PAŠVALDĪBĀS

Meklējot valsts un pašvaldību kopsaucēju

Turpinājums no 1.lpp.

Andris Jaunsleinis: — Šis pasākums, pirmkārt, ir organizatorisks. Pēc pašvaldību vēlēšanām uz četriem gadiem ir jāievēlē arī LPS vadība.

Ne mazāk svarīgs uzdevums ir kompromisu meklējumi un viedokļu apkopošana ar mērķi piedalīties valsts stabilizācijas procesos. Delegāti, kas sabraukuši no visas Latvijas, apkopos savas domas dokumentos, skarot pašlaik svarīgākos jautājumus — gan par finansēm, gan teritoriālo reformu, par reģionālo pašvaldību vietu valsts pārvaldē un pašvaldību vietu Satversmē. Mēs vienosimies par lietām, kur mūsu viedokļi sakrīt, — jautājumos, kur domas dalās un pagasti un pilsētas pārstāv dažādas pozīcijas, kongress dokumentus nepieņems. Tā ir demokrātiska sabiedrība, kur viens otram savas domas neuzspiež. Tas nenovedīs pie LPS šķelšanās. Pašvaldību vadītāji demonstrēs savu demokrātismu.

Vietējo pašvaldību reformas sakarā — domāju, ka Saeima ar lēmumu pagarināt rajona pašvaldību pilnvaras ir iedzinusi pati sevi stūrī. Iepriekš visiem bija skaidrs, ka reformai jābūt, bet ceļi taču bija dažādi. Tomēr tagad mums jācīnās ar šī lēmuma sekām. Jebkurā gadījumā — LPS būs klāt visās pārmaiņās.

— Jūs esat vietējo pašvaldību reformas celmlauzis — jau apvienojis vairākas pašvaldības. Kā vērtējat šos procesus?

Dainis Rozenfelds, Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs: — Jā, esam apvienojuši Kandavas pilsētu un divus — Cēres un Kandavas — pagastus ar Ministru kabineta oficiālu apstiprinājumu. Vēl divi pagasti jau izteikuši vēlmi mums pievienoties tuvāko mēnešu laikā. Kopējā platība līdz ar to būs aptuveni 45 tūkstoši hektāru, iedzīvotāji — apmēram 10 tūkstoši. Katrs pagasts saglabās savu nosaukumu, bet pašvaldība oficiāli būs Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju. Domē būs visu apvienoto teritoriju deputāti.

Apvienojāmies pagājušā gada 11.oktobrī, un mēs pirmos ieguvumus jutām, jau sastādot šī gada budžetu. Pierādījās princips — “lielam liela, mazam — maza darīšana”. Kaut vai skolu sakarā. Ir svarīgi, lai katrā pašvaldībā būtu vidusskola. Bet mēs nelikvidējam arī mazās skoliņas. Teiksim, Cēres pamatskolas budžets līdz šim bija 14 tūkstoši, bet šogad mēs ieplānojām 21 tūkstoti. Tur ir simt audzēkņu un 20 cilvēku personāls. Vēl mēs Cērē izveidojām pašvaldības uzņēmumu — tehniskās palīdzības centru, ko viņi vieni nevarēja. Nākamgad plānojam īpašu lauku attīstības programmu, lai palīdzētu zemniekiem. Katrā zemnieku sētā nevar būt kombains, mums, pašvaldībai, ir jāpalīdz risināt šīs problēmas.

Ir skaidrs, ka pilsētu pašvaldības pašlaik dzīvo labāk nekā lauku pašvaldības. Tikai vairākiem apvienojoties, var domāt par attīstību. Lielāka pašvaldība var jau domāt par investīciju piesaisti, kredītu ņemšanu. Ar mazu taču neviens nerunās.

— Kāds ir jūsu — pagasta padomes priekšsēdētājas — viedoklis pašvaldību reformas sakarā?

Māra Jansone, Saldus rajona Gaiķu pagasta padomes priekšsēdētāja: — Rajona padomju likvidācijas sakarā domāju, ka tas ir priekšlaicīgi. Sadarbības padomes uz sabiedriskiem pamatiem nevarēs visus jautājumus atrisināt, piemēram, transporta problēmas. Sadarbības padomei trūks gan laika, gan naudas.

Par pagastu apvienošanu. Mēs esam vidēji liels pagasts — aptuveni 1000 iedzīvotāju. Mums ir attīstīta infrastruktūra. Kaut arī esam it kā rajona nostūris, apvienoties ar kādu citu pagastu neplānojam. Tomēr tas acīmredzot būs līdz 2000.gada 1.janvārim, kad sāksies piespiedu apvienošana. Tad, iespējams, arī mūsu pagasts tiks iekļauts reformā. Apvienošana lielā teritorijā cilvēkus atsvešinās. Pašlaik pagasts, vēsturiski izveidojusies teritorija, ir kā viena liela ģimene. Šajos jaunajos veidojumos, iespējams, cilvēki vairs nespēs atrast savu vietu.

— Kādas ir jūsu domas, norisinoties vietējo pašvaldību reformai?

Andrejs Ence, Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs: — Reforma ir neizbēgama. Šajos ekonomiskajos apstākļos mazie pagastiņi neizdzīvos. Jābūt vienīgi skaidram: ja reiz Saeima konceptuāli ir lēmusi par reformas nepieciešamību, tai ir jānotiek neatkarīgi no tā, kādi politiskie spēki nokļūst pie varas, — nemainīgi vairāku gadu garumā. Turklāt ir jāsagatavo analīze, dati, ar ko pierādīt mazajām pašvaldībām apvienošanās lietderību. Jo tikai paziņot, ka jāapvienojas, bez pamatojuma — tas ir demagoģiski.

Mūsu pagastu reforma acīmredzot neskars. Babītes pagastā dzīvo ap piectūkstoš iedzīvotāju, mums ir pilnībā izveidota infrastruktūra. Varbūt tāpēc mans viedoklis atšķiras no citu domām. Tomēr esmu pētījis arī Dānijas pieredzi, un ir skaidrs, ka šis process ir neizbēgams. Ja mūsu valstī īstenotos divi priekšnoteikumi — labi ceļi un telekomunikācijas — lielu pašvaldību veidošanai vairs nebūtu šķēršļi. Bet tas ir tehnisks jautājums. Reformai ir jābūt.

— Kā pašvaldību reformu vērtējat jūs, pilsētas domes priekšsēdētājs?

Jānis Beikmanis, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs: — Reforma ir ļoti nesagatavota, tai nav nedz ekonomiska, nedz politiska pamatojuma. Tomēr es neesmu reformas pretinieks — ar šādu administrāciju tālāk dzīvot nevar. Vienīgais arguments — 4 miljoni, kas tiks ieekonomēti, likvidējot rajona pašvaldības. Bet tā ir pašvaldību nauda, un tai nevajadzētu aizplūst prom no pašvaldībām. Solījumiem, ka tā nenotiks, es neticu — solījumu jau ir bijis tik daudz. Par sadarbības padomēm — tās diezin vai būs darbotiesspējīgas. Tā ir rajona padomju reanimācija. Nevienam pagastvecim un pilsētas domniekam nav vēlētāju mandāta lemt par visu rajonu. Ar savu ilgo darba pieredzi pašvaldībās varu arī teikt, ka vienošanās pagastu pārstāvju vidū nav iespējama. Turklāt ja vēl pilsēta sadarbības padomē piedalās tikai ar vienu balsi...

Cēsīs dzīvo vairāk nekā trešdaļa rajona iedzīvotāju. Katram taču ir savas vajadzības. Vienoties un samest naudiņu, lai risinātu kādu viena pagasta problēmu, — tas ir ideālisms, kas dzīvē nav iespējams. Jau tagad netiek pildīti pašvaldību savstarpējie norēķini par skolām, kaut arī tie ir noteikti ar likumu. Dažam tās naudas tiešām nav, bet dažs pagasts vienkārši ļaunprātīgi nemaksā. Šajos nabadzības apstākļos vēl brīvprātīgi dot naudu — tam es neticu.

— Jūs esat rajona padomes priekšsēdētājs. Kā vērtējat pašvaldību reformu?

Indulis Ozoliņš, Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs: — Sadarbības padomes nāks rajona padomju vietā. Iespējams, tas tā arī varētu būt līdz šī sasaukuma beigām. Vienīgi — ir nepieciešams finansējums tieši no valsts, lai tad pašvaldību vadītāji lemj par tās izlietojumu kopīgās interesēs. Ja process būs pretējs — naudu atdos vietējām pašvaldībām un, kopīgas intereses meklējot, metīs kopā — sadarbības padomes priekšsēdētājs nevis reāli strādās, bet visu laiku lūgs pagastvečiem naudu. Dažādu pašvaldību intereses ir pārāk atšķirīgas.

Rajona pašvaldību likvidāciju es, protams, vērtēju negatīvi. Lielākām vai mazākām — tomēr Latvijā ir jābūt divu līmeņu vēlētām pašvaldībām. Varētu būt doma par rajonu saprātīgu palielināšanu. Teiksim, mūsu gadījumā Liepājas rajona un pilsētas kopāsanākšana, protams, būtu loģiska. Varbūt vēl kāds blakusrajons. Bet vai visai Kurzemei var būt kaut kas kopīgs, kā to paredz projekts par novadu veidošanu, — es šaubos. Tad jau šis posms starp vietējo pašvaldību un centrālo varu vairs nav vajadzīgs. Tomēr viena pati mazā pašvaldība nevar veikt tradicionālās funkcijas. Daudzas taču tagad pilda valsts, piemēram, veselības aprūpi. Tā, manuprāt, ir īsta otrā līmeņa pašvaldību funkcija. Bet pašlaik rajoniem ar tik maz funkcijām tiešām vairs nav jēgas eksistēt. Un man kā rajona pašvaldības vadītājam jāsaka — jo ātrāk kāds pateiks, kad pienāks beigas rajoniem, jo labāk. Neziņa kaitina.

Jādomā taču par rajona padomju īpašumu nodošanu — jārisina apsaimniekošanas jautājumi kopā ar pašvaldību, kuras teritorijā objekts atrodas. Nav īstas skaidrības arī par sadarbības padomēm. Mums, piemēram, Aizputes pilsētā, ir sporta komplekss, kas apkalpo visu rajonu. Šī mazā pilsēta viena pati to apsaimniekot nevarēs. Vai sadarbības padome būs spējīga pievērsties šai problēmai, — trūkst skaidrības.

Tik dažādas ir domas pašvaldību reformas sakarā. Tomēr — strīdos dzimst patiesība, un būtiskākajā vairums ir vienots — reformai ir jābūt.

Dina Gailīte, “LV” nozares redaktore