INFORMĀCIJA

“Latvijas Vēstnesis. Dokumenti” pie Jums dodas 12. burtnīca

Godātie lasītāji, pie Jums devusies jau divpadsmitā šīgada valsts normatīvo aktu burtnīca. Tajā ir trīs likumi, ko Saeima pieņēmusi 8. maijā, un vairāk nekā trīsdesmit Ministru kabineta dokumentu, kas izdoti no 23. aprīļa līdz 13. maijam. Saeima ratificējusi Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.–1938. gada divpusējiem līgumiem un Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas nolīgumu par savstarpēju atbrīvošanu no nodokļiem starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu. Izdarīti grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, un līdz ar to zaudējuši spēku 1996. un 1997. gadā Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz zemes reformu (privatizāciju un atsavināšanu) Latvijas Republikas pilsētās.

Ministru kabinets izdarījis grozījumus noteikumos par rudzu cenas noteikšanu zemes izpirkšanai un kompensācijas aprēķināšanai par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām un vairākos citos noteikumos, kā arī Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Latvijas Vides aizsardzības fonda nolikumā. Izdoti noteikumi par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās, par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu, par naudas balvām sportistiem, viņu treneriem un jaunatnes sporta programmu attīstībai par izciliem sasniegumiem sportā. Četri noteikumi attiecas uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu: apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums, garantijas (rezerves) fonda nolikums, Satiksmes biroja nolikums un noteikumi par tipveida polisēm. Ar šā gada 1. jūliju stājas spēkā Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 304–97) un Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303–97). Noteikumos par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanu noteikts, uz kādiem izīrētājiem tie attiecas, un dotas tabulas, pēc kurām aprēķināma īres maksa un citi dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi katram dzīvoklim. Izdoti arī noteikumi, kas reglamentē dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanā līdz tās privatizācijai. Noteikumiem par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaiti ir pieci pielikumi: apliecības paraugs, krūšu nozīmes apraksts, iesnieguma veidlapas, izgatavošanas pieprasījuma un uzskaites žurnāla paraugs. Instrukcija par kārtību, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, izdota saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”. Ministru kabinets izdevis vairākus rīkojumus par iestāžu, organizāciju un fondu reorganizāciju un par nekustamajiem īpašumiem. Jūsu “LV”

Pie ārlietu ministra — Slovākijas diplomāts

Vakar, 27.maijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Slovākijas Republikas pilnvaroto lietvedi Vladimiru Halgašu.

V.Birkavs un V.Halgašs apmainījās viedokļiem par iespējām attīstīt Latvijas un Slovākijas attiecības. Slovākijas diplomāts norādīja, ka īpaši perspektīva ir sadarbība tirdzniecībā un rūpniecībā. V.Birkavs uzsvēra, ka abām valstīm ir jāpilnveido attiecību tiesiskā bāze. Apspriesta gaidāmā Slovākijas premjerministra Vladimira Mečiara vizīte Latvijā. Vizītes laikā plānots parakstīt līgumus par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, par gaisa satiksmi, kā arī starptautiskiem pārvadājumiem ar autotransportu. Sarunas dalībnieki aplūkoja Latvijas un Slovākijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās norises. V.Halgašs informēja, ka 26.maijā Slovākijas prezidents Mihals Kovačs apstiprinājis ārlietu ministra Pavola Hanžika demisiju, kas saistīta ar referenduma par Slovākijas dalību NATO rezultātiem.

Abas puses pārrunāja attiecības ar Viduseiropas brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) dalībvalstīm. V.Birkavs un V.Halgašs pauda gandarījumu par Latvijas un Slovākijas sadarbību starptautiskās organizācijās.

ĀM preses centrs

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra — florbola izlase

Vakar, 27.maijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks tikās ar Latvijas sieviešu florbola izlasi, kas nesenajā pasaules čempionātā izcīnīja godpilno septīto vietu.

— Pagājuši tikai trīs gadi, kopš izveidota Latvijas Florbola savienība, tāpēc šāds panākums uzskatāms par patiesi ievērojamu, — savā uzrunā uzsvēra A.Ameriks. — Salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju, kur šis sporta veids ir otrs populārākais aiz hokeja un ar to nodarbojas pusotrs tūkstotis klubu, Latvijas izlase balstās tikai uz 12 klubu darbu, un tomēr tā ir spējusi radīt nopietnu konkurenci jebkurai pasaules elites komandai. Taču izlase pārstāvēja ne tikai šo skaisto un visnotaļ perspektīvo sportu. Tā pierādīja, ka atjaunotajai Latvijas valstij ir pietiekams sportiskais potenciāls, lai uzsāktu mums pilnīgi jaunu un nezināmu sporta veidu un īsā laikā sasniegtu rezultātus, kas godam nes Latvijas vārdu pasaulē.

Tika pārrunātas florbola attīstības problēmas, atzīmējot, ka tas drīzumā kļūšot par olimpisko sporta veidu, kas tam varētu nodrošināt lielāku popularitāti arī Latvijā. Ņemot vērā, ka tas ir relatīvi lēts un neprasa speciālas sporta celtnes, sarežģītu aprīkojumu u.tml., tas varētu tikt iekļauts arī vispārizglītojošo skolu fiziskās audzināšanas programmā. Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs Andris Kalniņš, Florbola savienības viceprezidents Andris Dzenis, izlases galvenais treneris Alfrēds Kundziņš un ārsts Kārlis Strēlis atzīmēja komandas dalībnieču pašaizliedzību un meistarību, kas ļauj ar optimismu raudzīties gan uz gaidāmo Eiropas čempionvienību kausu izcīņu, gan uz nākamajām pasaules meistarsacīkstēm. Tikšanās dalībnieki izteica cerību, ka Ministru kabineta noteikumi par augstvērtīgu sporta sasniegumu īpašnieku apbalvošanu tiks attiecināti arī uz florbola izlases dalībniecēm.

Andris Ameriks pasniedza viešņām Saeimai veltītu reprezentācijas izdevumu, plenārsēžu zālē notika kopīga fotografēšanās.

Saeimas preses dienests

Par aprīlī rūpniecībā saražoto

1997.gada aprīlī, rēķinot faktiskajās cenās, saražota rūpniecības produkcija 127,8 miljonu latu apjomā. Salīdzinājumā ar martu, rēķinot salīdzināmajās cenās (ņemot vērā inflāciju), saražotās produkcijas apjomi pieauga par 5,7%. Viens no lielākajiem pieaugumiem bija nemetālisko minerālu izstrādājumu (ķieģeļu, cementa, ģipša, stikla un stikla izstrādājumu) ražošanā — par 40,6%. Savukārt pārtikas produktu un dzērienu saražots par 12,7% vairāk.

Rēķinot salīdzināmajās cenās, rūpniecības produkcijas izlaide 1997.gada aprīlī pieaugusi par 9,5%, salīdzinot ar 1996.gada aprīli. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā saražots vairāk par 10,8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes jomā — par 5,3%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saražotās produkcijas apjomi kritās par 18,2%.

1997.gada aprīlī, salīdzinājumā ar 1996.gada aprīli vislielākais pieaugums bija celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 44,0%, apģērbu ražošanā un kažokādu apstrādē un krāsošanā — par 44,8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā — par 24,7%, tekstilizstrādājumu ražošanā — par 10,3%.

Ražošana samazinājusies šādās nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā — par 73,1%, ādu miecēšanas un apstrādes, čemodānu, somu un apavu ražošanā — par 69,8%, transporta iekārtu (kuģu un laivu, dzelzceļa un tramvaja lokomotīvju un to ritošā sastāva, mopēdu un velosipēdu) ražošanā — par 36,8%, vispārējās un speciālās lietošanas mašīnu ražošanā — par 8,6%, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā — par 6,3%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā – par 3,9%.

Valsts statistikas komitejas

Rūpniecības un zvejniecības

statistikas daļa