PAŠVALDĪBĀS

Meklējot valsts un pašvaldību kopsaucēju

Viedokļi Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresā Jūrmalā 30. un 31.maijā

Jau esam informējuši savus lasītājus par gaidāmo pašvaldību reformu un tai veltīto viedokļu apmaiņu Pilsētu savienības konferencē Siguldā 23.maijā (“LV” nr.128/129 un “LV” nr.130 – D.G. ). Šoreiz — par pagājušās nedēļas nogalē, 30. un 31.maijā, Jūrmalā notikušo Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresu.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir lielākā sabiedriskā organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pašvaldības. Tās galvenie mērķi atbilstoši LPS statūtiem ir pašvaldību politikas veidošana Latvijā, pašvaldību kopīgo problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana. Pēc LPS apkopotajiem datiem, savienībā ir pārstāvētas 420 jeb 70,9% no visām 592 Latvijas triju veidu pašvaldībām. Kongresā piedalījās 274 pašvaldību delegāti. Klāt bija arī viesi — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda, zemkopības ministrs Roberts Dilba, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš un citi.

LPS 6.kongresa divu dienu ilgajā darbā ievērojama vieta bija ierādīta organizatoriskiem jautājumiem — priekšsēža vēlēšanām (šī amata pildīšanai delegātu uzticību atkārtoti guva Andris Jaunsleinis), visu LPS komiteju un Revīzijas komisijas priekšsēža atskaitēm un šo amatpersonu pārvēlēšanai. Daudz īsāks laika sprīdis diemžēl tika visus interesējošā pašvaldību reformas jautājuma apspriešanai debatēs un pasākuma viesu uzrunās.

Tomēr viedokļi izskanēja, turklāt — pat radikāli atšķirīgi. Bet, kā kongresa ievadrunā uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, domu apmaiņa dažādu pašvaldību interešu grupu starpā ir viens no savienības uzdevumiem.

Analizējot gaidāmo reformu, Andris Jaunsleinis uzsvēra, pēc viņa prāta, lielākos trūkumus: pašvaldību reformai nav vēlētāju mandāta, jo pirms Saeimas vēlēšanām neviena partija to nebija pieteikusi savā platformā; Eiropas Vietējo pašvaldību harta paredz iedzīvotāju referendumu teritoriju robežu maiņas gadījumā; reformu projektiem trūkst pamatojuma un analītiska pamata; reformas gadījumā būtiski samazināsies pašvaldību finanses, līdz ar to, iespējams, būs jāslēdz mazās skolas un slimnīcas. Tomēr LPS priekšsēdis nenoliedza pašvaldību reformas iespējamību vispār, par tās pamatnosacījumu, viņaprāt, ir jākļūst valdības un pašvaldību dialogam.

Runas noslēgumā Andris Jaunsleinis uzsvēra arī LPS prioritātes nākotnē: atjaunot pašvaldību finansu daļu 24 procentu apjomā no valsts kopbudžeta; veikt LPS darbības dekoncentrāciju — aktivizēt reģionālo koordinatoru darbību vietējo pašvaldību interešu aizstāvībai; nodrošināt pašvaldību demokrātiju par vienu no valsts prioritātēm.

LPS 6.kongresa dalībniekus uzrunāja arī viesi. Andris Ameriks, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, uzsvēra, ka LPS ir vienīgā organizācija, kam ir tiesības ietekmēt likumdošanas procesu parlamentā, un ka ir jāuzlabo Saeimas un visu līmeņu pašvaldību savstarpējā interese un sadarbība.

Dānijas Pašvaldību savienības pārstāvis Holgers Pindts, analizējot situāciju Latvijā, secināja, ka LPS, pēc viņa domām, līdz šim ir vairāk tiekusies ne tik daudz pēc sadarbības, cik pēc konflikta ar valsts centrālo varu. Turklāt Andra Šķēles skarbā runa Latvijas Pilsētu savienības konferencē Siguldā, pēc dāņu eksperta domām, ir jāvērtē arī kā vēlme meklēt trūkstošo sadarbības partneri reformu ceļā. Arī Holgers Pindts atzina, ka valsts varas decentralizācijai Latvijā ir nepieciešamas lielākas pašvaldības par pašreiz esošajām, ar lielāku iedzīvotāju skaitu un kvalificētākiem darbiniekiem.

Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, administratīvo reformu neanalizēja, bet vairāk pievērsās reģionālās attīstības problēmām — kā novērst sabiedrības noslāņošanos lauku apvidos; kā veicināt nākotnē veidojamo īpaši atbalstāmo reģionu ekonomisko aktivitāti; kā risināt apkures parādu jautājumu un veidot hipotekāro kredītu sistēmu ēku būvei, rekonstrukcijai un siltināšanai.

Kongresa starpbrīžos ar demokrātisku vēlmi noskaidrot pašvaldību reformas dažādos skatupunktus “LV” aicināja atbildēt uz jautājumiem gan pasākuma viesus un rīkotājus, gan lielu un mazu pašvaldību vadītājus.

— Ko jūs gaidāt no šī pasākuma tālākajās valdības un pašvaldību attiecībās?

Ēriks Zunda: — Man gribētos redzēt pašvaldību un centrālās valsts varas starpā konstruktīvu dialogu. Tas nodrošinātu valsts varas darbību kopumā. Šeit, bez šaubām, izskanēs vairāk pašvaldību problēmas un sāpe. Man kā valdības pārstāvim ir jāmeklē šo jautājumu risinājumi, turklāt tā, lai apmierinātas būtu abas puses. Klausoties runātājos, top skaidrs, ka viena no asākajām problēmām ir finanses — pirmkārt, to ir par maz, otrkārt, pašlaik funkcionējošā finansu izlīdzināšanas sistēma slāpē ekonomisko aktivitāti — nauda tiek ņemta no iniciatīvas bagātākām pašvaldībām un mehāniski atdota pasīvākajām. Šī kārtība ir jāmaina. Otrs jautājums, kas ir aktuāls, — protams, administratīvi teritoriālā reforma. Viedokļi gan ir diezgan atšķirīgi, un pie viena nonākt būs grūti. Pašvaldību savienība ir liela organizācija, un tās biedru intereses ir dažādas. Domāju, ka censties nonākt līdz vienotām domām būs grūti un tas nav pat nepieciešams. Tas būtu jāsaprot LPS vadībai. Vienkārši ir jāatzīst viedokļu dažādība. Mēs visi atzīstam, ka reforma ir nepieciešama, bet, nonākot pie realizācijas, redzam, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīti, jo tikai teoretizēt ir daudz vienkāršāk. Tā, lasot kongresa rezolūciju projektus pašvaldību reformas sakarā, kļūst redzams, ka tas ir kompromisa mēģinājums starp LPS pārstāvētajiem, radikāli atšķirīgajiem viedokļiem. Tāpēc tie ir tik vispārīgi, varētu pat teikt, reālai dzīvei maz dodoši un “bezzobaini”. Varbūt nemaz nevajadzēja tik ļoti censties pēc kopīga viedokļa — tas ir pārāk izplūdis un neskaidrs.

Domājot par valdības un LPS dialogu, uzskatu, ka arī Pašvaldību savienībai ir jāmeklē jaunas darbības formas, pārstāvot dažādus pašvaldību viedokļus. Jāattīsta arī reģionālā darbība. Ceru, ka kongress spriedīs arī par šiem jautājumiem un meklēs ceļus, kā mainīties laikam līdzi, lai efektīvāk aizstāvētu pašvaldību intereses.

Atsaucoties uz Jaunsleiņa kunga teikto par referenduma nepieciešamību reformu gadījumā, kā to nosaka Eiropas Vietējo pašvaldību harta. Domāju — šis nav tas gadījums. Pašvaldību harta paredz referendumu tad, kad tiek atsevišķi mainītas viena reģiona robežas. Tad ir jānoskaidro šīs un kaimiņu teritorijas iedzīvotāju domas. Bet pie mums pašlaik notiek visas valsts pārvaldes sistēmas reforma. Un šī ir lieta, kuru nav iespējams risināt, populistiski virzot uz iedzīvotāju aptauju. Līdzīgi būtu, ja mēs referendumā jautātu iedzīvotājiem, vai ir nepieciešami nodokļi vai nav. Jāsaprot, ka pašvaldību reformas pozitīvās sekas nebūs jūtamas rīt, bet gan pēc pieciem, desmit gadiem — samazinot pārvaldes izdevumus, tuvinot pašvaldību iedzīvotājiem un palielinot tās atbildību.

Drīzumā tiks pieņemta arī Eiropas Reģionālā harta. Mums bieži izteiktais pārmetums — ka likvidējam rajonus, kas būtu it kā šajā hartā minētie reģioni. Tomēr tas tā nav. Rajoni nedz iedzīvotāju skaita, nedz teritorijas ziņā neatbilst Eiropas reģiona jēdzienam. Reģionu veidošana Latvijā — tas ir cits jautājums.

Pagaidām mēs ejam uz vietējo pašvaldību reformu, dažas būtiskākās rajonu padomju funkcijas pārņems sadarbības padomes — likumprojektu grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” nākamnedēļ skatīs valdībā. Bet reģionu veidošana tiks atlikta līdz laikam, kad “noskaidrosies prāti” un būsim guvuši pieredzi pēc vietējo pašvaldību reformas, kā arī apkopojuši kādus teorētiskus pētījumus. Pašlaik ir par daudz dažādas intereses aizstāvošu kaislību, tas traucē lietišķam darbam.

Bet Latvijas Pašvaldību savienībā esošā viedokļu dažādība, manuprāt, ir jāuzskata par bagātību, nevis kļūdu.

— Ko, jūsuprāt, kongress dos pašvaldību tālākai attīstībai un dialogam ar valdību?