Frakciju viedokļi

Pēc 21. un 22. maija plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija): (..) iemaksas, ko mēs varam saņemt no šiem cilvēkiem ar lielajām pensijām. Tikko mēs apgriezīsim, noteiksim griestus — vienalga, vai tā pensija, kā Tabūna kungs ierosināja, būs 250 lati vai 400 lati, tā attiecīgi tie cilvēki, kuri varētu uzkrāt pensiju ar 1000 latiem vai lielāku, pārtrauks maksāt pie šīs robežas un cietīs, protams, šie pensiju fondi.

Vēl bija tāds jaunums, ka LNNK frakcija izslēdza no savām rindām Juri Dobeli. Protams, mēs negribējām tērēt laiku un rakstīt uz divām lapām visus viņa parkāpumus. Mēs vienkārši uzrakstījām, ka viņš ir izslēgts ētisku pārkāpumu dēļ. Bet faktiski, protams, saskaņā ar frakcijas nolikumu, var izslēgt par neierašanos uz balsojumu vai par balsošanu pret frakcijas lēmumiem. Gribētu teikt, ka visu šo pusotru gadu šie balsojumi ir bijuši pret frakcijas lēmumiem, jo šī robežšķirtne ir katrā frakcijā, tā bija arī LNNK, tā ir arī “Latvijas ceļā”, arī “Tēvzemei un Brīvībai”. Šeit ir divas grupas — viena, kas balso par reformām, kas ir ieinteresēta piesaistīt ārzemju investīcijas, radīt jaunas darba vietas, ieviest jaunus standartus kvalitātē, palielināt eksportu, un otri — kas balso pret zemes reformu pilsētās, balso pret zemes reformu laukos, pret civilās apdrošināšanas likumu, pret visiem pārējiem likumiem. Gribētu pateikt, ka J.Dobeļa kungs bija balsojis pret visiem likumiem, kas tika pieņemti valdības sēdē, bet mēs nevaram rakstīt, es vēlreiz atkārtoju, kaut kādu sarakstu ar divdesmit pārkāpumiem, tāpēc mums bija daudz vienkāršāk uzrakstīt — par ētiskiem pārkāpumiem.

Pašreiz LNNK frakcija paliek frakciju grupā, kurā ir arī Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, kā arī Latvijas Zaļās partijas pārstāvji. Mēs paliekam otra lielākā frakciju grupa aiz “Saimnieka”, kas piedalās šajā valdības koalīcijā. Šodien notika balsojums par mūsu kandidātu aizsardzības ministram, un saskaņā ar frakciju nolikumu mēs izvirzījām V.Kaprāļa kungu, Cesvaines mēru, bet kopīgā šo frakciju grupas balsojumā vislielāko atbalstu guva Kristīgo demokrātu savienības priekšlikums ieteikt Tālavu Jundzi aizsardzības ministra amatam. Līdz ar to tālāk Sadarbības padomē tiks izskatīta T.Jundža kunga kandidatūra.

Vēl es gribētu peteikt, ka 31.maijā notiks konference, kurā tā LNNK daļa, kas grib vairāk nodarboties ar tirgus reformu atbalstīšanu, pieņems savus dokumentus, notiks oficiāla izstāšanās no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības saskaņā ar esošo likumdošanu, lai varētu juridiski sadalīt dokumentus un īpašumus. Tālāk, protams, šis process notiks apvienošanās ceļā ar radniecīgām organizācijām. Domāju, ka tas ir normāls konsolidācijas process, un neredzu nekādu vajadzību tāpēc mainīt vēlēšanu likumu, ieviest kaut kādas jaunas barjeras, palielināt līdz 7% koalīcijām vai vēl ko.

R.Jurdžs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Vakar mūsu frakcija nolēma atsaukt Labklājības ministrijas politisko vadību, tas ir, labklājības ministru V.Makarova kungu, veselības valsts ministru Viņķeļa kungu un arī es kā parlamentārais sekretārs — mēs visi trīs atkāpsimies no šīs ministrijas. Tas nozīmē, ka mēs uzskatām, ka nav iespējama produktīva šīs ministrijas darbība esošajā situācijā. Viens no momentiem šodien arī pierādījās, jo steidzamības kārtā neapdomāti tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Pēc provizoriskiem Labklājības ministrijas aprēķiniem līdz gada beigām šie grozījumi radīs apmēram 8 miljoni latu lielu deficītu. Un tas nozīmē, ka diez vai būs iespējama arī tā pati mazā indeksācija rudens periodā, kā rakstīts likumā. Tas nozīmē, ka ministrija nespēs izpildīt šos noteikumus, un, tā kā mēs to paredzējām, tad ziņojām visiem masu informācijas līdzekļiem, arī paplašinātai sabiedriskajai komisijai, bet mūsu informācija, ko sniedza eksperti, netika uzklaustīta. Uzvarēja populistiski saukļi, tāpēc mēs frakcijā nolēmām atteikties no politiskās atbildības.

Šajā likumā tika pieņemti arī vairāki labojumi, ko ierosināja Labklājības ministrija — tie tika izanalizēti un atzīti par iespējamiem. Viens no labojumiem ir šāds: līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tas ir, šī gada 1.jūnijam, piešķirtās vecuma pensijas, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināmas, ņemot vērā 1996.gadā noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas ir 92 lati. Ja apdrošinātajai personai 1996.gadā bija bezdarbnieka statuss, tātad cilvēks bija aizgājis uz Nodarbinātības dienestu un ieguvis šo statusu, un ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pensijas pieprasīšanas brīdī nav bijis mazāks par 30 gadiem. Ja šiem cilvēkiem ir maza pensija, tad viņiem ir iespējas iet uz apdrošināšanas fondu un iesniegt pārrēķināšanai pensiju. Atkarībā no stāža būs iespēja saņemt pensiju virs 30 latiem.

Tāpat gribu atzīmēt, ka plenārsēdē, kā jau raksta “Diena”, bija pilnmēness. Paldies žurnālistiem, ka viņi uztvēruši šo niansi, ka arī uz mūsu tautu un tautas kalpiem iedarbojas šī dabas parādība. Tāpēc teikšu, ka, neskatoties uz opozīcijas destrukciju, daudzi svarīgi likumprojekti tomēr tika pieņemti.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Es gribētu pēdējo divu dienu darbā kā pozitīvu sasniegumu atzīmēt Muitas likuma pieņemšanu otrajā lasījumā — pietiekami pretrunīgs likums, pietiekami komplicēts, bet ļoti svarīgs, lai mēs tālāk pildītu tās prasības, ko mums uzliek asociatīvais līgums ar Eiropas Savienību. Bet diemžēl man arī jāmin negatīvs piemērs, proti, vakar opozīcija atkal izmantoja obstrukciju un neļāva izdarīt nepieciešamos grozījumus Satversmē. Šinī gadījumā man pat liekas, ka jautājums nav tik daudz par to, ka opozīcija ir pret dažiem šo labojumu punktiem, konkrēti runājot — par nākamās Saeimas termiņa pagarinājumu, par prezidenta termiņa pagarinājumu, jo, šķiet, vairums sabiedrības atzīst, ka trīs gadu termiņš parlamentam ir par maz, bet vairāk tā liekas tāda spēka demonstrācija, un šajā gadījumā obstrukcijas pielietošana vai nepiedalīšanās balsošanā ir ļoti slikts precedents, kas tiek radīts demokrātiskā sistēmā. Un tās partijas, kas šobrīd to izmanto, nekādi nav pasargātas no tā, ka pret viņām nākotnē netiks izmantota šī pati metode. Katrā ziņā tas neiederas normālās un civilizētās parlamentārās darbības tradīcijās. Tādēļ mēs atkal neesam grozījuši Satversmi, kaut arī deputāti atradās zālē, reģistrējās un saņems algu par it kā piedalīšanos sēdē.

Par šodienu runājot, protams, tādas pretrunīgākās bija izmaiņas pensiju likumā. Varbūt tās bija pretrunīgas tieši tāpēc, ka saistītas ar šo politisko jautājumu par V.Makarova kunga atsaukšanu no valdības. Esmu nedaudz citās domās nekā “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji, jo uzskatu, ka bija samērā bezatbildīgi šobrīd izšķirties par tādu soli. Īstenībā jau R.Jurdža kunga paša teiktajā mēs redzējām zināmas pretrunas — no vienas puses, viņš teica, ka likums bija pilnīgi nemaināms, no otras puses — viņš pats atzīmēja dažas izmaiņas, kas, kā viņš uzskata, bija vajadzīgas un ko iesniedza Labklājības ministrija.

Iespējams, ka, ja jau Labklājības ministrija būtu nevis ieņēmusi tādu, es gribētu teikt, nedaudz spītīgu nostāju, ka pilnīgi nekas šajā likumā nav labojams, bet savlaicīgi pati sagatavojusi un iesniegusi nepieciešamos labojumus, arī tos, ko šodien R.Jurdža kungs jau minēja kā nepieciešamus, varbūt mēs nebūtu nonākuši pie tās politiskās krīzes, pie kādas esam šobrīd, kad valdība palikusi bez diviem ministriem. Vispār vakanču skaits valdībā pieaug no dienas dienā. Nezinu, vai tas saistīts ar pilnmēnesi vai ar kaut ko citu, bet domāju, ka šajā brīdī ir ļoti nepatīkama situācija, jo valdība strādā nepilnā sastāvā. Domāju, ka panāktās izmaiņas pensiju likumā ir tās... Katrs, protams, tur atrod kaut ko, kas viņu neapmierina, bet ir tāds minimālais iespējamais kompromiss, ko šobrīd vajadzēja panākt, jo jārēķinās ar to, ka neviens likums nedarbosies sabiedrībā, ja pret to būs masveida opozīcija. Un, lai cik teorētiski pareizs neliktos iepriekš pieņemtais likums, varbūt tieši daži sīkumi, kas... Jā, cilvēkiem tie nav sīkumi — varbūt tie ir sīkumi, ņemot vērā budžeta apjomus, bet katru konkrēto cilvēku skatot, tas, protams, ir nozīmīgi.

Bet šo detaļu dēļ tomēr sabiedrībā bija manāma diezgan negatīva nostāja pret eksistējošo pensiju likumu. Un tādā gadījumā, protams, būtu grūti sagaidīt konstruktīvu darbu. Es domāju, ka šodien izdarītās izmaiņas daļēji to labo un turpmāk mēs varēsim jau paļauties uz to, ka tas strādās. Un būs arī sabiedrības izpratne un šī likuma izpildīšana.

Domāju, ka mums aizvien vēl ir palikuši neizskatīti ļoti daudzi likumi, Sadarbības padomē mēs, valdību veidojošās partijas, vienojāmies par tiem likumiem, kuri tomēr būtu jāizskata līdz aiziešanai vasaras pārtraukumā, un es ceru, ka mēs to arī realizēsim, jo lielākā daļa no šiem likumiem ir saistīti ar ekonomiski neatliekamiem jautājumiem.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Es kā frakcijas pārstāve esmu pārņemta tieši ar pensiju likumu, jo nupat tas tika nobalsots otrajā galīgajā lasījumā, par ko man patiešām ir liels prieks. Un es to izteicu arī kolēģiem deputātiem, jo pēdējais balsojums bija gandrīz vienprātīgs — tas Saeimā notiek diezgan reti, tāpēc ir tik patīkami.

Pirmkārt, mēs šodien pieņēmām ļoti svarīgu likumu otrajā lasījumā, tas ir, par privātajiem pensiju fondiem. Termiņš ir noteikts pietiekami īss, un es domāju, ka šis likums noteikti būs līdz vasaras brīvlaikam pieņemts. Tas ir ļoti būtiski arī kontekstā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā par valsts pensijām, šo lielo strīdu par to, ierobežot lielās pensijas vai neierobežot, un lielās iemaksas... Privātie pensiju fondi zināmā mērā šo jautājumu varēs atrisināt, jo, ja cilvēkam būs ļoti lieli ienākumi, viņš, protams, varēs piedalīties un uzkrāt sev papildu pensijas.

Tātad par pensiju likumu. Faktiski tas tika pieņemts tādā redakcijā, kā to piedāvāja komisija un Labklājības ministrija, un es arī gribētu piebilst, ka Labklājības ministrija faktiski visiem šiem grozījumiem arī darba gaitā, izņemot varbūt zināmas domstarpības, teiksim, par tiem 80% sievietēm 55 gados un lielo pensiju ierobežojumu, būtībā atbalstīja komisijas viedokli, un tādēļ šī motivācija, ka sakarā ar likuma grozījumiem jāatsauc ministrs... Es domāju, ka tā nav pamatota.

Mums komisijā tika noraidīti daudzi frakcijas “Latvijai” priekšlikumi. Es gribētu paskaidrot, jo, protams, ap šo jautājumu būs zināma kustība un apspriešana. Mēs patiešām vienojāmies, ka šo likumu pieņemsim kā steidzamu, lai nodrošinātu minimālo robežu, kas šobrīd būs 20—25 lati, un tomēr bija jānosaka zināmi griesti arī maksimālajai robežai, un mēs to konsekventi izdarījām. Daļa no frakcijas “Latvijai” priekšlikumiem tiks izskatīti turpmākajā pensiju likuma skatīšanās kārtībā. Piemēram, viens šo priekšlikumu bloks skar tādu cilvēku grupu kā invalīdi, un, protams, pieņemt vienā lasījumā bez apspriešanas uzreiz tādus radikālus priekšlikumus, es uzskatu, nav pieļaujams. Otrs interesants jautājums ir jautājums par sertifikātu izmantošanu tādā vai citādā veidā, bet, protams, pēdējā lasījumā nevar izskatīt tik konceptuālu jautājumu. Un trešais bloks, kas bija — par kopējo pensijas piešķiršanas formulas izmaiņu. Mēs turpinām pie tā strādāt.

Es gribu arī atzīmēt to pozitīvo, kas no pirmā lasījuma ir grozīts likumā. Respektīvi, tas ir ministrijas priekšlikums, kurā mēs tomēr panācām, es domāju, arī sabiedrība, ka par vienu gadu pensijas netiks rēķinātas. Ir šie grozījumi, pēc tam prese var paņemt likumprojektu un sīkāk aprakstīt, ka tātad 1998.gadā pensijas skaitīs jau par diviem gadiem. Iepriekš bija domāti 12 mēneši no pēdējiem diviem gadiem. 1999.gadā — par trim gadiem. Un 2000.gadā ņems vērā jau četrus gadus. Es uzskatu, tas ir normāli. Bija daudz pretenziju, ka nevar pa vienu gadu nopelnīt — tagad šie grozījumi likumā ir izdarīti.

Un pēdējais, ko es gribētu pasvītrot tiem, kas labi nopelna un ir satraukti par visiem izteikumiem, ka nu tagad visiem nolīdzinās, visiem atņems. Nebūt ne. Šobrīd valstī ir noteikts, ka maksā obligātās iemaksas no 1000 latiem. Un cilvēki, kas pelna vairāk, var brīvi rīkoties ar visiem saviem līdzekļiem un ieguldīt vai nu bankās, vai privātos pensiju fondos, vai vienkārši ielikt zeķē. Es domāju, ka varbūt vajadzētu izskatīt iespēju turpmāk samazināt vēl šos griestus, lai radītu tā saucamo nimfu darba devēja pensijai. Tas būtu vēl apspriežams jautājums. Jebkurā gadījumā es varu pateikt, ka tas tomēr ir liels panākums, ka mēs zināmu nodrošinājumu esam sagādājuši cilvēkiem un šos grozījumus izdarījuši. Domāju, ka bija ļoti pareizi, ka tie tika pieņemti steidzamības kārtībā, jo tie patiešām ir minimāli grozījumi, uzlabojot likumu.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija): Arī es gribu pievērst mazu uzmanību pensiju jautājumam. Kā jūs redzat no iepriekš teiktā, šis jautājums pavisam nav vienkāršs. Tas ir ļoti sarežģīts, un šodien mēs dzīvojam varbūt ar tām mazajām kļūdām, kas tika ieviestas šajā likumā jau vairākus gadus atpakaļ. Bet tajā pašā laikā es domāju, ka nav godīgi, ja pensionārs ir izvēlējies aiziet pensijā, pēc tam mēs vairākkārt mainām šos spēles noteikumus.

Manuprāt, bez šaubām, bija jāpieņem kaut kāds lēmums, kaut kāds grozījums esošajā pensiju likumā, lai varētu vismaz rūpēties par tiem cilvēkiem, kas saņem gaužām mazu atbalstu no valsts, jo par to, ko viņi saņem, vispār nevar izdzīvot. Bet būtu jāvelta ļoti nopietna vērība tam, kā mēs sakārtojam visus pārējos jautājumus. Un šeit, kā jau arī daži runātāji minēja, nāk klajā vēl viens jautājums: kāda ir mūsu attieksme pret privātajiem pensiju fondiem. Jo ne vienmēr valsts varēs garantēt izdzīvošanu visiem iedzīvotājiem, ja ir tik bēdīgs demogrāfiskais stāvoklis kā mums šobrīd, kad vienam cilvēkam jāuztur viens pensionārs. Tas liecina, ka šajā jautājumā mums vēl liels darbs stāv priekšā.

Gribu arī pieminēt to, ka mēs netikām pie dažiem ļoti būtiskiem jautājumiem, kas ir aizkavējušies, piemēram, Robežsardzes likums, kas mēģina sakārtot mūsu robežas jautājumus.

Toties mēs pieņēmām otrajā lasījumā Muitas likumu, kas vismaz daļēji sāk sakārtot jautājumus par precēm, kas nāk iekšā un iet ārā no mūsu valsts.

Visbeidzot es gribu runāt, kā jau Aleksandrs Kiršteins minēja, jautājumā par nākamo aizsardzības ministru. Mums bija trīs ļoti nopietni kandidāti, varētu pat teikt, četri. Arī es tiku izvirzīts kā iespējamais kandidāts, bet, manuprāt, es šodien varu daudz vairāk veikt šeit un mans ieguldījums būs likumdošanā Saeimā. Bet ar visu to mums bija nopietni kandidāti gan no LNNK, gan no Kristīgajiem demokrātiem, gan arī no Latvijas Zemnieku savienības.

V.Kaprāļa kungs ir ļoti nopietns kandidāts no LNNK. Viņš saņēma atbalstu no LNNK frakcijas. Beigu beigās mēs kopīgi vienojāmies par T.Jundža kunga izvirzīšanu, kas vienreiz jau ir bijis aizsardzības ministrs. Un vēl palika J.Iesalnieka kungs, kas arī ir bijis valdībā un saprot darbu ministrijas vadībā kā bijušais ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tātad visi trīs, manuprāt, ir nopietni kandidāti. Mēs vienojāmies par T.Jundža kungu, un nākamais solis būs viņa statusa apspriešana Sadarbības padomē un premjera A.Šķēles kunga izvēle.

Vēl varētu minēt to, ka diemžēl atkal netika apstiprināti Satversmes grozījumi, jo, kā jūs redzat, pietiekamas kaislības jau ir ap to, ka šobrīd Saeimā deputātus ievēlē uz trīs, nevis četriem gadiem. Paiet laiks, kamēr apzinās, kas jādara un kādā secībā, man ir cerība, ka vēl šī gada laikā mēs varēsim šo grozījumu veikt un būtiski uzlabot darbu Saeimā.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šīs nedēļas divu dienu garajās plenārsēdēs svarīgākais neapšaubāmi bija jautājums par pensiju likuma grozījumiem. Un šeit man jāpievienojas kolēģim tajā, ka būtiskas lietas ir izdarītas un arī frakcija “Latvijai” atbalstīja tās izmaiņas, kuras likumā tika izdarītas. Tas ir par minimālās pensijas noteikšanu vismaz valsts sociālā pabalsta apmērā tiem cilvēkiem, kas sasnieguši pensijas vecumu.

Tomēr mēs uzskatām, ka ir jāizdara vēl ļoti daudz pensiju likuma sakarā un jālikvidē netaisnīgā pensiju aprēķināšanas formula pašā pamatā, kas atļauj cilvēka viena gada apdrošināšanas iemaksas attiecināt uz visu šā cilvēka darba mūžu. Situācija ir tāda, ka, ja cilvēks pēdējā gadā pirms došanās pensijā bijis bez darba un par viņu nav veiktas šīs apdrošināšanas iemaksas, tad arī uz visu viņa darba mūžu tiek attiecināta nulle, un faktiski iznāk tā, ka šim cilvēkam nav pensijas. Valsts apsola maksāt šo sociālā pabalsta minimumu, bet arī, protams, ir skaidrs, ka tas ir nepietiekams — šie 25 lati vai atsevišķos gadījumos var iznākt arī nedaudz vairāk.

Savukārt, ja šī iemaksa ir veikta lielos apmēros, tad arī pensija, attiecīgi attiecinot šo iemaksu uz visu cilvēka darba mūžu, iznāk nepamatoti liela. Šie jautājumi ir tikuši apzināti jau pirms krietna laika, bet vēl līdz šim brīdim nav tikuši atrisināti. Frakcija “Latvijai” bija iesniegusi savus priekšlikumus pat ar alternatīviem variantiem. Šodien, skatot pensiju likumu otrajā un galīgajā lasījumā, diemžēl tie neguva deputātu vairākuma atbalstu. Mēs uzskatām, ka šīs problēmas risināšana dažādās darba grupās, spriešana un šīs lietas novilcināšana absolūti nav pamatota. Ir jāpieņem principiāls lēmums par taisnīgas pensiju kārtības noteikšanu.

Faktiski cilvēkam pensija sastāvētu no divām daļām. Viena daļa ir tā, kas viņam pienākas par darba stāžu līdz 1995. gadam, kamēr nebija šie individuālie apdrošināšanas maksājumi, un otra daļa — par viņa individuālajiem apdrošināšanas maksājumiem, sākot no 1996.gada 1.janvāra. Šis jautājums šobrīd atrisināts netika. Cerēsim, ka tas tomēr tuvākajā laikā tiks izdarīts.

Cita problēma, ko arī frakcija “Latvijai” aicināja skatīt šajā grozījumu projektā “Par valsts pensijām”, ir problēma ar invalīdiem. Es nepiekrītu L.Kuprijanovas kundzes teiktajam, ka šī problēma ir jauna, jo mēs skaidri zinām tās problēmas, kas šeit ir ar III grupas invalīdu pensijām, gan arī ar to, ka mūsu valstī invaliditātes pensijas var saņemt tikai tie invalīdi, kam ir vismaz triju gadu apdrošināšanas stāžs.

Tātad invalīdam, kam nav apdrošināšanas stāža, kas ir invalīds no dzimšanas vai invaliditāti ieguvis agrā bērnībā, vispār nav tiesību uz valsts invaliditātes pensiju, bet viņam ir jādzīvo tikai ar šo sociālo pabalstu. Mūsuprāt, tas ir netaisnīgi, un šis jautājums ir šādā veidā sagrozīts sakarā ar A.Šķēles šī gada bezdeficīta budžetu. Mēs tomēr aicinājām Saeimu šo jautājumu mainīt. Diemžēl atkal šeit atsaucības nebija.

Vēl viens būtisks frakcijas “Latvijai” ierosinājums šajā likumprojektā bija par īpašumu kompensācijas sertifikātiem. Mēs, braucot pie cilvēkiem uz laukiem, redzam, ka šī tiešām ir nopietna problēma, ka valdība nespēj sertifikātus reāli nosegt ar naudu tām personām, kurām likums uzliek valdībai par pienākumu to izdarīt, un tādēļ mēs esam pieprasījuši no valdības konkrētus termiņus, kad tas tiks izdarīts. Šādi termiņi ir arī tikuši nosaukti nākamā gada beigās, bet arī, ja valdība šo savu solījumu izpildīs, tas neatrisinās visas problēmas ar šiem īpašumu kompensācijas sertifikātiem. Tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu, kurš bija precīzi izstrādāts — šos īpašumu kompensācijas sertifikātus ieguldīt Valsts pensiju fondā. Šādā veidā mēs redzam šīs problēmas risinājumu — kopumā valstij nepiesaistot uzreiz lielus līdzekļus, kuru šobrīd nav un kurus arī momentā nevar radīt, bet tomēr tā šī problēma tiktu atrisināta.

Ja mēs runājam par Saeimas sēdi kopumā, tad jāsaka, ka šīs divas sēžu dienas pagāja ļoti saspringtās cīņās starp pozīciju un opozīciju. Nākas konstatēt, ka pozīcija ir stiprāka un diemžēl opozīcijas iespējas konstruktīvi strādāt ir būtiski ierobežotas. Tika ierobežotas iespējas izskatīt Saeimas sēdē konkrētas likumdošanas iniciatīvas, un tas faktiski ir visvairāk mērķēts tieši pret frakciju “Latvijai”, kas sistemātiski iesniedz šos savus priekšlikumus. Mēs allaž esam centušies sniegt šos alternatīvos risinājumus. Acīmredzot mēs varam izjust zināmu gandarījumu, ka valdošā koalīcija nobijusies ne pa jokam no šīm mūsu aktivitātēm — tikai un vienīgi uz to norāda šāda opozīcijas ierobežošana, bet tas jebkurā gadījumā nenāk par labu demokrātijas attīstībai Latvijas valstī kopumā.

Tāpat kā par labu Latvijas valsts attīstībai kopumā nenāk iespēja, kas tiek paredzēta valdošās koalīcijas piedāvātajos grozījumos Saeimas Kārtības rullī — administratīvi sodīt deputātu par viņa politiskajiem uzskatiem. Šāda procedūra, ko šeit valdošais vairākums piedāvā ieviest, mums nav un nevar būt pieņemam, un tāpēc mēs asi iebildām pret šī jautājuma nodošanu komisijām. Diemžēl vairākuma viedoklis paliek vairākuma viedoklis.

Vēl viens jautājums, kur pozīcija ierobežo opozīciju. Tas attiecināms uz jautājumu un atbilžu sēdi, kas atkal šodien tika atcelta. Vienkārši mūsu uzdotos jautājumus un ministru atbildes uz tiem neizskata, bet patvaļīgi pārceļ uz nākamo nedēļu. Šeit es varu minēt tādus jautājumus kā vienotu valdības viedokli par radiotranslācijas tīkla likvidāciju, par problēmām, kas saistītas ar apdzīvotu vietu ceļu rādītāju novietošanu uz ceļiem, par ceļu seguma remontdarbiem paredzētiem un izlietotiem līdzekļiem pēdējo piecu gadu laikā, par pašvaldību arodskolu audzēkņu sociālo nodrošinājumu, par problēmām, kas saistītas ar dzīvokļu privatizāciju, par slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju, par “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķiniem, par “Latvijas dzelzceļa” informatīvās infrastruktūras stratēģiju, par Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu par “Latvenergo” tarifu paaugstinājumu, par Energoapgādes regulēšanas padomes nosakāmo energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku un citiem. Šādus jautājumus ir iesniegusi frakcija “Latvijai” — diemžēl valdošā koalīcija uzskatīja, ka atbildes uz tiem šodien nav jāsniedz. Balsojums ir balsojums, un tā arī šis jautājums tika izlemts.

Vēl varētu atzīmēt to, ka šodien darba kārtībā bija divi pieprasījumi. Mēs izskatījām Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu ievērot Korupcijas novēršanas likumu. Tas tika noraidīts — tātad valdībai jāievēro Korupcijas novēršanas likums.

Un otrs. Mēs arī izvirzījām pieprasījumu Andrim Šķēlem — sniegt Saeimai paskaidrojumu par viņa lomu G-24 kredītu sadalē. Šo jautājumu mēs skatīsim nākamajās Saeimas sēdēs.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.111