statistika

Par mūsu importu un eksportu

1997.gada janvārī - martā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri - martu ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 209,7 milj.latu, un tas ir par 19,8% lielāks nekā 1996.gada janvārī - martā. Importa kopapjoms ir pieaudzis par 11,8%, un šī gada janvārī - martā tā vērtība bija 321,1 milj.latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir samazinājusies. 1996.gada janvārī - martā imports pārsniedza eksportu par 64,1%, bet 1997.gada janvārī - martā šī starpība bija 53,1%.

Šī gada janvārī - martā Latvija no ES valstīm importēja 49,5% no kopējā importēto preču apjoma (pagājušā gada janvārī - martā - 46,6%), bet no NVS - 22,9% (27,6%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1997.gada janvārī - martā veidoja 50,7% (41,5%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 29,4% (40,8%).

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere šā gada janvārī - martā bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju bija 20,9% no kopējā preču eksporta (1996.g.janvārī - martā - 26,6%). Otro vietu ieņem Lielbritānija - 15,8% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (1996.g.janvārī - martā - 9,4%). Tai seko eksports uz Vāciju - 14,1% (1996.g.janvārī - martā - 14,1%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai un Lietuvai. Zviedrijas īpatsvars eksportā ir 8,6% (1996.g.janvārī - martā - 5,4%), bet Lietuvas - 7,2% (1996.gada janvārī - martā - 7,3%).

Importā, tāpat kā eksportā, svarīgākās tirdzniecības partneres ir Krievija un Vācija. No Krievijas uz Latviju importēja 18,6% no kopējā preču daudzuma (1996.g.janvārī - martā - 22,7%), bet no Vācijas - 14,1% (1996.gada janvārī - martā - 13,3%). Tām sekoja Somija - 9,5% (9,0%), Zviedrija - 7,8% (7,6%) un Lietuva - 6,1% (6,5%).

1997.gada janvārī - martā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 31,5%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 16,5%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 10,3%, pārtikas rūpniecības produkcija - 10,1%, metāli un to izstrādājumi - 6,4%.

Strauji pieauga augu valsts poduktu eksports. Salīdzinājumā ar 1996.gada janvāri-martu tas palielinājās 2,1 reizi jeb par 0,3 milj.latu. Koksnes un tās izstrādājumu eksports palielinājās par 69,5% jeb par 27,0 milj.latu. Par 49,2% jeb par 1,7 milj.latu palielinājās koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports.

Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 18,2%, minerālie produkti - to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 17,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 11,4%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 8,1%, metāli un to izstrādājumi - 7,7%.

1997.gada janvārī - martā salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri - martu visstraujāk plieauga koksnes un tās izstrādājumu imports - par 70,8% jeb par 1,1 milj.latu; metālu un to izstrādājumu imports - par 69,3% jeb par 10,1 milj.latu; akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu imports - par 56,2% jeb par 2,3 milj.latu; apavu, cepuru, lietussargu u.tml. izstrādājumu imports - par 38,9% jeb par 0,6 milj.latu.

Eksporta un importa struktūra pēc preču grupām atspoguļota tabulā:

(tūkst.Ls, faktiskajās cenās)

*) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

Valsts statistikas komitejas Ārējās tirdzniecības statistikas daļa