Rūpju dienās par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas drošību

Baltijas valstu prezidentu preses konference Igaunijā, Otepē 26.maijā

Šajā nozīmīgajā dienā, 27.maijā, Tallinas vecpilsētā

Pirms Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidentu preses konferences

Preses konferencē Tallinā, 27.maijā, pulksten 12.40: Latvijas Republikas valsts prezidents Guntis Ulmanis, Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis un Ukrainas prezidents Leonīds Kučma

Prezidentu preses konferencēs

Turpinājums no 1.lpp.

Otepē, pirmdien, 26.maijā

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Tagad ir mana kārta atbildēt uz šo jautājumu. Un es varu tikai piebilst, ka Baltijas valstis sagaida ļoti skaidru paziņojumu, ka NATO paplašināšana turpināsies. Un ne tikai šādu paziņojumu, bet arī mehānismu, kā NATO paplašināšana turpināsies. Mēs neatzīstam ģeopolitisku pieeju drošības problēmām. Mēs uzskatām, ka ikviena lēmuma pamatā jābūt principiem. Ka principi veido ģeogrāfiju. Ģeogrāfija nevar būt pārāka pār principiem.

— Vai Lietuva gatavojas pirmā iestāties NATO?

— Lietuva nekad nav paziņojusi, ka tai noteikti pirmajai jāiekļūst NATO. Mēs esam formulējuši principu, ja gadījumā viena Baltijas valsts pirmā tiktu uzņemta NATO, tā sekmētu pārējo Baltijas valstu uzņemšanu šajā organizācijā. Protams, tas varētu būt tikai viens no iespējamiem attīstības variantiem. Mēs arī esam formulējuši savu pozīciju, ka visām trim Baltijas valstīm jātiek uzņemtām NATO bez kādiem izņēmumiem, lai nodrošinātu stabilitāti šajā reģionā.

— Mēs esam dzirdējuši Borisa Jeļcina televīzijas intervijā, ka viņš varētu draudzīgi aicināt Baltijas valstis nestāties NATO. Kāda būtu jūsu reakcija uz šādu Jeļcina draudzīgu aicinājumu?

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Tā būtu ļoti draudzīga reakcija.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks:

— Es neesmu dzirdējis par šādu Jeļcina interviju. Nesen mums bija tālruņa saruna, taču šāda iespēja tajā netika minēta.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Ja tas atbilst patiesībai, tad tas ir pats labākais, ko Jeļcina šajā situācijā varētu darīt.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jautājums visiem trim prezidentiem — kura no šodien apspriestajām problēmām ir aktuālāka — Baltijas valstu drošība vai savstarpējā sadarbība?

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks:

— Es abus šos jautājumus vērtētu kā vienlīdz svarīgus. (Lennarta Meri emocionāla replika, negaidot angļu tulkojumu: Es jums, prezident Brazausk, pilnīgi piekrītu. Redziet, mēs tik ilgi esam strādājuši kopā, ka es jau saprotu jūsu lietuviešu valodā teikto.) Nenoliedzami, ārkārtīgi svarīgi ir Baltijas valstu drošības jautājumi. Tas ir pāri visam, un būtībā nav nemaz tik svarīgi, kuru no tām pārējām problēmām mēs minam kā prioritāti. Otrkārt, mēs pārrunājām Baltijas valstu sadarbību plašā spektrā, kā arī mūsu ārpolitikas koordināciju. Mēs arī pārrunājām sadarbību ekonomikas jomā, un šie jautājumi nebija mazāk svarīgi par mūsu drošības problēmām. Taču, kā jau teicu, šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Četri gadi, kopš mēs regulāri tiekamies, šeit, jūsu priekšā sēdušies trīs Baltijas valstu prezidenti, ir kļuvis par laika periodu, kad mēs savos uzskatos, principos, pamatnostādnēs par Baltijas attīstību esam kļuvusi tik vienoti, ka šodien atļāvāmies pat diezgan asi pastrīdēties un viens otru pakritizēt. Tāpēc mēs diezgan ātri tikām galā ar jautājumiem, kas saistās ar ekonomiskajām problēmām, ar ekonomisko sadarbību, ar robežu, muitas, tirdzniecības jautājumiem. Īsāk sakot — ar tiem jautājumiem, ko risina un arī turpmāk risinās valdības. Un pamatā mēs ļoti daudz runājām par Baltijas valstu drošības politiku, tās stratēģiju un taktiku. Un šīs sarunas centrā, protams, bija Eiropas Savienība un NATO. Es gribētu teikt pat vairāk. Ir izlīdzinājušies vairāki momenti, kas līdz šim žurnālistiem deva iespēju teikt, spriest, komentēt, ka Baltijas valstu starpā nav vienotības. Šodien mēs nācām pie secinājuma, ka visi jautājumi drīzāk ir bijuši retoriska rakstura vai arī problēmas — meklējumu rakstura. Pēc būtības mēs esam nonākuši pie vienotības pamatjautājumos, kas ne tikai ļaus mums trim tālāk runāt par Baltijas reģiona attīstību, bet arī piesaistīs šajās sarunas Ukrainu un Poliju.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Es no savas puses gribu pasvītrot, ka Igaunijas delegācija paceļ jautājumu par pastāvīga Baltijas jūras valstu sekretariāta vai cita veida pastāvīga orgāna izveidošanu Tallinā. Es ļoti daudz sagaidu no šī jaunā veidojuma. Baltijas Jūras valstu padome tika nodibināta 1992. gadā Kopenhāgenā, un tai ir bijusi centrālā loma Baltijas jūras valstu sadarbības sekmēšanā. Mēs tagad gribētu redzēt šo sadarbību paplašināmies. Un mūsu vēlme ir arī rūpes par demokrātijas procesu atjaunošanu Baltkrievijā. Es domāju, šis jautājums mums jāapspriež mūsu nākamās tikšanās laikā.

Tallinā, otrdien, 27.maijā

Vakar preses konferencē pēc Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas prezidentu Tallinas tikšanās Igaunijas prezidents Lennarts Meri vispirms nolasīja piecu prezidentu kopīgo komunikē.

Pēc tam Guntis Ulmanis, Lennarts Meri, Aļģirds Brazausks, Leonīds Kučma un Aleksandrs Kvašņevskis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas bija veltīti galvenokārt drošības aspektiem un gaidāmajam NATO paplašināšanas procesam.

Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis :

“Polija cer sākt sarunas ar NATO tūdaļ pēc Madrides samita. Protams, mēs tad pārrunāsim arī mūsu valsts specifisko lomu NATO un visus pārējos ar mūsu līdzdalību saistītos jautājumus. Es esmu pārliecināts, ka ikviena valsts, kļūstot par NATO locekli, vienlaikus iegūs gan garantijas, gan arī pienākumus. Mūsu Rietumu partneri un arī NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana ir vairākkārt uzsvēruši, ka NATO nevēlas, lai tajā būtu divu veidu jeb divu kvalitāšu locekļi. NATO ir tikai viens noteikts dalībnieču valstu veids. Protams, tas neizslēdz faktu, ka katrai valstij ir savas īpatnības.

— Vai starp jūsu valstīm pastāv kādi plāni iestāties NATO kopā vai arī katra valsts centīsies to darīt atsevišķi?

Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis:

— NATO paplašināšana ir vērienīgs pasākumu komplekss, un šo procesu nav iespējams paveikt vienā paņēmienā. Es domāju, šim procesam būs vairākas pakāpes. Taču, manuprāt, ir ļoti, pat ārkārtīgi svarīgi, lai šo procesu sāktu nekavējoties. Tieši tāpēc arī mēs, pieci prezidenti, tā apsveicam šodienas vienošanos starp NATO un Krieviju. Jo šis Parīzē parakstītais dokuments ļauj atvērt NATO paplašināšanas procesu. Un es ceru, ka Polija būs pirmajā valstu grupā, kas tiks uzaicinātas iestāties NATO. Taču šis ir tikai pirmais solis. Protams, daudz kas ir atkarīgs no valsts — kā kandidātvalstu, tā vispirms jau NATO dalībvalstu — iekšējiem lēmumiem. Taču NATO paplašināšanas procesam noteikti būs vairākas pakāpes.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Baltijas valstu vēlmi iestāties NATO?

Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis:

— Mūsu viedoklis šajā jautājumā jau ir izteikts kopīgajā komunikē. Katrai neatkarīgai valstij ir tiesības īstenot savu politiku, tai skaitā drošības politiku, pēc saviem ieskatiem. Mēs atbalstām savu kaimiņvalstu, tai skaitā Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, vēlēšanos iestāties tādā efektīvā drošības sistēmā, kāda ir NATO.

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma :

— Ukraina ir paredzējusi parakstīt īpašu partnerattiecību līgumu ar NATO. Saskaņā ar šo dokumentu NATO paplašināšanas process ir visnotaļ pozitīvā attīstībā. Es esmu pārliecināts, ka tas notiks Madrides tikšanās laikā. Šis piedāvājums, līdzīgi kā Krievijai, būs vērtīgs ieguldījums Eiropas drošības nostiprināšanā. Tas būs svarīgs solis, nostiprinot Eiropā stabilitāti un izslēdzot iespēju Eiropā izveidot jaunas dalījuma līnijas vai “pelēkās zonas”. No šī viedokļa mēs visnotaļ pozitīvi vērtējam pašlaik notiekošo procesu.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis :

— Piekrītot iepriekš teiktajam, es domāju, ka jautājums ir uzdots pārāk vienkāršoti. Ja uz to vienkāršoti arī atbildētu, tad mans viedoklis ir, ka, protams, runāt par visām piecām valstīm vienlaikus būtu problemātiski. Runājot par Baltijas valstīm — es neredzu alternatīvu tam, ka visas trīs Baltijas valstis būtu jāskata vienotā kontekstā. Es vēl gribētu piebilst, ka mēs ļoti intensīvi apspriedām arī situāciju, kādā atrodas Baltkrievija. Par demokrātiskajiem vai, pareizāk sakot, nedemokrātiskajiem procesiem tajā. Un nonācām pie vienprātīga slēdziena, ka ir jārunā ar Baltkrieviju, izsakot savas bažas. Ka jāmeklē tālākie risinājumu ceļi un jāzina, kādā veidā Baltkrievija gatavojas attīstīt savus demokrātijas procesus un veidot savu attīstību — arī kontekstā ar savām kaimiņvalstīm.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks:

— Es pilnīgi piekrītu, ka visas piecas valstis, ko mēs šeit pārstāvam, var iestāties NATO vai kļūt tās dalībvalstis gan visas reizē, gan arī dažādos laikos. Mūsu pozīcija jau ir izklāstīta kopīgajā komunikē, kurā ir uzsvērts, ka NATO durvīm jāpaliek mūsu valstīm atvērtām.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

— Es runāju pēdējais, un tas nozīmē, ka man jāpiekrīt visam iepriekš teiktajam 27. maijs ir diena, kad vēlreiz tiek apliecināts Igaunijas jau pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums kļūt par NATO kandidātvalsti. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas izmantoja visas iespējas, lai demonstrētu savu miera gribu un klauvētu pie NATO durvīm, prasot savu dalību šajā organizācijā. Mēs esam bijuši vieni no aktīvākajiem, kas jau tagad izmanto drošību, kādu jau tagad dod mūsu sadarbība ar NATO. Man prieks, ka jūnijā mūsu valstī notiks manevri, kuriem jādemonstrē, ka Igaunija ir pilnīgi pārliecināta par nepieciešamību nodrošināt savai tautai drošību un ka Igaunija nopietni gatavojas savai līdzdalībai NATO. Protams, NATO valstu ziņā būs izlemt, tieši pēc kādiem principiem tiks izraudzītas jaunās NATO dalībvalstis. Mēs nevaram NATO diktēt savus noteikumus un negatavojamies to darīt. Galīgo lēmumu, kuras valstis būs jaunās NATO dalībnieces, pieņems NATO.

— Prezident Kučma, Krievijas prezidents Jeļcins gatavojas 30. maijā apmeklēt Ukrainu. Nesen prezidents Jeļcins teica, ka Krievija nekad neatzīs kādas bijušās PSRS valsts kļūšanu par NATO locekli. Vai jūs gatavojaties šo jautājumu apspriest ar prezidentu Jeļcinu?

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma:

— Es gribu vērst jūsu uzmanību uz Krievijas vadības pēdējo paziņojumu, kas tiks izdarīts, parakstot līgumu par situācijas noregulēšanu Piedņestrā, Moldāvijā. Krievijas ārlietu ministrs Primakova kungs paziņoja, ka Krievija apsveic līguma parakstīšanu starp Ukrainu un NATO. Es par to priecājos. Mēs priecājamies par katru iespēju mazināt sasprindzinājumu starp Ukrainu un Krieviju. Kas attiecas uz Borisa Nikolajeviča Jeļcina teikto, ka visām bijušajām Padomju Savienības republikām, kas tagad ir neatkarīgas valstis, nav tiesību iestāties NATO, tad — Krievijas prezidentam ir tiesības izdarīt tādu paziņojumu.

Ar to arī laika ziņā ierobežotā otrdienas preses konference beidzās.

Tūdaļ pēc piecu prezidentu tikšanās ar žurnālistiem divu dienu sarunu iespaidos ar “Latvijas Vēstnesi” dalījās mūsu valsts delegācijas loceklis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijas Republikā Andris Piebalgs :

— Otrdienas sarunas zināmā mērā bija pirmdienas sarunu turpinājums. Jo jautājumu loks jau nemainījās — tā bija drošības politika. Otrs svarīgākais jautājums bija ekonomiskā sadarbība. Būtiskākais otrdienas sarunās, manuprāt, bija tas, ka visu piecu valstu prezidenti kā pozitīvu faktoru atzīmēja NATO un Krievijas hartu, kas šodien tika noslēgta, un tajā pašā laikā apliecināja, ka nevar veidot drošību, nerēķinoties ar Eiropas kontinentu kopumā. Ekonomiskās sadarbības ziņā puses ir visai dažādā situācijā. Polija daudz runāja par to, ka varētu palīdzēt Ukrainai daudzos jautājumos un varbūt arī citām valstīm, kas vēlētos iestāties CEFTA.Tālāk diezgan daudz tika runāts par brīvās tirdzniecības līgumiem. Tā Igaunijai tagad notiek sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Poliju. Faktiski tā bija pirmā šāda mēroga tikšanās. Diemžēl pieci prezidenti runāja tikai stundu un 20 minūtes. Un tas vien, ka viņi nonāca pie kopīga komunikē, jau ir ļoti daudz. Jo viedokļi, kaut ļoti tuvi, tomēr ir niansēs atšķirīgi. Kopumā, es domāju, šī tikšanās vērtējama ļoti pozitīvi.

— Vai tika pārrunāta arī iespēja turpināt šādas piecu valstu prezidentu tikšanās?

— Šāds lēmums konkrēti netika pieņemts. Taču neviens no prezidentiem nebija pret to, ka šāda tikšanās vēl kādreiz varētu notikt. Šis bija Igaunijas uzaicinājums, kas izrietēja arī no Ukrainas iniciatīvas. Tā ka — ja kāds aicinās, tad varēs apspriest, vai šāda tikšanās ir konkrētajā brīdī lietderīga. Šogad septembrī Viļņā tiks rīkota konference, kurā tiks uzaicinātsi Baltijas valstu prezidenti, Somijas, Polijas un Ukrainas prezidenti un kā viesi — Krievijas un Baltkrievijas ārlietu ministri.

Jānis Ūdris,

“LV” speciālkorespondenmts

Rīga-Otepē-Tallina-Rīga