SPOGULIS Par Turcijas Republikas prezidenta Suleimana Demirela valsts vizīti Latvijas Republikā

Divas dienas Latvijas un Turcijas tagadnes kopībā, nākotnes sadarbībā

4. un 5. jūnijā Latvijā uzturējās Turcijas prezidenta Suleimana Demirela vadītā delegācija. Šajā lappusē — Arņa Blumberga un Māra Kaparkalēja (“LV”) fotovērojumi

Turcijas prezidents Suleimans Demirels un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī abu valstu prezidentu un oficiālo delegāciju sarunās

Turcijas prezidenta kundze Nazmija Demirela un Latvijas prezidenta kundze Aina Ulmane šogad tiekas jau otro reizi — pirmo reizi Turcijā, tagad Latvijā

Rīgas pils Ģerboņu zālē Latvijas Valsts prezidenta goda viesu Zelta grāmatā parakstījās arī Nazmija Demirela

Pēc abu valstu nolīguma jūrniecības jomā parakstīšanas — Turcijas valsts ministre Ajafera Jilmaza un Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans apmainās ar dokumentiem

Pēc līgumu parakstīšanas gandarīts ir Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas vēstnieks Turcijā Valdis Krastiņš un Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots

Sarunā ar darījuma aprindu pārstāvjiem Turcijas prezidents Suleimans Demi-rels un Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts

Turcijas uzņēmēji Latvijā izvērtē piedāvātās sadarbības iespējas

, Latvijas tautas svētvietā pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā abu valstu prezidenti nolika ziedus un izbrīvēja arī mazliet laiku sarunai ar rīdziniekiem

Par abu valstu sadarbības padziļināšanu glāzes paceļ abi prezidenti

Pirms svinīgajām vakariņām Rīgas pilī 4.jūnijā, kur Suleimans Demirels savā uzrunā citēja latviešu dzejnieku Knutu Skujenieku un pauda pārliecību, ka abu valstu centieni pēc labākas pasaules veicinās mūsu tautu labklājību, mieru un stabilitāti, bet Guntis Ulmanis atzīmēja, ka attālums netraucē sadarbības padziļināšanai

Suleimans Demirels tiekoties Saeimā ar Alfredu Čepāni un deputātiem

Preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem

Turcijas prezidenta saspringtās vizītes noslēguma akordi — oficiālā atvadīšanās

Mūsu karavīru goda sardze sveic Latvijas augsto viesi. Uz tikšanos nākamreiz !

Vizītes otrā diena

Papildus

1.lpp informācijai

Noslēguma preses konferencē

Kā oficiālās vizītes abu dienu rezumējums Rīgas pils Baltajā zālē notika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Turcijas Republikas prezidenta Suleimana Demirela preses konference.

Vispirms runāja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis: — Esiet sveicināti, klātesošie žurnālisti, ciemiņi, interesenti, visi tie, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar šo jauko, ražīgo, rezultatīvo un ļoti savdabīgo vizīti — Turcijas Republikas prezidenta valsts vizīti Latvijā, kas aplūkojama kontekstā ar Turcijas prezidenta visu trīs Baltijas valstu apmeklējumu. Es vēlreiz sveicu Turcijas prezidentu Demirela kungu ar viņa atrašanos Latvijā un ar ļoti rezultatīvajiem un produktīvajiem sarunu risinājumiem, kā arī ar pieņemtajiem lēmumiem.

Protams, lielākā uzmanība tika veltīta divpusējām attiecībām, un sarunu rezultātā mēs veidojām konsultatīvo padomi ārlietās un biznesa padomi, kas turpmāk varētu nodarboties un koordinēt jautājumus, kas saistīti ar savstarpējo ekonomisko sadarbību. Ir jāveido arī sadarbības organizācijas, kas veicinātu sadarbību tūrisma un kultūras jomā. Abas puses ir maksimāli ieinteresētas iespējami drīzāk noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu.

Runājot par ES, NATO un drošības politikas veidošanu, mēs saņēmām pilnīgu atbalstu, rezultātā tuvākajā laikā, es ceru, Latviju apmeklēs Turcijas Bruņoto spēku štāba priekšnieks, lai tālāk runātu par sadarbību militārajā jomā. Mēs runājām arī par ES tālāko attīstību, un abas puses bija vienisprātis daudzos jautājumos. Ir izveidojusies situācija, kas ir ļoti labvēlīga Latvijas un Turcijas tālākajai sadarbībai, un nākotnes jautājumos mēs paļausimies gan uz valdību savstarpējo ieinteresētību sadarboties, gan arī galvenokārt aktivizējot un palīdzot privātsabiedrībām, uzņēmējiem veidot savā starpā labvēlīgas saimnieciskās attiecības.

Pēc tam klātesošos uzrunāja Turcijas Republikas prezidents Suleimans Demirels: — Prezidenta kungs, vispirms es gribētu atzīmēt, ka mēs jūtamies ļoti labi šajā skaistajā un draudzīgajā valstī. Es gribētu pateikties Guntim Ulmanim un Latvijas tautai. Mums bija vairākas tikšanās un auglīgas sarunas ar prezidentu Ulmani, kā arī iespēja apspriest vairākus jautājumus ar premjerministru un Saeimas priekšsēdētāju. Es ar prieku varu atzīmēt, ka abām valstīm ir abpusēja vēlēšanās tālāk attīstīt mūsu divpusējās attiecības.

Mūsu attiecībām ir tikai piecus gadus ilga vēsture. Prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Turcijā šajā gadā deva jaunu impulsu mūsu attiecību attīstībā. Šoreiz mēs parakstījām vēl dažus līgumus un sagatavojām labāku augsni mūsu cilvēku un mūsu uzņēmēju sadarbībai. Mūsu valstīs nodibinās tirgus ekonomika, un mūsu uzņēmējiem ir labas iespējas sadarboties.

Vakar mūsu uzņēmēju grupas parakstīja vienošanos nodibināt biznesa padomi. Šai padomei būs plašs darbalauks, izpētot biznesa iespējas abās mūsu valstīs. Vakar es aicināju Turcijas uzņēmējus biežāk braukt uz Latviju un vairāk sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem. To, ko viņi dara Balkānos, Eiropā, Centrālāzijā un citās pasaules vietās, viņi var veikt arī šeit, Latvijā.

Mēs gribam palīdzēt Latvijai infrastruktūras veidošanā. Mums šajā jomā ir ļoti pieredzējuši speciālisti. Es esmu pārliecināts, ka Eiropā būs nepieciešama infrastruktūra, kas darbojas no Dienvidiem uz Ziemeļiem un no Rietumiem uz Austrumiem.

Mūsu valstu iedzīvotājiem vajadzētu vēl biežāk apciemot vienam otra valsti, kas veicinātu un stiprinātu sadarbību un sapratni. Mūsu valstis neatrodas tālu viena no otras — tikai divarpus stundu lidojuma attālumā. Tas ir tuvāk nekā mūsu valsts no Parīzes, Londonas un Minhenes. Ar to visu es gribētu teikt, ka pastāv lielas iespējas vēl daudz plašākai sadarbībai. Eiropa piedzīvo ļoti interesantu laika posmu — Eiropa tiek pārstrukturēta un pārveidota. Es domāju, ka mēs kopā varam strādāt diplomātiskajā un politiskajā jomā Eiropas pārveidošanā.

Es gribētu izteikt savus iespaidus, kādi man bija pēc 27.maijā parakstītā līguma Parīzē. Es domāju, ka Eiropai nākotnē vajadzētu būt vienotai, nedalītai Eiropai, Eiropai bez ietekmes zonām un pelēkajām zonām. Mums visiem vajadzētu būt šajā Eiropā, nevienam nevajadzētu būt izstumtam. Eiropas institūcijas tiek paplašinātas un uzlabotas, un, kamēr tas tiek darīts, es gribētu aicināt eiropiešus, īpaši Eiropas valstu vadītājus, apsvērt to, ka šis ir laiks, lai veidotu vienotu Eiropu.

Mēs apmainījāmies viedokļiem ar prezidentu Gunti Ulmani. Pēdējos divos gados šī jau ir trešā reize, kad mēs tiekamies. Mēs esam vienisprātis daudzos jautājumos. Es ar prieku varu atzīmēt, ka šajā valstī gan valdības, gan parlamenta, gan visos līmeņos pastāv liela vēlēšanās būt Eiropas daļai. Latvija jau ir Eiropas daļa, un runājot par to, ka Latvija vēlas būt Eiropas daļa, es domāju, ka Latvija vēlas būt Eiropas institūciju daļa.

Turcija pilnībā atbalsta centienus veidot Eiropu bez jaunām dalījuma līnijām vai ietekmes zonām un apsveic līgumus, kas cenšas pārvarēt vecos dalījumus. Mēs apsveicam NATO un Krievijas vienošanās pamataktu, kas tika parakstīts Parīzē šā gada 27.maijā.

Nevienai valstij nav iemesla bažīties par izteikumiem, kas vērsti pret jebkādas Eiropas valsts, kura ir spējīga un vēlas pievienoties Rietumu aliansei, iekļaušanu. Latvijai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij, ir tiesības iekļauties Eiropas un transatlantiskajā integrācijā visos tās aspektos. Turcija ir pārliecināta, ka katrai valstij neatkarīgi no tās pagātnes vai ģeogrāfiskā novietojuma, ir jābūt tiesībām pašai izvēlēties vislabākos risinājumus savai drošībai.

Pēc abu valstu prezidentu uzrunām tika dots laiks žurnālistu jautājumiem.

Jautājumi: — Suleimanam Demirela kungam — vai, jūsuprāt, Turcija būtu gatava tuvākajā laikā NATO padomē balsot par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā?

— Un cits jautājums — vai atbilst patiesībai viedoklis, ka Turcija neatbalstītu NATO paplašināšanu gadījumā, ja pati netiktu uzņemta Eiropas Savienībā?

Suleimans Demirels: — Atbildot uz pirmo jautājumu, — esmu skaidri pateicis, ka mēs pilnībā atbalstām Latvijas uzņemšanu NATO. Mēs nezinām, kā tas notiks — balsošanas ceļā vai citādi, bet jūs vienmēr varat paļauties uz Turcijas atbalstu. Visiem ir jazina: ka tie, kas iestāsies NATO pirmie, nebūs pēdējie. NATO ir jāpaliek atvērtai visiem, kas tajā vēlas iestāties. To mēs šodien jau esam skaidri pateikuši.

Atbildot uz otro jautājumu, jāatgādina, ka lēmums par NATO paplašināšanu tika pieņemts pirms diviem gadiem un Turcija jau tad to atbalstīja. Turcijai ir problēmas ar Eiropu, bet tās ir cita rakstura.

Tas, ka Turcija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli, ir iespējams, tāpēc Turcija ir viena no valstīm, ar kurām var tikt sāktas sarunas par iestāšanos šajā organizācijā. Domāju, ka tā arī būs.

Pēc preses konferences Turcijas un Latvijas prezidenti ar kundzēm, Turcijas delegācija un mūsu valsts pārstāvji devās uz Rīgas pils pagalmu, kur notika oficiālā atvadīšanās ceremonija.

Tad Turcijas Republikas prezidents, beidzot oficiālo vizīti Baltijas valstīs, atstāja Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests,

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas nozares redaktore