Frakciju viedokļi

Pēc 28. un 29.maija plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Tiešām, divās dienās ir apbrīnojami labi pastrādāts, vairāk nekā 40 darba kārtības jautājumi ir izskatīti, pieņemta virkne likumu un atrisināta virkne organizatorisku jautājumu. Es varbūt gribētu pieskarties dažiem no tiem.

Pirmkārt nupat kā minēja lēmuma projektu par G-24 komisijas darba pagarinājumu. Es domāju, ka šeit tomēr ir zināms pārpratums, jo lielākā daļa deputātu balsoja par lēmumu pagarināt šīs komisijas darbu, taču faktiski lēmuma projektā bija divi punkti. Proti, viens — pagarināt šīs komisijas darbu, otrs — akceptēt ziņojumu. Cik man zināms, šis ziņojums pat komisijā ar balsojumu nav pieņemts, un akceptēt starpziņojumu ar balsojumu ir faktiski neattaisnojami. Jo tas nozīmē, ka deputāti, neiedziļinoties šajā lietā, uzņemas atbildību par visiem faktiem vai vērtējumiem, kas ir doti. Sevišķi tāpēc, ka starpziņojumā principā nevar būt galīgie slēdzieni, un tāpēc tā pieņemšana ar balsojumu mums liekas nepamatota. Tieši šādā sakarā “Latvijas ceļa” deputāti vai nu atturējās, vai balsoja pret šo lēmuma projektu, jo uzskatīja, ka tikai tad, kad izdarīti galīgie slēdzieni, kas ir pilnīgi pārbaudīti un par kuriem katrs deputāts var būt pārliecināts, Saeima ar savu balsojumu var akceptēt līdzīgu ziņojumu.

Kas attiecas uz likumdošanas aktiem, tad laikam vispretrunīgākās un visvairāk šodien debatējamās bija izmaiņas vēlēšanu likumā. Domāju, ka uz šo likumu visi skatās tādās ekstrēmās izpausmēs. Acīmredzot starp pirmo un otro lasījumu un otro un trešo lasījumu šis likums piedzīvos zināmas pārmaiņas. Arī “Latvijas ceļš” neatbalsta visas šī likuma pozīcijas, piemēram, jautājumā par atsaukšanas mehānismu it kā frakcijas disciplīnas nostiprināšanai. Mums liekas, ka šis mehānisms nav pielietojams, jo ir pretrunā arī ar Satversmi, un tāpēc acīmredzot, tuvojoties trešajam lasījumam, šī norma netiks iekļauta.

Kas attiecas uz normu, par kuru daudz strīdējās, ka partijām ir jābūt reģistrētām trīs gadus pirms vēlēšanām un uz nākošajām vēlēšanām — tikai gadu, es domāju, ka mēs varētu debatēt par šo trīs gadu termiņu — vai saglabāt gada termiņu, kāds ir uz nākošajām vēlēšanām. Protams, ja likumprojekta pieņemšana ievilksies, tad attiecībā uz nākošām vēlēšanām būs jāpielieto pārejas formula, kas dos iespēju partijām, kas grasās reģistrēties, to izdarīt pēc likuma pieņemšanas. Mēs neesam ieinteresēti pielietot šo likumu ar atpakaļejošu spēku. Tajā pašā laikā es gribu atzīmēt, ka daudzās valstīs eksistē līdzīgas normas, kas nosaka, ka partijas vai politiskās organizācijas, kas piedalās vēlēšanās, nevar tikt izveidotas tieši vēlēšanu priekšvakarā. Šīs normas tiek iedzīvinātas dažādi, varbūt ne vienmēr precīzi nosakot termiņu — citur tās ir noteiktas partiju reģistrācijas likumā. Piemēram, Norvēģijā, kas šodien tika pieminēta, partiju reģistrācijas iesniedzēju paraksti gada laikā tiek pārbaudīti, un tikai pēc gada tie stājas spēkā. Tātad, jebkurš šo parakstu var atsaukt. Tā ka šis gada termiņš eksistē — tādā vai citādā veidā. Domāju, ka katrs no mums piekritīs, ka situācija, kad pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām tiek izveidota politiska organizācija, iespējams, ar lielu finansu līdzekļu piesaisti, sevišķi, ja mēs šos finansu līdzekļus nevaram kontrolēt, rada nevienlīdzīgus apstākļus vēlēšanās. Šajā gadījumā nav runa par partiju lielumu vai mazumu, vai par to spēku.

Un nobeigumā es gribētu teikt, ka man liekas, ka pilnīgi ne tajā gultnē ir aizgājis pašlaik politiski kaislīgi iesauktais tā sauktais korupcijas skandāls. Man liekas, ka ar neapbruņotu aci redzams, ka tas ne tik daudz ir saistīts ar Korupcijas likuma pārkāpumiem pēc būtības, cik ar virkni formāliem pārkāpumiem vai formālu kļūdu, vai nepilnību visa šī mehānisma darbā. Taču ir tāds iespaids, ka gan prese, gan partijas savās kaislībās negrib paskatīties faktos, bet grib taisīt sensāciju, un tā rezultātā faktiski tiek destabilizēta situācija valstī. Domāju, ka neviens nav ieinteresēts to darīt, mēs esam ieinteresēti Korupcijas likumu izpildīt pēc būtības, nevis izmantot šo likumu formāli, lai realizētu netīrus politiskus mērķus.

A.Kiršteins (LNNK, LZP frakcija): Man šodien ir gandarījums, ka mums izdevās pirmajā lasījumā pieņemt Konkurences likumu. Ir noteikts termiņš priekšlikumu iestrādāšanai, jo jāsaka, ka valsts attīstās ļoti strauji, un, ja dažus gadus atpakaļ prese un žurnālisti rakstīja par cilvēkiem, valsts ierēdņiem, kuri devuši garantijas miljoniem latu vērtībā par izsniegtajiem kredītiem, tad tagad šis troksnis jau ir tikai par šķietamu atrašanos korumpētā stāvoklī. Par šķietamu, es piemēram, uzskatu tādu kā, piemēram, ja uzņēmumi ir likvidēti pirms diviem vai pat trīs gadiem, bet tie ir kaut kur arhīvos un no Uzņēmumu reģistra nepazuda automātiski, lai gan ir pieņemts likums, ka, ja uzņēmums gadu nedarbojas vai nav iemaksājis nepietiekamo statūtu kapitālu, tas vairs neeksistē. Tātad, nav mehānisma, kā to automātiski no turienes izņemt, bet tie visi skaitās reģistros, un līdz ar to ļoti daudzi cilvēki it kā skaitās šajos uzņēmumos. Tā ir šķietama atrašanās korumpētā stāvoklī, un ir ļoti labi, ka sabiedrība tagad tikpat kaisli diskutē par šiem šķietamajiem gadījumiemn kā tad, kad bija šie daudzie miljoni un reāla valsts izlaupīšana.

Konkurences likums ir kaut kas jauns Latvijas sabiedrībai, jo tagad mainās situācija, valsts ir pieņēmusi likumu par valsts pasūtījumiem, ļoti būtiskas ir atklātās izsoles, valsts pasūtījumi var būt miljoniem latu vērtībā — tās var būt sabiedriskas ēkas, tās var būt komunikācijas. Tātad simtiem dažādu uzņēmumu ir ieinteresēti saņemt izdevīgos pasūtījumus, un, ja tagad ir ļoti grūti un mūsu likumdošana neregulē, piemēram, konkursu, kur varētu būt runa par ļoti lielām naudas summām, un mēs parasti zinām, kā šie konkursi lielākoties notiek. Es uzsveru — diemžēl, lielākoties tie notiek kaut kādas sarunāšanas rezultātā, un parasti šajos konkursos uzvar tās firmas, kurām arī ir jāuzvar. Ja, pieņemot šo likumu, kur ir iestrādāta arī atbildība un novēršanas mehānisms, konkurences padome novērsīs nelikumīgu valsts pasūtījumu jeb negodīgu pasūtījumu piešķiršanu, ja beigsies šīs sarunātās izsoles — mēs zinām, kā notiek mežu izsoles dažos gadījumos, kur viss tiek organizēts ar draudiem vai ar kaut kādu iepriekšēju sarunāšanu, mēs zinām, ka bieži benzīna uzpildes stacijas, kas atrodas blakus, agrāk mēģināja vienoties par cenām savā starpā. Tātad, visa tā negodīgā saimnieciskā darbība ir diezgan stingri iestrādāta šajā likumā, kas jebkurā gadījumā pieradinās cilvēkus domāt drusku savādāk un paļauties vairāk uz savām spējām un uz godīgu konkurenci. Bet tas ir ļoti būtiski, tas faktiski ir vajadzīgs ne tikai Latvijai, bet arī visām tām valstīm, kas ir ap Latviju un kuras grib ar mums veidot kaut kādus uzņēmējdarbības kontaktus.

Ja runā par šodienas likumu, kas ierobežo kaut kādā veidā šīs partiju vēlēšanu tiesības, tad manā izpratnē tas ir ļoti naivs, jo nevar būt divas proporcionalitātes: koalīcijām 7%, partijām 5%. Latvijas Satversme paredz tikai to, ka deputāts ir tautas priekšstāvis, tā vispār neparedz Latvijā nekādus partiju sarakstus, un es gribētu tikai uzsvērt arī tādas runas kā, piemēram, šodien viena dāma teica, ka, ja partijai ir 2,5%, teiksim, kā Zaļajai partijai, tad tai vajag “pieaudzēt” savas rindas mākslīgi, nevis iet kaut kādā koalīcijā. Tas ir ļoti muļķīgs apgalvojums, jo Zaļā partija ir partija, kuru atbalsta cilvēki ar savu filozofiju, un viņi ir tik, cik viņi ir — apmēram 2,5%, un mākslīgi viņu skaits nav jāpalielina. Iedomājieties, ja mēs, piemēram, liedzam 25 tūkstošiem jeb par koalīcijas sarakstu, piemēram, nobalso 6,5%, un saraksts neiekļūst Saeimā, 65—70 tūkstošiem mēs liegsim pārstāvniecību! Tad šie cilvēki meklēs, ja viņu pārstāvju nebūs Saeimā, savas aktivitāšu izpausmes kaut kur uz ielas. Un šādi gadījumi ir Albānijā — tur ir divas partijas, un tur tiešām visas lietas kārto ar automātiem, savukārt Spānijā, kur bija 300 partijas, bija ļoti mierīga pāreja no diktatūras uz demokrātiju. Tāpēc es domāju, ka, protams, kaut kādus ierobežojumus vajag, bet pie šī likumprojekta ļoti nopietni būs jāstrādā otrajā lasījumā.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Es arī sākšu ar savu viedokli par Korupcijas novēršanas likumu, ko jau šeit aizsāka Panteļējeva kungs. Mūsu partijas pozīcija ir tāda — situācija, kas šobrīd izveidojusies, ka lielākā daļa valdības nav izpildījusi Korupcijas novēršanas likuma prasības, ir vienkārši nožēlojama.

Dažādu diskusiju vietā vajadzētu parūpēties par to, lai iespējami ātri šo atrašanos stāvoklī, kas nav savienojams ar Korupcijas novēršanas likumu, pārtrauktu, nevis te diskutētu par to, kurš vainīgs pie tā, ka šī situācija ir radusies, un velt vainu uz dažādām amatpersonām. Likums ir jāizpilda, un valsts augstākām amatpersonām jāciena likums. Ja šīs augstākās amatpersonas necienīs likumu, tad kādu cieņu pret likumu mēs varam gaidīt no mūsu valsts cilvēkiem? Runājot konkrēti par šodienas plenārsēdi, acīmredzot visstrīdīgākais un visnepatīkamākais lēmums, kas šodien tika pieņemts, bija izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā, kas tika akceptētas pirmajā lasījumā. Ar to faktiski valdošā elite nostiprina savas pozīcijas, tajā skaitā paredzot sev deputātu atsaukšanas iespējas. Tautas priekšstāvjus, kurus tauta ir ievēlējusi, tagad varēs atsaukt Saeima ar savu balsojumu. Atsaucami saskaņā ar šo likumu būs tie deputāti, kuri atstās savu frakciju vai arī tiks no tās izslēgti. Tad nu iznāks tā, ka, ja kāds opozicionārs aizies no savas frakcijas, tad acīmredzot Saeimas lēmums nebūt nebūs tāds, ka viņam jāatstāj arī parlaments, jo valdošajam vairākumam nebūs izdevīgi, ka viņa vietā nāks kāds cits, kurš godīgi pildīs partijas pirms vēlēšanām dotos solījumus. Bet, ja kāds aizies prom no pozīcijas frakcijas, tad gan viņš momentā tiks izslēgts arī no Saeimas — par nepaklausību vai balsošanu pēc sirdsapziņas.

Kas vēl attiecas uz šodienas sēdi, tad būtisks jautājums bija Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu atcelt “Latvenergo” tarifu paaugstinājumu. Diemžēl tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu, un katram ir iespēja iepazīties, kurš deputāts kā ir balsojis, jo ir skaidrs, ka šis tarifu paaugstinājums bija nepamatots. Es aicinu cilvēkus, kas domā, par ko balsot nākamajās vēlēšanās, skatīties, kuri ir tie deputāti, kuri piesedz valdības aizstāvību šim monopoluzņēmumam, bet nevis tautas interesēm, un attiecīgi izdarīt savus secinājumus par to, vai viņi var šādus deputātus atbalstīt vai nevar.

Interesantas debates šodien Saeimā izvērtās par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””, kur skaidri varēja konstatēt, ka valstī nav izstrādātas vienotas reliģijas politikas un nav arī valstī dots pienācīgs novērtējums tradicionālām kristīgām konfesijām, nav izstrādāts jēdziens mūsu likumdošanā par valsts atzītas reliģijas statusu, kas neapšaubāmi būtu jāizdara. Tad arī neveidotos tādas nevajadzīgas diskusijas un ierosinājumi par to, ka vajadzētu pat atcelt Otrās Lieldienas kā svētku dienu. Paldies Dievam, ka deputāti neizšķīrās par šo soli un Otrās Lieldienas joprojām paliks svētku diena.

Saeima nodeva komisijām frakcijas “Latvijai” deputātu iesniegtos grozījumus reliģisko organizāciju likumā, kur mēs piedāvājam iespēju arī baznīcu diacēzēm reģistrēties Tieslietu ministrijā kā reliģiskām organizācijām un iegūt šo juridisko statusu. Diemžēl negatīvs bija lēmums nodot komisijām “Grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kurā mēs aicinājām šo pievienotās vērtības nodokli atcelt datoriem, lai paātrinātu tehnoloģijas ienākšanu Latvijā. Mēs pie šī jautājuma vēl strādāsim, un ceru, ka nākotnē spēsim gūt tam atbalstu.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Vakar mēs tiešām pastrādājām ļoti ražīgi, un man vajadzēs mazliet labot cienījamo kolēģi Panteļējevu, jo viņš teica, ka mēs izskatījām vairāk nekā 40 jautājumus. Es saskaitīju, ka mēs izskatījām vairāk nekā 50 jautājumus. Pie tam, vairākus visai apjomīgus likumprojektus. No tiem paši svarīgākie bija divi, kas skar mūsu valsts pamatus. Pirmais — grozījumi Latvijas Republikas Satversmē un otrais — grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Protams, tie abi tika pieņemti vēl tikai pirmajā lasījumā, un pie šiem grozījumiem būs jāpastrādā, tomēr esam priecīgi, ka šī lieta ir iekustējusies un Saeima tomēr atbalstīja domu, ka te jāizdara zināmas izmaiņas. Kā zināms, svarīgākie grozījumi Satversmē ir Valsts prezidenta un Saeimas pilnvaras laika pagarināšana līdz 4 gadiem — tas attiecas uz nākamo Valsts prezidentu un nākamajām Saeimām, un arī veselas rindas citu labojumu izdarīšana Satversmē, kas izriet no tiem 70 gadiem, kas ir pagājuši un ienesuši vajadzību izdarīt zināmus grozījumus. Ļoti asas diskusijas notika par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, bet es jau sēdes laikā konstatēju, ka visi deputāti izteicās, ka kaut ko šai likumā ir nepieciešams grozīt, bet nevarēja vienoties, kādā virzienā šiem grozījumiem jābūt un kas būtu pieņemams, kas nē. Šajos apstākļos es komisijas vārdā aicināju dot iespēju iesniegt savus priekšlikumus ne tikai tiem pieciem deputātiem, kas bija iesnieguši šo likumprojektu, bet arī visiem pārējiem Saeimas deputātiem, izdebatēt konkrēti visus priekšlikumus un izvērtēt, kuri priekšlikumi Saeimas vairākumu apmierina un kuri neapmierina.

Vēl nozīmīga bija vesela rinda likumprojektu pieņemšana, kas saistīta ar uzņēmējdarbību, ar mūsu ekonomiskās darbības jautājumiem un nodokļiem. Es to uzskatu par pozitīvu, mani tikai satrauc viens likumprojekts — “Par konkurenci”. Tas ir jauns, ļoti svarīgs, būtisks likums, kas tiešām atbalsta brīvo tirgu, bet kas tiek bīdīts ļoti nepamatotā steigā. Mums tika paskaidrots, ka valdība esot jau divus gadus strādājusi un izstrādājusi ļoti dažādus variantus. Tur bijuši daudz strīdu, bet tagad būšot kaut kāda konference ar Eiropas Padomes pārstāvju piedalīšanos, tāpēc mums tagad šis likums, pie kura valdība ir strādājusi divus gadus, jāpieņem divās nedēļās. Tātad — sasteidzot likumdošanas procesu. Pie tam, likums nav vienkāršs, mums tādu likumu līdz šim nav bijis, pieredzes nav, un tur vajadzētu ļoti uzmanīgi izdebatēt. Es baidos, ka šādā tempā skatoties uz atsevišķām konferencēm vai semināriem, vai kādu citu ārzemju emisāru atbraukšanu, mēs pārvēršamies par pavisam nenopietnu valsti, ja savus likumus pieņemam steigā, vadoties tikai no tā, kad no Rietumiem pie mums atbrauks kāds pārbaudītājs.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija): Es varētu turpināt, kur mani kolēģi tikko pabeidza — par šo Konkurences likumu. Mēs ne vienu reizi vien sastopamies ar pilnīgi jauniem likumiem, kādu mums agrāk nebija, jo toreiz sabiedrība un tās problēmas bija citādas. Sabiedrībai modernizējoties, rodas jauni uzdevumi, un mums jābūt gataviem pieņemt jaunus likumus, pat neesot pilnīgi pārliecinātiem, ka tas ir beidzamais un labākais, jo likumi tomēr ar laiku var būt labojami. Tāpēc šāds notikums, ka mēs Konkurences likumu esam uzsākuši apskatīt un virzīt, ir vērtējams kā pozitīvs, kā panākums, ka Saeima strādājusi pareizā virzienā. Bet tas ne tuvu nav galvenais, ko es no Kristīgo demokrātu un Latvijas Zemnieku savienības frakcijas puses gribētu uzsvērt. Viens moments, protams, ko laikam neviens no maniem kolēģiem nepateica, ir iepriecinošais fakts, ka reliģiskās organizācijas, tātad — baznīcas, būs atbrīvotas no īpašuma nodokļa maksāšanas. Mēs saprotam, ka ir nepieciešams atbalstīt šīs organizācijas un it īpaši mūsu tradicionālās baznīcas, jo tās ir daudz cietušas padomju laikā, bet galvenais — to nozīme tagad ir tik liela, ka mēs to pat novērtēt nevaram, jo šīs organizācijas veic garīgās atjaunošanas darbu mūsu sabiedrībā. Tādēļ viss, kas atbalsta viņu darbu un panākumus, ir apsveicams.

Un visbeidzot vēl dažus vārdus par to pašu jau daudz diskutēto vēlēšanu likumu. Es nedomāju, ka tas bija tik ļauni domāts, kā dažkārt dzirdējām no Saeimas tribīnes. Mērķis ir novērst sadrumstalotību Saeimā, ar ko raksturīga tieši 6. Saeima. Bet kā to izdarīt, tas, protams, ir cits jautājums, un, noliekot aizvien augstāku slieksni, mēs lielu daļu vēlētāju atstājam bez ietekmes. Es ceru, ka šis pirmajā lasījumā pieņemtais likums tiks ievērojami uzlabots. Ir labi, ka partijas nedrīkst augt kā sēnes un ka tām jābūt vismaz ar viena gada pastāvēšanu, lai pilsoņi varētu novērtēt, kas tie ir par cilvēkiem un kādas ir viņu programmas. Bet galvenā alternatīva, kas dos mums vēlamo rezultātu, lai mūsu Saeima būtu viengabalaināka un tās darbs lietišķāks, ir pastāvošo partiju apvienošanās, to partiju, kuru pamatprincipi ir diezgan līdzīgi, lai neteiktu — pilnīgi vienādi. Nav nekāda iemesla tām palikt šķirtām. Un šeit es redzu pozitīvas iezīmes, kas jau vērojamas mūsu sabiedrībā. Un visbeidzot — pašu pilsoņu piedalīšanās politiskajā darbā ir ļoti svarīga, bez tās demokrātija nevar izaugt un izveidoties, un es ceru, ka tās būs nopietnākas partijas ar pieredzi, ar jau pārbaudītām pamatprogrammām, kas aizvien vairāk mūsu pilsoņus iesaistīs politiskajā darbā, jo pašiem vien jau mums sava valsts ir jāveido. Citi mūsu vietā to nedarīs.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Saeima tiešām šajās divās dienās izskatīja un pieņēma labojumus daudzos likumos — līdz septembra beigām pagarināja G–24 kredītu izmeklēšanas komisijas darbību, kas manuprāt, ir vajadzīga, jo šajās lietās ir daudz neskaidrību. Jādomā, ka sī komisija varēs turpināt ražīgi strādāt, kad būs mazliet nosēdušies tie putekļi, kurus radīja daudzās ziņas par ministru un tagad arī par deputātu atrašanos dažādās uzņēmējsabiedrībās.

Es domāju, ka Ministru prezidents ir pieņēmis labāko risinājumu — nodot visu jautājumu izskatīšanu Prokuratūrai, un tā arī skatīsies, vai vienādi vērtējams tas valdības loceklis, kurš pirms diviem gadiem iesniedzis atlūgumu no attiecīgā amata, bet diemžēl viņa firmas atbildīgā amatpersona nezināmu iemeslu dēļ to nav laicīgi reģistrējusi. Vai vienādi vērtējams valdības loceklis, kurš samērā nesen, būdams jau ministrs, parakstīja dokumentu par izmaiņām savas sabiedrības statūtkapitālā.

Šodien Saeima nodeva komisijām ilgi gaidītos 1997.gada budžeta grozījumus, pie kuriem darbs vēl stāv priekšā. Es domāju, ka šeit mums ir ļoti būtiski paskatīties, kā tiks risināts jautājums par pensijām, jo Saeimā pirms neilga laika tika pieņemti grozījumi, kas uzlabotu visu mazāk nodrošināto pensionāru stāvokli. Tagad jautājums ir tikai par to, vai tam būs atbilstošs segums arī budžetā. Jo viena lieta ir tā, ka deputāti, labu gribot, saka: “Jā, likumā ir grozījumi,” bet cita lieta, ja pēc tam piebilst: “Atvainojiet, budžetā naudas tam nav, un nav zināms, vai šī nauda būs nākamajā gadā un vēlāk.”

Mūsu partija iebilda tieši pret šādu populismu un ekonomiski nepamatotu grozījumu izdarīšanu saistībā ar šīm pensijām.

Tas bija iemesls, kādēļ mēs atsaucām ministru V.Makarovu, jo, mūsuprāt, grozījumiem jābūt godīgiem. Tad, ka mēs pasakām: “Jā, mēs likumu grozām!”, tad mēs arī pasakām: “Jā, arī budžetā ir šāda nauda!”. Pašlaik mums par to ir lielas šaubas, jo situācija ir tieši pretēja — vakar, kad mūsu frakcijai bija izdevība beidzot tikties arī ar Ministru prezidentu Andri Šķēli, viņš uz jautājumu: “Vai budžetā šie attiecīgie miljoni būs?” pateica “Nē”. Es ceru, ka mēs diskusiju turpināsim arī ar citām valdību veidojošām frakcijām un Ministru prezidentu, lai šī nauda tomēr atrastos un Saeima būtu godīgi nobalsojusi un godīgi arī teiktu, ka valdība arī maksās. Nevis maldinātu lielu daļu vēlētāju, kuri, protams, cer, ka šie nedaudzie lati viņiem tomēr nāks klāt.

Visbeidzot daži vārdi arī par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem, par kuriem šeit gari runāja. Varēja konstatēt, ka grozījumi likumā ir vajadzīgi. Domāju, ka nepareizi ir izskanējis viedoklis par to, ka lielās partijas kaut kādā veidā nostājas pret mazajām partijām.

Pirmām kārtām, es domāju, ka ir lielas partijas, kurām ir maza ietekme Saeimā un valdībā, un mazskaitlīgas partijas, kurām ir lielāka ietekme. Bet, kā šeit teica daudzi deputāti, stingri ņemot, Latvijā tādu īsti lielu partiju nav. Un tā 5% barjera, jāsaka, nesagādā rūpes tiem, kas pretendē uz 10%, 15% vai 20%. Strīdīgi tas ir tām partijām, kuras ir radušas startēt koalīcijās — pa divām vai trijām kopā, un, mūsuprāt, arī šeit partijai, kura startē atsevišķi, ir 5% barjera.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr.112