Rūpju dienās par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas drošību

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis, Ukrainas prezidents Leonīds Kučma Tallinā 1997. gada 27. maijā, svinīgajā piecu Eiropas valstu galvu tikšanās reizē

Foto: Māris Kaparkalējs, "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents prezidentu samitā Tallinā

Prezidentu sarunu otrajā dienā, vakar, 27. maijā, Igaunijā, Tallinā

Divas dienas, 26. un 27.maijā, ilga Baltijas valstu prezidentu tikšanās, kas šoreiz bija ieguvusi vairākus kvalitatīvi un arī kvantitatīvi jaunus aspektus. Vispirms jau šīs Igaunijas sarunas — atšķirībā no līdzšinējām prezidentu tikšanās reizēm Baltijas valstu galvaspilsētās — sākās mazajā pilsētiņā Otepē, netālu no Latvijas robežas. Otepē ar saviem 2 500 iedzīvotājiem ir tālu pazīstama aiz Igaunijas robežas kā ziemassporta centrs. Latvijā mazāk zināms fakts, ka Otepē baznīcā 1884.gadā pirmo reizi tika iesvētīts igauņu zilimelnbaltais karogs, tolaik Igauņu studentu biedrības karogs, kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts simbolu.

Pirmdien, pateicoties Baltijas valstu prezidentu sarunām, Otepē nokļuva arī daudzu pasaules politisko komentētāju uzmanības centrā.

Prezidentu tikšanos atspoguļoja ne vien Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet arī Zviedrijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas un vairāku citu valstu reportieri un komentētāji. Piecarpus stundas tika apspriesti jautājumi, kas skar Eiropas integrāciju, īpaši ES paplašināšanas procesu. Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks un Lennarts Meri arī apmainījās viedokļiem par Eiropas drošības un stabilitātes aktualitātēm, īpaši par NATO paplašināšanos. Tika atzīmēts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ieiet pēdējā un izšķirošajā ES paplašināšanās posmā, un izteikta cerība, ka sarunas par iestāšanos ES sāksies ar visām kandidātēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ES Starpvaldību konferences noslēguma. Prezidenti augstu novērtēja Ziemeļvalstu atbalstu Baltijas valstīm kā ES un citu Eiropas struktūru kandidātēm. Guntis Ulmanis, Aļģirds Brazausks un Lennarts Meri arī apsprieda NATO paplašināšanas jautājumus un vēlreiz apliecināja Baltijas valstu centienus iestāties šajā aliansē jau visdrīzākajā laikā. Trīs prezidenti arī atkārtoti izteica savu pārliecību, ka stabila un demokrātiska Eiropa, kas brīva no politiskā dalījuma līnijām, ir sasniedzama, vienīgi saglabājot drošības nedalāmību un drošības risinājumu brīvu izvēli.

Plaši tika apspriestas Baltijas valstu sadarbības aktualitātes. Trīs prezidenti uzsvēra Baltijas valstu ārējo robežu nostiprināšanas svarīgumu un vienojās turpināt darbu pie vienotas tranzīta telpas attīstības. Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Aļģirds Brazausks atzīmēja aizvien pieaugošās reģionālās sadarbības nozīmi. Pozitīvi tika novērtēti Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros notiekošie procesi. Šis atzinums vienlaikus bija arī cieņas apliecinājums Latvijai kā BJVP prezidējošajai valstij.

Tomēr šajās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sarunās par dominējošo tematu izvērtās Baltijas valstu drošība. Šī tendence iezīmējās jau sarunu pirmajā dienā Otepē, gūstot nepārprotamu apliecinājumu sarunu otrajā dienā Tallinā.

Sarunas turpinājās vakar Tallinā, viesnīcā “Olumpia”, kur Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pirmajām personām pievienojās arī Ukrainas prezidents Leonīds Kučma un Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis.

Jau ilgi pēc piecu prezidentu tikšanās sākuma pie viesnīcas “Olumpia” ieejas pulcējās vismaz pussimts dažādu valstu žurnālistu, lai iemūžinātu vēsturisko brīdi videolentēs un fotokadros. Viesnīcā un tās apkaimē bija veikti pastiprināti drošības pasākumi, ap augstceltni patrulēja igauņu policijas speciālo vienību vīri ar dienesta suņiem.

Piecu prezidentu Tallinas tikšanās ilga pusotru stundu, un tajā tika pārrunāti galvenokārt drošības jautājumi. Sarunu raksturu ietekmēja arī fakts, ka šajā pašā dienā Parīzē tika parakstīts NATO un Krievijas divpusējās sadarbības un drošības pamatakts. Detalizēts Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Polijas prezidentu tikšanās atspoguļojums sniegts kopīgajā komunikē. Savu viedokli pieci prezidenti izteica arī pēc sarunām notikušajā preses konferencē.

Prezidentu preses konferencēs

Otepē, pirmdien, 26. maijā

Preses konference Otepē sākās tūdaļ pēc divu kopīgo dokumentu parakstīšanas pirmās dienas sarunu noslēgumā.

— Kas jums, Baltijas valstu prezidentiem, rada pārliecību, ka jūsu valstis tiks uzņemtas NATO? Ja nu jūs tiekat paplašināšanas procesā "pastumtas malā"?

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks:

— NATO paplašināšana nav viegls darbs. Tas ir ilgs process, kas prasīs ilgu laiku. Un tikai pēc ilga laika mēs zināsim, tieši kura valstis ir kļuvušas par NATO dalībvalstīm. Ļoti liela nozīme būs Madrides samitam jūlijā, kad tiks nosauktas pirmās valstis, kurām NATO piedāvās iestāties pirmajām. Arī pati NATO tagad ļoti mainās. Jāatceras, ka NATO izveidojās drīz pēc aukstā kara sākuma. Tagad, jaunajā pasaules politiskajā situācijā, NATO pārveidojas, un mēs ceram, ka tā būs moderna, mūsdienīga organizācija, kuras lēmumi paplašināšanās jomā būs saprotami visām Eiropas un pasaules tautām. NATO vispirms ir politiska organizācija, kas nodrošina stabilitāti un drošību plašā pasaules reģionā. Taču, protams, NATO ir arī militāra organizācija ar savu specifiku.

Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Drošības veidošana ir process. Taču jums bija ļoti konkrēts jautājums: kas jums rada pārliecību, ka Baltijas valstis no šī procesa netiek atstumtas malā? Manī šo pārliecību rada, pirmkārt, Klintona un Jeļcina tikšanās Helsinkos un šīs tikšanās saturs. Otrkārt, manī šo pārliecību rada Parīzē parakstāmais dokuments, ar kura iespējamo saturu mums bija iespēja iepazīties. Treškārt, manī rada šo pārliecību arī Madrides tikšanās, pēc kuras mēs reāli varēsim spriest, kādas valstis tiks uzņemtas NATO, kādas valstis vēl netiks uzņemtas un kā drošības politika Eiropā tiks veidota. Tajā pašā laikā jūsu jautājumam ir ļoti spēcīgs pamatojums arī no šaubu viedokļa. Un tāpēc arī mēs dokumentā, kuru šodien parakstīja trīs Baltijas valstu prezidenti, aicinām, lai mums būtu skaidri parādīts, kā un kādos termiņos paplašināšanās tiks veikta. Es uzskatu, ka Baltijas valstis šobrīd ir viens no Eiropas jūtīgākajiem punktiem. Es uzskatu, ka daudzas Eiropas valstis nav parādījušas pietiekamu raksturu un politisko gribu, lai Baltijas valstīm dotu šīs drošības garantijas. Tāpēc es ceru, ka pēc Madrides samita Eiropas valstis un sevišķi ASV pietiekami noteikti un precīzi parādīs Baltijas valstu tālāko drošības attīstības perspektīvu.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Tagad ir mana kārta atbildēt uz šo jautājumu. Un es varu tikai piebilst, ka Baltijas valstis sagaida ļoti skaidru paziņojumu, ka NATO paplašināšana turpināsies. Un ne tikai šādu paziņojumu, bet arī mehānismu, kā NATO paplašināšana turpināsies. Mēs neatzīstam ģeopolitisku pieeju drošības problēmām. Mēs uzskatām, ka ikviena lēmuma pamatā jābūt principiem. Ka principi veido ģeogrāfiju. Ģeogrāfija nevar būt pārāka pār principiem.

— Vai Lietuva gatavojas pirmā iestāties NATO?

— Lietuva nekad nav paziņojusi, ka tai noteikti pirmajai jāiekļūst NATO. Mēs esam formulējuši principu, ja gadījumā viena Baltijas valsts pirmā tiktu uzņemta NATO, tā sekmētu pārējo Baltijas valstu uzņemšanu šajā organizācijā. Protams, tas varētu būt tikai viens no iespējamiem attīstības variantiem. Mēs arī esam formulējuši savu pozīciju, ka visām trim Baltijas valstīm jātiek uzņemtām NATO bez kādiem izņēmumiem, lai nodrošinātu stabilitāti šajā reģionā.

— Mēs esam dzirdējuši Borisa Jeļcina televīzijas intervijā, ka viņš varētu draudzīgi aicināt Baltijas valstis nestāties NATO. Kāda būtu jūsu reakcija uz šādu Jeļcina draudzīgu aicinājumu?

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Tā būtu ļoti draudzīga reakcija.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks:

— Es neesmu dzirdējis par šādu Jeļcina interviju. Nesen mums bija tālruņa saruna, taču šāda iespēja tajā netika minēta.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Ja tas atbilst patiesībai, tad tas ir pats labākais, ko Jeļcina šajā situācijā varētu darīt.

— Jānis Ūdris, "Latvijas Vēstnesis": — Jautājums visiem trim prezidentiem — kura no šodien apspriestajām problēmām ir aktuālāka — Baltijas valstu drošība vai savstarpējā sadarbība?

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks:

— Es abus šos jautājumus vērtētu kā vienlīdz svarīgus. (Lennarta Meri emocionāla replika, negaidot angļu tulkojumu: Es jums, prezident Brazausk, pilnīgi piekrītu. Redziet, mēs tik ilgi esam strādājuši kopā, ka es jau saprotu jūsu lietuviešu valodā teikto.) Nenoliedzami, ārkārtīgi svarīgi ir Baltijas valstu drošības jautājumi. Tas ir pāri visam, un būtībā nav nemaz tik svarīgi, kuru no tām pārējām problēmām mēs minam kā prioritāti. Otrkārt, mēs pārrunājām Baltijas valstu sadarbību plašā spektrā, kā arī mūsu ārpolitikas koordināciju. Mēs arī pārrunājām sadarbību ekonomikas jomā, un šie jautājumi nebija mazāk svarīgi par mūsu drošības problēmām. Taču, kā jau teicu, šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Četri gadi, kopš mēs regulāri tiekamies, šeit, jūsu priekšā sēdušies trīs Baltijas valstu prezidenti, ir kļuvis par laika periodu, kad mēs savos uzskatos, principos, pamatnostādnēs par Baltijas attīstību esam kļuvusi tik vienoti, ka šodien atļāvāmies pat diezgan asi pastrīdēties un viens otru pakritizēt. Tāpēc mēs diezgan ātri tikām galā ar jautājumiem, kas saistās ar ekonomiskajām problēmām, ar ekonomisko sadarbību, ar robežu, muitas, tirdzniecības jautājumiem. Īsāk sakot — ar tiem jautājumiem, ko risina un arī turpmāk risinās valdības. Un pamatā mēs ļoti daudz runājām par Baltijas valstu drošības politiku, tās stratēģiju un taktiku. Un šīs sarunas centrā, protams, bija Eiropas Savienība un NATO. Es gribētu teikt pat vairāk. Ir izlīdzinājušies vairāki momenti, kas līdz šim žurnālistiem deva iespēju teikt, spriest, komentēt, ka Baltijas valstu starpā nav vienotības. Šodien mēs nācām pie secinājuma, ka visi jautājumi drīzāk ir bijuši retoriska rakstura vai arī problēmas — meklējumu rakstura. Pēc būtības mēs esam nonākuši pie vienotības pamatjautājumos, kas ne tikai ļaus mums trim tālāk runāt par Baltijas reģiona attīstību, bet arī piesaistīs šajās sarunas Ukrainu un Poliju.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Es no savas puses gribu pasvītrot, ka Igaunijas delegācija paceļ jautājumu par pastāvīga Baltijas jūras valstu sekretariāta vai cita veida pastāvīga orgāna izveidošanu Tallinā. Es ļoti daudz sagaidu no šī jaunā veidojuma. Baltijas Jūras valstu padome tika nodibināta 1992. gadā Kopenhāgenā, un tai ir bijusi centrālā loma Baltijas jūras valstu sadarbības sekmēšanā. Mēs tagad gribētu redzēt šo sadarbību paplašināmies. Un mūsu vēlme ir arī rūpes par demokrātijas procesu atjaunošanu Baltkrievijā. Es domāju, šis jautājums mums jāapspriež mūsu nākamās tikšanās laikā.