Valsts prezidents — uz svinībām Hāgā

Šodien Valsts prezidents Guntis Ulmanis dodas uz Hāgu, lai piedalītos Māršala plāna 50. gadskārtai veltītajos pasākumos. Uz svinībām ir ielūgti daudzu pasaules valstu vadītāji, tajā skaitā arī ASV prezidents Bils Klintons.

Eiropas Atjaunotnes programmas (kā oficiāli tika dēvēts Māršala plāns) idejas pirmsākumi rodami Hārvardā 1947. gada 5. jūnijā, kad ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals savas uzstāšanās laikā izteica ideju par plānu, kurš “palīdzētu eiropiešiem palīdzēt pašiem sev”. Jau tad šai idejai bija ievērojams atbalsts ASV prezidenta Trūmena administrācijā, kā arī Kongresā. Eiropā visaktīvāk Māršala plānu atbalstīja Francija un Anglija.

1947. gada 12. jūlijā Parīzē tika sasaukta Eiropas ekononomiskās sadarbības konference, ko vēlāk pārveidoja par Eiropas ekonomiskās sadarbības komiteju (CEEC). Lai arī uzaicināta, šajā konferencē nepiedalījās Padomju Savienība, kā arī tās ietekmē — Čehoslovākija, Polija un Ungārija. Konferencē piedalījās 16 Eiropas valstis. Māršala plāns savos pamatos bija kopuzņēmums — sadarbība starp ASV un 16 Eiropas valstīm.

ASV ieguldījuma lielākā daļa izpaudās svarīgāko produktu un rūpniecības preču piegādē kontinentam un dalībvalstu aizjūras teritorijām. Māršala plāns nodrošina nepieciešamo preču importu, atviegloja ražošanu, iedrošināja augstāku kapitāla veidošanas pakāpi, kā arī palīdzēja samazināt inflāciju, kas kopumā paaugstināja produktivitāti, uzlaboja tirdzniecību, kā arī aizsāka sociālā miera un labklājības ēru Eiropā.

Māršala plāns guva ievērojamus panākumus: tika paaugstināta ekonomiskā izaugsme, apturēta padomju ekspansija un stabilizēta demokrātiskā politika. Tas lika pamatus transatlantiskajai sadarbībai ekonomiskajos un politiskajos jautājumos.

Valsts prezidenta preses dienests

Kā atgādinājums — Džordža Māršala uzstāšanās Hārvarda universitātē 1947.gada 5.jūnijā — 7.lpp.