VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 27.maija sēdes

Turpinājums no 1.lpp.

Gribētos pievērsties arī diviem jautājumiem, kuros mans viedoklis atšķīrās no Ministru kabineta viedokļa.

Vispirms attiecībā uz kultūrkapitāla fonda izveidošanu. Šis likumprojekts, manuprāt, ir visai diskutējams. Tagad tas tiek virzīts uz Saeimu. Runa nav par kultūrkapitāla fonda izveidošanu, bet gan par tam paredzēto finansējumu. Tur paredzēts novirzīt daļu no alkohola un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa, arī speciālos budžeta līdzekļus, ko iegūst no azartspēlēm un izlozēm, tāpat ziedojumus un tamlīdzīgus ienākumus. Tajā pašā laikā kultūrkapitāla fondam būtu tiesības veikt ieguldījumdarbību — rentablās investīcijās un tā tālāk. Līdz ar to, ja strikti nenodala funkcijas, var gadīties, ka ar valsts budžeta līdzekļiem tiek veikti investīciju darījumi, kas var nest arī zaudējumus. Mani kā finansu ministru šāda situācija dara visai bažīgu. Es arī saprotu, kā varbūt sabiedrībā tiks uztverts tas, ka tieši šai jomai, kas neapšaubāmi ir svarīga, faktiski daļa budžeta ieņēmumu tiek novirzīta nevis tiešas sadales veidā, bet ar šīm vajadzībām iezīmētu nodokli.

Otrs jautājums, par ko arī šodien bija balsojums. Saskaņā ar pirms apmēram trīs nedēļām pieņemto valdības lēmumu tika uzdots Finansu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar Sociālās apdrošināšanas fondu sagatavot konceptuālajā daļā izmaiņas pasākumu plānā sakarā ar sociālā nodokļa administrēšanas nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ziņā. Tomēr šodien Ministru kabineta vairākums nobalsoja par to, ka šīs funkcijas jāpārņem pilnā apmērā no 1998.gada 1.janvāra. Bažas rada tas, ka tādas svarīgas lietas kā sociālā nodokļa, kur ir personificēta uzskaite, saslēgšana var ļoti dārgi maksāt.

Jautājums: — Kā tas ir saprotams — daļa no alkohola un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa kultūrkapitāla fondā?

Roberts Zīle: — kultūrkapitāla fonda likumprojekts ir balstīts uz praksi, kas pastāvēja līdz 1940. gadam. Tiek minēts arī Igaunijas piemērs, kur pašlaik ir līdzīga sistēma — ar iezīmētiem akcīzes nodokļiem no alkohola un tabakas, kas tiek novirzīti kultūras fondam. Kultūrkapitāla fondā savukārt lēmumus par līdzekļu izlietojumu pieņems septiņās padomēs, kas saistītas ar dažādām kultūras nozarēm — literatūru, mākslu, mūziku un tā tālāk. Tāds ir šis projekts, bet savu viedokli es jau izteicu. Es kā finansu ministrs konceptuāli esmu pret iezīmētiem nodokļiem.

Pēc tam runāja kultūras ministrs

Rihards Pīks:

— Ministru kabinetā šodien tika izskatīts kultūrkapitāla fonda likumprojekts. Sākumā Finansu ministrija, kurai bija iebildumi pret šo projektu, vēlējās to izskatīt konceptuāli, bet es, izmantodams ministra tiesības, iesniedzu šo projektu izskatīšanai kā Ministru kabineta uzdevumu.Tālāk tas jāvirza izskatīšanai Saeimā.

Šis kultūrkapitāla fonda projekts ir apspriests pietiekami ilgi — gan ministrijā, gan sarunās ar Radošo savienību padomi, ar Nacionālo kultūras padomi. Ņemta vērā arī ārvalstu pieredze. Tādēļ mēs uzskatījām, ka ilgāk to vairs vilcināt nedrīkst.

Šajā projektā svarīgākais ir tas, ka faktiski ievirzām kultūras finansēšanu divos virzienos. Pirmkārt, no valsts pamatbudžeta tiks finansēta kultūras iestāžu infrastruktūra, muzeji, dotācijas teātriem, izglītība kultūras jomā, kultūras mantojuma saglabāšana. Otrs virziens — jaunrade, ko paredzēts finansēt no kultūrkapitāla fonda. Tas būs valsts fonds, kura finanses veidosies no trim avotiem, tie ir — jau esošā azartspēļu nodokļa daļa 50 procentu apjomā un zināms procents no alkohola un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa. No šiem diviem nodokļiem 5,9 procentus mēs sadalīsim uz pusēm ar sporta organizatoriem. Fonda ietvaros darbosies septiņi atzari ar ekspertu padomēm un viena galvenā padome, kas akceptēs šos nozaru padomju lēmumus. Tas ir demokrātisks līdzekļu sadales veids.

Otrkārt, te ir arī divas pakāpes problēmas risinājumā, treškārt, šādā veidā izpaudīsies reālās vajadzības un pieprasījums. Skaidrs, ka pieprasījums būs daudz lielāks par iespējām katrā atzarā. Tomēr caur šo fondu varēs redzēt katra gada virzību un to, ko radošie darbinieki piedāvā un dara.

Ja šo projektu izdosies akceptēt arī Saeimā, tad, es domāju, ar to būs panākta reāla virzība uz demokratizētu līdzekļu sadali.

Šodien Ministru kabinetā konceptuāli izskatīta arī teātru saimnieciskās darbības pārkārtošana. Par to līdz šim spriests daudz. Spilgtākais piemērs tam ir Nacionālās operas darbība. Tā arī prasa vislielākos līdzekļus.

Veidojot šo projektu, ņemta vērā situācija, kāda šobrīd ir ar valsts atbalstāmajiem teātriem, apkopota un analizēta pēdējo gadu statistika — praktiskā teātru darbība un attīstības prognozes. Būtiskākais jaunums — teātru juridiskā statusa pārkārtošana.

Līdz šim teātri savas darbības izpausmē bija saimnieciski uzņēmumi, bet juridiski tiem bija iestādes statuss. Tagad teātru juridiskais statuss tiks pārveidots atbilstoši to faktiskajam saimniekošanas veidam — no iestādēm par valsts bezpeļņas sabiedrībām. Līdz ar to teātru vadība iegūs lielāku darbības brīvību, bet no tiem prasīsim lielāku atbildību.

Nākamais solis, kas gan vēl būs atkārtoti jāizskata Ministru kabinetā, ir valsts dotāciju saistība ar teātru apmeklētību. Līdz šim dotāciju ziņā bija spēkā zināmas tradīcijas — gadu no gada tās bija līdzīgas. Latvijas teātros viena biļete vidēji reāli izmaksā četri lati sešdesmit septiņi santīmi, faktiski vidējā cena ir viens lats sešdesmit pieci santīmi. Pārējā daļa ir vai nu valsts, vai teātra sponsoru dotēta. Tagad šī dotācija būs ciešā kopsakarā ar teātru apmeklētību. Vai tas nenozīmēs teātru komercializāciju? Tas tā nebūtu jāizprot, jo jāstrādā nevis tukšai, bet pilnai zālei. Turklāt alternatīva iespēja būs kultūrkapitāla fonds. Tam viens atzars paredzēts teātriem — tur konkursa kārtībā varēs iegūt finansējumu arī uzvedumam, tātad eventuāli nerēķinoties ar apmeklētību.

Ministru kabineta locekļi saņēma informatīvu materiālu par muzeju attīstību. Saeimā jau trešajam lasījumam sagatavots Muzeju likums, kura projekts radās jau pirms diviem gadiem. Mēs ceram, ka līdz Saeimas brīvdienām šis likums tiks pieņemts. Tas paredz nostiprināt muzeju pārraudzības sistēmu, izveidot autonomu institūciju — muzeju pārvaldi un muzeju padomi. Paredzēts kvalificēt līdzšinējos muzejus atkarībā no to īpašnieka — valsts, pašvaldību vai privātie muzeji.

Pēc tam Rihards Pīks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kad teātri tiks pārveidoti par valsts bezpeļņas sabiedrībām?

Rihards Pīks: — Tam vajadzētu notikt līdz nākamās sezonas sākumam. Vakar par to es runāju arī Teātru savienības kongresā, jau iepriekš par to tika spriests Teātru savienības paplašinātajā valdē, kā arī sarunās ar teātru direktoriem un režisoriem. Tos, kuri nepiekrīt, māc bažas, ka, pārveidojot teātri no iestādes par uzņēmumu, zudīs valsts dotācija. Bet tas tā nebūs. Turklāt teātri taču nedarbojas kā iestādes, kurām ir stingrs štatu saraksts un kuru ieņēmumi nonāk budžetā un pēc tam no budžeta tiek piešķirts finansējums izdevumiem. Teātri būtībā visu laiku darbojas kā uzņēmumi.

Jautājums: — Kā veidosies situācija teātros ārpus Rīgas?

Rihards Pīks: — Tur var rasties lielākas problēmas, jo tur ir mazāks skatītāju skaits nekā Rīgā. Tomēr šeit ir liela nozīme arī tam, ko teātris rāda un kā sevi piedāvā. Teiksim, Liepājas teātris tik bēdīgā situācijā ir nonācis gan šo objektīvo, gan neobjektīvo iemeslu dēļ. Pašlaik liepājnieki pamazām atgriežas pie Liepājas teātra tradicionālās koncepcijas. Domāju, ka ārpus Rīgas esošo teātru lietas vispār varēs risināt, piesaistot atbildību par teātriem arī pašvaldībām. Liepājā tas jau ir noticis.

Jautājums: — Cik liela summa budžetā šogad paredzēta teātriem?

Rihards Pīks: — Aptuveni 2,5 miljoni latu. Tajā ietilpst arī Latvijas Filharmonijas finansējums — aptuveni 600 tūkstoši latu, arī Nacionālajai operai aptuveni tikpat. Tātad divas šīs kultūras iestādes paņem lauvas tiesu.

Jautājums: — Kad sāks darboties kultūrkapitāla fonds?

Rihards Pīks: — Ar 1998.gada 1.janvāri, ja Saeima pieņems šo likumu.

Jautājums: — Cik liela varētu būt summa, kas ar kultūrkapitāla fonda starpniecību nonāks kultūrā?

Rihards Pīks: — Domāju, ka aptuveni 2,1 līdz 2,5 miljoni latu.

Jautājums: — Kāpēc tas tiks veidots kā fonds?

Rihards Pīks: — Tādēļ, ka tas ne tikai sadalīs līdzekļus, bet nodarbosies arī ar “kapitāla audzēšanu”.

Mintauts Ducmanis,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktori

Pēc ieraksta “LV” diktofonā