informācija

Jaunas Latvijas pastmarkas

Rīt, 1997.gada 7.jūnijā, Latvijas pasts laiž klajā pastmarku izdevumu - pastmarku sēriju "Bērnu spēles", kuras mākslinieks ir J.Urtāns.

Pastmarkas nomināli un tirāžas:

Ls 0,10 - 1 000 000 eks.;

Ls 0,12 - 500 000 eks.;

Ls 0,20 - 1 000 000 eks.;

Ls 0,30 - 500 000 eks.

Pastmarkas drukātas firmā "Joh. Enschede", Nīderlande.

Filatēlistu interesēs Latvijas pasts 1997.gada 7.jūnijā organizē Pirmās dienas zīmogošanu ar speciālu zīmogu Rīgas Galvenajā pastā (Stacijas laukumā 1).

Šīs pastmarkas tāpat kā citas Latvijas pastmarkas interesenti par pasūtīt filatēlijas abonementa ietvaros, rakstot:

Latvijas Pasts,

Pasta vērtzīmju un filatēlijas daļai,

Brīvības bulvāris 21,

Rīga PDP, LV-1000.

"Latvijas pasta"

ģenerāldirektors A.Droiskis

Samazinās gan dzimstība, gan mirstība

Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka pēdējos sešos gados iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 188 tūkstošiem. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 480 tūkstoši cilvēku, kas ir par 7% mazāk nekā pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1989.gadā. Tabulā iekļauti dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām, kā arī par tās ietekmējošiem faktoriem pēdējos sešos gados.

Latvijā joprojām samazinās dzimstība. 1996.gadā dzimstības līmenis valstī bija 2 reizes zemāks nekā 1986.gadā, kad šis rādītājs bija augstākais kopš sešdesmitajiem gadiem. Aizvadītajā gadā valstī piedzima 19782 bērni, t.i., par 1813 mazāk nekā 1995.gadā un par 22,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms 10 gadiem. Rīgā pagājušajā gadā piedzima 5246 bērni, t.i., par 555 mazāk nekā 1995.gadā.

Dzimstības līmenis turpināja samazināties gan pilsētās, gan laukos, par to liecina speciālo dzimstības koeficientu dinamika (dzimušo skaits uz 1000 sievietām 15-49 gadu vecumā), kas parādīta diagrammā.

Pilsētās 1996.gadā, rēķinot uz katru tūkstoti 15-49 gadu vecuma sieviešu, dzimuši par 20 bērniem jeb 42% mazāk nekā 1991.gadā, laukos šai pašā laikā - par 38% mazāk. Dzimstības līmenis Rīgā 1996.gadā salīdzinājumā ar 1991.gadu samazinājies par 41 procentu.

Joprojām pieaug dzimušo īpatsvars reģistrētā laulībā nesastāvošām sievietēm. Valstī vidēji aizvadītajā gadā tas bija 33,1%, pilsētās - 31,1%, tai skaitā Rīgā - 31,2%, laukos - 36,2 procenti. Jāatzīmē, ka arī lielā daļā Eiropas valstu - Austrijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c. - ārpus laulības dzimušo bērnu īpatsvars ir līdzīgs vai pat augstāks nekā Latvijā.

Kā pozitīvu pārmaiņu demogrāfiskajā situācijā 1995. un 1996.gadā var atzīmēt iedzīvotāju mirstības samazināšanos Latvijā. Pagājušajā gadā valstī nomira 34320 cilvēku jeb par 4611 mazāk nekā 1995.gadā. Mirstības līmenis, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, samazinājās no 16,4 mirušajiem 1994.gadā līdz 13,8 mirušajiem 1996.gadā jeb par 16 procentiem. Mirstība Rīgā samazinājās līdz 12,9 mirušajiem, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, pret 16 mirušajiem 1994.gadā, t.i., par 19 procentiem. Par 22,2% samazinājās darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstība.

1996.gadā nedabiskā nāvē nomira 3882 cilvēki, t.i., par 1312 mirušajiem mazāk nekā 1995.gadā. Mirstība nedabiskā nāvē samazinājās no 206 mirušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 1995.gadā līdz 156 mirušajiem 1996.gadā (par 24%). Salīdzinājumā ar 1995.gadu mirstība transporta negadījumos samazinājusies par 18,6%, no vardarbības (iepriekšējais termins - slepkavības) - par 15,4%, no pašnāvībām - par 9,3 procentiem. Aizvadītajā gadā vīriešu pašnāvību skaits gandrīz 5 reizes pārsniedza attiecīgo rādītāju sieviešu vidū.

Valsts statistikas komitejas

Iedzīvotāju statistikas daļa