valsts kontroles dokumenti

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Ziņojums Saeimai Rīgā 1997. gada 1. maijā

Par Bauskas rajona lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas procesa rezultātiem uz 1997. gada 1. janvāri

LR Augstākā padome 1991. gada 26. jūnijā pieņēma likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju".

Minētais likums noteica kopējā kapitāla noteikšanas kārtību, kapitāla daļu sadalījumu un personificēšanu, privatizācijas komisiju izveidošanas un darbības noteikumus, kapitāla daļu īpašnieku tiesības, sabiedrības mantas nošķiršanas kārtību, kā arī privatizēto uzņēmumu likvidācijas kārtību.

Savukārt LR likums "Par likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" spēkā stāšanās kārtību" noteica privatizējamo uzņēmumu administrācijas vai valdes, privatizācijas komisiju, Lauksaimniecības ministrijas, rajonu lauksaimniecības departamentu un vietējo pašvaldību pienākumus, tiesības un kompetenci privatizācijas procesa realizācijā.

Ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem tika noteikta konkrētu amatpersonu atbildība par agrārās reformas gaitu:

1. LR AP 1992. gada 25. februāra lēmuma "Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas stabilizāciju" 5. pants nosaka, ka saskaņā ar LR 1991. gada 24. aprīļa likuma "Par pagasta pašvaldību" 30. panta 7. punktu pagasta padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par agrārās reformas gaitu pagasta teritorijā.

2. LR Zemkopības ministrijas 1993. gada 18. marta pavēles Nr. 129 "Par kontroli lauksaimniecības statūtsabiedrību privatizācijā" 1. punkts uzdod rajonu lauksaimniecības departamentu direktoriem (pārvalžu priekšniekiem) nodrošināt Lauksaimniecības ministrijas izstrādāto agrārās reformas veicināšanas organizatorisko pasākumu plāna izpildi, to veicot kopīgi ar citām rajona līmeņa institūcijām un pašvaldībām.

Lai veicinātu racionālu saimniekošanas formu veidošanos privatizētajos lauksaimniecības uzņēmumos,1991. gada 17. decembrī LR AP pieņēma lēmumu "Par kārtību, kādā no LR budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu kredīti". Lēmums paredzēja, ka no LR budžeta dzēšami līdz 1991. gada 1. jūlijam saņemtie privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu visu veidu bankas ilgtermiņa kredīti , izņemot individuālo dzīvojamo māju celtniecības finansēšanai saņemto kredītu daļu, kura jāatmaksā šo māju īpašniekiem.

Dzēšamo summu veido:

1. pašvaldībām bez atlīdzības nodoto sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu atlikusī bilances vērtība;

2. uz atsavinātajām fizisko personu kapitāla daļām attiecināmā šo kredītu daļa;

3. tā šo kredītu daļa, kas attiecināma uz kapitāla daļām, uz kuru pamata LR likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 19. pantā noteiktajā kārtībā izveidotas ieinteresēto pamatražotāju (klientu) kooperatīvās sabiedrības.

Minētais LR AP lēmums paredzēja, ka priekšlikumus par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem privatizēto uzņēmumu kredītu dzēšanai katram budžeta gadam sagatavo Lauksaimniecības ministrija un Jūras lietu ministrija, bet ar kredītu dzēšanu saistīto darbu organizē un veic Lauksaimniecības ministrija, Jūras lietu ministrija un rajonu lauksaimniecības departamenti (pārvaldes) saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas, Finansu ministrijas, Latvijas Bankas un Jūras lietu ministrijas apstiprināto instrukciju.

Uzziņai: LR likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 19. pants - "Sabiedrības mantas nošķiršanas kārtība" - paredz, ka apkalpojošo objektu (arī koplietošanas mašīnu un traktoru parka) nošķiršana zemnieku saimniecībām un citiem zemes lietotājiem veicama, veidojot kooperatīvās sabiedrības, kurās līdzdalības daļas nosaka proporcionāli nepieciešamo pakalpojumu apjomiem, zemes platībām un kapitāla daļām pārveidotajā uzņēmumā.

Šajā pantā tāpat arī paredzēts, ka, iegūstot nošķirto mantu īpašumā, viens no norēķinu veidiem var būt sabiedrības atmaksājamo ilgtermiņa un īstermiņa kredītu (saistību) pārņemšana.

LR likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privaizāciju" spēkā stāšanās brīdī, t.i., 1991. gada 1. jūlijā Bauskas rajonā bija 24 kolhozi un sovhozi un 10 dažāda profila uzņēmumi, mācību iestādes un zinātniski pētnieciskās saimniecības:

- starpkolhozu uzņēmums - konservu un dzērienu Bauskas agrorūpnieciskais kombināts;

- Skaistkalnes putnu fabrika;

- Iecavas putnu fabrika;

- Saulaines sovhoztehnikums;

- Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija;

- Bauskas augļu koku un ogulāju šķirņu izmēģinājumu iecirknis;

- Beibežu meliorācijas izmēģinājumu saimniecība;

- Bauskas rajona izmēģinājumu stacija;

- dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas starpkolhozu organizācija "CODE";

- Mežotnes lauksaimniecības skola.

Uz pašreizējo brīdi pilnībā likvidētas un izslēgtas no LR Uzņēmumu reģistra (turpmāk UR) 8 saimniecības, t.sk. paju sabiedrība "Lielupe", kura tika izveidota, atdalot no Saulaines sovhoztehnikuma mācību iestādi un izveidojot valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumu. Izslēgšana no UR bija iespējama visu atbildīgo institūciju (sabiedrību valžu, privatizācijas komisiju, pagastu pašvaldību un rajonu lauksaimniecības departamenta) saskaņotas rīcības rezultātā un sakarā ar visu uzņēmumu saistību savlaicīgu dzēšanu. Tomēr rajonā pašreiz vēl ir saimniecības, kuras pārtraukušas darbību, bet līdz šim nav izslēgtas no UR dažādu iemeslu, t.sk nenokārtotu saistību, dēļ:

Visnopietnākā situācija ir izveidujosies pēc Skaistkalnes putnu fabrikas (tagad p/s "Skaistkalnes putni") un Konservu un dzērienu Bauskas apgrorūpnieciskā kombināta (vēlāk a/s "SKF") privatizācijas. Abu minēto uzņēmumu vadības dažādu saimniecisko un finansiālo manipulāciju rezultātā ir izveidojušies lieli nodokļu parādi, saimnieciskā darbība pārtraukta, un a/s "SKF" ir atzīta par bankrotējušu, bet par p/s "Skaistkalnes putni" parādu budžetam ir tiesas spriedums par tā piedziņu.

P/s "Skaitkalnes putni" parāds budžetam ir Ls 12 596 un a/s "SKF" - Ls 75 591. Kopā uz 1997. gada 1. februāri lauksaimniecības paju sabiedrību parāds budžetam ir Ls 15 631, bet kopā ar p/s "Skaitkalnes putni" un a/s "SKF" - Ls 103 918.

Ņemot vērā sarežģīto saimniecisko un finansiālo stāvokli p/s "Skaistkalnes putni" un a/s "SKF", tika veiktas atsevišķas revīzijas, kuru rezultāti atspoguļoti atsevišķos aktos.

Uz pārbaudes brīdi darbojas 7 paju sabiedrības, kuras izveidotas uz bijušo kolhozu un sovhozu bāzes. Šīm paju sabiedrībām nodokļu parādu un citu ar valsts interesēm saistītu parādu nav.

Agrārās reformas gaitā Bauskas rajonā esošie citi dažāda profila uzņēmumi ir pārveidoti šādi:

Izņemot p/s "Skaistkalnes putni" un a/s "SKF", nevienai no minētajām saimniecībām un iestādēm parādu budžetam un citu valsts intereses aizskarošu saistību nav.

Sarežģīta situācija ir izveidojusies agrofirmas kolhoza "Uzvara" privatizācijas rezultātā.

1992.gada 17.martā pirmajā privatizācijas posmā tika nodibināta a/s "Agrofirma - Uzvara" kā fizisko personu īpašums.

Šo īpašumu izveido atbilstoši visu akciju (paju) nominālvērtību kopsummai, un šo kopsummu savukārt veido visi saimniecības aktīvi, t.sk. valsts kapitālie ieguldījumi un dotācijas (statūtu 23.pants). Obligāto rezerves kapitālu veido agrofirmas sadalāmā kapitāla bezīpašnieka daļa (statūtu 24.pants).

1993.gada aprīlī statūtos izdarītas nepieciešamās izmaiņas saskaņā ar izmaiņām likumdošanā, kā arī tie papildināti ar ļoti būtisku sadaļu par sabiedrības mantas nošķiršanas kārtību. Šī sadaļa izstrādāta saskaņā ar LR likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", un tajā paredzēts, ka, lai iegūtu savā īpašumā nošķirto mantu, par to var norēķināties ar savām kapitāla daļām, akcijām un ar maksāšanas saistībām pret sabiedrību, privatizējot dzīvojamo fondu.

Taču 1995.gada janvārī uz a/s bāzes tika izveidotas vairākas klientu kooperatīvās sabiedrības (KKS), kuru rīcībā nebija pietiekama daudzuma akciju, lai norēķinātos par nošķirto mantu. Tās neuzņēmās arī saistības norēķināties ar sabiedrību, privatizējot dzīvojamo fondu.

Netika arī izmantoti citi likumā paredzētie maksāšanas līdzekļi: sabiedrības īstermiņa un ilgtermiņa saistību pārņemšana vai samaksa naudā.

Likumā un statūtos paredzētie norēķinu veidi netika piemēroti, bet a/s ar KKS noslēdza vienošanos par nošķirto pamatlīdzekļu izpirkumu līdz 1998.gada 31.decembrim. Nošķirti un nodoti KKS rīcībā arī apgrozāmie līdzekļi, kā arī piešķirti aizdevumi. Līdz ar to tika pieļautas būtiskas atkāpes gan no a/s statūtiem, gan no likuma.

Uz 1997.gada 1.janvāri KKS parāds a/s "Agrofirma - uzvara" sastāda:

Kopējais saistīto uzņēmumu parāds par nošķirtajiem pamatlīdzekļiem un apgrozāmiem līdzekļiem ir Ls 406 478.

Bez tam atsevišķām KKS un SIA, kuras izveidojušās agrofirmas "Uzvara" privatizācijas rezultātā, ir izsniegti aizdevumi par summu Ls 29 679.

Izveidotās uzņēmējsabiedrības savas saistības pret a/s "Agrofirma - Uzvara", izņemot KKS "Uzvara - Lauks", nepilda, un to darbības rezultāti neliecina, ka tās kādreiz varētu tikt izpildītas.

Tajā pašā laikā pati a/s "Agrofirma - Uzvara" nekādu uzņēmējdarbību neveic un tās īpašumā praktiski nav mantas.

Saskaņā ar 1996.gada pārskata un bilances datiem a/s gadu noslēdza ar zaudējumiem Ls 24 790, no kuriem lielāko daļu - Ls 21 415 - veido izslēgto pamatlīdzekļu vērtība. Šos pamatlīdzekļus saskaņā ar LR Saimnieciskās tiesas lēmumu Bauskas tiesas izpildītāju kantoris izsolē realizēja, lai segtu a/s parādu "Latvenergo".

Uz 1997.gada 1.janvāri a/s īpašums ir Ls 58 198, no kura Ls 45 746 ir nepabeigtās celtniecības objekta izmaksas.

Nepabeigtās celtniecības objekts sastāv no 50 dzīvokļu mājas, sadzīves pakalpojumu kompleksa un viesnīcas. Šāda objekta celtniecības turpināšana ir bezperspektīva, tāpēc nav cerību, ka kāda uzņēmējsabiedrība vēlētos investēt līdzekļus šajā būvē. Līdz ar to šī a/s manta ir nelikvīda un nav uzskatāma par reālu īpašumu.

A/s "Agrofirma - Uzvara" darbības vērtējums dod pamatu secināt, ka tās turpmākai pastāvēšanai nav loģiska pamatojuma, reālas mantas tās rīcībā nav, saistīto uzņēmumu (izveidoto uzņēmējsabiedrību) parādu atgūšanas darbs ir neefektīvs un a/s būtu likvidējama.

Taču, kamēr nav atrisināts jautājums par KKS un citu uzņēmējsabiedrību parādu atgūšanu, a/s likvidēt nav iespējams. A/s padomei nepieciešams novērst juridiskās neskaidrības, lai agrārās reformas rezultātā nerastos nevajadzīgi sarežģījumi civiltiesisko attiecību risināšanā un varētu beigt privatizācijas procesu saskaņā ar LR likumdošanu šajā jautājumā.

Jāpiezīmē, ka laika periodā no 1989. līdz 1992.gadam, kad jau tika uzsākta LR likumdošanā noteiktā agrārās reformas realizācija, par tās gaitu atbildīgās institūcijas, pirmajā kārtā Zemkopības ministrija, nav izstrādājusi un valstiskā līmenī risinājusi jautājumu par privatizējamo lauksaimniecības uzņēmumu PSRS Ārekonombankā (Vņešekonombank) bloķēto ārvalstu valūtas līdzekļu atgūšanu vai kompensāciju. Bauskas rajonā šādi līdzekļi tika iesaldēti 6 saimniecībām USD 29 753 apmērā par pārdotajiem zirgiem ar SIA "Seleks" starpniecību. SIA "Seleks" tika nodibināta 1991.gada 19.jūlijā, un tās galvenais darbības veids bija šķirnes dzīvnieku realizācija. Uzņēmējsabiedrības dibinātāji bija 36 lauksaimniecības uzņēmumi, kuri pārstāvēja visus Latvijas novadus. 1995.gada 27.novembrī SIA "Seleks" statūti tika pārreģistrēti un par tās dibinātājiem kļuva 5 fiziskas personas.

Statūtos nav paredzēti force majore gadījumi, kad sabiedrība nav atbildīga par savām saistībām.

Šajā gadījumā visa atbildība par saistībām pret saimniecībām par nesaņemto samaksu par pārdotajiem zirgiem gulstas uz SIA "Seleks".

Sakarā ar saimniecību privatizāciju un tai sekojošo likvidāciju a/s "Multibanka", kuras valdījumā atrodas PSRS Ārekonombankas Latvijas nodaļas konti, pieprasa no saimniecībām pārformēt kontu atlikumus uz saimniecību kopsapulču pilnvarotām fiziskām personām. Pēc a/s "Multibanka" ziņām uz šo laiku no SIA "Seleks" konta uz fizisko personu kontiem pārskaitīts:

1. Buls Ivars - konta Nr.07060535, p/s "Ozolaine" pienākošies USD 2528,05;

2. Biškina Ilze - konta Nr.07060572, p/s "Viesturi" pienākošies USD 3041,62.

A/s "Multibanka" un SIA "Seleks" rīcība, pārskaitot likvidējamo saimniecību līdzekļu atlikumus uz fizisko personu kontiem, nav likumīgi pamatojama un uzskatāma par mēģinājumu prasību civiltiesisko risinājumu pārlikt uz atsevišķām fiziskām personām, kurām parāda atgūšana būs daudz sarežģītāka nekā likvidējamām saimniecībām.

Ir pamats secināt, ka SIA "Seleks" ar šādām darbībām mēģina izvairīties no atbildības par līdzekļu atgriešanu likvidējamajām saimniecībām, kuras tos varētu izmantot savu saistību kārtošanai un līdz ar to pabeigt privatizāciju, veikt saimniecību likvidāciju un izslēgšanu no UR.

Līdz galam nav izpildīts LR AP lēmums "Par kārtību, kādā no LR budžeta dzēšami privatizēto lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu kredīti". Bauskas rajonā uz nošķirto mantu attiecināmie ilgtermiņa kredīti nav dzēsti Ls 22517 apmērā, t.sk. nestrādājošās saimniecībās p/s "Brunava" un p/s "Viesturi". Pēc LR Finansu ministrijas ziņām 1997.gada budžetā šiem mērķiem paredzēti tikai Ls 5000.

Pārbaudes gaitā Bauskas rajona lauksaimniecības departamentā tika organizēta tikšanās ar likvidējamo un atzīto par maksātnespējīgām vai bankrotējušām saimniecību privatizācijas komisiju pārstāvjiem, no kuru paskaidrojumiem var secināt, ka budžeta parādu segšana p/s "Brunava", "Strēlnieks", "Dāviņi" un "Viesturi" par kopējo summu Ls 15631 nav iespējama. Minētās saimniecības nedarbojas, reālas mantas, uz ko varētu vērst piedziņu, nav, bijušās saimniecību valdes un privatizācijas komisijas savu darbību ir pārtraukušas.

Ir pamats secināt, ka zaudējumi budžetam ir radušies saimniecību vadības, privatizācijas komisiju, rajona lauksaimniecības departamenta un pagastu pašvaldību nepietiekami aktīvas darbības rezultātā.

Lai gan LR likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" un citos normatīvajos dokumentos par lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas procesa nodrošināšanu nav konkrēti noteikts, kādā veidā dzēšams parāds valsts budžetam, tomēr likuma 19.pantā par sabiedrības mantas nošķiršanas kārtību kā viens no maksāšanas veidiem, iegūstot nošķirto mantu īpašumā, tiek minēta sabiedrības atmaksājamo ilgtermiņa un īstermiņa kredītu pārņemšana. Tātad amatpersonas, kuras nodrošināja privatizācijas procesu, bija tiesiskas, nošķirot sabiedrības mantu, uzlikt par pienākumu jaunizveidotajām uzņēmējsabiedrībām pārņemt uz nošķirto mantas daļu attiecināmu īstermiņa saistību (it īpaši saistību pret budžetu) daļu, vēl jo vairāk tādēļ, ka ilgtermiņa kredīti saskaņā ar valdības lēmumu tika dzēsti no budžeta:

- p/s "Viesturi" - Ls 3380 (LVR 676 tūkst.);

- p/s "Brunava" - Ls 506 (LVR 101 tūkst.);

- p/s "Strēlnieks" - Ls 919 (LVR 183,8 tūkst.);

- p/s "Dāviņi" - Ls 986 (LVR 197,2 tūkst.).

Secinājumi

1. No kopējā Bauskas rajona lauksaimniecības uzņēmumu skaita privatizācija pilnīgi pabeigta tikai 8 saimniecībās, un tās izslēgtas no Uzņēmumu reģistra.

2. Rajonā pašreiz ir 12 saimniecības, kuras darbību pārtraukušas, taču dažādu iemeslu, t.sk. nenokārtotu parādu dēļ, to privatizācija nav pabeigta, un tās joprojām juridiski pastāv. Minēto saimniecību privatizācijas komisijas praktiski nedarbojas, jo to rīcībā nav ne mantas, ne naudas līdzekļu, lai atrisinātu ar likvidāciju saistītos jautājumus un pabeigtu šo procesu. Likvidācijas process ir ievilcies vairāku gadu garumā.

3. Šāda situācija ir izveidojusies par privatizācijas gaitu un tās pilnīgu realizāciju atbildīgo valsts un pašvaldību amatpersonu nepietiekamas darbības rezultātā, kā tas paredzēts likumos un citos normatīvajos dokumentos.

4. Saimniecībām, kuras pārtraukušas darbību, kopējais parāds valsts budžetam uz 1997.gada 1.februāri ir Ls 15631 (bez p/s "Skaistkalnes putni" un a/s "SKF", kuru parāds ir attiecīgi Ls 12,6 tūkst. un 75,6 tūkst.).

Ne LR Zemkopības ministrija, ne rajona lauksaimniecības departaments, ne attiecīgās pagastu pašvaldības nav radušas risinājumu budžeta parādu segšanai, nav izrādījušas atbalstu un nav sniegušas palīdzību saimniecību privatizācijas komisijām privatizācijas procesa pabeigšanai un šo saimniecību izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

5. LR Finansu ministrija nav apkopojusi lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas rezultātā izveidojušās parādu summas un nav izstrādājusi priekšlikumus par to piedziņas mehānismu un iespējām. Pārbaude Bauskas rajonā dod pamatu secināt, ka šis jautājums nav sakārtots valstiskā līmenī, jo Finansu ministrijas rīcībā nav ziņu par kopējo parādu budžetam, kā arī par tā apmēriem rajonu un saimniecību griezumā, lai gan rajonu VID nodaļās šādas ziņas ir iegūstamas.

6. Agrofirmas "Uzvara" privatizācijas procesā privatizācijas komisija un citas saskaņā ar likumdošanu par privatizāciju atbildīgas institūcijas nav izmantojušas savas likumīgās tiesības, lai panāktu norēķinu nokārtošanu par sabiedrības nošķirto mantu, kuru pārņēma izveidotās uzņēmējsabiedrības. Tā rezultātā a/s "Agrofirma - Uzvara" bilancē ir šo uzņēmējsabiedrību debitoru parāds Ls 406,5 tūkst., kura segšanai nav rasts risinājums.

7. Lai gan VID Bauskas rajona nodaļa ir izrādījusi atzīstamu aktivitāti budžeta parādu atgūšanā, tā nav saņēmusi nepieciešamo atbalstu no valsts institūcijām, t.sk. tiesībsargājošajām iestādēm, kas būtu veicinājis šo parādu likvidēšanu un budžeta līdzekļu atgūšanu.

8. Bauskas rajonā veiktā pārbaude liecina par daudzu ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju saistīto jautājumu nesakārtotību valstiskā līmenī un par attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju bezdarbību privatizācijas procesa noslēgšanas posmā.

Ziņojumu parakstījis: Valsts kontrolieris R.Černajs

Vecākais valsts revidents R.Strods

Valsts revidents Ģ.Brasliņš