Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministru Uz jaut.nr.208 - dok.nr.2538a

prezidenta Par Sadarbības padomi

biedrs J.Kaksītis

Cienījamie deputāti!

Uz jūsu jautājumu par Sadarbības padomes izveidošanu, tās funkcijām un sastāvu, kā arī pieņemto lēmumu nozīmi - Ministru prezidenta pilnvarojumā, sniedzu šādu atbildi.

1997.gada februārī, līdztekus Valdības deklarācijas izstrādāšanai, nolūkā stabilizēt valdības turpmāko darbu valdību veidojošās frakcijas un Ministru prezidents vienojās gan par valdības veidošanu, gan par savstarpējās sadarbības kārtību.

Lai nodrošinātu veiksmīgu Valdības deklarācijas izpildi, valdību veidojošo frakciju pārstāvji un Ministru prezidents vienojās par Sadarbības padomes izveidošanu. Frakciju vadītāji un Andris Šķēle dokumentu par Sadarbības padomes izveidošanu parakstīja 1997.gada 10.februārī.

Saskaņā ar šo dokumentu Sadarbības padomi veido divi pārstāvji no katras valdību veidojošās frakcijas un Ministru prezidents.

Sadarbības padomes sēdes notiek reizi nedēļā, un rotācijas kārtībā tās vada frakciju pilnvaroti pārstāvji (frakciju vadītāji). Frakcijas ir tiesīgas uz katru padomes sēdi deleģēt pārstāvjus pēc savas izvēles.

Sadarbības padomes kompetencē ir svarīgāko likumprojektu apspriešana, tajā skaitā par valsts budžetu, kā arī citu svarīgu Ministru kabineta kompetencē esošu jautājumu apspriešana, ja to pieprasa kāda no frakcijām vai Ministru prezidents.

Saeimā pieņemtie lēmumi ir virzīti uz to, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko un finansiālo stāvokli, pilnveidotu valsts pārvaldi, nodrošinātu sociālo garantiju palielināšanu un valsts prestiža nostiprināšanu starptautiskajā jomā, un es uzskatu, ka arī Sadarbības padome katra šī jautājuma risināšanā ir devusi savu ieguldījumu.

Sadarbības padomes pieņemtajiem lēmumiem nav normatīvs raksturs.

1997.gada 5.maijā Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Ministrs Uz jaut.nr.213 - dok.nr.2588a

V.Krištopans Par vienotu valdības viedokli

par radiotranslācijas tīkla likvidāciju

1. Atkārtoti paskaidroju, ka radiotranslācijas pakalpojumus vēsturiski sniedz divas dažādas sabiedrības - a/s "Rīgas radiotranslācija" un SIA "Lattelekom" un šo pakalpojumu sniegšana (kā jebkuru citu pakalpojumu) ir atkarīga no pieprasījuma. Diemžēl šobrīd radiotranslācija vairs nevar kalpot kā apziņošanas un trauksmes sistēmas sastāvdaļa, jo tikai 5% iedzīvotāju ir šās sistēmas abonenti. Bez tam, lai saņemtu trauksmes paziņojumu, iedzīvotājiem savi uztvērēji vispirms jāieslēdz.

SIA "Lattelekom" jau ir sācis un turpina nodot šo pakalpojuma veidu citām uzņēmējsabiedrībām.

Ar Iekšlietu ministriju ir saskaņots viedoklis, ka radiotranslācija kā masu informācijas līdzeklis ir morāli un fiziski novecojis un to nevar izmantot LR civilās aizsardzības vajadzībām.

2.1. Rīgas zona:

Radiotranslācijas pakalpojumus Rīgā sniedz a/s "Rīgas radiotranslācija", Rīgas rajonā radiotranslācijas aparatūra bez atlīdzības nodota Tuberkulozes un plaušu slimību centram Sauriešos, kā arī "Latvenergo" nodaļai Stopiņu pagasta "Līčos".

2.2. Kurzemes zona:

Liepājā un Kuldīgā radiotranslācijas pakalpojumi nodoti citiem uzņēmumiem.

Pāvilostā radiotranslācijas pakalpojumus ir pārņēmusi pilsētas dome.

2.3. Latgales zona:

Balvos radiotranslācijas pakalpojumus pārņems pašvaldība pēc atsevišķa līguma.

Raidaparatūra tiek nodota tiem klientiem, kuri grib patstāvīgi turpināt radiotranslāciju (piem., Preiļu rajona slimnīcai u.c.)

2.4. Vidzemes zona:

Radiotranslācijas pakalpojumi tiek nodoti Alūksnes un Apes pilsētu pašvaldībām, Kārķu pagasta padomei Valkas rajonā u.c., kā arī atsevišķām iestādēm, kā, piemēram, Cēsu slimnīcai.

Rajona vadībai 1996.gada maijā lūgts piedāvāt šo rajonu firmām, kuras to vēlas, pārņemt radiotranslācijas pakalpojumu sniegšanu.

2.5. Zemgales zona:

Bauskā notiek sarunas ar pilsētas pašvaldību par radiotranslācijas pārņemšanu.

Tukumā radiotranslācija nodota SIA "Tukuma radio".

Aizkrauklē tiek gatavots līgums par radiotranslācijas nodošanu.

3. Radiouztvērēji bez maksas tiks izdalīti 4 826 vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem (Rīgas zonā - 678, Kurzemes zonā - 230, Latgales zonā - 2 026, Vidzemes zonā - 1 440, Zemgales zonā - 452). Šis process ir jau iesākts.

Kurzemes zonā ar sociālās nodrošināšanas dienestu palīdzību ir izdalīti visi 230 radiouztvērēji.

Latgales zonā visi atbilstošie radiotranslācijas abonenti ir rakstiski informēti, radioaparāti tiek izdalīti klientu apkalpošanas nodaļās - KAN (patlaban apmēram 20%). Ja cilvēks ir nestaigājošs, KAN darbinieki radioaparātu pieved tam mājās un izsniedz pret parakstu.

Vidzemes zonā informācija tika sniegta gan vietējā presē, gan vietējā radio, vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem tika izsūtīti personīgi paziņojumi. Laukos pie abonentiem brauca KAN darbinieki, pilsētās abonenti nāca uz KAN un parakstīja pieņemšanas aktu. Izdalīti apmēram 40% radioaparātu.

Zemgales zonā Ogrē radioaparāti sadalīti ar sociālās aprūpes dienestu palīdzību, pārējās vietās KAN darbinieki paši piegādā radioaparātus pret parakstu. Izdalīti apmēram 10 % no kopējā skaita.

4. Radiouztvērēji tiks izdalīti tikai tiem vientuļajiem pensionāriem un vientuļajiem invalīdiem, kas ir bijuši radiotranslācijas tīkla abonenti līdz radiotranslācijas pakalpojuma pārtraukšanai.

Jautājumus par radioaparātu saņemšanu bez maksas var noskaidrot SIA "Lattelekom" klientu apkalpošanas nodaļās.

Līdz ar to veco ļaužu pansionātu katrai istabiņai izdalīt radioaparātus bez maksas nav paredzēts. Pansionātiem tiek piedāvāta radiotranslācijas aparatūra. Ja pēc radioaparātu sadalīšanas vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem paliks lieki radioaparāti, tie tiks piedāvāti pansionātiem.

Ar cieņu, -

1997.gada 8.(15.) maijā satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.216 - dok.nr.2610a

V.Krištopans Par problēmām, kas saistītas ar apdzīvotu vietu

ceļa rādītāju novietošanu uz ceļiem

1. Ceļa rādītāju nomaiņu un uzstādīšanu kavē nepietiekamais (jau septīto gadu!) nozares finansējums. Melno segumu remonta deficīts 1997.gada beigās būs apmēram 2770 km. Videjā auto km izmaksa, braucot pa segumu labā vai apmierinošā stāvoklī, ir par 0,2 un 0,6 santīmiem lielāka, nekā braucot pa teicamu segumu. Ja segums ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, šī starpība ir ievērojami lielāka - attiecīgi 1,49 un 3,43 santīmi. Transporta ikgadējie zudumi melno segumu ceļu tīklā šodien uz valsts ceļiem pārsniedz Ls 20,8 milj.latu. Virziena rādītāju izgatavošana un uzstādīšana ir dārga: ap Ls 78/gab. Tātad - uzstādīt 1 virziena rādītāju izmaksā tikpat, cik veikt bedrīšu remontu 14,2 m2 lielā platībā. Visu iepriekš minēto apstākļu dēļ pagaidām priekšroka tiek dota segumu remontam.

Šajā gadā ceļa zīmju uzturēšanai un informācijas sistēmas rekonstrukcijai ir paredzēti Ls 645 000.

Ar 1996.gada augustu ir spēkā jauns ceļa zīmju standarts LVS 77:1996, kurš pilnībā atbilst attīstīto valstu prasībām. Tuvākajos gados jānomaina visas ceļazīmes uz valsts ceļiem, tai skaitā arī virziena rādītāji un informācijas zīmes. Valsts galvenajiem ceļiem zīmes nomaina pa maršrutiem, šogad: A6 posmā Rīga-Jēkabpils, A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova), A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) un A9 Rīga (Skulte)-Liepāja. Virziena rādītājus un informācijas zīmes nomainīs arī maršrutā "Via Baltica".

Aplēses rāda, ka šo zīmju nomaiņa uz valsts galvenajiem un 1.šķiras ceļiem izmaksās ap 9 milj.latu. Ievērojamus zaudējumus rada arī cilvēku ļaunprātīgā rīcība: katru gadu valsts ceļu tīklā pazūd vai tiek tīši sabojāti 5-6 tūkstoši ceļazīmju.

Par ceļazīmēm atbild: valsts ceļu tīklā - attiecīgā rajona Valsts ceļu pārvaldīšanas nodaļa, pagasta ceļiem un pilsētu ielām - attiecīgās pašvaldības. Visi ceļazīmju uzstādīšanas darbi tiek saskaņoti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas attiecīgo nodaļu.

2. Nosaukumus uz virziena rādītājiem izvēlas pēc zināmiem noteikumiem: uz tiem jāuzrāda vietējā ceļa galapunkts, atbilstoši ceļu reģistram. Virziena rādītājus un informācijas zīmes uz valsts galvenajiem ceļiem izvieto saskaņā ar konsultantfirmu izstrādātajiem projektiem, bet uz pārējiem ceļiem - pēc administratīvā rajona Valsts ceļu pārvaldīšanas nodaļas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļas saskaņota projekta.

Jūsu pieminēto divu ceļa rādītāju izmaksa ir ap Ls 156. Ceļazīmju nomaiņa autoceļā A13 Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža ir paredzēta 1999.gadā.

Būtiski nepalielinot nozares finansējumu, nebūs iespējams iegūt infrastruktūru, kura atbildīs Eiropas attīstīto valstu līmenim, tādēļ 1997.gada 30.maijā pulksten 16 Rīgā, Torņa ielā 7/9, 3.stāva zālē Satiksmes ministrija kopā ar Rīgas Domi organizē semināru par ceļu un ielu tīkla stāvokli, uzturēšanas vajadzībām un priekšlikumiem šī stāvokļa radikālai uzlabošanai.

1997.gada 20.maijā Satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.218 - dok.nr.2612a

V.Krištopans Par ceļa segumu remontdarbiem paredzētajiem

un izlietotajiem līdzekļiem pēdējo 5 gadu laikā

1. Maršruta A13 Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Daugavpils-St.Pēterburga) remontam ir izlietoti un plānoti(*) šādi līdzekļi:

Gads	Ceļa posms	Summa (Ls)	Darbu veids
1993.	km 416,5-424,5	105 000	Melnā seguma remonts
1994.	km 11,34-12,54	27 000	Melnā seguma remonts
	km 33,2-35,0	9 700	Virsmas apstrāde
	tilts pār Daugavu	45 000	Remonts
1995.	tilts pār Daugavu	193 600	Remonts
	Rēzeknes apeja	102 300	Melnā seguma izbūve
1996.	km 114,9-119,5	167 000	Virskārtas izbūve
	Rēzeknes apeja	50 900	Metāla aizsargbarjeru uzstādīšana
	km 3,0-7,0	27 100	Virsmas apstrāde
	km 40,0-45,9	36 800	Virsmas apstrāde
	Daugavpils	30 000	Maģistrālo ielu remonts
	Tilts pār Dubnu	10 3009	remonts
1997.	km 11,4-13,4	209 000*	Rekonstrukcija
	km 31,2-41,0	350 000*	Izlīdzinošā kārta
	km 45,8-47,6	55 000*	Izlīdzinošā kārta
	km 53,20-59,35	200 000*	Izlīdzinošā kārta
Kopā:		1 618 700

2. Latgales reģiona septiņos (Daugavpils, Rēzeknes, Balvu, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas un Preiļu) rajonos atrodas 22,3% no valsts autoceļu (ar melno segumu) un 20,8% no tiltu kopgaruma. Iepriekšējos gados valsts ceļu un tiltu uzturēšanai, remontam un būvniecībai ir izlietoti šādi līdzekļi:

Gads	Valstī	Tai skaitā Latgales reģionā
	(Ls)	(Ls)	(% no visiem līdzekļiem)
1993.	4 558 895	1 098 930	24,1
1994.	6 814 006	1 895 236	27,8
1995.	9 512 483	2 135 249	22,5
1996.	19 996 580	3 633 692	18,2
Kopā:	40 881 964	8 763 107	21,4

1997.gadā reģionālās programmas ietvaros segumu atjaunošanai un tiltu remontam Latgalē ir plānoti Ls 666 552 (28,6% no visa finansējuma). Pasaules bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītprojektu ietvaros Latgales reģionā šogad atjaunos 81,2 km ceļu melno segumu, kas ir 24,2% no valstī plānotā apjoma.

Skaitļi un arī tas, ka iepriekšējos gados ievērojama līdzekļu daļa bija jānovirza tādiem valstiski svarīgiem un sarežģītiem objektiem, kā Jūrmalas apvedceļš un tilts pāri Lielupei, Jelgavas apeja ar tiltu pāri Lielupei, tilts pāri Misai autoceļā Rīga-Bauska, kā arī a/c Rīga-Liepāja ceļa pārvada rekonstrukcija Brocēnos, apstiprina: līdzekļu sadalē nav Latgales reģiona diskriminācijas un ieguldījumi Latgalē pārsniedz vidējos (atbilstoši ceļu un tiltu garuma īpatsvaram) lielumus valstī.

Vēl papildus Latgales reģiona pašvaldības savā pārziņā esošā autoceļu un ielu tīkla finansēšanai ir saņēmušas Valsts autoceļu fonda mērķdotācijas (akcīzes nodoklis + transportlīdzekļu ikgadējā nodeva), Ls:

	1994.g.	1995.g.	1996.g.	1997.g.	Kopā
Daugavpils pilsēta	19 258	79 316	171 149	352 706	622 429
Daugavpils rajons	43 920	179 578	222 817	394 206	840 521
Rēzeknes pilsēta	6 531	28 279	60 305	126 554	221 669
Rēzeknes rajons	37 202	152 098	184 702	283 798	657 800
Balvu rajons	25 473	104 149	143 945	225 878	499 445
Gulbenes rajons	23 606	96 524	118 757	197 114	436 001
Jēkabpils rajons	52 989	216 645	264 670	432 936	967 240
Krāslavas rajons	41 219	168 530	254 540	388 132	852 421
Ludzas rajons	30 253	123 687	292 267	436 019	882 226
Preiļu rajons	24 907	101 761	227 902	366 829	721 399
Kopā:	305 358	1 250 567	1 941 054	3 204 172	6 701 151

3. Ceļu stāvokļa (un arī iespējamo kontaktu ar ārzemju partneriem) problēma ir citur: līdzekļi ceļu un tiltu tīkla uzturēšanai un to vērtības saglabāšanai (nemaz nerunājot par attīstību) ir nepietiekami visā valstī! Pēc neatkarīgu ekspertu vērtējuma, valsts ceļu finansējumam vien ir jābūt vismaz Ls 69,8 milj. (1996.gada cenās) katru gadu, bet tas bija un ir: 1992.gadā - Ls 5,8 milj., 1993.gadā - Ls 4,9 milj., 1994.gadā - Ls 9,0 milj., 1995.gadā - Ls 13,2 milj., 1996.gadā - Ls 29,3 milj. un 1997.gadā - Ls 40,6 milj. Nepietiekamā finansējuma dēļ ir uzkrājies savlaicīgi neizpildīto darbu liels apjoms. Tas neļauj samazināt ceļu lietotāju izmaksas, kā rezultātā cieš visi autotransporta lietotāji - no vienkāršiem pilsoņiem līdz pat likumdevējiem.

1997.gada 30.maijā pulksten 16 Rīgā, Torņa ielā 7/9, 3.stāva zālē Satiksmes ministrija kopā ar Rīgas Domi organizē semināru par ceļu un ielu tīkla stāvokli, uzturēšanas vajadzībām un priekšlikumiem šī stāvokļa radikālai uzlabošanai.

1997.gada 20.maijā Satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.222 - dok.nr.2632a

J.Celmiņš Par pašvaldību arodskolu audzēkņu sociālo nodrošinājumu

Atbildot uz Jūsu vēstuli, paskaidrojam, ka atbilstoši Izglītības likuma 10. panta pirmajam punktam rajona pašvaldība vai republikas pilsētas pašvaldība (13.1.pants) atbild par likumdošanas aktu ievērošanu rajona teritorijā.

Līdz ar to Preiļu, Jelgavas, Dobeles un Balvu pašvaldībai ir jārūpējas par Ministru kabineta 1995.gada 17.oktobra noteikumu nr.304 izpildi un jānodrošina valstī noteiktā minimālā stipendija - 4,5 lati pašvaldību dibināto arodizglītības mācību iestāžu audzēkņiem.

1997.gada 21.maijā Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Valsts Uz jaut.nr.223 - dok.nr.2679

ministrs Par līdzekļu piešķiršanu

J.Viņķelis ārstniecības iestāžu finansēšanai, veselības izglītības

un propagandas pasākumu organizēšanai

Atbildot uz jūsu 1997.gada 13.maija pieprasījumu nr.223, Labklājības ministrija informē, ka, lai nodrošinātu likuma "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" 14.panta izpildi un panāktu līdzekļu ieskaitīšanu likumā norādīto pasākumu finansēšanai, Labklājības ministrija griezusies pie LR Valsts ieņēmumu dienesta. No LR Valsts ieņēmumu dienesta ir saņemts skaidrojums attiecībā uz minētā likuma 14.panta noteikto (pielikums).

Finansu ministrijai attiecībā uz akcīzes nodokli tika iesniegti grozījumi LR Likumā par valsts budžetu 1997.gadam (1997.gada 22.aprīļa vēstule Nr. 2/12-926). No akcīzes nodokļa pieprasītā summa Ls 1 300 000apmērā netika iestrādāta Likumā par valsts budžetu 1997.gadam.

Labklājības ministrija iesniedza izskatīšanai 1998.gada budžeta projektu, kurā iekļauts arī speciālais veselības aizsardzības budžets no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu un tabakas izstrādājumiem Ls 1 896 297 apmērā, kuru Finansu ministrija neatbalsta, jo "likumā par valsts budžetu kā ieņēmumu avots tiek apstiprināts kopējais akcīzes nodoklis, atsevišķi neuzrādot alkohola un tabakas akcīzes nodokli. Bez tam likuma "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" 14. pants nenosaka, ka līdzekļi, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, būtu papildus jānovirza veselības aprūpes finansēšanai" (Finansu ministrijas slēdziens).

Pielikumā: LR Valsts Ieņēmumu dienesta 1997.gada 9.maija vēstule Nr.12.3.3./5242

1997.gada 20.maijā Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Finansu ministrijas Budžeta departamenta skaidrojumu attiecībā par likuma "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" 14.pantā noteikto, informē - šis pants nenosaka, ka līdzekļi, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus būtu papildus jānovirza valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu un citu likumā norādīto pasākumu finansēšanai.

Akcīzes nodoklis ir viens no valsts budžeta ieņēmumu avotiem, un budžetā netiek atšifrēts pa tā veidiem. Ar visiem akcīzes nodokļa un citiem valsts budžeta ieņēmumiem tiek segti visi valsts budžeta izdevumi, tajā skaitā arī Labklājības ministrijas budžeta izdevumi.

Ministrs Uz jaut. nr.223 - dok.nr.2687

R.Zīle Par līdzekļu piešķiršanu ārstniecības iestāžu finansēšanai,

veselības izglītības un propagandas pasākumu organizēšanai

Finansu ministrija ir izskatījusi Saeimas deputātu vēstuli par līdzekļu piešķiršanu ārstniecības iestāžu finansēšanai, veselības izglītības un propagandas pasākumu organizēšanai.

Likuma "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" 14. pants paredz, ka no līdzekļiem, kas iegūti, ap-liekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, pieci procenti izlietojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un veselīga dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālo smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas programmu finansēšanai.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa budžetiem nosaka likums "Par akcīzes nodokli". Atbilstoši likumam akcīzes nodokļa ieņēmumi no ta-bakas un tās izstrādājumu ražošanas un ievešanas pilnībā tiek iemaksāti valsts budžetā.

Šaja sakarā paskaidrojam, ka likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam" veselības programmas kopējais finansējums, izņemot dotācijas speciālajam veselības budžetam un valsts traumatoloģijas slimnīcas AO projekta Šveices neatmaksājamās palīdzības izmantošanai, ir 41 011 769 lati, kurā ir ietverts arī minēto pasākumu finansējums.

Gaidāmā izpilde no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ir 8 milj. latu, no kuriem 5% gadā sastāda 400 000 latu.

Izvērtējot atsevišķu veselības aprūpes apakšprogrammu finansējumu, kā, piemēram, alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas ierobežošanas, psihiatrijas, veselības veicināšanas, kā arī pārējo apakšprogrammu finansējumu, kurās varētu būt iekļauti likuma pantā minētie pasākumi, varam secināt, ka 400 000 latu sastāda tikai simto daļu no visa kopējā finansējuma. Līdz ar to uzskatām, ka, iestrādājot valsts budžetā minēto likuma normu, tām apakašprogrammām, kurās minētie pasākumi ir paredzēti, samazināsies finansējuma apjoms programmai "Veselība" kopā.

1997. gada 20.(21.) maijā Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.225 - dok.nr.2654a

V.Makarovs Par slimnīcu medicīniskās aparatūras sertifikāciju

Medicīnas tehnisko iekārtu ekspluatācijas noteikumus nosaka Likums par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, kā arī Ministru kabineta 1996.gada 2.janvāra noteikumi nr.3 "Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi".

Saskaņā ar "Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu" 43.punktu pirmās grupas medicīniski tehnisko iekārtu valdītājiem līdz 1996.gada 31.decembrim jāreģistrē Valsts darba inspekcijā to valdījumā esošās pirmās grupas medicīniski tehniskās iekārtas. Pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas saskaņā ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktu ir iekārtas, "kuras tieši apdraud (ietekmē) cilvēka dzīvību un veselību un ir pakļautas speciālai uzraudzībai un drošības pārbaudēm". Reģistrācijas mērķis ir aizsargāt pacienta un medicīniskā personāla dzīvību un veselību, nepieļaujot standartiem neatbilstošu medicīnas tehnisko iekārtu ekspluatāciju.

Saskaņā ar šo pašu noteikumu 1.pielikumu pirmās grupas medicīnas tehniskās iekārtas ir: intrakardiālie elektrokardiogrāfi un fonogrāfi, intrakardiālie asinsspiediena mērītāji, magnētiskie asinsplūsmas mērītāji, defibrilatori, iekārtas muskuļu un nervu stimulācijai (diagnozei un terapijai), iekārtas ārstēšanai ar elektrošoku, augstfrekvences ķirurģiskās iekārtas, litotripsijas impulsiekārtas, fotokoagulatori un lāzerkoagulatori, augstspiediena injekciju šļirces, krioķirurģijas iekārtas (karstā daļa), infūzijas sūkņi, infūzijas sūkņi - šļirces, prefūzijas sūkņi, elpināšanas iekārtas (enerģētiski darbināmas), inhalācijas - narkozes iekārtas, stacionārie un pārvietojamie inkubatori, barokameras, dialīzes iekārtas, hipotermijas iekārtas, mākslīgās asinsrites iekārtas, lāzeru ķirurģiskās iekārtas, asins filtrācijas iekārtas, ārējie sirds stimulatori, kodolmagnētiskās rezonanses tomogrāfi. Šis saraksts ir izsmeļošs. Vairumā mazo lauku slimnīcu no pirmās grupas medicīnas tehniskajām iekārtām ir tikai defibrilators un elpināšanas iekārta.

Saskaņā ar "Medicīnas tehnisko iekārtu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu" 44.punktu otrās grupas medicīniski tehnisko iekārtu valdītājiem tās jāreģistrē Valsts darba inspekcijā līdz 1999.gada 31.decembrim. Otrās grupas medicīnas tehniskās iekārtas saskaņā ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktu ir "visas pārējās enerģētiski darbināmās medicīnas tehniskās iekārtas", izņemot pirmās grupas iekārtas un implantantus. Medicīnas tehnisko iekārtu reģistrācijai paredzēts pietiekams laika periods - pirmās grupas iekārtām viens gads, otrās grupas iekārtām četri gadi.

Par medicīnas tehniskās iekārtas reģistrāciju samaksa nav paredzēta. Lai iekārtu reģistrētu, nepieciešams neatkarīga eksperta sastādīts pārbaudes protokols par to, ka iekārtas drošības pakāpe nav zemāka par tiesību aktos noteikto iekārtas drošības pakāpi. Eksperta pakalpojumus apmaksā tehniskās iekārtas valdītājs, slēdzot attiecīgu līgumu.

Lauku slimnīcas ir pašvaldību uzņēmumi. Saskaņā ar Ministru kabineta 24.12.96. noteikumiem nr.485 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" valsts finansējumu tās saņem no valsts speciālā veselības aprūpes budžeta, noslēdzot līgumu ar attiecīgās pašvaldības slimokasi.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav paredzēta jūsu jautājumā pieminētā ekspluatācijā esošo medicīnas tehnisko iekārtu sertifikācija un atestācija.

1997.gada 21.(22.) maijā Labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.228, 229 - dok.nr. 2657a, 2658a

V.Krištopans Par Latvijas dzelzceļa informatīvās infrastruktūras

stratēģiju un par valdības plāniem "Latvijas dzelzceļa"

restrukturizācijas ietvaros

Satiksmes ministrija saskaņā ar Ministru prezidenta 1997.gada 16.maija rezolūciju nr.12/2432-k izskatīja deputātu jautājumus (reģistra nr.229) par dzelzceļa restrukturizāciju, adresētus Ministru prezidentam un satiksmes ministram, kā arī deputātu jautājumus par dzelzceļa informatīvo infrastruktūru (reģistra nr.228), adresētus satiksmes ministram, un sniedz par tiem šādu informāciju.

Satiksmes ministrija jau 1996.gada 25.novembrī (vēstule Nr.01-13/190) informēja frakciju "Latvijai", ka firmas "SwedeRail" (Zviedrija) un "Nethconsult" (Nīderlande) veic dzelzceļa restrukturizācijas izpēti saskaņā ar līgumu un PHARE finansējumu. Šobrīd dzelzceļa restrukturizācijas izpēte ir pabeigta. Rezultātā ir izstrādātas dzelzceļa restrukturizācijas gala rekomendācijas, tai skaitā arī par informācijas sistēmām un tehnoloģiju.

Dzelzceļa restrukturizācijas izpēte ir Latvijas dzelzceļa ilgtermiņa restrukturizācijas sākumposms. Dzelzceļa restrukturizācijas ietvaros šobrīd Satiksmes ministrija un valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" turpina darbu pie dzelzceļa institucionāli tiesiskā modeļa izveidošanas, kur saskaņā ar Satiksmes ministrijas 10.03.1997. rīkojumu Nr.19 ir izstrādāts likumprojekts par dzelzceļiem. Satiksmes ministrija š.g. 22.maijā to prezentēs valsts sekretāru sanāksmē, un jūnijā tas tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ir uzsākusi dzelzceļa strukturālās izmaiņas ar orientāciju uz tirgu un klientu, kā rezultātā izveidotas četras pārvaldes - infrastruktūras, ritošā sastāva, pasažieru pārvadājumu un nekustamā īpašuma pārvaldes. Perspektīvā paredzēta arī kravu pārvadājumu pārvaldes izveidošana.

Tāpat valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" ir izstrādājusi dzelzceļa investīciju programmu 1998.-2002.gadam, kas akceptēta akcionāru pilnsapulcē ar kopējo kapitālieguldījumu apjomu 202 milj. latu (1.lasījumā). Programmas sastāvā paredzēta atsevišķa daļa par informatīvo investīciju projektiem 15,8 milj. latu apmērā. Prioritāte tiek ierādīta datu pārraides tīkla izveidošanai 6,1 milj. latu apmērā, finansu un vadības informātikas sistēmas izveidošanai - 3,3 milj. latu, kā arī kravu un pasažieru pārvadājumu informatīvo sistēmu modernizācijai - 6,4 milj. latu. Informatīvo investīciju projektu finansēšanas avoti - 7 milj. latu valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" līdzekļi un 8,8 milj. latu kredīti.

Bez tam valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" 1997.gada budžetā paredzēti līdzekļi 623 tūkst. latu apmērā dažādas skaitļojamās tehnikas iegādei, tai skaitā kravu pārvadājumu informācijas apstrādes skaitļojamās mašīnas nomaiņai. Atbilstoši restrukturizācijai tiek veiktas izmaiņas Informatīvā skaitļošanas centra struktūrā, ņemot vērā dzelzceļa informatīvās tehnoloģijas veidošanas nepieciešamību pēc funcionālās apkalpošanas principa.

Attiecībā uz Latvijas dzelzceļa informatīvās sistēmas savienojamību ar Eiropas dzelzceļu informatīvajām sistēmām - Satiksmes ministrijas skatījumā tas ir nākotnes jautājums, pieļaujot, ka jūsu jautājums ir domāts par Austrumeiropas, Centrāleiropas un Rietumeiropas dzelzceļu informatīvo sistēmu savienojamību. Šobrīd kravu pārvadājumi starp Latvijas dzelzceļu un Eiropas dzelzceļiem praktiski nepastāv. Pasažieru pārvadājumos vietu rezervēšana un biļešu pārdošana uz Rietumeiropas kursējošiem vilcieniem būs iespējama, jau sākot ar š.g. jūniju, izmantojot NVS automatizēto sistēmu "Ekspresis-2". Bez tam valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" un Vācijas dzelzceļa sadarbības rezultātā notiek pakāpeniska pieslēgšanās Vācijas dzelzceļa informācijas TANDEM datoram. No 1996.gada novembra līdz šā gada beigām tiks realizēta pieslēgšanās Vācijas dzelzceļa informācijas sistēmas "Kurs-90" trim sastāvdaļām attiecībā uz kursējošiem vilcieniem Eiropas valstu teritorijās: EVA - informācija par pasažieru vilcienu kustību (1996.gada novembris); EPA - vietu rezervēšanas sistēma (1997.gada jūlijs) un FIN/FAUS - biļešu pārdošana (1997.gada beigas).

Latvijas dzelzceļa informatīvās sistēmas savienojamība ar NVS Eiropas daļu pastāv un šobrīd sekmīgi darbojas gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos.

Kopējo uzraudzību pār informācijas sistēmas valsts politikas realizēšanu, tai skaitā arī dzelzceļa, veic Satiksmes ministrijas Informātikas departaments.

Vienlaicīgi informējam, ka valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ir izstrādājusi arī materiālus "VAS "Latvijas dzelzceļš" restrukturizācija un tās nepieciešamība", kas tiks prezentēti dzelzceļā š.g. 26.maijā Saeimas un valdības līmenī. Jūsu frakcijas priekšsēdētājs ir lūgts uz šo pasākumu.

1997.gada 21.maijā Ar cieņu, - satiksmes ministrs V.Krištopans

Valsts Uz jaut.nr.231 - dok.nr.2660a

ministre Par Finansu ministrijas un VID pasākumiem,

A.Poča lai risinātu un atvieglotu procedūru preču ievešanai

Latvijā uz laiku pārstrādei

Atbildot uz jūsu 1997.gada 15.maija pieprasījumu nr.231, Finansu ministrija paskaidro, ka jūsu pieprasījumā minētā VID Muitas departamenta 1996.gada 21.marta informācija nr.52 nenosaka atļaujas pagaidu ievešanai pārstrādei oriģināla iesniegšanu robežas muitas punktā. Šī informācija precizē tikai muitas procedūru piemērošanu atsevišķiem gadījumiem, kad tiek izmantota "Carnet TIR" grāmatiņa:

1) ievedot preces un citus priekšmetus ar "Carnet TIR" grāmatiņu pārstrādei, tos nosūta ar iekšējā tranzīta deklarāciju T2 uz iekšzemes muitas iestādi, kur tiek noformēta muitas procedūra IM-9 (pārstrāde muitas kontrolē);

2) ja "Carnet TIR" grāmatiņā ir noteikts, ka Latvija ir saņēmējvalsts tikai daļai no kravas, tad šai kravas daļai pilnas muitas kontroles noformēšana veicama iekšzemes muitas iestādē.

Attiecībā uz jautājumu par preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanas pārstrādei procedūras atvieglošanu paskaidrojam, ka Saeimā ir iesniegts jaunā Muitas likuma projekts, kurš regulēs pagaidu ievešanu pārstrādei.

1997.gada 21.maijā Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.232 - dok.nr.2672a

Dz.Rasnačs Par LR un Vatikāna Konkordāta līguma projektu

Atbildot uz 1997.gada 15.maija deputātu jautājumu nr.232 par līgumprojektu starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, informēju, ka 1997.gada 15. maijā līgumprojekts tika pieteikts valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd ir nosūtīts ieinteresētajām ministrijām saskaņošanai.

1997.gada 20.maijā Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Valsts Uz jaut.nr.233 - dok.nr.2738

ministre Par atļaujām valsts ierēdņiem (amatpersonām)

A.Poča izmantot dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām

Atbildot uz deputātu 1997.g. 24.aprīļa jautājumu ar reģistra nr.233, paziņoju, ka likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 20.pants paredz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu darbu paaugstinātas atbildības apstākļos un tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci un citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

VID amatpersonu darba specifika un dienesta pienākumu veikšana ir saistīta ar liela apjoma konfidenciālās informācijas iegūšanu un pārzināšanu un tiesībām pieņemt lēmumus, realizējot likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.panta noteiktos galvenos uzdevumus:

1) nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;

2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;

3) likumā noteiktās kompetences ievaros kontrolēt Korupcijas novēršanas likuma izpildi, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

4) novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā.

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām - Finansu policijas pārvaldes darbiniekiem - ir piešķirtas tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu un izlemt par drošības līdzekļu, arī apcietinājuma, piemērošanu. Šādas tiesības un pienākumus paredz Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

Visu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību darbība ir cieši saistīta, tās darbību regulē liels skaits likumu un citu normatīvo aktu.

Nodokļu un citu maksājumu piedziņa un ieturēšana atsevišķos gadījumos izsauc neapmierinātību, jo VID darbinieku rīcība traucē pārkāpt valsts intereses. Tāpēc VID amatpersonu pārvietošanās sabiedriskajā transportā bieži vien var būt saistīta ar zināmu risku.

LR Ministru kabineta 1995.g. 4.jūlija noteikumu nr.188 3.2.punkts paredz pēc VID ģenerāldirektora ieteikuma reģistrēt Ceļu satiksmes drošības departamentā dienesta automašīnas, kas piešķirtas amatpersonām, kuru darbs ir saistīts ar paaugstinātu atbildību un bīstamību, kā operatīvās, līdzīgi tam kā tas paredzēts tiesību sargājošām institūcijām - prokuratūrai, policijai un zemessardzei.

Amatpersonas, kuru darbs ir saistīts ar paaugstinātu atbildību un bīstamību, ir VID ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, VID centrālā aparāta struktūrvienību - pārvalžu un neatkarīgu daļu - direktori, Finansu policijas pārvaldes darbinieki, VID teritoriālo iestāžu direktori un muitas amatpersonas.

VID amatpersonu funkciju veikšana ir saistīta ar risku un draudiem veselībai un dzīvībai, tāpēc arī likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 20.panta 6.punktā paredzēta darbinieku dzīvības un veselības apdrošināšana no valsts budžeta. Likumdošanā ir paredzēta atbildība par noziegumu pret amatpersonu, kas pilda sabiedrisku pienākumu (Latvijas Kriminālkodeksa 186.pants).

Likuma "Par darba aizsardzību" 5.pants paredz cilvēku veselības un dzīvības prioritāti darba attiecību jomā. Šī likuma 19.pantā ir noteikta darba devēja atbildība par darbinieku veselībai un dzīvībai nekaitīgu darba apstākļu nenodrošināšanu un visu ar to saistītu izdevumu segšanu. Minētā likuma norma ietverta arī LR Valsts ieņēmumu dienesta darba koplīgumā, kas nav pretrunā ar likumu.

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu, kuras lieto dienesta automašīnas, darbs ir saistīts ar nodokļu administrēšanu, muitas iestāžu darbu un krimināllietu izmeklēšanu. VID iestāžu amatpersonu darbs (it īpaši muitā) nevar būt ierobežots ar darba laiku, tāpēc bieži darba pienākumi veicami ārpus darba laika. Atbildīgo amatpersonu darba pienākums saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" ir atbildēt par šīs institūcijas darbu.

1997.gada 29.maijā Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.234 - dok.nr.2728

V.Krištopans Par SIA "Lattelekom" "jumta" līguma pārstrādi

Ssakaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu sniedzu atbildes uz deputātu jautājumu nr.234 par SIA "Lattelekom" darbību un sarunām ar "Tilts Communications".

1. Satiksmes ministrijas darba grupas un konsorcija "Tilts Communications" sarunās puses pamatā ir beigušas izvērtēt "jumta" līguma pirmo trīs gadu darbību un noskaidrojušas galvenās prasības un nostādnes. Pašreizējā sarunu posmā puses būtu gatavas uzsākt juridisko dokumentu sagatavošanu, taču nav panākta vienošanās par SIA "Lattelekom" monopoltiesību termiņa samazināšanu. Negribu piekrist, ka sarunu process ir gauss, jo puses tiekas regulāri un izskatāmo jautājumu apjoms ir ļoti liels.

2. Valsts savas daļas pārvaldīšanu SIA "Lattelekom" veic ar Satiksmes ministrijas ieceltu valsts pilnvarnieku palīdzību. Pēc Ministru kabineta izveidotās komisijas ieteikuma tika izveidota pilnvarnieku kolēģija trīs locekļu sastāvā, no kuriem divi ir SIA "Lattelekom"direktoru padomes locekļi. Ministru kabinets 1997.gada 30.aprīlī ir izdevis rīkojumu nr.211, saskaņā ar kuru Latvijas valstij piederošo kapitāla daļu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" turētāja tiesības tiek nodotas Privatizācijas aģentūrai.

3. Izvērtējot "jumta" līguma pielikumu E (Iekšējā ieguldījuma un darba vietu radīšanas līgums), puses ir secinājušas, ka ir atkāpes no pieņemtajām saistībām. Atbildīgs par "jumta" līguma pielikuma E izpildi ir "Tilts Communications", kas, parakstot šo līgumu, uzņēmās tajā iekļautās saistības.

4. Lai aizsargātu telekomunikāciju pakalpojumu lietotājus pret patvaļīgi noteiktiem tarifiem, ir izveidota Telekomunikāciju tarifu padome (TTP), kuras uzdevumi saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" ir noteikt telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus un to likmes; izskatīt telekomunikāciju lietotāju pretenzijas par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu piemērošanu; sniegt telekomunikāciju organizācijai rekomendācijas par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu piemērošanu.

Nav konstatēts, ka SIA "Lattelekom" būtu pārkāpusi TTP lēmumus un piemērojusi patvaļīgus tarifus, kas pārsniegtu TTP noteiktos.

5. Satiksmes ministrijas darba grupas un konsorcija "Tilts Communications" sarunās ir apspriesti ar piegādēm saistītie jautājumi. Pusēm ir kopējs viedoklis, ka SIA "Lattelekom" pašai jādarbojas ar iekārtu piegāžu jautājumu risināšanu un jābūt iespējām brīvi izvēlēties piegāžu aģentus, kā arī izmantot "Tilts Communications" pakalpojumus gadījumos, kad tas ir izdevīgi. Tādējādi ir paredzams, ka sarunu rezultātā esošais "jumta" līguma pielikums R (Piegādes līgums starp SIA "Lattelekom" un "Tilts Communications") tiek anulēts.

1997.gada 28.maijā Ar cieņu, - satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.235 - dok.nr.2723

Dz.Rasnačs Par Jelgavas pilsētas, rajona tiesas ēkas kapitālo remontu

Atbildot uz 1997.gada 22.maija deputātu jautājumu nr.235 par Jelgavas pilsētas, rajona tiesas ēkas kapitālo remontu, informēju, ka 1997.gada 9.maijā apmeklēju Jelgavas pilsētas tiesu, Jelgavas rajona tiesu un Zemgales apgabaltiesu, lai iepazītos ar reālo situāciju šajās tiesās.

Apmeklējuma laikā konstatēju, ka Jelgavas pilsētas tiesā un Jelgavas rajona tiesā tiešām uz diviem tiesnešiem ir tikai viena tiesu sēžu zāle. Šāda situācija Latvijas tiesās nav ārkārtēja, jo arī Rīgas rajona tiesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un Vidzemes priekšpilsētas tiesā uz diviem tiesnešiem ir viena tiesas sēžu zāle, bet Rīgas apgabaltiesā viena zāle - uz pieciem tiesnešiem.

Protams, šādi tiesnešu darba apstākļi nav uzskatāmi par normāliem, tādēļ, lai samazinātu Jelgavas pilsētas tiesas noslogotību, tiek plānota pilsētas un rajona tiesu apvienošana, kas vienlaikus izlīdzinātu slodzes abās tiesās un atrisinātu arī jautājumu par konvoja telpām.

Pēdējo gadu laikā Tieslietu ministrija nav pilnībā saņēmusi pieprasītos budžeta līdzekļus tiesu telpu remontam:

1995.gadā pieprasīti 5,3 milj.Ls, bet iedalīti 4,4; starpība 1,1;

1996.gadā - 5,9 milj.Ls, bet iedalīti 3,9; starpība 2,0;

1997.gadā - 6,4 milj.Ls, bet iedalīti 4,7; starpība 1,7.

Tā kā liela daļa Latvijas tiesu joprojām ir kritiskā stāvoklī, ir jāizvēlas, kuru finansējamo nozari atzīt par primāro un kuru par sekundāro.

Attiecībā par kapitālremonta gaitu Jelgavas pilsētas un rajona tiesu ēkā informēju, ka iedalīto finansu līdzekļu robežās līdz 1997.gada 1.jūnijam tajā tiks pabeigti visi darbi, kuri bija paredzēti 1997.gada 10.februārī noslēgtajā papildu vienošanās, t.sk., lai:

- izveidotu vienu tiesas sēžu zāli pilsētas tiesai (šobrīd pilsētas tiesai ir 4 tiesas sēžu zāles, rajona tiesai - 2);

- iekārtotu abām tiesām kopējas arestantu un konvoja telpas atbilstoši drošības noteikumiem un Policijas pārvaldes prasībām.

Turpmāko darbu veikšanai tiek sagatavots pieprasījums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta.

1997.gada 27.maijā Ar cieņu, - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Ministrs Uz jaut.nr.236 - dok.nr.2698a

V.Makarovs Par reģistrēto abortu skaitu 1995. un 1996.gadā un sociālo

palīdzību topošajām māmiņām bērna dzimšanas gadījumā

Sakarā ar deputātu jautājumu, reģistra nr.236, 1996.gada 22.maijā atbildu:

1. Mākslīgo abortu skaits 1996.gadā samazinājies par 1706, salīdzinot ar 1995.gadu, un par 2568, salīdzinot ar 1994.gadu.

1995.gadā Latvijā reģistrēti 25933 mākslīgie aborti, 1996.gadā - 24227 mākslīgie aborti, par 1997.gadu dati būs tikai gada beigās.

Reģistrēto mākslīgo abortu skaits Latvijas administratīvajās teritorijās 1996.gadā pievienots pielikumā.

2. Galvenais uzdevums, lai samazinātu abortu skaitu Latvijā, ir iedzīvotāju izglītības līmeņa paaugstināšana seksuālās veselības un ģimenes plānošanas jautājumos.

Valstī darbojas ģimenes veselības centrs, kas pastāvīgi risina šīs problēmas. Ikviens ģimenes ārsts, sieviešu slimību un dzemdību speciālists, kā arī vecmāte jebkurā Latvijas ārstniecības iestādē nodarbojas ar iedzīvotāju izglītošanu seksuālās audzināšanas un ģimenes plānošanas jomā.

Izglītojošo darbu veic arī bezpeļņas organizācija, valsts uzņēmums "Veselības veicināšanas centrs", izdodot brošūras, organizējot lekcijas un pārrunas ar iedzīvotājiem. 1997.gada maijā veselības nedēļas ietvaros viena diena bija veltīta seksuālās audzināšanas jautājumiem.

Valstī darbojas Kontracepcijas asociācija un Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija "Papardes zieds". "Papardes zieds" izdevis trīs brošūras: ""Aborts", "Kontracepcija" un "Mēs palīdzēsim Tev palīdzēt sev". Asociācijā aktīvi darbojas jauniešu grupa ar apakšgrupām visā valstī, kas izglīto jauniešus seksuālās veselības jautājumos. Asociācijas biedri noorganizējuši "karsto" telefonu, lai anonīmi sniegtu atbildes seksuālās veselības jautājumos.

1997.gada maijā atvērts kontracepcijas kabinets uz Ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas bāzes. Šajā kabinetā strādā Latvijas Medicīnas akadēmijas rezidenti.

Izglītojoši materiāli ir pārraidīti Latvijas Raido un TV, kā arī publicēti presē. Uzsākta jauniešu seksuālās veselības izglītība skolās veselības mācības stundās, kaut gan šīs stundas pagaidām nav obligāts priekšmets.

3. Saskaņā ar LR likuma "Par sociālo palīdzību" 24.pantu - māmiņām bērna piedzimšanas gadījumā tiek garantēts bērna piedzimšanas pabalsts.

Pabalsta mērķis - nodrošināt mātei bērna piedzimšanas gadījumā vienreizēju naudas pabalstu bērnam nepieciešamo priekšmetu iegādei.

Ar 1996.gada 1.janvāri bērna piedzimšanas pabalsts noteikts Ls 55, t.i., 50% apmērā no zīdaiņa pūriņa vērtības. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 19.decembra noteikumu nr.384 "Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 20.punktu - "Mātēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12.grūtniecības nedēļai un kurām veikta visa saskaņā ar Labklājības ministrijas noteikto grūtnieces novērošanas standartu nepieciešamā klīniski laboratoriskā izmeklēšana, bērna piedzimšanas pabalstu piešķir divkāršā apmērā", t.i., Ls 110, tādējādi, gan ieinteresējot māmiņas savlaicīgi rūpēties par savu un topošā bērna veselību, gan nodrošinot finansiāli lielāku atbalstu bērna piedzimšanas gadījumā.

Kā liecina dati, no izmaksātajiem bērna piedzimšanas pabalstiem 80% ir divkāršā apmērā.

Augstāk minēto noteikumu 18.punkts nosaka, ja bērna piedzimšanas pabalsta apmērs samazinājies līdz 40% no zīdaiņa pūriņa vērtības naudas izteiksmē (saskaņā ar Valsts statistikas komitejas aprēķinātā kopējā patēriņa cenu indeksa izmaiņām), bērna piedzimšanas pabalsta apmērs tiek pārskatīts.

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, bērna piedzimšanas pabalsta apmērs varētu tikt pārskatīts šī gada laikā.

Zināmu atbalstu jaunajām māmiņām nodrošina arī bērna kopšanas pabalsts, kurš tiek piešķirts saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 19.pantu līdz bērna trīs gadu vecuma sasniegšanai.

4. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā saskaņā ar izdalīto budžetu nav iespējas palielināt pabalstu jaunajām māmiņām.

5. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu nr.485, kas apstiprināti 1996.gada 24.decembrī, punktu 22.5. "grūtnieču un nedēļnieču novērošana, palīdzība dzemdībās, palīdzība grūtniecības patoloģijas gadījumos" ir pakalpojuma minimums, kas ārstniecības iestādēm jānodrošina par valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem.

Pielikumā: dati par reģistrēto mākslīgo abortu skaitu administratīvajās teritorijās.

1997.gada 27.(28.) maijā Labklājības ministrs V.Makarovs