kopīgajiem un specifiskajiem aspektiem.

Ļoti trāpīgi pašreizējo situāciju tiesu varas un izpildvaras mijiedarbībā raksturoja Aivars Niedre, salīdzinādams valsts, valdības rūpes par tiesām pirmskara Latvijā un tagad. Viņš atzīmēja arī, ka mūsu juristiem nav pieredzes neatkarīgas tiesas veidošanā, ka daudzi likumi ir pretrunā cits citam. Tāpēc jāmācās visiem — gan juristiem, gan žurnālistiem, lai veicinātu savstarpējo izpratni, izvairītos no kļūdām.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks konferencē izteica atziņu, ka “tikai stipra tiesa spēj aizstāvēt likumu un caur likuma prizmu arī valsti un sabiedrību. Vāja tiesa, gribot negribot, pakļausies stiprākajam”. (“LV” rīcībā publikācijai ir J.Muižnieka un citu konferences dalībnieku referāti.)

Tā bija mācību konference — gan žurnālistiem, gan juristiem un visiem pārējiem tās dalībniekiem.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore