INTERVIJAS. SARUNAS

Vācu mašīnbūvētāji pie partneriem Latvijā

Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, rīt, 4.jūnijā, sagaidot kolēģus, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs vērtējat stāvokli Latvijas mašīnbūvē un rūpniecībā?

— Latvijai ir senas rūpniecības tradīcijas. Jau gadsimta sākumā Rīgā dominēja mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecība, kuras īpatsvars bija 40 procenti no visas rūpniecības.

Plānveida ekonomikas laikā Latvijas mašīnbūve bija sasniegusi samērā augstu līmeni kvantitātes un kvalitātes ziņā. Tā spēja pat daļēji apgādāt savas republikas rūpniecību ar dažnedažādām tehnoloģiskām iekārtām.

Tagad, pārejot uz tirgus ekonomiku, mūsu mašīnbūves iespējas vairs netiek pilnībā izmantotas, jo zuduši tradicionālie tirgi. Pašlaik nozares īpatsvars Latvijas rūpniecībā pēc apjoma ir tikai 14,3 procenti.

Un tomēr mašīnbūve šobrīd Latvijā pamazām atjaunojas. Sākas jaunu iekārtu iegāde. Tas ir kā signāls Rietumu firmām. Arvien vairāk tās piesaka sevi mūsu mašīnbūvē, gan piedāvājot savas iekārtas, gan veidojot kooperatīvas saites dažādu mehānisko detaļu izgatavošanā. Mašīnbūves tradīcijas, kas Latvijā tiek pārmantotas no paaudzes uz paaudzi, ir garants mūsu uzņēmumu produkcijas augstajai kvalitātei.

Interesi par mūsu mašīnbūvi izrādījuši vācu kolēģi, kas jūnijā ieradīsies Rīgā.

Pēc vācu mašīnbūvnieku vērtējuma, Latvijas tirgus attīstās normāli. Vācijas iekārtu un mašīnu eksports uz Latviju 1996.gadā naudas izteiksmē vērtējams 60 miljoni vācu marku. Latvijas rūpniecība modernizējas, un pieaug sadarbības iespējas ar Rietumu piedāvātājiem. Jau šodien vairāk nekā trešdaļa Latvijas iepirkto iekārtu nāk no Vācijas. Tas atspoguļo tradicionālo sadarbību starp vācu iekārtu ražotājiem un Latvijas rūpniecību.

— Lūdzu pastāstiet plašāk par gaidāmo vācu mašīnbūvētāju vizīti Latvijā!

— No 4. līdz 6. jūnijam Latviju apmeklēs Vācijas Mašīnbūves asociācijas delegācija, ko vadīs Vācijas Saimniecisko sakaru komitejas priekšsēdētājs Volfgangs Pnemers. Šo vizīti koordinē Vācijas Ekonomikas ministrija un Integrētais konsultatīvais dienests (IKD), kurš Latvijā nodarbojas ar Vācijas un Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanu. Delegācijas sastāvā būs 25 dažādu Vācijas mašīnbūves nozaru vidējo uzņēmumu rūpnieki no dažādiem valsts reģioniem.

4.jūnijā viesnīcā “Konventa sēta” īssaietā piedalīsies Vācijas vēstnieks Latvijā, Vācijas delegācijas un IKD vadība, kā arī vācu firmu pārstāvji. Pēc tam Latviešu biedrības nama Zelta zālē notiks t.s. kontaktu birža. Vācijas uzņēmēji, kas neklātienē jau ir iepazinušies ar informāciju par Latvijas uzņēmumiem, tagad klātienē tiksies ar interesējošo uzņēmumu pārstāvjiem. Šajās sarunās tad arī noskaidrosies savstarpējās intereses un sadarbības iespējas.

5. un 6. jūnijā vācu uzņēmēji apmeklēs Rīgas uzņēmumus, iepazīsies ar ražošanas procesiem un turpinās iesāktos kontaktus.

6. jūnijā notiks vācu delegācijas vizītes nobeiguma sēde ar brauciena izvērtēšanu.

— Kādi faktori veicināja šo vizīti?

— Arī Vācijā pašlaik ir saspringta ekonomiskā situācija. Tāpēc intensīvi tiek meklēti jauni atbalsta punkti. Daudzi vācu rūpnieki Latviju saredz kā placdarmu iziešanai Krievijas tirgū. Un veidot kopuzņēmumus Latvijā šobrīd ir drošāk nekā Krievijā.

Arī informācijas gūzma, kas pēdējos mēnešos izskanēja par Latvijas rūpniecību, gan atklājot Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvniecību Frankfurtē pie Mainas, gan Latvijas dienās Hannoveres gadatirgū, veicināja šo vizīti.

Vācu lielo interesi par Latviju jau manīju vizītes gatavošanas laikā, viesojoties Vācijas Mašīnbūves asociācijā Frankfurtē pie Mainas.

Esam pratuši parādīt Latviju no tālienes kā interesantu vietu sadarbībai. Tagad, kad viņi Latvijas rūpniecību redzēs tuvplānā, ir svarīgi interesi par Latviju saglabāt. Bet tas jau būs atkarīgs no mums, no mūsu uzņēmumu patiesā stāvokļa un no prasmes sevi pareizi parādīt.

— Kas sagatavo un finansē šo vizīti?

— Galveno darba smagumu iznesa Integrētais konsultatīvais dienests ar Dr. Stefanu Hanselmanu priekšgalā. Latvijas Attīstības aģentūra sagatavos un katram vācu delegācijas loceklim izsniegs bagātīgu informācijas paketi par investīciju iespējām, par mūsu likumdošanu un par privatizējamiem uzņēmumiem.

Vizītes izdevumus segs galvenokārt vācu puse.

— Kādus rezultātus jūs sagaidāt no šīs vizītes?

— Ir tāda paruna: labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt. Tātad galvenais: ļaut vācu speciālistiem pašiem redzēt un “iztaustīt” mūsu mašīnbūves iespējas un bez tam nodibināt personiskos kontaktus starp vadītājiem. Arī tas ir ļoti svarīgi.

Mums būtiskākais šajās dienās ir — prast sevi parādīt tā, lai saglabātu vācu interesi par mūsu rūpniecību. Tad pārējais nāks tā, kā tam jānāk.

Gunārs Freibergs,

“LV” korespondents