ATSAUCĒ IETVERT:
Tas pretrunu mezgls - pašvaldību reforma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.1997., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43693
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
PĒC NOTIKUMA. PAŠVALDĪBĀS
Tas pretrunu mezgls - pašvaldību reforma
Turpinājums no 1.lpp.
Tika runāts arī par jau veiksmīgajiem teritoriju apvienošanas aizsākumiem, tā, piemēram, Kandavas pilsēta Daiņa Rozenfelda vadībā ap sevi jau apvienojusi četrus Tukuma rajona pagastus. Ar veiksmīgo pieredzi dažādu pašvaldību sadarbībā dalījās Valmieras domes priekšsēdētājs Kārlis Greiškalns. Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs turpretī bažījās, vai sadarbības padomes pēc savām funkcijām nebūs rajona padomju atkārtojums.
Pretējs viedoklis - iecerētās reformas kritika - skanēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju runās. Tā, piemēram, Jānis Ruško, Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks finansu jautājumos, kritizēja reformas ekonomisko pamatojumu, bet savienības konsultants Māris Pūķis - reformas mērķtiecību.
Pašvaldību lietu ministrs Ēriks Zunda, savā runā atbildot uz jautājumiem un kritiku, formulēja reformas galveno mērķi - tuvināt valsts varu iedzīvotājiem, palielinot vietējās varas atbildību un līdz ar to iedzīvotāju saikni ar to un komforta līmeni katrā pašvaldībā. Pēc vairākkārtējiem jautājumiem par pašvaldību finansējuma samazināšanos ministrs apliecināja, ka rajona padomēm paredzētie līdzekļi paliks vietējo pašvaldību un sadarbības padomju rīcībā. Savukārt sadarbības padomju vai nu ar likumu noteiktas, vai padomē ietilpstošo pašvaldību deleģētas funkcijas, pēc Ērika Zundas domām, varētu būt - koordinēt teritoriālo plānošanu, satiksmes, izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu. Kā pašvaldību reformas ekonomisko pamatojumu ministrs minēja Pašvaldību lietu pārvaldes veikto pētījumu, kuru publicējam atsevišķi.
Konferences noslēgumā tika pieņemta pašvaldību reformu atbalstoša rezolūcija - arī to piedāvājam "LV" lasītājiem.
Arī par nākamo Latvijas pašvaldību forumu - Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresu - "LV" lasītāji tiks informēti.
Dina Gailīte,
"LV" nozares redaktore
Pašvaldību administratīvo teritoriju apvienošanas ekonomiskais pamatojums
Pašvaldību reformas gaitā ir paplašinājušās pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un pieaugusi to atbildība, bet teritoriālais iedalījums palicis iepriekšējais. Tas pamatā veidots 60. un 70. gados un ir piemērots centralizētai pārvaldei. Tajā dominē teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu un atbilstoši tam ar vāju finansu ieņēmumu bāzi (1.-3. tab.). Tā, piemēram, 1996. gadā 102 pašvaldībām ieņēmumu apjoms (bez dotācijas) nepārsniedza Ls 20 000, bet 222 pašvaldībām nepārsniedza 50 000. Tajā skaitā Balvu rajona Lazdulejas pagastam pašu ieņēmumi gadā nepārsniedza Ls 5 000, bet 9 pagastiem - Ls 10 000. Divdesmit vienam pagastam 1996. gadā pašu ieņēmumi ir mazāki nekā pārvaldei izlietotie līdzekļi.
Šāda finansu līdzekļu sadrumstalotība starp daudzajām nelielajām pašvaldībām nedod iespēju jau tā nepietiekamos pašvaldību finansu resursus izmantot racionāli.
Kā liecina pētījumi (pētījumu rezultāti apkopoti no 4. līdz 7. tab.), pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi ar vāju finansu ieņēmumu bāzi nespēj racionāli un efektīvi pildīt savas funkcijas. Šo pašvaldību administratīvie izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši lieli, bet izdevumi sociālajai sfērai un attīstībai - mazi. Tā, piemēram, 1996. gadā vidējie pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību izdevumi pārvaldei ir Ls 11 uz vienu iedzīvotāju, bet pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits mazāks par sešiem simtiem, - Ls 20 uz vienu iedzīvotāju; pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits svārstās ap 1000, - attiecīgi Ls 15 uz vienu iedzīvotāju. Šāda sakarība vērojama arī 1995. un arī 1994. gadā (4. tab.).
Sakarā ar lielajiem pārvaldes izdevumiem pašvaldībām ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams izveidot efektīvu administrāciju un atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas pasliktina pašvaldību pakalpojumu kvalitāti. Latvijā ir ievērojams pašvaldību skaits, kurām ir liels pārvaldes izdevumu īpatsvars (9. tab.).
Pašvaldību ienākumi (bez dotācijām) nelielajās pašvaldībās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir mazāki nekā pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz četrus tūkstošus un vairāk (6. tab.). Bet dotāciju apjoms lielākajās pašvaldībās samazinās, salīdzinot ar pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir zem četriem tūkstošiem. Šāda sakarība ir vērojama visos trijos analizētajos gados (5. tab.).
Pagasta pašvaldību pārvaldes izdevumu atkarību no pagasta platības konstatēt neizdevās.
Daudziem mazajiem pagastiem nav nepieciešamo infrastruktūras objektu savu funkciju izpildei. Nelielās pašvaldības nespēj infrastruktūru uzturēt (Latvijā ir pat pagasti ar 400-500 iedzīvotājiem). Šo pašvaldību iedzīvotāji pakalpojumus saņem no kaimiņu pašvaldībām, bet savstarpējo norēķinu sistēma ar pakalpojumiem, kas sniegti citu pašvaldību iedzīvotājiem, darbojas neefektīvi. Rezultātā arī lielākās pašvaldības nespēj uzturēt infrastruktūras objektus.
Šī pretruna tiktu novērsta, apvienojoties pašvaldībām lielākās teritoriālās vienībās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniegtu vismaz 4000. Izņēmums, protams, varētu būt pašvaldības, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 4-5 cilvēkiem uz kvadrātmetru, bet tādas ir tikai 20 (8. tab.). Šajā gadījumā minimālais iedzīvotāju skaits varētu būt 2-3 tūkstoši, lai nebūtu reformas procesā jāveido pašvaldību teritorijas, kuru platība pārsniegtu jau šobrīd esošā lielākā pagasta platību - 559 kvadrātmetrus.
Starp pašvaldību teritorijām pastāv lielas atšķirības ekonomiskajā attīstībā. Veidojas teritorijas, kurās ir paaugstināts bezdarba līmenis un zema saimnieciskā aktivitāte. Pašvaldību ienākumi (bez dotācijām), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atšķiras 10 līdz 20 reizes, piemēram, Rēzeknes rajona Kantinieku pagastā Ls 8 uz iedzīvotāju, bet Ventspilī - Ls 170 uz vienu iedzīvotāju. Nelielās pašvaldības nav spējīgas efektīvi veicināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, patstāvīgi piesaistīt investīciju projektus, koncentrēt finansu resursus infrastruktūras attīstībai. Šāds stāvoklis neveicina ievērojamas Latvijas teritorijas daļas sabalansētu, ilglaicīgu attīstību. Decentralizētai attīstības vadībai nepieciešamas lielākas pašvaldības.
1. tabula
Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās
| Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums | ||||
| (pēc statistikas datiem uz 01.01.1996.) | ||||
| Pašvaldību grupas | I grupa | II grupa | III grupa | IV grupa |
| <1 tūkst. iedz. | 1-2 tūkst. iedz. | 2-4 tūkst. iedz. | >4 tūkst. iedz. | |
| Pašvaldību skaits grupā | 173 | 221 | 104 | 68 |
| Iedzīvotāju skaits | ||||
| pašvaldību grupā (tūkst.) | 126 | 242 | 255 | 1878 (616*) |
* bez republikas pilsētām
2. tabula
Pagastu un pilsētu pašvaldību 1996. gada ieņēmumu apjoma grupējums
(bez dotācijām)
| Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā no | |||||
| ieņēmumu apjoma gadā (bez dotācijām) | |||||
| Ieņēmumi | <20 | 20-50 | 50-100 | 100-200 | >200 |
| (bez dotācijām) | tūkst. Ls | tūkst. Ls | tūkst. Ls | tūkst. Ls | tūkst. Ls |
| Pašvaldību skaits | 102 | 222 | 105 | 61 | 76 |
3. tabula
Pagastu un pilsētu pašvaldību
1996. gada budžeta izdevumu apjoma grupējums
| Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā no | |||||
| budžeta izdevumu apjoma gadā | |||||
| Budžeta izdevumi | <20 | 20-50 | 50-100 | 100-200 | >200 |
| tūkst. Ls | tūkst. Ls | tūkst. Ls | tūkst. Ls | tūkst. Ls | |
| Pašvaldību skaits | 1 | 113 | 241 | 116 | 95 |
4. tabula
Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību pārvaldes izdevumi
atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)
1994.-1996. gadā
| Grupas pēc | Vidējais | Pārvaldes | Pārvaldes | Pārvaldes |
| iedzīvotāju | pašvaldību | izdevumi | izdevumi | izdevumi |
| skaita | skaits grupā | 1994. gads | 1995. gads | 1996. gads |
| līdz 599 | 25 | 14 | 20 | 20 |
| 600-899 | 105 | 11 | 16 | 17 |
| 900-1199 | 116 | 9 | 15 | 15 |
| 1200-1499 | 77 | 9 | 12 | 13 |
| 1500-1999 | 79 | 7 | 12 | 13 |
| 2000-2499 | 51 | 7 | 11 | 11 |
| 2500-3499 | 40 | 7 | 10 | 11 |
| 3500-11600 | 53 | 5 | 9 | 10 |
| 11601-29000 | 14 | 5 | 7 | 8 |
5. tabula
Dotācijas rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām
atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)
1994.-1996. gadā
| Grupas pēc | Vidējais | Dotācijas | Dotācijas | Dotācijas |
| iedzīvotāju | pašvaldību | 1994. gads | 1995. gads | 1996. gads |
| skaita | skaits grupā | |||
| līdz 599 | 25 | 32 | 29 | 31 |
| 600-899 | 105 | 28 | 27 | 28 |
| 900-1199 | 116 | 24 | 25 | 26 |
| 1200-1499 | 77 | 24 | 23 | 24 |
| 1500-1999 | 79 | 24 | 22 | 20 |
| 2000-2499 | 51 | 21 | 18 | 13 |
| 2500-3499 | 40 | 22 | 14 | 11 |
| 3500-11600 | 53 | 19 | 10 | 8 |
| 11601-29000 | 14 | 12 | 5 | 2 |
6. tabula
Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību ieņēmumi (bez dotācijām)
atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)
1994.-1996. gadā
| Grupas pēc | Vidējais | Ieņēmumi | Ieņēmumi | Ieņēmumi |
| iedzīvotāju | pašvaldību | bez dotāc. | bez dotāc. | bez dotāc. |
| skaita | skaits grupā | 1994. gads | 1995. gads | 1996. gads |
| līdz 599 | 25 | 18 | 31 | 33 |
| 600-899 | 105 | 18 | 28 | 33 |
| 900-1199 | 116 | 18 | 27 | 34 |
| 1200-1499 | 77 | 20 | 30 | 36 |
| 1500-1999 | 79 | 20 | 32 | 42 |
| 2000-2499 | 51 | 25 | 37 | 46 |
| 2500-3499 | 40 | 26 | 43 | 54 |
| 3500-11600 | 53 | 30 | 53 | 67 |
| 11601-29000 | 14 | 34 | 64 | 78 |
7. tabula
Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību izdevumi sociālajā sfērā
un attīstībā atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās (uz vienu iedzīvotāju gadā latos)
1994.-1996. gadā
| Grupas pēc | Vidējais | Izdevumi | Izdevumi | Izdevumi |
| iedzīvotāju | pašvaldību | sociālā sfērā | sociālā sfērā | sociālā sfērā |
| skaita | skaits grupā | un attīstībā | un attīstībā | un attīstībā |
| 1994. gads | 1995. gads | 1996. gads | ||
| līdz 599 | 25 | 34 | 39 | 44 |
| 600-899 | 105 | 35 | 38 | 45 |
| 900-1199 | 116 | 31 | 37 | 45 |
| 1200-1499 | 77 | 35 | 41 | 47 |
| 1500-1999 | 79 | 35 | 42 | 49 |
| 2000-2499 | 51 | 37 | 44 | 48 |
| 2500-3499 | 40 | 40 | 47 | 55 |
| 3500-11600 | 53 | 43 | 53 | 67 |
| 11601-29000 | 14 | 41 | 63 | 77 |
8. tabula
Pagasti, kuros iedzīvotāju blīvums mazāks par 5 cilv. uz kv. km.
| Rajons | Pilsēta/pagasts | Iedzīvotāju | Platība | Iedzīvotāju |
| sk. | (kv.km) | blīvums | ||
| (sk. uz kv.km.) | ||||
| Aizkraukles rajons | Zalves pagasts | 1021 | 210 | 5 |
| Alūksnes rajons | Liepnas pagasts | 1267 | 280 | 5 |
| Alūksnes rajons | Mārkalnes pagasts | 521 | 123 | 4 |
| Balvu rajons | Lazdulejas pagasts | 407 | 87 | 5 |
| Balvu rajons | Susāju pagasts | 1001 | 199 | 5 |
| Cēsu rajons | Kaives pagasts | 505 | 118 | 4 |
| Jēkabpils rajons | Atašienes pagasts | 956 | 243 | 4 |
| Jēkabpils rajons | Kalnu pagasts | 827 | 173 | 5 |
| Liepājas rajons | Sakas pagasts | 826 | 318 | 3 |
| Ludzas rajons | Līdumnieku pagasts | 621 | 161 | 4 |
| Madonas rajons | Indrānu pagasts | 1256 | 343 | 4 |
| Madonas rajons | Jumurdas pagasts | 442 | 131 | 3 |
| Rēzeknes rajons | Nagļu pagasts | 708 | 138 | 5 |
| Saldus rajons | Zvārdes pagasts | 391 | 205 | 2 |
| Valmieras rajons | Ramatas pagasts | 648 | 171 | 4 |
| Ventspils rajons | Ances pagasts | 847 | 396 | 2 |
| Ventspils rajons | Jūrkalnes pagasts | 427 | 100 | 4 |
| Ventspils rajons | Usmas pagasts | 633 | 220 | 3 |
| Ventspils rajons | Ziru pagasts | 707 | 154 | 5 |
| Ventspils rajons | Zlēku pagasts | 574 | 107 | 5 |
9. tabula
Pašvaldību pārvaldes izdevumi īpatsvars kopējos pašvaldības izdevumos
1996. gadā
| Pašvaldību pārvaldes izdevumu procentos no kopējiem izdevumiem | |||||
| % | līdz 10 | 10-20 | 20-30 | 30-40 | virs 40 |
| Pašvaldību skaits | 55 | 212 | 230 | 73 | 22 |