NOZARU DOKUMENTI
Ekonomikas ministrija
Energoapgādes regulēšanas padome
Dabas un sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķina metodika
Apstiprināta
ar Energoapgādes regulēšanas padomes
1997. gada 2. maija rīkojumu Nr. 24
1. Metodikā lietotie termini
DABAS GĀZE — zemes dzīļu iegulu produkts (deggāze), kuras pamatkomponents ir metāns.
SAŠĶIDRINĀTĀ GĀZE — Sašķidrinātā ogļūdeņražu gāze — deggāze, kuras pamatkomponenti ir propāns un butāns.
Piegādātājs —licencēta juridiska persona, kura piegādā gāzi Patērētājam vai Realizētājam saskaņā ar līgumu.
Abonents — Patērētājs, kura īpašumā vai lietošanā ir gazificētas telpas dzīvojamās ēkās ( būvēs).
Tarifs — maksa par saņemtā pakalpojuma vienību saskaņā ar doto metodiku.
Abonenta maksa — abonenta pastāvīgs ( fiksēts ) maksājums par gāzes transportēšanas, glabāšanas un sadales sistēmas ekspluatāciju un gāzes piegādes nodrošināšanu.
Patērētājs — juridiska vai fiziska persona, kura saskaņā ar līgumu saņem un lieto gāzi no gāzes Piegādātāja vai Realizētāja gāzes tīkliem.
Apakšpatērētājs — juridiska vai fiziska persona, kura gāzes apgādes sistēma pievienota Patērētāja gāzes apgādes sistēmai un kura par patērēto gāzi norēķinās ar šo Patērētāju.
Realizētājs —licencēta juridiska persona, kura saņem gāzi no Piegādātāja gāzes sistēmām un pa sev piederošiem gāzes tīkliem saskaņā ar līgumu realizē gāzi Patērētājam.
Sašķidrinātās gāzes pārdevējs ( turpmāk tekstā Pārdevējs ) — licencēta juridiska persona, kura saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu saņem no Piegādātāja sašķidrināto gāzi un pārdod to Patērētājam.
Piederības robeža — piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Patērētāju.
Atļautais maksimālais dabas gāzes patēriņš stundā — lielākais gāzes patēriņš stundā, ko Patērētājs drīkst izmantot saskaņā ar gāzes apgādes projektu vai līgumu.
Atļautais minimālais dabas gāzes patēriņš stundā — minimālais gāzes patēriņš stundā, ko Patērētājs drīkst izmantot saskaņā ar gāzes norēķina uzskaites mēraparāta rādījuma minimālo robežu vai līgumu.
Gāzes vidējais diennakts patēriņš — saskaņā ar līgumu mēnesī izlietojamais gāzes daudzums, dalīts ar mēneša dienu skaitu.
Norēķina uzskaites mēraparāts — komercuzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās gāzes daudzuma, slodzes un gāzes parametru kontrolei un uzskaitei.
Skaitītājs — sadzīves gāzes skaitītājs ar maksimālo gāzes patēriņa mērīšanas robežu līdz 25 m3 gāzes stundā— komercuzskaites mēraparāts patērētās gāzes daudzuma mērīšanai.
Norēķinu periods — laika posms, par kuru Patērētājs veic norēķinus ar Piegādātāju.
Gāzes krātuve — augstspiediena gāzes vadi, gāzes urbumi un gāzes savākšanas punkti, virszemes gāzes tehnoloģiskās iekārtas un smilšakmens slānī izveidots apakšzemes gāzes rezervuārs, kurā gāzes iesūknēšanu un izsūknēšanu nodrošina kompresoru iekārtas.
Gāzes tīkli — augstā, vidējā un zemā spiediena gāzes ārējie cauruļvadi un to armatūras, dabas gāzes regulēšanas punktu, pazemes sašķidrinātās gāzes rezervuāru, pazemes gāzes cauruļvadu, aktīvās elektroaizsardzības iekārtu un telemehanizācijas iekārtu kopums.
Normālais dabas gāzes kubikmetrs (n.m3) — ar norēķina uzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabas gāzes daudzums, kas pārrēķināts pie noteiktiem gāzes standarta stāvokļa parametriem.Šajā metodikā tas ir sausās gāzes daudzums, ko aizņem viens kubikmetrs gāzes pie absolūtā spiediena 101,325 kPa (1,033277 kg/c m2) un pie temperatūras 293,15°K (+20°C), kurai, saskaņā ar gāzes iepirkšanas līgumu, pilnīgi sadegot, izdalās 7900 kkal liels siltuma daudzums.
GĀZES APGĀDES SISTĒMA :
Dabas gāzei — tehnisko ietaišu kopums Patērētāja apgādei ar gāzi, kas ierīkots no dabas gāzes sadales stacijas līdz Patērētājam.
Sašķidrinātai gāzei —tehnisko ietaišu kopums Patērētāja apgādei ar gāzi, kas ierīkots no sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas līdz Patērētājam.
2. Vispārīgie noteikumi
2.1. Šī metodika izstrādāta saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”.
2.2. Šī metodika nosaka dabas un sašķidrinātās gāzes cenu aprēķinu, kā arī to diferencēšanas kārtību, kas pamatota ar ekonomiskiem principiem.
Nepieciešamos aprēķinus un pamatojumu cenu noteikšanai, kā arī aprēķināto cenu projektu, jāiesniedz saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto kārtību.
Gāzes cenas izskata un apstiprina Energoapgādes regulēšanas padome.
2.3. Gāzes piegāde un lietošana notiek uz savstarpēja Piegādātāja un Patērētāja, Patērētāja un Apakšpatērētāja noslēgtā līguma pamata, atbilstoši gāzes piegādes un lietošanas noteikumiem.
2.4. Dabas gāzes tarifus iedzīvotājiem nosaka Ls/m3 (lati par kubikmetru), ja uzstādīti skaitītāji, vai Ls/cilv. (lati no cilvēka), ja nav uzstādīts skaitītājs.
Pārējiem patērētājiem (rūpniecības, komunāliem u.c.) dabas gāzes tarifu nosaka Ls/tūkst.n.m3 (latos par tūkstots normāliem kubikmetriem).
Sašķidrinātās gāzes tarifus nosaka Ls/t (latos par tonnu).
Gāzes tarifs ietver izmaksas visos tehnoloģiskā procesa posmos— iepirkšanā, transportēšanā, glabāšanā, sadalē un pārdošanā.
Abonentu maksu nosaka noteiktam norēķinu periodam Ls/abon. (lati no abonenta).
2.5. Gāzes piegādes —patērēšanas līguma slēdzēji savā starpā norēķinās par gāzes piegādi līdz piederības robežai un tarifs ietver izmaksas visos tehnoloģiskā procesa posmos, atbilstoši noslēgtajam līgumam.
2.6. Gāzes tarifam pilnībā jānosedz visi ar gāzes transportēšanu, glabāšanu, sadali un pārdošanu saistītie izdevumi, kā arī gāzes piegādātājiem jādod peļņa, kas nepieciešama nodokļu, kredītu procentu nomaksai un citu piegādātāja izdevumu segšanai, ja šo izdevumu segšanas avots pēc spēkā esošajiem nosacījumiem ir peļņa.
2.7. Gāzes Piegādātājs patērētājus sadala patērētāju grupās (iedzīvotāji, rūpnieciskie patērētāji u.c., piemēram, pēc gada patēriņa, ja to sadalījumam ir ekonomisks pamatojums) un nosaka tām diferencētus tarifus.
Tarifi atsevišķām patērētāju grupām nevar būt zemāki par gāzes iepirkšanas, glabāšanas un transportēšanas pašizmaksu un Piegādātāju vidējam tarifam jāsedz attiecīgi visas pilnās izmaksas. Gadījumā, ja piemēro cenas atlaides kādam patērētājam, cenu starpība nav attiecināma uz citiem patērētājiem.
2.8. Gāzes tarifus nosaka, pamatojoties uz prognozējamo gāzes patēriņa bilanci, nepieciešamajiem ražošanas izdevumiem un peļņu prognozējamā patēriņa bilances nosegšanai.
2.9. Gāzes tarifus pārskata, ja objektīvu faktoru ietekmē Piegādātāja izdevumi mainās vairāk par 5% pret aprēķinā paredzētajiem (inflācija, izmaiņas nodokļu un darba samaksas politikā, krasas gāzes patēriņa izmaiņas, neprognozēta citu valstu vai Latvijas valsts varas institūciju rīcība u.c.).
2.10. Nav pieļaujami ekonomiski nepamatoti tarifu atvieglojumi atsevišķiem patērētājiem vai patērētāju grupām.
2.11. Norēķini par piegādāto — saņemto gāzi notiek pēc apstiprināta tarifa. Uzņēmumi — gāzes piegādātāji — saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas prasībām veic faktisko gāzes iepirkšanas, glabāšanas, transportēšanas un sadales izmaksu uzskaiti. Atšķirības starp faktiskajām izmaksām un izmaksām, saskaņā ar apstiprinātajiem tarifiem jāņem vērā, nosakot tarifus turpmākajam laika periodam.
3. Gāzes patēriņa bilance
3.1. Gāzes patēriņa prognozējamā bilance tiek sastādīta gadam ceturkšņu griezumā pa noteiktajām patērētāju grupām.
3.2. Prognozējamā bilance tiek sastādīta kā eksperta vērtējums, ņemot vērā:
3.2.1. patēriņa dinamiku pa atsevišķām patērētāju grupām;
3.2.2. gaidāmās patērētāju struktūras izmaiņas;
3.2.3. patērētāju pieprasījumu, izmaiņas līgumos, norēķinu kārtībā;
3.2.4. gāzes zudumus, kādi gaidāmi, ņemot vērā tīklu un aparatūras tehnisko stāvokli, piegādāto gāzes daudzumu;
3.2.5. gāzes pašpatēriņu tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai (kompresoru darbināšanai, gāzes regulēšanas punktu apsildīšanai, autotransporta vajadzībām, apkurei u.tml. vajadzībām).
Qbil — kopējais izlietotais gāzes daudzums (dabas gāzei — tūkst.m3, sašķidrinātai gāzei — tonnas);
S Qnod — prognozētais uz piederības robežas kopējais Patērētājiem nododamais gāzes daudzums, [tūkst.m3; t];
S Qzud — prognozētie, līdz piederības robežai, kopējie gāzes zudumi gāzes transportēšanas, glabāšanas un sadales procesā, [tūkst.m3; t];
S Qpašpat — gāzes saimniecību vajadzībām izlietotais gāzes daudzums [tūkst.m3; t], gāzes transportēšanas, glabāšanas un sadales procesā.
4. Gāzes realizācijas izmaksu aprēķins
4.1. Gāzes realizācijas pilnās izmaksas vispārīgā formā [ I, Ls ] sastāv no gāzes iepirkšanas, transportēšanas, glabāšanas un sadales procesa
4.1.1. mainīgām izmaksām (tieši saistītas ar piegādātās gāzes daudzumu) [ Im, Ls]:
4.1.1.1. patērētājiem pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas (ieskaitot konvertāciju);
4.1.1.2. gāzes zudumu izmaksas maģistrālajos tīklos pie gāzes tālās transportēšanas;
4.1.1.3. gāzes zudumu izmaksas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē;
4.1.1.4. gāzes pašpatēriņš tehnoloģisko iekārtu darbināšanai pazemes krātuvē, atbilstoši iesūknētās gāzes daudzumam;
4.1.1.5. gāzes zudumu izmaksas gāzes sadales tīklā, tehnoloģiskajās iekārtās un gāzes apgādes sistēmā.
4.1.2. pastāvīgām izmaksām (relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās gāzes daudzuma [Ip , Ls ]:
4.1.2.1. pamatlīdzekļu (ēku, būvju, gāzes pārvades tīklu, iekārtu, skaitļojamās tehnikas, transporta u.c.) nolietojums;
4.1.2.2. pamatlīdzekļu remonta un citi izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu kā arī ekspluatācijas drošības prasību nodrošināšanu;
4.1.2.3. individuālo sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanas, apkalpošanas un nomaiņas izmaksas;
4.1.2.4. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli;
4.1.2.5. administrācijas un citi pastāvīgie ražošanas izdevumi (apdrošināšana, transports, sakari, reklāma, mārketings, prezentācija u.c.);
4.1.2.6. īpašuma nodoklis;
4.1.2.7. zemes nodoklis;
4.1.2.8. uzņēmuma ienākuma nodoklis;
4.1.2.9. citi nodokļi saskaņā ar likumdošanu;
4.1.2.10. procentu maksa par kredītiem;
4.1.2.11. ilgtermiņa kredītu atmaksa saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku;
4.1.2.12. izmaksas pamatlīdzekļu izveidošanai vai iegādei un kapitālās izmaksas pamatlīdzekļu uzlabošanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai;
4.1.2.13. sociālās infrastruktūras objektu uzturēšanas u.c. sociāla rakstura izmaksas;
4.1.2.14. statūtos paredzētā rezerves kapitāla daļa;
4.1.2.15. dividendes.
4.2. Punktos 4.1.1. un 4.1.2.1. — 4.1.2.5. minēto izdevumu kopums veido gāzes iepirkšanas, transportēšanas, glabāšanas un sadales pašizmaksu.
4.3. Punktos 4.1.2.6. — 4.1.2.15. minēto izdevumu kopums veido nepieciešamos papildienākumus nodokļu samaksai un maģistrālo gāzes vadu, krātuves un gāzes apgādes sistēmu rekonstrukcijai un attīstībai.
4.4. Punktos 4.1.1. un 4.1..2. atspoguļotie izdevumi veido gāzes realizācijas pilnās izmaksas [ I, Ls ].
Gāzes realizācijas vidējo tarifu iegūst
4.5. Gāzes realizācijas rentabilitāti izsaka procentos, ko aprēķina dalot peļņas masu ar ienākumiem un reizinot ar 100%.
4.1.1.1. patērētājiem pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas
Pārdotās gāzes iepirkšanas izmaksas [ Iiep, Ls ] iegūst rūpnieciskiem patērētājiem pārdotās gāzes daudzumu [ S Qrūpn, tūkst. m3 ] reizinot ar gāzes iepirkšanas līguma cenu [ Clīg, Ls/tūkst. n m3 ] un iedzīvotājiem piegādātās gāzes daudzumu [ Qiedz, tūkst. m3 ] reizinot ar faktisko gāzes iepirkšanas cenu [Cfakt, Ls/tūkst. m3 ] un abus reizinājumus summējot.
Gāzes iepirkšanas cenu nosaka saskaņā ar gāzes piegādes līgumu
Cfakt — gāzes iepirkuma cena [ Ls/tūkst. m3 ], lieto nosakot maksu par iedzīvotājiem piegādāto gāzi, zudumu un patēriņa izmaksas;
Clīg — līgumā noteiktā gāzes cena [ USD/tūkst, n. m3 ];
Kpr — prognozētā gāzes kaloritāte [ kkal/m3 ];
Knorm — normatīvā gāzes kaloritāte [ kkal/m3 ] saskaņā ar līgumu;
N — LB 1 USD kurss latos.
Nosakot gāzes maksu par citiem patērētājiem piegādāto gāzi, lieto Clīg — gāzes iepirkuma cena [ Ls/tūkst. n.m3 ].
4.1.1.2.;...3;5. Gāzes zudumu izmaksas
Dabas gāzes realizācijas mainīgajās izmaksās ietveramas gāzes zudumu izmaksas pie gāzes tālās transportēšanas, glabāšanas, sadales un pārdošanas, kas veidojas sakarā ar to, ka piegādātājam, lai nodrošinātu saņēmējam nepieciešamo gāzes daudzumu, jāpadod par zudumu tiesu lielāks gāzes daudzums. Saņemtās gāzes daudzums tiek uzskaitīts uz piederības robežas.
Zudumu apjoms naturālā izteiksmē tiek aprēķināts, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu apstiprinātu tehnoloģisko zudumu aprēķina metodiku.
Zudumu izmaksas iegūst reizinot gāzes zudumu daudzumu maģistrālajos tīklos, krātuvē, gāzes sadales tīklā, tehnoloģiskajās iekārtās un gāzes apgādes sistēmā ar gāzes iepirkšanas faktisko cenu [ Cfakt, sk.form. (3) ].
4.6. Gāzes realizācijas izmaksas tiek noteiktas atsevišķi.
dabas gāzei
1. gāzes iepirkšanas izmaksas
2. gāzes transportēšanas izmaksas pa maģistrālajiem gāzes vadiem
3. gāzes glabāšanas izmaksas IPGK (Inčukalna pazemes gāzes krātuvē)
4. gāzes sadales (ieskaitot pārdošanu) izmaksasx)
sašķidrinātai gāzei
1. gāzes iepirkšanas izmaksas
2. GUS (gāzes uzpildes staciju izmaksas)
3. gāzes piegādes izmaksas x)
x) Ja gāzes piegādes funkcijas veic divi vai vairāki piegādātāji, tad izmaksas (attiecīgi arī tarifs) tiek noteiktas katra piegādātāja piederības robežu ietvaros.
DABAS GĀZE
5. Galīgais gāzes realizācijas vidējā tarifa aprēķins
5.1. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka gāzes realizācijas mainīgo un pastāvīgo izmaksu daļu (sk. 1. pielikumu) un, atbilstoši tām, piegādātās gāzes (mainīgo izmaksu segšanai) un gāzes apgādes sistēmas ekspluatācijas (pastāvīgo izmaksu segšanai) tarifus.
Tā kā gāzes apjomi, ko lieto šo tarifu noteikšanai, katrā posmā ir atšķirīgi, tad matemātiskas operācijas tiešā veidā ar šiem tarifiem netiek veiktas.
5.2. Piegādātās gāzes tarifs ir tieši atkarīgs no Patērētājam pārdotā gāzes daudzuma.
Piegādātās gāzes vidējo tarifu [ Tvid, Ls/tūkst. m3 ] iegūst dalot kopējās gāzes iepirkšanas, transportēšanas, glabāšanas, sadales un pārdošanas izmaksas [ Idg, Ls ] ar prognozēto uz piederības robežas kopējo Patērētājiem nododamo gāzes daudzumu [ ( Qnod, tūkst. m3 ].
6. Dabas gāzes kopējo realizācijas izmaksu dalījums starp patērētāju grupām
6.1. Visi gāzes patērētāji dalās divās grupās:
1) iedzīvotāji;
2) rūpniecības, komunālie u.c. komerciālie patērētāji.
Vispirms kopējās gāzes realizācijas izmaksas tiek sadalītas starp šo divu grupu patērētājiem.
6.2. Iedzīvotājiem piegādātās gāzes prognozi izstrādā, pamatojoties uz gada vidējā patēriņa analīzi dzīvokļos, kur uzstādīti gāzes patēriņa skaitītāji, bet dzīvokļos, kur gāzes patēriņa skaitītāji nav uzstādīti, pēc noteiktajām gada patēriņa normām, cilvēku daudzuma un pieņemtajiem gāzes patēriņa mēnešu nevienmērības koeficientiem.
6.3. Rūpnieciskajiem patērētājiem piegādātās gāzes prognoze tiek izstrādāta saskaņā ar 3. sadaļas punktā 3.2. minēto informāciju.
7. Dabas gāzes transportēšanas izmaksu sadalījums
7.1. Kopējās dabas gāzes transportēšanas izmaksas iegūst saskaņā ar 4. sadaļā doto metodiku.
7.2. Dabas gāzes transportēšanas izmaksas starp patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli piegādātajam gāzes daudzumam, piemēram :
Itr iedz — iedzīvotājiem piegādātās gāzes transportēšanas izmaksas, [Ls];
Itr — kopējās gāzes transportēšanas izmaksas, [Ls];
S Qnod — prognozētais uz piederības robežas kopējais Patērētājiem nododamās gāzes daudzums, [tūkst. m3 ];
S Qiedz— prognozētais kopējais iedzīvotājiem piegādājamās gāzes daudzums, [tūkst. m3 ].
7.3. Gadījumos, ja tiek prognozēta gāzes transportēšana citu valstu vajadzībām, tad uz republikas patērētājiem izmaksas tiek attiecinātas proporcionāli kopējam Latvijas un citu valstu Patērētājiem nododamajam gāzes daudzumam, bet ne vairāk kā nesegtā kopējo transportēšanas izmaksu daļa, ja līgums par šī pakalpojuma sniegšanu citu valstu vajadzībām paredz zemāku samaksu.
8. Dabas gāzes glabāšanas izmaksu sadalījums
8.1. Kopējās dabas gāzes glabāšanas izmaksas iegūst saskaņā ar 4. sadaļā doto metodiku.
8.2. Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmaksas starp patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli kopējam Patērētājiem piegādātās gāzes daudzumam, piemēram:
Igl iedz — iedzīvotāju daļa gāzes krātuves izmaksās, [Ls];
Igl — prognozētās kopējās gāzes krātuves gada izmaksas, [Ls];
S Qnod — prognozētais uz piederības robežas kopējais Patērētājiem nododamās gāzes daudzums, [tūkst.m3 ].
8.3. Gadījumos, ja tiek prognozēta gāzes iesūknēšana, glabāšana un izņemšana citu valstu vajadzībām, tad uz republikas patērētājiem izmaksas tiek attiecinātas proporcionāli kopējam Latvijas un citu valstu Patērētājiem nododamajam gāzes daudzumam, bet ne vairāk kā nesegtā kopējo gāzes krātuves izmaksu daļa, ja līgums par šī pakalpojuma sniegšanu citu valstu vajadzībām paredz zemāku samaksu.
9. Dabas gāzes sadales (ieskaitot pārdošanas) izmaksu sadalījums
9.1. Kopējās dabas gāzes sadales un pārdošanas izmaksas iegūst saskaņā ar 4. sadaļā doto metodiku.
9.2. Dabas gāzes sadales un pārdošanas izmaksu mainīgajā daļā ietilpst gāzes iepirkšanas izmaksas, atbilstoši punktam 4.1.1.1., gāzes zudumu izmaksas gāzes sadales tīklos un apgādes sistēmā.
Zudumu izmaksas starp patērētāju grupām tiek sadalītas, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu apstiprinātu zudumu aprēķina metodiku dabas gāzes sadales tīklos.
Zudumu izmaksas gāzes sadales ārējos tīklos un iekārtās tiek sadalītas proporcionāli kopējam, katrai patērētāju grupai piegādātājam gāzes daudzumam.
Gāzes zudumu izmaksas māju iekšvados pilnībā attiecinātas uz iedzīvotājiem, bet starp iedzīvotāju patērētās gāzes kategorijām sadalītas proporcionāli attiecīgās kategorijas gāzes patēriņam.
9.3. Dabas gāzes sadales un pārdošanas pastāvīgo izmaksu sadalījumu nosaka šo izmaksu prognoze, izdalot atsevišķus izmaksu centrus, t.i.:
— autotransporta GUS ekspluatācija un remonts;
— gāzes tīklu un gāzes apgādes sistēmas (izņemot iekšvadus un Patērētāja gāzi patērējošās iekārtas un aparatūru) ekspluatācija un remonts;
— individuālo sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšana, pārbaude un ekspluatācija;
— ar iedzīvotāju norēķiniem saistītās naudas apgrozības blakus izmaksas.
Minēto centru izmaksu galvenie elementi uzskaitīti 4. sadaļas punktā 4.1.2.
9.4. Autotransporta GUS ekspluatācijas un remonta izmaksas pilnībā tiek iekļautas dabas gāzes realizācijas tarifā autotransportam.
9.5. Individuālo gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanas, pārbaudes, ekspluatācijas un nomaiņas izmaksas pilnībā tiek attiecinātas uz iedzīvotājiem.
Starp dažādām šīs grupas abonentu kategorijām skaitītāju uzstādīšanas izmaksas izdala proporcionāli katras grupas abonentu skaitam, piemēram:
I'p sad — noteiktās abonentu grupas (iedz., kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un karstā ūdens ieguvei) gāzes sadales un pārdošanas pastāvīgo izmaksu daļa, kas nodrošina prognozējamās gada skaitītāju uzstādīšanas programmas izpildi, [Ls];
A — kopējais abonentu skaits, [vien.];
A' — abonentu skaits, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un karstā ūdens ieguvei, [vien.].
9.6. Ar iedzīvotāju norēķiniem saistītās naudas apgrozības blakus izmaksas starp iedzīvotāju patērētās gāzes kategorijām tiek sadalītas proporcionāli attiecīgās kategorijas gāzes patēriņam.
9.7. Pārējās gāzes sadales un pārdošanas pastāvīgās ekspluatācijas izmaksas starp patērētāju grupām tiek sadalītas proporcionāli kopējam katras grupas Patērētājiem piegādātajam gāzes daudzumam.
9.8. Administrācijas un citas vispārēja rakstura gāzes sadales un pārdošanas izmaksas, ja tās nav konkrēti saistītas ar kādas abonentu grupas apkalpošanu, starp dabas un sašķidrinātās gāzes abonentiem tiek dalītas proporcionāli kopējām ražošanas izmaksām vai neto apgrozījumam, bet attiecīgi starp dabas gāzes patērētāju grupām — proporcionāli kopējam Patērētājiem piegādātajam gāzes daudzumam.
10. Maksas par dabas gāzi noteikšana
10.1. Katrai patērētāju grupai tiek noteikta gāzes realizācijas cena, kas ietver gāzes pirkšanas, transportēšanas, glabāšanas, sadales un pārdošanas izmaksas.
10.2. Izmaksu sadales principi starp patērētāju grupām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumos var būt citādi.
10.3. Kopējās uz iedzīvotājiem attiecināmās izmaksas tiek dalītas divos atsevišķos maksājumos:
— abonentu maksā , [ Ls/abon.]
— maksā par gāzi , [Ls/m3]
Abonentu maksu veido uz abonentiem ( iedzīvotājiem) attiecināmā pastāvīgo izmaksu daļa, kas ietver gāzes transportēšanas, glabāšanas un sadales sistēmas ekspluatācijas izmaksas, t.sk., sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju vērtību, to uzstādīšanas, ekspluatācijas un nomaiņas izmaksas, ar iedzīvotāju norēķiniem saistītās izmaksas, kā arī ienākumu daļu.
Am — abonentu maksa , [Ls/abon.];
Ip iedz. — uz iedzīvotājiem attiecināmā izmaksu daļa, [Ls];
A — kopējais abonentu skaits.
Abonenti, kuru dzīvokļos uzstādīti sadzīves gāzes patēriņa skaitītāji, par izlietoto gāzi maksā pēc skaitītāja rādījuma.
Abonentiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti sadzīves gāzes patēriņa skaitītāji, maksu uz 1 cilvēku nosaka pamatojoties uz spēkā esošām gāzes patēriņa normām, piemēram:
Cpl — maksa no cilvēka par gāzes lietošanu sadzīves vajadzībām, [Ls/cilv];
Tiedz — gāzes tarifs iedzīvotājiem, kuri gāzi lieto sadzīves vajadzībām, [Ls/tūkst. m3 ];
n — noteiktā gāzes patēriņa norma 1 cilvēkam kubikmetros mēnesī, [m3].
10.4. Gadījumos, ja Piegādātājs Patērētājam valsts teritorijā nodrošina tikai daļu no tehnoloģiskā procesa posmiem, pakalpojumu cena nedrīkst būt zemāka par minētā pakalpojuma pašizmaksu attiecīgajai Patērētāja piederības grupai:
Tp — maksa par Patērētāja gāzes glabāšanu un piegādi līdz piederības robežai, [ Ls/tūkst.m3];
Tvid — Patērētāja piederības grupas pilnais dabas gāzes realizācijas tarifs, [ Ls/tūkst.m3];
Clīg — gāzes iepirkšanas cena, kas vienlaicīgi ir realizācijas tarifa mainīgās daļas sastāvdaļa [Ls/tūkst. n. m3]
Tp — maksa par Patērētāja gāzes tiešu piegādi līdz piederības robežai (bez glabāšanas), [Ls/tūkst. m3];
Tgl — vidējais gāzes glabāšanas tarifs krātuvē, [Ls/tūkst. n. m3]
Atkāpes pieļaujamas tikai tehniski—ekonomiski pamatotos gadījumos.
Gāzes transportēšanas vidējais tarifs [Ttr, Ls/tūkst.m3] un gāzes glabāšanas vidējais tarifs [Tgl, Ls/tūkst.m3] ir statistiski lielumi, kurus norēķinos ar republikas patērētājiem neizmanto, jo republikas gāzes apgādes sistēma šobrīd ir vienota un visi patērētāji pieslēgti gāzes sadales sistēmai.
Minētie tarifi tiek lietoti norēķinos par dabas gāzes glabāšanu un transportēšanu citu valstu vajadzībām, ja tas nav pretrunā ar līgumiem par šo pakalpojumu sniegšanu.
10.5. Norēķinos ar rūpnieciskajiem u.c. komerciālajiem patērētājiem katra tekošā mēneša beigās jāveic kaloritātes pārrēķins:
Tfakt — faktiskais tarifs, [Ls/tūkst.m3];
Tnorm — attiecīgās patērētāju grupas apstiprinātais tarifs, [Ls/tūkst.m3];
Kfakt — gāzes faktiskā kaloritāte, [kkal/m3];
Knorm — gāzes normatīvā kaloritāte, [kkal/m3].
SAŠĶIDRINĀTĀ GĀZE
11. Sašķidrinātās gāzes realizācijas izmaksas
11.1. Sašķidrinātās gāzes realizācijas pilnās izmaksas vispārīgā formā sastāv no:
11.1.1. mainīgajām izmaksām , kas tieši saistītas ar Patērētājiem nodotās gāzes daudzumu:
11.1.1.1. sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksas, ieskaitot gāzes transportēšanas izmaksas pa dzelzceļu;
11.1.1.2. gāzes zudumu izmaksas gāzes uzpildes stacijās, pārsūknējot gāzi no dzelzceļa cisternām rezervuāros, no rezervuāriem automašīnu cisternās, kā arī gāzes balonu pildīšanas tehnoloģiskajā procesā;
11.1.1.3. energoresursu izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai gāzes uzpildes stacijās;
11.1.1.4. gāzes zudumu izmaksas pazemes grupu iekārtās un avārijas balonos;
11.1.1.5. gāzes transportēšanas izmaksas no gāzes uzpildes stacijas līdz Patērētāja piederības robežai.
11.1.2. nosacīti pastāvīgajām izmaksām (fiksētām), kas ir relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātā, pārsūknētā, glabātā un sadalei nodotā gāzes daudzuma.
Pastāvīgās gāzes uzpildes staciju un gāzes piegādes izmaksās tiek uzskaitītas visas izmaksas, kuras, saskaņā ar šo metodiku, netiek iekļautas mainīgajās izmaksās un atbilst 4. sadaļas punkta 4.1.2. izmaksu veidiem.
11.1.1.1. Sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksas ir mainīgās
izmaksas [Iiep, Ls], kuras tieši atkarīgas no patērētājiem pārdotā
gāzes daudzuma un pilno un tukšo cisternu transportēšanas
izmaksām pa dzelzceļu Latvijas robežās līdz gāzes uzpildes stacijai.
S Qnod — prognozētais uz piederības robežas Patērētājiem nododamais gāzes daudzums, [t];
Clīg — sašķidrinātās gāzes iepirkšanas cena saskaņā ar gāzes piegādes līgumiem, [Ls/t];
Idz.c. — kopējās sašķidrinātās gāzes transportēšanas izmaksas pa dzelzceļu, [Ls].
Gāzes transportēšanas dzelzceļa izmaksās ietilpst maksa par pilno un tukšo gāzes cisternu pārvadāšanu, maksa par vagonu ritošā sastāva izmantošanu, maksa par cisternu glabāšanu, dokumentu noformēšanu, cisternu stāvēšanu u.c. pakalpojumiem saskaņā ar līgumu.
Dalot kopējās dzelzceļa izmaksas [ Idz.c., Ls] ar patērētājiem nododamās gāzes daudzumu [ S Qnod, t ], iegūst gāzes transportēšanas vidējo dzelzceļa izmaksu tarifu
Sašķidrinātās gāzes kopējo iepirkšanas tarifu [ Tiep, Ls/t ] aprēķina
11.1.1.2; 11.1.1.4. Zudumu izmaksas gāzes piegādes un pārdošanas procesā veidojas sakarā ar to, ka piegādātājam, lai nodrošinātu saņēmējam nepieciešamo gāzes daudzumu, jāpiegādā par zudumu tiesu lielāks gāzes daudzums.
Piegādātās gāzes daudzums tiek uzskaitīts uz saņēmēja robežas.
Gāzes zudumu apjoms naturālā izteiksmē tiek aprēķināts pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu apstiprinātu tehnoloģisko zudumu aprēķina metodiku.
Zudumu izmaksas iegūst reizinot gāzes zudumu daudzumu gāzes pārsūknēšanas un piegādes procesā [ S Qzud, t ] ar gāzes iepirkšanas līguma cenu [ Clīg, Ls/t ].
11.1.1.3. Energoresursu izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai gāzes uzpildes stacijās veido elektroenerģijas, degvielas, gāzes, u.c. resursu patēriņš kompresoru, gāzes balonu uzpildes līniju u.c. tehnoloģisko iekārtu darbināšanai.
11.1.1.5. Mainīgās gāzes transportēšanas izmaksas līdz Patērētāja piederības robežai ietver specializētā autotransporta ekspluatācijas, degvielas, autovadītāju un balonu maiņas atslēdznieku darba algas, ieskaitot sociālo nodokli, un citas tiešās izmaksas, kas saistītas ar gāzes piegādi un ir atkarīgas no piegādātā gāzes daudzuma.
11.1.3. Mainīgajās un pastāvīgajās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp mainīgajām un pastāvīgajām tehniski—ekonomiski pamatotos gadījumos var būt citāds.
11.1.4. Punktos 11.1.1. un 4.1.2.1. — 4.1.2.5. minētās izmaksas veido gāzes piegādes un pārdošanas pašizmaksu.
11.1.5. Punktos 4.1.2.6. — 4.1.2.15. minētās izmaksas veido nepieciešamo papildus ienākumu nodokļu samaksai, gāzes piegādes sistēmu rekonstrukcijai un attīstībai.
11.1.6. Punktos 11.1.1. un 4.1.2. minētās izmaksas veido gāzes piegādes un pārdošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas [ Išg, Ls ].
Dalot pilno izmaksu summu [ Išg, Ls ] ar Patērētājiem piegādāto gāzes daudzumu [ S Qnod, t ], iegūst gāzes piegādes un pārdošanas vidējo tarifu [ Tvid, Ls/t ].
12. Galīgais sašķidrinātās gāzes realizācijas vidējā tarifa aprēķins
12.1. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka gāzes realizācijas mainīgo un pastāvīgo izmaksu daļas (sk. pielikumu 2) un, atbilstoši tām, piegādātās gāzes (mainīgo izmaksu segšanai) un gāzes apgādes sistēmas ekspluatācijas (pastāvīgo izmaksu segšanai) tarifus.
12.2. Piegādātās gāzes tarifs ir tieši atkarīgs no kopējā Patērētājiem pārdotā gāzes daudzuma.
13. Sašķidrinātās gāzes kopējo realizācijas izmaksu dalījums starp patērētāju grupām
13.1. Visus sašķidrinātās gāzes patērētājus var iedalīt divās grupās:
1. Patērētājos, kuri gāzi saņem balonos;
— iedzīvotāji;
— rūpnieciskie patērētāji;
— tirdzniecības organizācijas;
— autotransporta vadītāji.
2. Patērētājos, kuri gāzi saņem centralizēti no pazemes grupu iekārtām:
— iedzīvotāji.
Vispirms kopējās gāzes realizācijas izmaksas tiek sadalītas starp šo divu grupu patērētājiem.
13.2. Attiecīgās grupas atsevišķu kategoriju patērētājiem piegādātās gāzes prognozi izstrādā pamatojoties uz šo patērētāju gada vidējā patēriņa analīzi un 3. sadaļas punktā 3.2. minēto informāciju.
14. Sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksu sadalījums
14.1. Kopējās sašķidrinātās gāzes iepirkšanas [ Iiep, Ls ] izmaksas iegūst saskaņā ar 11.1.1.1. doto metodiku.
14.2. Sašķidrinātās gāzes iepirkšanas izmaksas starp patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli piegādātās gāzes daudzumam, piemēram :
Iiep iedz — iedzīvotājiem piegādātās gāzes iepirkšanas izmaksas, [ Ls ];
Iiep — kopējās gāzes iepirkšanas izmaksas, [ Ls ];
S Qnod — kopējais līdz piederības robežai Patērētājiem piegādātais gāzes daudzums, [ t ];
S Qiedz — kopējais iedzīvotājiem piegādātais gāzes daudzums, [ t ].
15. Gāzes uzpildes staciju izmaksu sadalījums
15.1. Kopējās gāzes uzpildes staciju izmaksas iegūst saskaņā ar 11. sadaļā doto metodiku.
15.2. No kopējām GUS izmaksām tiek izdalītas tiešās, ar gāzes balonu remontu un uzpildi saistītās, izmaksas.
Dalot šīs izmaksas ar kopējo balonos piegādāto gāzes daudzumu [ S Qbal, t ], iegūst gāzes balonu remonta un uzpildes vidējās izmaksas.
15.3. Pārējās gāzes uzpildes staciju izmaksas starp patērētājiem tiek sadalītas proporcionāli kopējam katrai patērētāju grupai piegādātajam gāzes daudzumam.
Dalot gāzes uzpildes staciju pārējās izmaksas [ Igr gus, Ls ] ar kopējo līdz piederības robežai Patērētājiem piegādājamo gāzes daudzumu [ S Qpat , t ], iegūst vidējo gāzes uzpildes staciju gāzes pārsūknēšanas un glabāšanas tarifu [ Tgus gr , Ls/t ].
Kopējo gāzes uzpildes staciju tarifu iedzīvotājiem, kuri gāzi saņem balonos, iegūst, summējot gāzes pārsūknēšanas un glabāšanas tarifu [ T gr gus, Ls/t ] un balonu remonta un pildīšanas tarifu [ Tgus uzp , Ls/t ].
Analoģiski šo tarifu nosaka rūpnieciskajiem gāzes baloniem un portatīvajiem baloniem.
16. Sašķidrinātās gāzes piegādes izmaksu dalījums
16.1 Kopējās sašķidrinātās gāzes piegādes izmaksas iegūst saskaņā ar 11. sadaļā doto metodiku.
16.2. Vispirms starp dažādu kategoriju patērētājiem tiek sadalītas gāzes zudumu izmaksas.
Sašķidrinātās gāzes piegādes procesā zudumi rodas:
1) avārijas balonu nomaiņas rezultātā;
2) autotransporta gāzes uzpildes stacijās;
3) pazemes grupu ekspluatācijas un apkalpošanas laikā.
Katras patērētāju grupas gāzes zudumu izmaksas attiecīgi tiek ietvertas konkrētā patērētāja gāzes realizācijas tarifā.
16.3. Sašķidrinātās gāzes piegādes un pārdošanas izmaksu sadalījumu nosaka šo izmaksu prognoze, atsevišķi izdalot izmaksu centrus:
— autotransporta GUS ekspluatāciju un remontu;
— individuālo sadzīves gāzes patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi un ekspluatāciju;
— pazemes grupu iekārtu un gāzes tīklu remontu un ekspluatāciju.
16.4. Autotransporta GUS ekspluatācijas un remonta izmaksas pilnībā tiek iekļautas sašķidrinātās gāzes realizācijas tarifā autotransportam.
16.5. Skaitītāju uzstādīšanas, pārbaudes un ekspluatācijas izmaksas tiek iekļautas sašķidrinātās gāzes realizācijas tarifā patērētājiem, kuri gāzi saņem no pazemes grupu iekārtām.
16.6. Pazemes grupu iekārtu un gāzes tīklu remonta un ekspluatācijas izmaksas pilnībā tiek attiecinātas uz patērētājiem, kuri gāzi saņem no pazemes grupu iekārtām.
16.7. Pārējās gāzes piegādes un pārdošanas pastāvīgās ekspluatācijas izmaksas starp patērētāju grupām tiek sadalītas proporcionāli kopējam grupas Patērētājiem piegādātajam gāzes daudzumam.
16.8. Administrācijas un citas vispārēja rakstura izmaksas, ja tās nav konkrēti saistītas ar kādas abonentu grupas apkalpošanu, starp sašķidrinātās gāzes patērētāju grupām tiek dalītas proporcionāli kopējām līdz piederības robežai Patērētājiem piegādātajam gāzes daudzumam.
17. Maksas noteikšana par sašķidrināto gāzi
17.1. Katrai patērētāju grupai tiek noteikta gāzes realizācijas cena, kas ietver gāzes pirkšanas, gāzes uzpildes staciju, piegādes un pārdošanas izmaksas.
17.2. Izmaksu sadales principi starp patērētāju grupām tehniski–ekonomiski pamatotos gadījumos var būt citādi.
17.3. Pazemes grupu iekārtu abonentiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, tarifu nosaka, pamatojoties uz spēkā esošām gāzes patēriņa normām.
17.4. Pazemes grupu iekārtu abonentiem, kuru dzīvokļos uzstādīti skaitītāji, norēķiniem par izlietoto gāzi, lai iegūtu 1 m3 cenu, Privatizējamās valsts a/s “Latvijas gāze” Tehniskā pārvalde nosaka sašķidrinātās gāzes blīvuma koeficientu nākošam periodam, pamatojoties uz aprēķiniem par iepriekšējā periodā saņemtās gāzes vidējo procentuālo propāna—butāna sastāvu un gāzes blīvumu.
Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētājs A. Pakrastiņš
Turpinājums — nākamajos “LV” numuros