Par šo politiski sašūpoto maiju

Ministru prezidents Andris Šķēle — Valdības namā savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 30.maijā

Labdien! Droši vien teikt, ka šis mēnesis ir bijis bagāts ar notikumiem, nozīmētu gandrīz neko nepateikt. Un tomēr uz visa šī politiskā ļembasta fona, manuprāt, ir vērts pieminēt dažas lietas, kas varbūt paslīd garām, bet kas ir pietiekami svarīgas.

Varbūt vispirms nedaudz vārdu par situāciju ar valsts budžetu, sakarā ar ko mēs pašlaik plānojam izskatīt Saeimā grozījumus budžetā. Kā zināt, pašlaik budžets tiek pildīts pietiekami labi. Tas ir ar pārpalikumu, kas ļautu mums izdarīt zināmas izmaiņas —palielināt līdzekļus vairākām pozīcijām. Parādzīmes ir tikušas pārdotas par rekordzemām likmēm. Tas viss liecina, ka tomēr finansu tirgū pašlaik ar visu to politisko virtuvi, kas te pašlaik burbuļo, —stāvoklis ir stabils.

Otrs moments, kas acīmredzot vēlreiz jāuzsver, ir tas, ka jau šobrīd ir viena valsts — Dānija, kas atzinusi mūsu nepilsoņu pases. Tātad mūsu nepilsoņi ar tādām pašām tiesībām, bez jebkādiem ierobežojumiem var jau doties uz Dāniju bez vīzām.

Turklāt ir pārdots pirmais zemes gabals Latvijā nepilsonim. Tas ir konsekventais ceļš uz mūsu zemes tirgus liberalizāciju, un es to uzskatu arī par ļotu svarīgu notikumu.

Visbeidzot, es gribētu pakavēties pie skolotāju telefonakcijas un teikt, ka tiešām uzskatu un augstu vērtēju, kādā veidā šī akcija ir organizēta. Manuprāt, tas ir daudz pareizāk, nekā vienu otru reizi mēs esam vērojuši, kā kāda sabiedrības daļa grib uzsākt dialogu ar varu, ar valdību. Šis manā uztverē ir ļoti civilizēts, pārdomāts risinājums. Žēl, ka man neviens nepiezvanīja tajā laikā, kad biju savā kabinetā. Es speciāli sekretārēm lūdzu, lai mani savieno. Bet pietiekami daudz ir zvanīts uz Ministru kabinetu, ir runājuši mani padomnieki. Tas viss ļauj teikt, ka katrā gadījumā šobrīd daudzos jautājumos rodas abpusēja izpratne.

Ceturtais. Bija attiecīgas zemnieku akcijas, bija attiecīgā atbildīgā ministra un citu valdības locekļu tikšanās ar zemniekiem. Arī es vakar, 29.maijā, tikos ar Zemnieku federācijas pārstāvjiem, Piensaimnieku savienības biedriem un Agronomu biedrības vadību. Mēs pārrunājām ļoti daudzus jautājumus un faktiski abas puses nonācām pie secinājuma, ka pašlaik viens no svarīgākajiem uzdevumiem arī zemniekiem ir — saprast, kas ir tiesīgi runāt viņu vārdā un kādā veidā ir jāveido pareizs dialogs, lai sapratne un jautājumu aktualizēšana notiktu pietiekami ātri un civilizēti un lai nerastos kādas citas, kādas varbūt viens otrs gribētu.

Esmu tiecies tikties arī ar arodbiedrību vadību, faktiski ar visu vadošo nozaru arodbiedrību vadītājiem. Esam apsprieduši gan arodbiedrību īpašuma lietas, jo ir svarīgi nodrošināt arodbiedrību neatkarību, gan trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes darba atsākšanu un maksimālu aktivizēšanu, gan darbinieku sociālās aizsardzības jautājumus, gan minimālās algas noteikšanu.

Tie ir tie jautājumi, kurus man šķita svarīgi pieminēt. Un varbūt vēl viena lieta, par ko arī esmu spiests domāt. Arī šajā mēnesī ir daudz runāts par G—24 kredītu lietām. Manuprāt, šeit ir divi svarīgi aspekti, kurus gribētu darīt zināmus. Es esmu nolēmis aicināt Ministru kabinetu pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā speciālu likumu par operatīvās lietas publicēšanu. Visiem viss būs skaidrs par mani, tad nevarēs vilkt ārā un piedāvāt masu medijiem kaut kādas lapeles — sak, redziet, te varbūt kaut kāds Šķēle ne tā ir darījis, kaut kur ir blēdījies. Būs arī skaidrs varbūt par daudziem cilvēkiem, manuprāt, bieži vien varbūt arī stipri apšaubāma godaprāta cilvēkiem, par viņu rīcību.

Otrs — man ir žēl, ka, izmeklējot G—24 kredītu izlietojumu, Saeimas komisija, šķiet, nemaz tā īsti nevēlas interesēties par tiem kredītiem, par kuriem tautā arī runāja ar sāpi, kas, izskatās, tiešām ir izsaimniekoti. Es domāju par tādiem kredītiem, kas izsniegti visādām tādām firmām kā Multibanka, Alejas banka, banka Olimpija un citām. Un visādā veidā tiek mēģināts pārlikt šīs sliedes uz piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, uz tiem zemniekiem, kas šos kredītus ir godprātīgi atmaksājuši, kur pārsvarā gandrīz visi ir atdoti, un, kā liecina pēdējā izziņa, faktiski no 10 miljoniem varētu būt tikai apmēram 380 tūkstošu dolāru zaudējumi. Tāda kredītportfeļa nav nevienai Latvijas komercbankai. Bet acīmredzot šai komisijai un šiem akcentiem ir bijuši citi mērķi — nerunāt par patiesām nejēdzībām, kādas ir bijušas.

Tas ir īss ievadkomentārs no manas puses. Es esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Jautājums: — Vai arvien vēl pieļaujat savu demisiju sakarā ar apvainojumiem G—24 kredītu lietā?

Andris Šķēle: — Es tad varbūt gribētu vēlreiz paskaidrot, lai visiem būtu skaidrs, ja kaut kas nav saprasts no manis sacītā. Valstī nevar būt Ministru prezidents, kas ir zaglis, izvarotājs, nelietis vai kaut kas tamlīdzīgs. Nevar būt. Un, ja tādi slēdzieni ir vai būs, neapšaubāmi, tādam Ministru prezidentam ir jādemisionē. Šeit nevar būt nekādu citādu domu.Tāpēc te varbūt jautājumi ir lieki. Kā es arī vakar vai aizvakar, tiekoties ar jūsu kolēģiem no rajoniem, mēģināju vēl šo lietu paskaidrot, atbildot uz jautājumu — ja tev uzgāž samazgu spaini, tev ir grūti noslaucīties ar kabatas lakatiņu. Acīmredzot tad ir jālec upē, lai nomazgātos. Viena no iespējām, kā rīkoties un ko es patiesi gribētu — publicēt šīs lietas. Nāciet, lasiet, skatieties! Es ceru, ka mani atbalstīs.

Jautājums: — Kāds ir Latvijas valdības vērtējums attiecībā uz pēdējā laika sarunām ar Lietuvu robežstrīda jautājumā?

Andris Šķēle: — Jāsaka pilnīgi atklāti, ka tiešām Lietuvas puses viedoklis ir mainījies uz pozitīvo pusi. Mēs esam devuši pietiekami konkrētu mandātu sarunu vešanas grupai. Ja Lietuvas valdība pieņems šobrīd saskaņoto abu sarunu komisiju viedokli, iespējams, ka tuvākajā laikā risinājums varētu būt panākts. Latvijas pusi pārstāvot, es esmu devis piekrišanu.

Jautājums: — Vai jūs pieļautu Makarova kunga demisiju? Vai, jūsuprāt, būtu attaisnojami grozījumi budžetā sociālās sfēras labad?

Andris Šķēle: — Jūsu jautājumā ir divas nedaudz dalāmas lietas. Viena no tām — Pensiju likums, un pensiju lietas mums tiek maksātas saistībā ar sociālo budžetu. Es negribētu, ka mums būtu jāatgriežas pie prakses, kad no valsts pamatbudžeta ir jāsāk maksāt klāt sociālajā budžetā. Tātad par jebkurām izmaiņām, jebkuriem palielinājumiem, ja tie ir iespējami sociālā budžeta ietvaros, var runāt.

Jāsaka, ka šis ir pirmais mēnesis, kad sociālajā budžetā ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus. Un cik žēl, ka tajā brīdī, kad mums pirmo reizi parādās arī sociālajā budžetā daudzmaz sabalansētas ieņēmumu un izdevumu daļas, mēs esam gatavi ar vieglu roku, mainot ilgtermiņa uzstādījuma formulu, uzreiz domāt, kādā veidā šie līdzekļi būtu izmatojami uzreiz.

Es esmu apbēdināts par to, ka mēs turpinām mūsu iedzīvotājiem radīt pārliecību, ka Latvijas valstī attiecībā uz viņu pensijām par mūža garumā salīdzināmām lietām mēs nespējam uzstādīt ilgtermiņa politiku. Man ir žēl, ka tas tā ir.

Attiecībā uz iespēju, ka “Tēvzemei un Brīvībai” varētu ministru Makarovu neatsaukt no valdības, jāsaka, ka es šādu paziņojumu neesmu saņēmis. Man pašlaik ir grūti komentēt vēl citus iespējamus momentus sakarā ar šo jautājumu. Savu attieksmi pret to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” izvēlējās tādu risinājumu, es jau esmu frakcijai pateicis.

Jautājums: — Vai jūs varētu demisionēt tikai tad, ja arī citi ministri demisionēs?

Andris Šķēle: — Tad, kad nepārprotami tiks noturēts un tiks pausts šāds viedoklis, tad vienā brīdī, protams, man būs tiesības uz šādu izvēli. Es esmu paudis visām sadarbības padomi veidojošajām frakcijām lūgumu un savu stingru nostāju beigt šīs cūcības. Mēs redzam, kas notiek tālāk, kas notiek ar dažādām “kompromatu” lietām un visu pārējo, vai tas viss ir tas, kas vajadzīgs Latvijas valstij?

Jautājums: — Vai pie tā, ka ministri un deputāti tiek apsūdzēti Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanā, ir vainojams Uzņēmumu reģistrs?

Andris Šķēle: — Šobrīd es nekādā veidā nevaru domāt, ka būtu vainojams Uzņēmumu reģistrs. Jo mēs skaidri redzam, ka ir pietiekami daudz gan deputātu, gan citu amatpersonu, arī ministru, kas ir izpildījuši attiecīgās pretkorupcijas likuma prasības. Domāju, ka šeit varbūt ir bijusi nedaudz vieglprātīga vai citāda pieeja, varbūt neņemot nopietni vērā tās normas, par kurām parlamenta deputāti ir balsojuši.