Saeimas 1997. gada 29. maija sēdē

Sēdes sākums — pl. 17.30

Darba kārtība

1. Jautājums nr.208

Deputāti A.Rubins, G.Valdmanis, L.Ozoliņš, J.Strods, M.Lujāns, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par Sadarbības padomi

Lūdzam atbildēt:

1. Kas ir Sadarbības padome, ar ko tā nodarbojas, no kā tā sastāv (personālijas), kad tā tika izveidota un ar kādu mērķi?

2. Ja Sadarbības padome pastāv, mēs gribētu uzzināt, ko tā ir izdarījusi Latvijas un Latvijas iedzīvotāju labā?

2. Jautājums nr.213

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Kušnere —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par vienotu valdības viedokli par radiotranslācijas tīkla likvidāciju

1. Kāpēc valdībai nav vienota viedokļa par radiotranslācijas tīkla likvidāciju? Kad Satiksmes ministrija šajā jautājumā saskaņos viedokli ar Iekšlietu ministriju?

2. Vai kādas pašvaldības ir piekritušas pārņemt radiotranslācijas tīkla pakalpojumu nodrošināšanu? Kuras pašvaldības ir piekritušas?

3. Cik lielam daudzumam vientuļo pensionāru un vientuļo invalīdu bez maksas tiks izdalīti radiouztvērēji? Kad tas notiks? Kur šie cilvēki var pieteikties, lai saņemtu radiouztvērējus bez maksas?

4. Vai veco ļaužu pansionātiem (katrai istabiņai) arī bez maksas tiks izdalīti radiouztvērēji?

Steidzama jautājuma motivācija: 1997.gada 24.aprīļa plenārsēdē satiksmes ministra V.Krištopana sniegtās atbildes bija pretrunīgas un nekonkrētas.

3. Jautājums nr.216

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, O.Kostanda —

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par problēmām, kas saistītas ar apdzīvotu vietu ceļu rādītāju novietošanu uz ceļiem

1. Kas traucē Latvijā un, it īpaši Latgalē, uz ceļiem novietot ceļa rādītājus ar vietu nosaukumiem? Cik daudz līdzekļu šiem pasākumiem tiek atvēlēts? Kas par šiem darbiem ir atbildīgs uz dažāda tipa ceļiem?

2. Daugavpils — St. Pēterburgas šosejas posmā no Rēzeknes līdz Kārsavai 3 pagriezienos ir ceļa rādītājs “Rogovka”, bet nevienā nav norādes par I Mežvidiem un II Mežvidiem. Vai atbildīgās amatpersonas nezina Latvijas ģeogrāfiju un pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu? Kāda ir šo 2 ceļa rādītāju uzstādīšanas izmaksa? Kad un kas to veiks?

Steidzama jautājuma motivācija: Latvijas infrastruktūra ir mazattīstīto valstu līmenī. Tas var kļūt par grūti pārvaramu šķērsli ceļā uz Eiropu.

4. Jautājums nr.218

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, O.Kostanda —

satiksmes ministram V.Krištopana kungam:

Par ceļa segumu remontdarbiem paredzētajiem un izlietotajiem līdzekļiem pēdējo piecu gadu laikā

1. Vai Daugavpils — St. Pēterburgas šosejas posmā pa Rēzeknes un īpaši Ludzas rajoniem ceļa segumu remontdarbiem pēdējo 5 gadu laikā tika paredzēti līdzekļi? Cik lielā apjomā? Kā tie tiek izmantoti?

2. Šo rajonu iedzīvotāji izdzirdējuši Jūsu vārdus “man Latgale ir īpaši mīļa” ļoti cer uz to, ka pa šo šoseju vismaz šogad varēs braukt taisni, nevis “cilpu cilpām”. Iedzīvotāji vēlas zināt, vai Jūs savus vārdus vērsīsiet arī uz konkrētiem darbiem, lai netraucēti varētu īstenoties Jūsu mīlestības apliecinājums?

3. Kas kompensēs šo pagastu izjukušos sadarbības projektus ar ārzemju partneriem, kuru atteikuma pamatā ir “šausmīgie” ceļi?

Steidzama jautājuma motivācija: Arī pierobežas rajonos dzīvo darbīgi cilvēki, kuri vēlas dzīvot un strādāt, tuvojoties Eiropai.

5. Jautājums nr.221

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs —

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam:

Par problēmām, kas saistītas ar dzīvokļu privatizāciju

1. Lūdzam paskaidrot, kādi normatīvie akti regulē privatizētu dzīvokļu mantošanas iespējas mājās, kuras vēl pilnībā nav privatizētas. Vai pastāv kādi ierobežojumi uz šādām mantošanas tiesībām?

2. Kas un kādā kārtībā nosaka mājas ekspluatācijas izdevumus, kuru segšana tiek pieprasīta no privatizēta dzīvokļa īpašnieka mājā, kura vēl nav pilnībā privatizēta? Ja šādu kārtību regulē kādi VARAM struktūrā sagatavoti normatīvi (Būvniecības departamentā vai kādā citā vietā), lūdzam iepazīstināt ar tiem deputātus.

3. Vai Jūs šādu ekspluatācijas izdevumu segšanas kārtību uzskatāt par pamatotu?

4. Kādā veidā ir tikusi nodrošināta 2.punktā minēto normatīvu publicēšana?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams nodrošināt taisnīgus iedzīvotāju maksājumus par to dzīvokļiem.

6. Jautājums nr.222

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņa kungam:

Par pašvaldību arodskolu audzēkņu sociālo nodrošinājumu

1. Kāpēc pašvaldību arodskolu audzēkņi nesaņem stipendiju, pamatojoties uz LR Izglītības likuma 52.pantu “Mācību un audzināšanas iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu tiesības”, kas nosaka, ka profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem ir tiesības (neatkarīgi no tā, vai skola ir valsts vai pašvaldības) saņemt stipendijas?

2. Likums “Par sociālo palīdzību” nosaka, ka pabalstus ģimenes, kuras audzina bērnus, kas ir vecāki par 15 gadiem, saņem tikai tad, ja bērns mācās vispārizglītojošajā skolā (arī vakarskolā). Kad un kādā veidā IZM atrisinās jautājumu par pašvaldību arodskolu audzēkņiem tā, lai viņi vienā vai otrā veidā saņemtu to, kas pienākas ikvienam jaunietim, kas mācās?

Steidzama jautājuma motivācija: Latvijā ir tikai 4 pašvaldību skolas Preiļos, Jelgavā, Dobelē un Balvos, kuru audzēkņi nesaņem nedz stipendijas, nedz arī vecāki saņem bērnu pabalstus.

7. Jautājums nr.223

Deputāti L.Kuprijanova, V.Kalnbērzs, A.Saulītis, J.Vidiņš, P.Apinis —

finansu ministram R.Zīles kungam,

labklājības ministram V.Makarova kungam:

Par līdzekļu piešķiršanu ārstniecības iestāžu finansēšanai, veselības izglītības un propagandas pasākumu organizēšanai

18.12.1996. Saeimā pieņemtā un Valsts prezidenta izsludinātā likuma “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” 14.pants precīzi nosaka, ka 5% no līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, izlietojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un veselīga dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālo smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas programmu finansēšanai.

Tai pat laikā Finansu ministrijas atbildīgi darbinieki šo likuma normu skaidro citādi un uzskata, ka likuma 14.pants nenosaka, ka 5% līdzekļu, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, būtu papildus jānovirza valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu un citu likumā norādīto pasākumu finansēšanai.

Tādējādi, cik mums zināms, Labklājības ministrija šogad nav saņēmusi papildu līdzekļus no tabakas izstrādājumu akcīzes.

Lai noskaidrotu iepriekš teikto, lūdzam atbildēt:

1. Kādēļ Finansu ministrija patvaļīgi interpretē likuma 14.panta prasības un nenodrošina tā izpildi?

2. Kad un kādu summu no tabakas akcīzes saņem Labklājības ministrija 1997. gadā (pa pusgadiem), lai pildītu likumā paredzētos uzdevumus?

3. Ko konkrēti ir darījusi Labklājības ministrija, lai nodrošinātu likuma 14.panta izpildi un panāktu līdzekļu ieskaitīšanu likumā norādīto pasākumu finansēšanai, par kuru īstenošanu atbild ministrija?

8. Jautājums nr.224

Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, A.Golubovs, L.Stašs, M.Bekasovs —

iekšlietu ministram D.Turlajam:

Par Iekšlietu ministrijas PID izolatoru Gaiziņa ielā 7

1997.gada 7.maijā LR Saeimas deputāts M.Lujāns pēc vēlētāju vairākkārtējiem ierosinājumiem apmeklēja LR Iekšlietu ministrijas PID izolatoru Gaiziņa ielā 7, lai iepazītos ar aizturēto stāvokli un tiesību ievērošanu, kā arī LR budžeta līdzekļu izlietošanu, taču iestādē netika ielaists.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz jautājumiem:

1. Vai LR PID izolatoram (Gaiziņa 7) ir fiksēts cietuma statuss?

2. Kādi ir režīma nosacījumi minētajā iestādē, un kādi dokumenti tos reglamentē?

3. Vai uz izolatoru tiek attiecinātas LR likumu normas?

4. Ja tiek attiecinātas, tad kādi LR Iekšlietu ministrijas formulāri (anketas) ir jāaizpilda LR Saeimas (un citu līmeņu) deputātiem, lai apmeklētu izolatoru Gaiziņa 7, un kādas institūcijas, kāda amatpersona akceptē iekļūšanu aizturēšanas vietā?

9. Jautājums nr.225

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs —

labklājības ministram V.Makarovam:

Par slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju

Godātais Makarova kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt Saeimas deputātus ar noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju.

2. Kādas iestādes ir tiesīgas veikt slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju?

3. Vai Jūsu rīcībā ir informācija, cik līdzekļu ir nepieciešams lauku slimnīcās šīs sertifikācijas veikšanai? Vai ministrija ir gādājusi, lai šīs sertifikācijas veikšanai nepieciešamie līdzekļi būtu paredzēti šo slimnīcu budžetos?

4. Vai Jūs neuztrauc tāda iespēja, ka nepamatoti stingro atestācijas un sertifikācijas prasību dēļ Latvijā var nākties slēgt virkni mazo lauku slimnīcu, kuru pakalpojumi lauku iedzīvotājiem ir sevišķi nepieciešami?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams panākt, lai Latvijā netiktu slēgtas mazās lauku slimnīcas.

10. Jautājums nr.226

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par PVAD “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķiniem

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs uzskatāt, ka, veicot PVAS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķinu, tajā var neņemt vērā “Latvenergo” ieņēmumus no pieslēguma maksas iekasēšanas, kā tas redzams no PVAS “Latvenergo” iesniegtās tarifu pamatojuma dokumentācijas?

2. Cik lielas ir plānotas 1997.gadā saņemamās tranzīta elektroenerģijas kompensācijas no Lietuvas un Krievijas? Vai paredzamās tranzīta kompensācijas spēs nosegt plānotos 108,1 Gwh tranzīta zudumus? Par kādu summu šie ieņēmumi pārsniegs tranzīta apkalpošanas izdevumus? Kāpēc peļņa no elektroenerģijas tranzīta netiek iekļauta “Latvenergo” enerģijas tarifu dokumentācijā?

3. Kādā veidā PVAS “Latvenergo” tehniski un praktiski nosaka tranzīta elektroenerģijas plūsmas caur Latviju? Kādi un kādas klases mēraparāti tiek lietoti? Kā tiek noteikti zudumi?

4. Kāpēc tarifu aprēķinos nekur neparādās energosistēmas “Baltija” dalībvalstu maksa par Daugavas HES saražoto “maksimumu slodžu elektroenerģiju”, kas PSRS laikos bija vismaz 3 reizes dārgāka?

5. Vai Ekonomikas ministrijai un ministram G.Krasta kungam ir priekšstats par Rīgas TEC – 1 un TEC – 2 jaudām, ja masu informācijas līdzekļos tiek izplatītas ziņas, ka sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu būs jāpaaugstina elektroenerģijas tarifi?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams steidzami nodrošināt taisnīgus elektroenerģijas tarifus.

11. Jautājums nr.227

Deputāti K.Čerāns, I.Liepa, J.Kušnere, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu par PVAS “Latvenergo” tarifu kārtējo paaugstinājumu

Godātais Krasta kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu (kurš padomes loceklis balsojis par un kurš pret) PVAS “Latvenergo” tarifu kārtējo paaugstinājumu, kas stājās spēkā ar 1.05.97.g.

2. Vai atbilst patiesībai laikrakstos minētā ziņa, ka tarifu paaugstinājums pieņemts padomēs ar nelielu balsu vairākumu un virkne to padomes locekļu, kas balsoja par tarifu paaugstināšanu, šobrīd, t.sk. Atis Pakrastiņš un Juris Ozoliņš, ir atstādināti vai aizgājuši?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams iespējami atrāk pārskatīt ERP lēmumu par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu.

12. Jautājums nr.228

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par Latvijas dzelzceļa informatīvās infrastruktūras stratēģiju

Godātais Krištopana kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. 1996.gada 25.novembrī, atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem savā vēstulē Nr.01-13/190 attiecībā uz dzelzceļa informatīvās infrastruktūras modernizāciju, Jūs rakstījāt:”(..) tiks noteikta informatīvās infrastruktūras stratēģija, prioritātes, nepieciešamās investīcijas un to avoti.” Kas no šī Jūsu solījuma uz šo brīdi ir izpildīts? Kādi secinājumi ir izdarīti attiecībā uz LDz informatīvās infrastruktūras stratēģiju? Kādas ir vai būs šīs stratēģijas pamattēzes?

2. Kas konkrēti šobrīd tiek darīts, kādi projekti tiek īstenoti vai tiks īstenoti tuvākajā laikā LDz informatīvās infrastruktūras attīstības nodrošināšanai?

3. Kādā veidā Satiksmes ministrija nodrošinās to, lai LDz informatīvā infrastruktūra attīstītos optimālā veidā, sasniedzot ar Eiropas dzelzceļu informatīvajām sistēmām pilnībā savienojamas sistēmas līmeni?

Vai Satiksmes ministrija piekrīt šāda mērķa nepieciešamībai?

4. Kuras amatpersonas Satiksmes ministrijā ir atbildīgas par LDz informatīvās infrastruktūras attīstības stratēģijas iestrādi un par šīs stratēģijas īstenošanu?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešama skaidra LDz informatīvās sistēmas attīstība, orientējoties uz savienojamību ar Eiropas valstu dzelzceļu informatīvajām sistēmām.

13. Jautājums nr.229

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par valdības plāniem “Latvijas dzelzceļa” restrukturizācijas ietvaros

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krištopana kungs!

1. Lūdzam iepazīstināt Saeimas deputātus ar konkrētu darbu plāniem, ko valdība ir iecerējusi veikt 1997.gadā plānotās “Latvijas dzelzceļa” restrukturizācijas ietvaros.

2. Ko konkrētu valdība un Satiksmes ministrija jau ir paveikušas šajā jomā?

3. Kas Latvijas valdībā ir atbildīgs par tās deklarācijas 2.4.punkta “1997. gadā turpināt “Latvijas dzelzceļa” restrukturizāciju” īstenošanu?

Jautājuma steidzamības motivācija: Deputātiem un sabiedrībai ir nepieciešama iespējami detalizēta informācija par Latvijai tik stratēģiski svarīgas nozares kā dzelzceļš attīstību, bet valdības deklarācijā šajā jomā ierakstīts tikai viens nekonkrēts teikums.

14. Jautājums nr.230

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, I.Liepa, J.Kazāks, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam:

Par Energoapgādes regulēšanas padomes nosakāmo energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 27.panta 1.daļu Energoapgādes regulēšanas padomei ir pienākums noteikt energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar šo dokumentu.

2. Vai Energoapgādes regulēšanas padome ir izskatījusi un apstiprinājusi a/s “Rīgas siltums” tarifu par siltumenerģijas izmaksām Rīgā 1996./97.gada ziemā?

3. Vai šajā izskatīšanā, ja tāda ir notikusi, ir ņemti vērā tie apsvērumi patērētāju interešu aizsardzībai, kas izklāstīti Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības 27.04.97. vēstulē Rīgas Domes priekšsēdētājam A.Bērziņam (vēstules kopiju sk. pielikumā)?

4. Lūdzu Jūs iepazīstināt deputātus ar ERP locekļu balsojuma protokolu par a/s “Rīgas siltums” tarifiem (norādot, kā ir balsojis kurš ERP loceklis), ja šāds balsojums ir noticis.

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams ievērot siltumenerģijas patērētāju intereses.

15. Jautājums nr.231

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs —

finansu ministram R.Zīlem,

valsts ieņēmumu ministrei A.Počai:

Par Finansu ministrijas un VID pasākumiem, lai risinātu un atvieglotu procedūru preču ievešanai Latvijā uz laiku pārstrādei

Godātais Zīles kungs!

Cienītā Počas kundze!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ VID muitas robežkontroles posteņiem ir uzlikts par pienākumu pieprasīt uz robežas no uzņēmumiem, kas ieved produkciju Latvijā uz laiku pārstrādei, atļauju preču ievešanai uz laiku pārstrādei oriģinālā (VID muitas departamenta 21.03.96. norādījumi Nr.52)?

2. Vai Jūs saprotat to, ka virkne Latvijas uzņēmumu atrodas ģeogrāfiski ļoti tālu no LR Muitas robežkontroles posteņiem, un tādēļ atļaujas oriģināla nogādāšana līdz robežai pretī kādai kravai saistās ar lieliem izdevumiem, būtisku laika patēriņu, kā arī virknē gadījumu ar ilgu kravu aizturēšanu uz robežas?

3. Ko Finansu ministrija un VID darīs, lai risinātu šo jautājumu un atvieglotu procedūru preču ievešanai Latvijā uz laiku pārstrādei?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams steidzami likvidēt birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai.

16. Jautājums nr.232

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš, I.Liepa —

ārlietu ministram V.Birkavam,

tieslietu ministram Dz.Rasnačam:

Par LR un Vatikāna konkordāta līguma projektu

Godātais Birkava kungs!

Godātais Rasnača kungs!

Lūdzam iepazīstināt deputātus ar konkordāta līguma, kas tiek gatavots starp LR un Vatikānu, projektu.

Jautājuma steidzamības motivācija: Šis līgums ir būtisks Latvijas valsts un Romas katoļu baznīcas tālākām attiecībām.

17. Jautājums nr.233

Deputāti A.Saulītis, J.Strods, A.Rubins, V.Kalnbērzs, A.Golubovs,

M.Bekasovs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai:

Par atļaujām valsts ierēdņiem (amatpersonām) izmantot dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām

Godātais Šķēles kungs!

Godāta Počas kundze!

Pēdējā laikā publikācijās presē ir parādījusies informācija, ka valsts ierēdņi (amatpersonas) izmanto dienesta automašīnas (VID ģenerāldirektors A.Sončiks, viņa vietniece V.Gromule, Bauskas VID nodaļas direktors U.Vagulis, Jelgavas VID nodaļas direktora vietnieks P.Sējāns un citi), lai brauktu no mājām uz darbu un no darba uz mājām — tātad personiskām vajadzībām.

Sakarā ar vēlētāju lūgumiem, kuri ir nodokļu maksātāji, mēs pieprasām no Jums atbildes uz jautājumiem:

1. Kāpēc valsts ierēdņiem (amatpersonām) ir atļauts izmantot dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām?

2. Kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā valsts ierēdņu (amatpersonu) nokļūšana uz darbu un no darba uz mājām?

3. Vai Ministru kabinets ir atļāvis valsts ierēdņiem (amatpersonām) dienesta automašīnas izmantot personiskām vajadzībām, un vai ir pieņemti attiecīgi noteikumi?

4. Cik izmaksā nodokļu maksātājiem valsts ierēdņu (amatpersonu) nogādāšana uz darbu un no darba uz mājām ar dienesta automašīnām?

5. Kāpēc LR valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča nereaģē uz deputāta J.Stroda sniegto informāciju (18.03.1997.) par faktiem, ka VID amatpersonas izmanto dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām?

18. Jautājums nr.234

Deputāti J.Ādamsons, A.Rubins, L.Ozoliņš, G.Eniņš, A.Kreituss,

A.Tomašūns —

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem:

Par SIA “Lattelekom” “jumta līguma” pārstrādi

Pēc Latvijas Republikas 5. Saeimas lēmuma 1995.gada janvārī tika izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija SIA “Lattelekom” darbības izvērtēšanai. Uz šīs komisijas atzinuma pamata tā paša gada 14.novembrī ar Saeimas lēmumu Ministru kabinets izveidoja vēl vienu komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt variantus “jumta līguma” ar somu — britu konsorciju “TILTS Communications” uzlabojumiem, par pamatu ņemot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā ietvertos atzinumus par iespēju papildināt vadības komandu ar Latvijas speciālistiem, projekta palētināšanas iespējām, tarifu samazināšanu, speciālistu apmācības palētināšanu un nepieciešamo kredītu samazināšanu. MK komisija savus priekšlikumus par labojumiem SIA “Lattelekom” “jumta līgumā” sagatavoja 1996.gada martā. Satiksmes ministrijai tika uzdots sākt sarunas ar “TILTS Communications”.

Pagājis vairāk nekā gads, taču progress šai lietā sasniegts nav. “Jumta līgums” nav grozīts, SIA “Lattelekom” vadība pilnībā palikusi ārvalstnieku rokās, projekta izmaksas pārsniedz plānotās, bet finansu plāns un modernizācijas grafiks tiek būtiski pārkāpts. Pusgada laikā otro reizi paaugstināti tarifi analogā tīkla abonentiem, kaut arī kvalitāte šai tīklā nav uzlabojusies. Starptautisko sarunu tarifi Latvijā ir augstākie Eiropā. Tiek plānota SIA “Lattelekom” Latvijas valsts daļas (51%) privatizācija, kuras rezultātā “TILTS Communications” rīcībā saskaņā ar likuma normām par pirmpirkuma tiesībām varētu nokļūt lielākā daļa no monopoluzņēmuma pamatkapitāla. Ņemot vērā šos apstākļus, lūdzam sniegt atbildes uz jautājumiem:

1. Kā risinās sarunas ar konsorciju “TILTS Communications” par izmaiņām “Jumta līgumā” un kādi ir galvenie šo sarunu gausuma iemesli?

2. Kā valsts realizē savas daļas pārvaldīšanu SIA “Lattelekom”, ko pēdējā laikā ir paveikusi SIA “Lattelekom” padome? Vai ir izveidota Latvijas valsts pilnvarnieku kolēģija, kura veiktu vienlaikus gan visa līguma un ar to saistīto dokumentu izpildes kontroli kopumā, gan būtu arī Latvijas puses pārstāvji un valsts pilnvarnieki SIA “Lattelekom” Direktoru padomē? Ja tas nav izdarīts, tad — kādēļ? Un kas par to ir atbildīgs?

3. Kāpēc joprojām netiek pildīti “Jumta līguma” pielikuma noteikumi par darba vietu saglabāšanu un palielināšanu, un kas par to ir atbildīgs?

4. Kā tiek realizēta patērētāju aizsardzība pret patvaļīgi noteiktiem tarifiem? Cik tālu sniedzas Telekomunikāciju tarifu padomes kompetence un tiesības?

5. Vai līguma pārskatīšanas gaitā tiek risināts jautājums par piegādes līguma (pielikums R, kurš ne vien apliecina “TILTS Communications” monopoltiesības iekārtu piegādē uz 20 gadiem, bet arī legalizē monopolistam izmaksātos 5% starpniecības samaksas) kā Latvijas pusei nepieņemama anulēšana?

19. Jautājums nr.235

Deputāti A.Tomašūns, J.Bunkšs, E.Grinovskis, J.Ābele, P.Apinis —

tieslietu ministram a.god. Dz.Rasnačam:

Par Jelgavas pilsētas, rajona tiesas ēkas kapitālo remontu

Iepazīstoties ar situāciju tiesā Jelgavā un ar sagatavotajiem Tieslietu ministrijas 1997.gada labojumiem valsts budžetā, lūdzam informāciju par to, kāpēc ministrija neplāno pabeigt kapitālos remontdarbus Jelgavas pilsētas, rajona tiesu ēkā.

1. Ko Jūs kā ministrs esat darījis, lai panāktu papildu valsts budžeta līdzekļu — Ls 150 000 — piešķiršanu tiesas ēkas remonta pabeigšanai?

2. Kādi pasākumi tiek veikti vai plānoti, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu remontdarbus?

Problēmas aktualitāte:

1. Diviem tiesnešiem Jelgavā ir tikai viena zāle, kas liedz strādāt ar pilnu atdevi, un tiesu lietas tiek sūtītas uz citu pilsētu, rajonu tiesām.

2. Nav arestantu telpu — atbilstoši drošības noteikumiem, un Policijas pārvalde izsaka pamatotas pretenzijas.

3. Ir jāmaksā par neizremontēto telpu (netiek izmantotas) apkuri, kas ir nelietderīga līdzekļu šķiešana, ja telpās remontu neveic.

20. Jautājums nr.236

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

labklājības ministram V.Makarovam:

Par reģistrēto abortu skaitu 1995. un 1996.gadā un sociālo palīdzību topošajām māmiņām bērna dzimšanas gadījumā

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Makarova kungs!

1. Lūdzam Jūs sniegt precīzus datus par reģistrēto abortu skaitu 1995.gadā, 1996. gadā un 1997.gada pirmajos mēnešos Latvijā kopumā un visās Latvijas administratīvajās teritorijās (līdz rajonu un to pilsētu līmenim).

2. Ko valdība dara, lai samazinātu abortu skaitu Latvijā?

3. Kādu sociālo palīdzību valdība šobrīd var piedāvāt topošajām māmiņām bērna dzimšanas gadījumā?

4. Vai valdība šīs garantijas uzskata par pietiekamām, lai jebkurai topošajai māmiņai būtu kaut minimāls ekonomisks pamats sava bērna laišanai pasaulē?

5. Kad valdība izveidos fondu jauno māmiņu atbalstam, no kura varētu nepieciešamības gadījumā segt dzemdību izdevumus un tālāk iespēju robežās materiāli atbalstīt jaunās māmiņas, kam šāds atbalsts nepieciešams?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams pārtraukt Latvijā slepkavot nedzimušus bērnus.

21. Jautājums nr.237

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

labklājības ministram V.Makarovam:

Par valdības un Labklājības ministrijas rūpēm par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas cietuši moku kambaros un Gulaga nāves nometnēs

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Makarova kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc ar 1997.gada 1.janvāri ir pārtraukts izsniegt Latvijas brīvības cīnītājiem bezmaksas medicīnas rehabilitācijas uzturzīmes uz valsts veselības centru “Jaundubulti”?

2. Kā valdība un Labklājības ministrija rūpējas par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas cietuši moku kambaros un Gulaga nāves nometnēs?

Pielikumā: NDV Latvijas apvienības pr-ja R.Kovtuņenko, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja N.Romanovska un Latvijas Nacionālo Partizānu apvienības priekšsēdētāja O.Stefana vēstule uz 2 lapām.

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams atdot pienācīgo godu cīnītājiem par Latvijas brīvību. Nav pieļaujams, ka Labklājības ministrija īsteno genocīdu pret Latvijas brīvības cīnītājiem.

22. Jautājums nr.238

Deputāti J.Mauliņš, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Kušnere, E.Zelgalvis —

ārlietu ministram V.Birkavam:

Par ĀM pasākumiem, lai atrisinātu kompensācijas saņemšanu par zemes īpašumiem bijušajā Abrenes apriņķī

Godātais Birkava kungs!

Frakcija “Latvijai” saņem vēstules no vēlētājiem ar lūgumu kārtot kompensācijas jautājumus par viņu zemes īpašumiem bijušajā Abrenes apriņķī tajā daļā, ko šobrīd savā valdījumā tur Krievija. Tāpēc lūdzam atbildēt:

1. Ko darījusi ĀM, lai atrisinātu šo jautājumu sarunā ar Krieviju?

2. Vai šis jautājums ietverts pašreizējās robežsarunās ar Krieviju?

Lūdzam vārdu motivācijai!

23. Jautājums nr.239

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kušnere, J.Kazāks —

satiksmes ministram V.Krištopanam,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam:

Par iemesliem Limbažu rajona Duntes pasta nodaļas (LV-4024) slēgšanai, neskatoties uz iedzīvotāju protestiem

Godātais Krištopana kungs!

Godātais Gorbunova kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir motivācija Limbažu rajona Duntes pasta nodaļas (LV-4024) slēgšanai, neskatoties uz iedzīvotāju protestiem?

2. Vai valdība saprot, ka pasta pakalpojumus nepieciešams tuvināt iedzīvotājiem, bet nevis attālināt no tiem?

3. Vai valdība ir izvērtējusi Duntes pasta vadības un attiecīgās pašvaldības priekšlikumus Duntes pasta nodaļas saglabāšanai?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nav pieļaujama lauku pasta nodaļu slēgšana.

24. Jautājums nr.240

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

finansu ministram R.Zīlem,

valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai:

Par valdības pasākumiem, lai sakārtotu uzņēmumu grāmatvedības reglamentāciju un ieviestu sertificētas grāmatvedības datorprogrammas

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Zīles kungs!

Cienījamā Počas kundze!

Lūdzam Jūs sniegt skaidrojumu:

1. Ko valdība un Finansu ministrija dara, lai sakārtotu uzņēmumu grāmatvedības reglamentāciju, kas nodrošinātu iespēju trešajām personām izsekot uzņēmumu veiktajiem darījumiem?

2. Vai valdība strādā pie grāmatvedības datorprogrammu sertificēšanas ieviešanas? Kas šajā jomā ir jau padarīts? Ar kādu termiņu Latvijā varēs izmantot tikai sertificētas grāmatvedības datorprogrammas?

3. Kad Latvijā tiks ieviesta tāda nodokļu sistēma, kas ļauj izmantot (pēc nelielas adaptācijas) Eiropā izplatītās grāmatvedības datorprogrammas?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nepieciešams steidzami nodrošināt finansiālo dokumentu kontrolējamību valstī.

25. Jautājums nr.241

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kušnere, J.Kazāks —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

ekonomikas ministram G.Krastam,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam:

Par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās un konkrētiem valdības pasākumiem problēmas risināšanai

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

Godātais Gorbunova kungs!

1. Lūdzam Jūs sniegt deputātiem datus par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās.

2. Kādus konkrētus pasākumus valdība veic bezdarba samazināšanai Latvijas novados, pilsētās un pagastos?

3. Ko konkrēti valdība ir darījusi ilgstošā bezdarba problēmas risināšanai Latvijas pagastos un pilsētās?

4. Kad valdība izstrādās un īstenos bezdarba samazināšanas nacionālo programmu, kas respektē Latvijas novadu, pilsētu un pagastu teritoriālās un sociālās īpatnības?

Jautājuma steidzamības motivācija: Bezdarbs, sevišķi ilgstošs bezdarbs, ir viens no būtiskākajiem sociālās spriedzes avotiem Latvijā.

26. Jautājums nr.242

Deputāti J.Kušnere, J.Kazāks, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Mauliņš —

izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam:

Par skaidrojumu IZM instrukcijai Nr.1, kas izdota 13.03.97, “Par skolēnu uzņemšanu un pārcelšanu un eksāmeniem vispārizglītojošās skolās un speciālajās skolās” 7.2. daļā par valsts noteikto eksāmenu organizēšanu un saturu

A.god. Celmiņa kungs, lūdzu, atbildiet!

1. Kāda ir motivācija tam, ka IZM ir izdevusi skolotājus pazemojošu instrukciju, kas nosaka, ka rakstveida eksāmena laikā telpā, kur notiek eksāmens, nedrīkst atrasties eksāmena priekšmeta skolotājs?

2. Kuras konkrēti ir instrukcijas 7.2.daļā minētās neieinteresētās personas?

3. Kurš ir šīs idejas autors?

Steidzama jautājuma motivācija: Ir sācies vispārizglītojošās skolās eksāmenu laiks. Tāpēc nepieciešams skaidrojums IZM instrukcijas Nr.1, kas izdota 13.03.97 “Par skolēnu uzņemšanu un pārcelšanu un eksāmeniem vispārizglītojošās skolās un speciālajās skolās” 7.2.daļā par valsts noteikto eksāmenu organizēšanu un saturu.

27. Jautājums nr.243

Deputāti I.Kreituse, A.Kreituss, J.Ādamsons, L.Stašs, A.Golubovs —

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram

A.Gorbunova kungam:

Cik likumīgs ir Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums Nr.285-r, izdots 26.09.1996.g. “Par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai privatizācijai un tāmes sastādīšanai katrai mājai”?

Cik likumīgs ir Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums Nr.285-r, izdots 26.09. 1996.g., “Par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu līdz dzīvojamo māju pilnīgai privatizācijai un tāmes sastādīšanai katrai mājai”? Vai tie īrnieki, no kuriem namu pārvaldes ir iekasējušas pēc šī rīkojuma paaugstinātu īres maksu, saņems to atpakļ? (Piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas namu pārvaldes “Jugla” teritorijā, kur 30.01. 1997.g. par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu noteica maksu par 1m2 Ls 0,18).

28. Jautājums nr.244

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs, J.Kušnere —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par Ministru prezidenta iepriekšējo darbību un lomu ārvalstu kredītu sadalē

Godātais Šķēles kungs!

Saeimas deputāti pieprasa no Jums kā no valsts vadītāja skaidrojumu par Jūsu iepriekšējo darbību un lomu ārvalstu kredītu sadalē:

1. Vai Jūs esat parakstījis 1993.gada februārī pavēli “Par pārtikas produktu valsts rezerves realizēšanu”, ar kuru uzdots šo realizēšanu veikt firmām “Lears” un “Lata”?

2. Vai Jūs esat parakstījis pavēli par valsts uzņēmuma “Jelgavas dzirnavnieks” nodošanu pašvaldības īpašumā?

3. Vai Jūs atzīstat savu parakstu uz klātpievienotā dokumenta “G – 24 kredīta sadalījums lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem”?

4. Vai Jūs esat Lauksaimniecības ministrijas vārdā parakstījis līgumu ar “Lata International” par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirtā kredīta atmaksāšanu?

5. Ja Jūs noliedzat kādu no iepriekš minētajiem apgalvojumiem, vai Jūs iesūdzēsiet tiesā “Neatkarīgo Rīta Avīzi” par neslavas celšanu Jums?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nav pieļaujams, ka Latvijas valsti vada korumpēta amatpersona.