Ministru prezidents:

Par šo politiski sašūpoto maiju

Turpinājums no 1.lpp.

Jautājums: — Pastāv uzskats, ka Saeima varētu tikt atlaista pirms tās pilnvaru termiņa izbeigšanās.

Andris Šķēle: — Jāsaka, ka vispār baumošanas apjoms un arī izdomas bagātība Latvijas valstī noteikti ir ļoti liela. Protams, ir pilnīgi iespējams, ka varētu rasties šādi jautājumi un šādas baumas, redzot, kā viena otra lieta pie mums tiek risināta. Tomēr man šķiet, ka mūsu politiskajām partijām pietika gan veselā saprāta, gan apņēmības un patiesas vēlmes strādāt valsts labā, lai varbūt neietu tos sarežģītības ceļus, ko, protams, atļauj mūsu Satversme. Tas varbūt vienā otrā gadījumā varētu šķist vieglāks ceļš, tīri administrējot kaut kādus politiskos un ekonomiskos procesus valstī. Šādi jautājumi ar mani nav apspriesti, un es ne no viena deputāta arī neesmu šādus jautājumus precīzi dzirdējis.

Jautājums: — Cik reālas, jūsuprāt, ir Būtiņģes iespējas izkonkurēt Latviju naftas produktu transportēšanā?

Andris Šķēle: — Man ir grūti komentēt tieši Lietuvas valdības paredzamo rīcības garantiju vai citu finansu resursu piešķiršanas sakarā ar Būtiņģes terminālu. Katrā gadījumā mūs visvairāk satrauc tieši Būtiņģes ekonomiskie jautājumi. Kurzemes puse ir tas novads, kas visvairāk ir pakļauts jau tagad no Lietuvas nākošajam piesārņojumam. Mums ļoti lielus ekoloģijas zaudējumus rada jau esošie uzņēmumi — tādi kā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, Akmenes cementa rūpnīca un citi. Mēs esam par to, lai vienotos ar Lietuvas valdību un noslēgtu attiecīgus līgumus, kas ļauj mums kompensēt problēmu gadījumā ekoloģiskos zaudējumus. Es domāju, ka tas ir tas svarīgākais, kas šobrīd mūs satrauc. Nedomāju, ka šī iespējamā termināla būve varētu nopietni traucēt mūsu vienam no labākajiem visā Baltijas jūrā terminālam, kāds ir Ventspilī. Tās apjomi, kvalitāte, cenas, drošums, pieredze neprasa nekādus komentārus. Mūsu vienīgais uzdevums ir patiesi iestāties un rūpēties par to, lai mūsu valsts, lai mūsu Kurzemes jūrmala netiek piegānīta ar šī vaļējā jūras termināla iespējamo piesārņojumu. Tās ir divas gluži dažādas koncepcijas. Viena — Ventspils kā slēgta osta ar augstu drošības pakāpi, otra — tas, ko plāno būvēt lietuvieši. Tā būs liela nelaime, liels potenciāls drauds Latvijas dabai.

Jautājums: — Vai piekrītat Rasnača kungam, ka antikorupcijas likums ir nepilnīgs? Vai deputātiem pašiem nevajadzētu pastāvīgi rūpēties par šī likuma izpildi?

Andris Šķēle: — Jāsaka, ka likums — vai tas mums patīk vai nepatīk, vai tas ir veiksmīgāks vai neveiksmīgāks tomēr valsts augstākajām amatpersonām ir jāievēro. Es saprotu, ka šobrīd formāla pazīme tiek atdalīta no paša fakta, no būtiskuma. Bet katrā gadījumā, manuprāt, bija pilnīgi visas iespējas novērst šīs antikorupcijas likuma pārkāpuma normas, pārkāpuma faktus. Rasnača kungs droši vien domā vēl vairākus papildinājumus. Kā jūs zināt, ar manu rīkojumu Rasnača kungam ir uzdots risināt jautājumus par korupcijas apkarošanas lietām, uzstādot zināmu valsts politiku šajā virzienā.

Šomēnes es arī tikos ar attiecīgajiem Pasaules bankas ekspertiem un runāju par korupcijas apkarošanas programmas iedibināšanu Latvijā. Bija augstākajām valsts amatpersonām rīkots seminārs, kur piedalījās Ētikas padome un Kanādas profesori, kas ir palīdzējuši atrisināt šīs problēmas Kanādā un daudzās citās valstīs. Tas viss liecina, ka, protams, grozījumi likumdošanā, kas skar korupciju, būs. Un tie acīmredzot ir vajadzīgi. Tas nedrīkst būt vienkārši vienas dienas jautājums — vai tas būtu saistībā, piemēram, ar Aizsardzības ministriju vai saistībā ar kāda deputāta vai ministra saistību ar kādu kompāniju, kam ir jākļūst par jautājumu, ar ko mums regulāri jāstrādā.

Jautājums: — Cik lielai vajadzētu būt tai summai, lai palielinātu pensijas, par ko Saeima nupat nolēma?

Andris Šķēle: — Jā, man ir aptuvens priekšstats. Tie varētu būt septiņi līdz deviņi miljoni latu. Bet katrā gadījumā budžeta likums, par ko vēl tiks balsots, kā zināt, būs pēdējais. Un tas, kas ir budžeta likumā atbilstoši paredzētajiem ieņēmumiem un izdevumiem, ir tas noslēdzošais likums, kas arī attiecīgi ierobežo citu likumu normas šajā sakarā.

Jautājums: — Nupat Krievijas viceprezidents Boriss Ņemcovs paziņoja par iespējamajiem tarifu grozījumiem dzelzceļa kravu pārvadājumos. Kā uz to varētu reaģēt Latvija?

Andris Šķēle: — Mūs visvairāk satrauktu situācija, kad tiek lietoti pret dažādām valstīm dažādi tarifi. Latvija stingri iestājas par to un šobrīd dara visu, lai kļūtu par Pasaules tirdzniecības organizācijas locekli. Mēs gribam stingri ievērot šīs civilizētās un ļoti ietekmīgās pasaules organizācijas principus. Tāpēc visām valstīm ir jārīkojas pēc vienādiem principiem. Tas, ka Krievijas puse ir gatava samazināt tarifus kravu pārvadāšanai, manuprāt, varētu būt tikai apsveicami. Latvija sakarā ar to, ka milzīgs kravu apjoms caur Latviju iet pa dzelzceļu, acīmredzot no tā varētu tikai iegūt.

Jautājums: — Vai nepieļaujat varbūtību atkāpties no sava pašreizējā amata, ievērojot to, ka daudzas amatpersonas tiek apvainotas korupcijā?

Andris Šķēle: — Acīmredzot mana atbilde būs šāda. Valdības krīzei nevajadzētu būt pat tad, ja nāktos atlaist visai lielu skaitu ministru. Jo grūti ir iztēloties, ka partijas varētu turpināt atbalstīt korupcijā apvainotus ministrus. Partijas pašas ir pieņēmušas likumu, pašas par to balsojušas, un likums visiem ir viens.

Kas attiecas uz prokuratūru, man personiski šķiet, ka ģenerālprokurora Skrastiņa kunga vadībā jau kopš 1991. gada tiek veikts pietiekami nopietns darbs šīs iestādes sakārtošanā. Man šķiet, ka viņš nav politiski ietekmējams cilvēks.

Jautājums: — Kāda ir jūsu attieksme pret nupat notikušajām sarunām ar zemniekiem?

Andris Šķēle: — Es neesmu lasījis kaut kādas stenogrammas vai atstāstījumus par to, kādā veidā zemkopības ministrs konkrētajā gadījumā ir vedis savas sarunas. Jautājums ir par to, ka visiem ministriem, tajā skaitā ministram Dilbam, regulāri ir jāstāsta par valdības politiku. Jāspēj regulāri paskaidrot un argumentēt, kāpēc šāds ceļš ir ejams, kas ir pozitīvs tajā un kādas ir varbūtējās problēmas. Domāju, ka ministrs Dilba arī turpmāk regulāri to darīs un arvien plašāk un precīzāk skaidros visiem zemnieku slāņiem, ka mums ir ļoti liela izkliede starp viņiem gan ieņēmumu ziņā, gan izglītības ziņā, gan attiecībā uz viņu ražošanas jaudu potencēm un tā tālāk. Es domāju, ka viņš spēs izskaidrot šos jautājumus.

Jautājums: — Kā, jūsuprāt, izdosies pārvarēt problēmas, kas saistītas ar partiju domstarpībām?

Andris Šķēle: — Domāju, ka man izdosies pārvarēt šīs problēmas. Vēlreiz man jāatkārto, ko esmu teicis. Šobrīd daudz kas ir atkarīgs no politiskajām partijām, kuras piekrita šādai konstrukcijai, tai skaitā politisks, pie partijām nepiederošs cilvēks. Esmu ņēmies, ja tā varētu teikt, noganīt šo komandu. Es to cenšos darīt pēc savas labākās izpratnes. Ja būs vēlme kādam no nopietniem politiskajiem spēkiem iet ganīties citur, tad es arī neko nespēšu padarīt.

Jautājums: — Kā jūs komentētu to, ka Ģenerālprokuratūra atzītu, ka nekādu pārkāpumu korupcijas novēršanas likuma ievērošanā nav bijis?

Andris Šķēle: — Katrā gadījumā, ja būs divpadsmit ministri atzīti par vainīgiem, kā antikorupcijas likumu pārkāpuši, domāju, ka būšu ļoti stipru pārdomu priekšā. Tas būs kaut kas vienreizējs.

Jautājums: — Vai tagad valdībai ir lielākas problēmas nekā janvārī?

Andris Šķēle: — Kaut kādā ziņā līdzības var vilkt. Es šobrīd ar interesi vēroju, bet bieži vien neatrodu precīzus atreferējumus avīzēs, tos cilvēkus — arī politiķus un deputātus —, kas runāja janvārī par morāles problēmām, un to, par ko viņi runā tagad. Tā ir mana atbilde.

Jautājums: — Kā vērtējat ministra Krištopana vakardienas paziņojumu?

Andris Šķēle: — Vilis Krištopans man teica, ka viņš tagad saprotot mani. Es viņam sacīju: “Paldies tev, Vili, par to!” Protams, ministram Vilim Krištopanam ir pilnīgas tiesības demisionēt morālu apsvērumu dēļ. Es domāju, ka šis jautājums nav jāsasteidz. Kompetentas iestādes ir lūgtas pārbaudīt attiecīgos faktus. Un atbilstoši tam arī vajadzētu pieņemt lēmumus. Protams, Vilis Krištopans ir viens no varbūt spējīgākajiem ministriem valdībā, atbildīgs ministrs. Ministrs, kura atbildības sfēra mums rada gandrīz trešo daļu nacionālā kopprodukta.

Jautājums: — Kāda ir jūsu attieksme pret aizsardzības ministra posteņa kandidātu Tālavu Jundzi?

Andris Škēle: — Es vakar tikos ar Jundža kungu. Pēc sarunas ar viņu man šķiet, ka viņš spēs tikt galā ar šiem ļoti atbildīgajiem aizsardzības ministra pienākumiem. Viņš man atstāja patiesi godīga, darboties spējīga, erudīta cilvēka iespaidu, tāda cilvēka, kas ir daudz mācījies šajos jautājumos, kas ir pilns apņēmības strādāt. Es domāju, ka šī iespēja viņam ir jādod.

Jautājums: — Kā jūs komentētu to, ka Ģenerālprokuratūra atzīst, ka nekādu korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu nav bijis?

Andris Šķēle: — Tāda Ģenerālprokuratūras slēdziena nav. Ģenerālprokurors sniedza atttiecīgo pirmo informāciju, ka esošie pārkāpumi vai esošie līgumi, kas bija konkrēti saistīti ar degvielu, nav radījuši valstij materiālus zaudējumus. Tātad es tos biju apturējis ātrāk. Tas neļauj pašlaik domāt, ka tur būtu krimināli sodāmas lietas. Bet, kā zināt, pārbaudes notiek, tās notiek ne tikai saistībā ar šo lietu. Ir arī saņemti attiecīgie Valsts kontroles materiāli, kurus atkal pārbauda prokuratūra. Arī šie jautājumi vakar tika pārrunāti, man satiekoties ar Jundža kungu. Esmu pārliecināts, ka Jundža kungs, ja viņš tiks apstiprināts Saeimā, attiecīgi rīkosies.

Pašlaik ir vienošanās par divu nedēļu termiņu, kurā būtu iespējams pārbaudīt šos faktus pēc būtības. Šobrīd diezgan daudzi cilvēki ir iesaistīti. Tas nav tik vienkārši. Jūs redzat, preses izdevumos tiek publicēts milzīgs skaits dažādu firmu, pārsvarā tās tiek novērtētas kā nekad nestrādājušas vai darbību neuzsākušas. Un tomēr tas prasa zināmu laiku. Domāju, ka pašlaik darbs tiek veikts pietiekami intensīvi. Tur strādā ne tikai prokuratūras darbinieki, bet arī attiecīgie Finansu policijas un Valsts ieņēmumu dienesta cilvēki. Ļoti žēl, ka mums ir jātērē cilvēku resursi un arī budžeta nauda saistībā ar lietām, kas varēja nebūt, un šie cilvēku resursi varēja tikt izmantoti skaidri tajos problēmu laukos, kas mums eksistē.

Jautājums: — Kā jūs prognozējat situāciju ar skolotāju algu izmaksām šovasar?

Andris Šķēle: — Es gribētu tad laikam runāt par to “Latvijas ceļa” ierosinājumu Satversmes tiesā. Komentārus es jau vakar izteicu vairākiem “Latvijas ceļa” deputātiem. Tas ir kārtējais “Latvijas ceļa” populistiskais gājiens. Varēja atnākt aprunāties ar mani, varēja šo jautājumu izskatīt sadarbības padomē. Katrā gadījumā tagad tiek domāts, kādu risinājumu var atrast. Iespējams, ka tas tiks atrasts. Jā, tāda ir šī situācija. Latvija, var gadīties, ir viena no retajām, specifiskajām zemēm, kur ir tāda profesija, kurai apmaksā divu mēnešu atvaļinājumu vienā reizē. Es domāju, ka tāds risinājums, protams, tiks rasts. Varbūt būs arī tiesa.

Jautājums: — Kāda ir jūsu attieksme pret Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, kas vēlas iegūt zemes īpašumu?

Andris Šķēle: — Es nevarēšu precīzi komentēt katra Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja biogrāfiju, neesmu ar tām rūpīgi iepazinies. Katrā gadījumā tas ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, kam pieder nekustamais īpašums, ēka, un atbilstoši tam, ko mēs esam spējuši panākt zemes tirgus likumdošanas liberalizācijas virzienā, ir tas, kas bijis nepieciešams, lai mēs varētu sagatavot pirmos dokumentus par zemes gabalu nopirkšanu. Bet tas man šķiet simboliski, tas ir pirmais solis. Un mums par to ir jāstāsta. Pirmkārt, rūpīgāk jārūpējas, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nav pilsoņi, un kam ir šīs tiesības, būtu skaidrs, kā šī procedūra maksimāli ātri jāvirza uz priekšu, lai viņi varētu iegādāties zemi. Mēs vienkārši sākam sakārtot normālas lietas, kuras vienmēr nez kāpēc ir mēģināts šausmīgi pārpolitizēt. Runa ir par Rīgas rajonu, par Garkalnes pagastu. Precīzu adresi šobrīd nevaru nosaukt.

Jautājums: — Kāpēc joprojām laikā nenotiek preses konferences otrdienās pulksten 17, lai informētu presi par valdībā nolemto? Kas šajā ziņā būtu darāms, lai stāvokli labotu?

Andris Šķēle: — Es pilnībā pieņemu šos pārmetumus. Vienreiz jau solījos, ka šo lietu maksimāli mēģināšu labot. Man jāsaka, ka mūsu valdības sēdēs regulāri ir tik daudz konceptuāli izskatāmu jautājumu, arī informatīva rakstura jautājumu, ka tomēr ir vajadzīgi kaut kādi slēdzieni, tādēļ mēs nevaram iekļauties grafikā. Par ko man patiešām ir ļoti žēl. Es vēlreiz runāšu ar ministriem, ka varbūt mums kaut kā ir jāpārkārto valdības sēdes. Varbūt jāierīko kāds starpbrīdis — uz pusstundu vai citādi. Man patiešām gribas, lai ministri uzreiz pēc valdības sēdēm sniegtu paziņojumus. Nu, tā ir mana vaina, ka mēs neiekļaujamies paredzētajā laikā.

Jautājums: — Kāpēc lēmumi par zemes īpašumiem tiek pieņemti Ministru kabineta līmenī?

Andris Šķēle: — Man jāpaskaidro, ka šobrīd vēl arvien Latvijā ir spēkā pilsētu un lauku zemes reformas likumi. Tajos paredzēta kārtība, kādā Ministru kabinets dod akceptus šiem pārdošanas aktiem. Mēs šobrīd esam sagatavojuši likumprojektu, kas, es ceru, Saeimā netiks sabojāts. Bet tiks atbalstīta galvenā ideja — ka zemes pārdošanas procedūra teritorijās, kur reforma visumā ir beigusies pēc noteiktajām pazīmēm, būtu maksimāli vienkārša. Tur Ministru kabineta lēmumi vairs nebūs vajadzīgi. Tur tiks noteikti trīs aģenti, kas drīkstēs valsts vārdā rīkoties — tā varētu būt Privatizācijas aģentūra, noteikti specifiskos gadījumos, kas attiecas uz privatizējamajiem vai ar privatizāciju saistītu uzņēmumu jautājumiem. Otrs — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Trešais — Latvijas Hipotēku banka, kas varētu rīkoties pēc kādas ministrijas pilnvarām. Tas ļaus pārlieku nepacelt jautājumus par nelielu zemes gabalu pārdošanu līdz Ministru kabineta sēdes darba kārtības līmenim. Tas šobrīd tiek darīts. Bet mēs strādājam pēc spēkā esošajiem zemes reformas likumiem, kas ir pieņemti iepriekšējā Saeimas laikā.

Jautājums: — Vai varētu iegūt kādas jaunākas ziņas par jūsu braucienu uz Maskavu?

Andris Šķēle: — Nekādu jaunāku ziņu nav. Viss paredzētais darbs tiek veikts. Kas attiecas uz šīm starpvaldību komisijām un līgumu sagatavošanu, man šķiet, ka tomēr šobrīd tas jautājums nav atkarīgs no Latvijas puses. Mēs esam daudz darījuši, mēs darām visās jomās, arī minētajās, kaut arī sīkajās jomās, kas skar nepilsoņu lietas, kas skar zemes tirgus lietas, kas skar citus jautājumus — valsts robežu un visu pārējo. Mēs esam darījuši pietiekami daudz un konsekventi. Krievijai, protams, ir bijuši ļoti nozīmīgi politiski darbi un politiski uzdevumi, kaut vai nesen noslēgtais līgums ar NATO. Varbūt arī tāpēc, es pieļauju, diezgan lieli cilvēku resursi patlaban ir iesaistīti Krievijai svarīgu jautājumu risināšanā. Latvija galu galā ir Krievijas tieša kaimiņvalsts, tomēr nav tās absolūta prioritāte.

Jautājums: — Vai jums ir bijušas pārrunas ar iekšlietu ministru?

Andris Šķēle: — Jā, ir bijušas, turklāt vairākas. Ir sniegti arī vairāki mani komentāri, kas nav bijuši tie glaimojošākie. Es domāju, ka, iespējams, arī pat organizatoriskais darbs vēl ir priekšā.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā