Latvija sveic Turcijas Republikas valsts vadītāju!

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”, 18.02.1997.

Šodien, 4. jūnijā, Latvijas Republikā valsts vizītē ierodas Turcijas Republikas prezidents Suleimans Demirels ( Suleyman Demirel )

Viņa ekselence Suleimans Demirels, Turcijas Republikas prezidents, dzimis 1924. gada 1. novembrī Turcijā, attālajā Islamkojas ciemā, Ispartas provincē. Pēc profesijas — inženieris.

Pamatizglītību ieguvis turpat, dzimtajā ciemā. Tālāk nākamais prezidents mācījās Ispartā un Ahionā, bet 1949. gadā beidza Stambulas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu fakultāti un sāka strādāt Turcijas Elektroenerģijas pētniecības pārvaldē. Pēc tam Suleimans Demirels ASV studēja irigāciju, elektrotehnoloģiju un aizsargdambju būvniecību. Suihanas dambja būves laikā Suleimans Demirels bija šī grandiozā projekta inženieris, bet 1954. gadā viņu iecēla par Turcijas Dambju departamenta vadītāju. No 1955. gada Demirels strādāja par Valsts hidraulisko darbu departamenta direktoru, vadot daudzu aizsargdambju, elektrostaciju un irigācijas iekārtu būvi.

Pēc militārā dienesta Suleimans Demirels no 1962.—1964. gadam strādāja inženiera un padomnieka līgumdarbus, kā arī bija Ankaras Vidējo Austrumu Tehniskās universitātes mācībspēks.

Suleimana Demirela politiskā karjera sākās ar viņa ievēlēšanu Taisnīguma partijas (Justice Party – JP) izpildpadomē. 1964. gada 18. novembrī Taisnīguma partijas otrajā lielajā konventā viņu ievēlēja par partijas priekšsēdi. Laikā no l965. gada februāra līdz oktobrim Suleimans Demirels sekmēja Suata Hairi Urguplu ( Suat Hayri Urguplu ) koalīcijas valdības izveidošanu un bija tajā premjerministra vietnieks. Suleimana Demirela vadībā Taisnīguma partija 1965. gada 10. oktobra vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, savācot 53 procentus vēlētāju balsu. Būdams deputāts no Ispartas, Suleimans Demirels kļuva par trīspadsmito Turcijas premjerministru un vadīja valsti četrus gadus. Nākamajās vēlēšanās 1969. gadā Taisnīguma partija atkal guva pārliecinošu uzvaru, un Suleimans Demirels sastādīja arī četrpadsmito Turcijas valdību, taču sakarā ar partijas iekšējo krīzi viņam pēc tam nācās izveidot jaunu valdību. 1971. gada 12. martā Suleimans Demirels atkāpās pēc Militārā memoranda saņemšanas. Laikā starp 1971. un 1980. gadu Suleimans Demirels vēl trīs reizes bija premjerministrs — 1975., 1977. un 1979. gadā. Pēc 1980. gada 12. septembra militārā apvērsuma Suleimans Demirels tika izstumts no aktīvas politiskās dzīves. 1986. gadā viņš aizsāka kampaņu par politisko aizliegumu atcelšanu un ierosināja šajā jautājumā sarīkot referendumu. 1987. gada septembrī pēc referenduma Suleimans Demirels guva iespēju atgriezties aktīvā politiskajā darbībā. 1987. gada 24. septembrī Patiesā ceļa partijas ( True Path Party - TPP ) ārkārtas konventā Suleimanu Demirelu ievēlēja par šīs partijas priekšsēdētāju. Tā paša gada novembra vēlēšanās viņu atkal ievēlēja par deputātu no Ispartas apgabala. Pēc 1991. gada 20. oktobra vēlēšanām Suleimans Demirels atkal kļuva par premjerministru — šoreiz koalīcijas valdībā, kas bija izveidota kopā ar Sociāldemokrātisko tautas partiju. 1993. gada 16. maijā Suleimanu Demirelu ievēlēja par Turcijas Republikas prezidentu.

Suleimans Demirels bez dzimtās valodas runā arī angliski, viņš ir daudzu grāmatu, rakstu un politisku apcerējumu autors. Prezidents ir precējies. Viņa kundze Nazmija Demirela viņu pavadīs valsts vizītes laikā Latvijā.

Latvijā augstais viesis uzturēsies divas dienas. Šajā laikā Turcijas prezidents tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, Rīgas Domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu un Saeimas Ārlietu komisijas locekļiem.

Būtiska nozīme Suleimana Demirela vizītes sekmīgā norisē Latvijā būs abu valstu visnotaļ labajām attiecībām. Svarīgi ir arī tas, ka Turcijas prezidentam šī ir reģionāla vizīte — Suleimans Demirels apmeklē visas trīs Baltijas valstis.

Latvijai, tāpat kā visām Eiropas valstīm, kas piedalās Eiropas integrācijas un Eiropas un transatlantisko institūciju paplašināšanas procesos, dialogs ar Turciju ir visnotaļ svarīgs — vispirms jau tāpēc, ka Turcija ir NAT0 valsts ar nozīmīgu lomu reģionā. Turcija atrodas abos krastos Bosfora jūras šaurumam, kas atdala Eiropu un Āziju. Varētu teikt, ka Turcija ar tiltiem starp abiem savas zemes krastiem arī saista Eiropu ar Āziju vārda tiešā nozīmē. Taču stratēģiskā aspektā no Turcijas krastiem iespējams arī kontrolēt starptautiski tik svarīgo kuģu ceļu starp Melno jūru un Vidusjūru.

Abu valstu dialogs vēsturiski ir sācies jau 1925. gadā, kad tika noslēgts līgums starp Latviju un Turciju. Mūsu valstu attiecības ir balstītas uz to, ka Turcija konsekventi īstenojusi Latvijas inkorporācijas neatzīšanas politiku. Pašlaik mūsu valstij visnotaļ svarīgs ir dialogs ar Turciju gan Eiropas nākotnei būtiskos jautājumos, gan arī abpusēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības aktivizēšanai.

Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atzinuma Suleimana Demirela vizītes priekšvakarā mūsu valsts pozitīvi vērtē Turcijas izpratni par Latvijas centieniem iekļauties Eiropas drošības arhitektūrā un integrēties transatlantiskajās struktūrās. Vienlaikus Latvijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka mūsu valstij ir svarīga iekšpolitiskā stabilitāte jebkurā Eiropas integrācijas procesā iesaistītā valstī. Latvija apzinās, ka notikumi valstu iekšpolitikā tieši ietekmē šos procesus, to intensitāti un arī to rezultātus.

Latvijas interesēs ir stabilitāte un homogēna attīstība visos Eiropas reģionos, tātad arī Turcijā, kas ir Eiropas valsts. “Drošība Eiropā, tās atsevišķos reģionos stiprina drošību Baltijas reģionā,” uzsvērusi Latvijas Ārlietu ministrija Turcijas prezidenta vizītes priekšvakarā. Turpat pausts arī uzskats, ka Turcijai būs pieaugoša loma un atbildība NATO paplašināšanās procesā un NATO tālāko attiecību veidošanā ar Krieviju. Latvija novērtē Turcijas vēlmi veidot ciešas divpusējās attiecības ar Eiropas valstīm, kuras uzsākušas integrācijas procesu ar ES. “ Latvija vēlas redzēt Turciju ciešā sadarbībā ar Eiropu, ciešāk integrētu ES,” uzsvērusi Latvijas Ārlietu ministrija, atzīmējot Protokola par politisko konsultāciju mehānisma izveidošanu starp abu valstu Ārlietu ministrijām nozīmīgumu.