Valsts

prezidents:

Vajaga visu un katra atbildību

Turpinājums no 1.lpp.

Guntis Ulmanis: — Es negribu teikt, ka tiek darīts viss, es negribu teikt, ka viņi strādā pārāk labi, bet tas, ka šī valdība strādā un mēģina situāciju veidot un griezt par labu, lai beidzot arī iedzīvotāji kaut ko justu, to es varu teikt.

Jautājums: — Jūsu ideja par vēlētu tautas prezidentu, kā jūs to redzat īstenojam?

Guntis Ulmanis: — Mēs neesam par šo jautājumu tagad pāris nedēļas runājuši, pirms tam Zemnieku savienības kongresā runājām, jo šis ir jautājums, kas ir jārisina politiskajiem spēkiem un partijām, un sabiedrībai, visiem kopā. Tautas vēlēts prezidents jau to arī izsaka, ka piedalās visa tauta. Kādā veidā to realizēt — tas nav mans uzdevums, strādājot šinī amatā, un es pie šī jautājuma pašlaik nestrādāju.

Jautājums: — Kad to vajadzētu, teiksim, ieviest dzīvē?

Guntis Ulmanis: — Reāli tautas vēlēts prezidents, ja par to vienosies politiskie spēki, ja tautas aptaujā tas arī realizēsies kā pozitīvs fakts, un ja juristi, politiķi izstrādās programmu, virzienus, kādā veidā šo tautas vēlēta prezidenta institūciju ieaust kopējā Satversmē, — tas varētu aizņemt ne mazāk kā divus trīs gadus. Jo atcerēsimies, ka pirmā Latvijas Satversme tika izstrādāta trīs gadu laikā. Un, mainot Satversmē tik būtisku jēdzienu kā vienu no varas sabalansētības svarīgākajiem instrumentiem — prezidenta institūciju — tas noteikti skar arī citas varas puses un tādā gadījumā, šo jautājumu saskaņojot, tam ir vajadzīgs pietiekami nopietns laiks.

Jautājums: — Saeimas deputāti gatavojas izdarīt grozījumus Vēlēšanu likumā. Jūsu attieksme pret to, vispirms par septiņu procentu barjeru noteiktām politiskām apvienībām, jo daudzi viedokļi ir par to, ka cenšas izstumt ārā konkurentus?

Guntis Ulmanis: — Jā, pirmais lasījums, tas ir lasījums, kas vēl neko neliecina, jo faktiski ar šo likumprojekts ir aizgājis darbā. Es negribētu šeit komentēt daudzus atsevišķus punktus, jo droši vien deputāti tos arī paši analizēs, izskatīs un, es domāju, no viena otra atteiksies. Man jau šobrīd kategorisks iebildums ir tikai pret to punktu, kas liedz veidot, stabilizēt un noteikt, kā strādāt jaunām partijām un partijām vispār. Mēs nedrīkstam iet šo pašu nedemokrātiskāko ceļu — aizliegt kādu partiju, kā tas šobrīd tiek darīts, lai tā neradītu konkurenci esošajām partijām. Ja deputāti spēs likt šeit priekšā citus argumentus un tie varētu būt valsts un tautas interesēs... Bet tādā interpretācijā, kā šobrīd deputāti šo jautājumu ir izvirzījuši, es domāju, ka viņi nevar un nedrīkst pieņemt. Mēs būsim atkal unikāla valsts Eiropā, kurā tiek aizliegtas politiskās partijas. Bez tam nemeklējot nopietnu motivāciju, vienkārši tā — šobrīd jau ir partijas, mēs esam pie varas, pārējie, lai kādi viņi arī būtu — labējie, kreisie, labi, slikti — pārējos nekādā gadījumā vairs nelaidīsim, lai viņi veidojas. Šīs partijas, kas to izdarīs, es prognozēju, dabūs tādu tautas pretatbildi, ka mēs varam nonākt pie diezgan bēdīgiem rezultātiem. Par to jau liecina arī Daugavpils sindroms.

Jautājums: — Tur ir iekšā par deputāta mandāta atņemšanu, ja tie izstājas no frakcijas vai vienkārši tiek izslēgti...

Guntis Ulmanis: — Es to negribētu šobrīd komentēt, jautājums ir pārāk zaļš, lai par to runātu.

Jautājums: — Jūs pieminējāt Daugavpili, jūs esat solījis tur ierasties...

Guntis Ulmanis: — Jā, pašreiz mēs strādājam pie šī jautājuma. Man ir jāizanalizē tie materiāli, pie kuriem ir strādājušas tautas tiesas dažādos līmeņos un juridiskās institūcijas. Man ir jāizanalizē situācija, kāda ir veidojusies pašā Daugavpils sabiedrībā. Arī pašreizējās Daugavpils domes valdes un vadības darbs. Un es domāju, ka tuvākā laikā es būšu Daugavpilī — vispirms, lai runātu ar Daugavpils iedzīvotājiem, es to darīšu pietiekami publiski un pietiekami plaši.

Otrs — es gribu tikties ar Daugavpils un Krāslavas pagastu vadītājiem un pilsētu vadītājiem, lai pārrunāu arī reformu jautājumus un situāciju Latgales pusē, kādu varētu izraisīt šī reforma. Un trešais — es tikšos ar Vidavska kungu, un mūsu sarunā, es domāju, noskaidrosies gan viedoklis, gan patiesais skats, gan arī Vidavska pārliecība, un, ja no visām šīm tikšanās reizēm es iegūšu pārliecību, ka daugavpilieši ir pieņēmuši pareizo lēmumu un Daugavpils vadībā ir pareizais cilvēks, tad es arī ieņemšu savu attiecīgo nostāju, kas parādīs situācijas būtību.

Jautājums: — Turcijas prezidents dodas uz Latviju. Ko jūs varētu teikt?

Guntis Ulmanis: — Turcijā pašreiz ir situācija, kas varbūt neglaimo pašai Turcijai un arī nerada tādu pārliecinošu, stabilu sajūtu, jo Turcijā arī ir problēmas partiju sadarbībā un valdības veidošanā tieši šajā brīdī. Un Turcijas prezidenta vizīte būs atbildes vizīte. Domāju, ka galvenais akcents tiks likts uz ekonomisko sadarbību un uz tiem procesiem, kādi notiek šobrīd Eiropā. Jūs zināt, ka šis gads ir pats enerģiskākais pēdējos gadu desmitos.

Jo gan NATO, gan Eiropas Savienība, gan citas struktūras, gan Eiopas sadarbība ar citiem kontinentiem, gan arī Latvijas kā jaunatdzimušas valsts ļoti aktīva iekļaušanās visos šajos procesos — tie būs jautājumi, ko arī mēs runāsim, es gribētu teikt, ar mūsu draugu, arī domubiedru daudzos jautājumos — Turcijas prezidentu.

Radio žurnālistam Aidim Tomsonam

vakar, 2.jūnijā, pulksten 12.35