ZINĀTNIEKA VĀRDS Nr.13

"Esmu strādājis ar gaišiem, jauniem cilvēkiem"

Par mūsu kopīgi izraudzīto ceļu uz informātikas sabiedrību

Jānis Bārzdiņš, LZA īstenais loceklis, Latvijas Universitātes profesors, Matemātikas un informātikas institūta laboratorijas vadītājs, - "Latvijas Vēstnesim"

Jānis Bārzdiņš ir Latvijas Universitātes profesors, Matemātikas un informātikas institūta laboratorijas vadītājs. Pats sevi viņš raksturo tā:

"Es darbojos trīs jomās. Vēl arvien strādāju zinātnes jomā; esmu iesaistījies dažādos lielos praktiskos projektos un joprojām mācu studentus, jo esmu datorzinātņu maģistratūras programmas vadītājs Latvijas Universitātē."

Varētu piebilst, ka viņa darbs ir ievērojami paaugstinājis matemātikas un datorzinātņu prestižu citu zinātņu vidū. Kopš 1992.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Viņa zinātniskie darbi un grāmatas ir publicētas angļu, krievu un poļu valodā. Šajā intervijā ar Lauru Kaļinku profesors dalās domās par jau padarīto un vēl darāmo datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju jomā.

- Matemātika ir viena no vecākajām zinātnēm, fundamentāla zinātne un tāpēc klasiska. Pēc izglītības jūs esat zinātņu doktors matemātikā. Kā apvienojat kalpošanu matemātikai ar darbu praktiskajā jomā?

- Esmu vienmēr bijis pārliecināts, ka matemātikas kultūra ir bijusi un būs datorzinātņu pamatā. Sākot ar Eiklīda ģeometriju, matemātikai vienmēr bijusi milzīga loma cilvēces domāšanas attīstībā. Matemātika māca precīzi formulēt un sistematizēt mūsu domāšanu. Šī absolūtā skaidrība un precizitāte, formulējumi formalizētā valodā - tās ir tieši tās jomas, kas mums vajadzīgas, lai rastu kontaktu ar datoru, kuram nav savas domāšanas un kuram viss jāsagatavo ar lielu precizitāti. Tieši šī iemesla dēļ matemātiskā izglītība un matemātiskā kultūra vienmēr būs datorzinātņu pamatā. Tomēr datorzinātnes, protams, ir arī inženierzinātņu priekšmets. Tām pamatā ir arī ļoti praktisks domāšanas veids, kura mērķis ir galalietotāja problēmu risināšana, ātra "ielekšana" patērētāja vai klienta pasaulē. Tas nozīmē, ka mums ir jāspēj ātri apgūt jaunus modeļus un stereotipus, kādi, iespējams, nebija pazīstami agrāk.

- Jūs pats zināmā mērā esat iegājis datorzinātņu pasaulē. Vai tas ir veicinājis vai traucējis jūsu zinātnisko darbu?

- Tas, ka esmu pievērsies šīs jomas praktiskajiem aspektiem un esmu palīdzējis arī studentiem rast ceļu uz tiem, sakņojas pragmatiskos apsvērumos. Jo apmēram 50 procenti Latvijas skolu labāko beidzēju galu galā studē datorzinātnes un matemātiku.Mums ir ļoti talantīgi jauni cilvēki, kas guvuši atzinību dažādos starptautiskos konkursos. Bet viņi nevarēs izdzīvot, ja strādās tikai teorētiskā jomā. Tādējādi man jau sen bija skaidrs, ka mums jāatrod būtiski praktiski projekti, kas nodrošinās ar darbu samērā lielu cilvēku skaitu. Bija svarīgi apliecināt, ka mēs nenoniecinām savas spējas, darot nekvalificētu darbu.

Mēs centāmies orientēties uz problēmām, kas ir datorzinātņu praktisko problēmu pašā centrā. Jau septiņdesmitajos gados mēs secinājām, ka programmu testēšana ( program testing ) būs viens no centrālajiem jautājumiem, un tā mēs strādājām šajā virzienā un sasniedzām būtiskus rezultātus jautājumos, kas saistīti ar testu automātisko ģenerēšanu, kā arī ar paša testēšanas procesa automatizāciju.

Tāpat bija skaidrs, ka viena no praktisko datorzinātņu galvenajām problēmām būs sarežģītu sistēmu konstruēšana. Šajā darbā programmēšana (kodēšana) veido relatīvi mazu visa projekta daļu. Tā tas ir, neraugoties uz to, vai mēs projektējam banku informācijas sistēmu, plašu datortīklu vai telefoncentrāļu vadības sistēmu. Astoņdesmitajos gados mēs sapratām, ka šajā kontekstā svarīgas ir tā saucamās specifikāciju valodas ( specification languages ). Mēs sākām strādāt, lai risisnātu šo tematu, orientējoties uz sakaru sistēmām. No specifikāciju valodām ir tikai viens solis līdz CASE rīkiem, kas apkalpo sarežģītu sistēmu projektēšanas procesu. Deviņdesmitajos gados mēs sākām veidot savu CASE rīku kopu, kas bija iespējams, pateicoties vācu sabiedrības "Infologistik GmbH" prezidentam Jānim Gobiņam, kā arī Latvijas sabiedrības SWH informatīvās sistēmas atbalstam. Vēlāk šī rīku kopa ieguva nosaukumu GRADE.

- Esam dzirdējuši, ka GRADE izveidošana bija vislielākais panākums, ko jebkad sasnieguši Latvijas datorzinātnieki. Un runā, ka šai rīku kopai jau ir trīs versijas...

- Jā, patlaban mēs beidzam veidot versiju 3.1. Es ceru, ka tie ir produkti, kurus lieto pasaules programmēšanas tirgū. Šajā projektā mums bija grūta fāze, jo tas bija pirmais grandiozais dabas projekts no tiem, ko jebkad bijām uzņēmušies. Atskatoties uz deviņdesmito gadu sākumu, kad tikai sākām šo darbu, man jāsaka, ka mēs kā projektētāji, kā arī "Infologistik" un "Siemens Nixdorf" klienti pieļāvām arī vairākas kļūdas, sevišķi no mārketinga viedokļa. Pēdējo 18 mēnešu laikā esam uzņēmuši kontaktus ar īstajiem programmu lietotājiem, un esam pārliecinājušies, ka mūsu viedoklis šajā jomā ir pareizs. Mēs ieņēmām stingrāku nostāju savās izpratnēs par šī projekta prioritātēm. Citiem vārdiem sakot, versijās 3.0 un 3.1 uzsvars tika likts uz sistēmu modelēšanu, imitāciju un biznesa procesu būvi.

- Vai šī rīku kopa ir kaut kas tāds, kas varētu būt līdzeklis sarežģītu sistēmu automātiskai projektēšanai?

- Domāju, ka mums jābūt piesardzīgiem, lietojot vārdu "automātiski". Faktiski tagad šis vārds izzūd no lietošanas. Personas intelekts vienmēr būs centrālais elements, un jebkura datorizēta sistēma (arī GRADE) tikai palīdzēs projektētājam, sniedzot informāciju, kāda nepieciešama projektēšanas procesā. Turklāt šis process notiek visērtākajā veidā, jo tiek liktas lietā datora grafiskās spējas. Datoru grafisko spēju lietojumam ir dziļa jēga. Visas jaunākās datora valodas un rīki ( tools ) pēc dabas ir grafiski, jo izrādās, ka grafiskie tēli padara saprašanu vieglāku. Bet ko šajā gadījumā nozīmē vārds "saprašana"? Tas nozīmē, ka persona var iedabūt savā galvā pētāmās sistēmas vai objekta modeli. Tradicionālie konstruējamo sistēmu tekstuālie apraksti ir lineāri. Cilvēkiem jāpatērē daudz laika, līdz viņi spēj transformēt tekstu par atbilstošās realitātes modeli. Specifikāciju valodas dod iespēju reprezentēt projektējamo modeli grafiski tā vietā, lai aprakstītu to tekstā. Attiecīgie rīki ļauj mums uz ekrāna zīmēt, kas atvieglo ne tikai objekta izpratni, bet arī tā dokumentēšanu. Turklāt pēc tam, kad objekta modelis ir izveidots datorā, mēs varam imitēt daudzus un dažādus sistēmas prccesus, lai atrastu tās vājās vietas, kuras jānovērš projektēšanas procesa laikā. Īsi sakot, kad mēs projektējam lielas sistēmas bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, satiksmes termināliem u.tml., mēs varam lietot rīku kopu GRADE sistēmas modeļa izveidošanai, kas faktiski imitē tā darbu. Uz šī pamata mēs varam veikt pašas sistēmas būvi vai pārbūvi ( engineering or reengineering ).

- Vai jūs varat iedomāties kādu GRADE analogu?

- Programmbūves līdzekļu problēma pasaulē ir vairāk vai mazāk atrisināta, un lielākās sabiedrības izveidojušas tik dažādus līdzekļus, ka tiem nevar būt konkurentu. Mūsu niša ir sistēmu projektēšana ( system design ), citiem vārdiem, tā projekta daļa, ko izstrādā pirms programmēšanas. Šobrīd nav konkrētu atbilžu šajā jomā. Ir ieteikti dažādi risinājumi. Mūsu priekšlikums satur daudzus rezultātus, kas sasniegti datorzinātnēs un to lietojumos jau agrāk. Tāpēc mēs varam piedāvāt līdzekli, kas ir ērts projektētājam. Runājot tēlaini, es varētu teikt, ka ir iespējams dzīvot pilnīgi tukšā istabā, bet tomēr ir labāk, ja tajā ir kaut viselementārākās mēbeles, un vēl labāk, ja ir viss moderno ērtību klāsts. GRADE piedāvā šo komforta visaugstāko līmeni. Gribu atzīmēt, ka "Microsoft" pārstāvji Amerikā, apskatot GRADE atzina, ka tas ir nenoslīpēts dārgakmens. Varu teikt, ka no funkcionalitātes viedokļa tam šajā klasē nav analogu. Pēdējo gadu laikā, tā kā strādājam šī sektora priekšējās līnijās, esam pētījuši ne vien mūsu GRADE, bet arī citus rīkus. Mūsējais ir vienā līmenī ar citiem, tāpat arī mūsu publikācijas un ziņojumi starptautiskās konferencēs.

- Tātad GRADE vēl jāslīpē. Bet vai kāds to dara?

- Jā, mēs savu darbu turpinām. Dažas šķautnes versijā 3.1 jau ir uzspodrinātas. Kopš procesa paša sākuma "Siemens Nixdorf" jau lietoja GRADE kā iekšējo darba līdzekli. Pēdējo gadu laikā versija 3.0 tikusi pārdota daudzām itāļu sabiedrībām, ieskaitot bankas un "Fiat". Latvijā esam pārdevuši ap 10 GRADE licenču. Domāju, ka Latvija ir laba vieta, kur attīstīt šādus sistēmu būves līdzekļus ( system enginneering tools ), jo to izveidošana visur ir ļoti dārga un tādējādi lielākai daļai cilvēku tos iepirkt ārzemēs nav iespējams, lai arī tie ir ļoti nepieciešami. Vēl svarīgāk tomēr ir tas, ka, izveidojot šos līdzekļus, mēs darām darbu, kas var tikt salīdzināts ar visaugstākajiem sasniegumiem mūsu jomā. Šim darbam ir ietekme uz apkārtējo vidi, un tas uzlabo visu datorzinātņu kultūru. Pirmie, kas to izjūt, ir mūsu augstskolu beidzēji, kā arī līdzekļa lietotāji un veidotāji. Pastāv atgriezenisks process, kas galu galā ietekmē visu kopējo kultūru. GRADE ir kaut kas līdzīgs Latvijas biznesa kartītei, tas mums palīdz iegūt klientus Rietumos. Faktiski tā ir biznesa kartīte, kas apliecina mūsu kvalifikāciju. Ja mums izdosies noslīpēt GRADE līdz tādam līmenim, ka ieguldījumi atmaksāsies, tas var kļūt par vienu no visizdevīgākajiem projektiem, ko jebkad radījis Latvijas intelekts.

- Kā vērtējat autortiesību iegūšanu?

- Kas attiecas uz pašu produktu, mums uz to tiesību nav. Mums ir tiesības publicēt sava darba rezultātus, un tas ir kaut kas pats par sevi, jo daudzos līdzīgos gadījumos šo tiesību nav. Zinātnieki augstu vērtē iespēju publicēties, jo bez tās viņu darbs paliek neredzams. Mēs, konstruktori, saņemam mēnešalgu un ne ar ko neriskējam. Riskē ieguldītāji. Tāpat ir tiesa tas, ka, ja mēs gribam izvest GRADE pasaulē, mārketinga process nemaksās mazāk kā pats izveidošanas process.

- Ja zinātniekam ir tik ievērojami sasniegumi, vai viņš izjūt gandarījumu?

- Jūtu, ka savā dzīvē esmu bijis bezgala laimīgs. Atceros, ka matemātikas skolotājs reiz man teica tā: "Ārsts strādā ar slimajiem, jurists strādā ar blēžiem, bet skolotājs strādā ar jauniem spējīgiem, cilvēkiem." Universitātē esmu strādājis ar gaišiem jauniem cilvēkiem, no kuriem daudzi jau iesaistījušies savos projektos. Viņi ir talantīgi cilvēki kā indivīdi un visi kopā, un es esmu par to ļoti gandarīts. Tāpat ir tiesa, ka nekad savā dzīvē neesmu vīlies cilvēkos. Zinātni nevar atdalīt no ētikas jautājumiem. Man vienmēr apkārt bijuši labi cilvēki.

- Vai jūtaties drošs par saviem studentiem? Vai ticat, ka programmēšana kļūs par nozīmīgu jomu Latvijas ekonomikā?

- Latvijā jāattīstās rūpniecībai, bez tās valsts nevarēs pastāvēt. Programmēšanas attīstību nodrošinās daudzi faktori. Patlaban tiek pildīti daudzi Rietumu pasūtījumi, daži ir redzami, daži nē. Šajā sektorā strādā vairāki tūkstoši cilvēku. Un mums ir talantīga jaunā paaudze, kas spēj apgūt nepieciešamās iemaņas. Mums nav vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi. Galvenais ieguldījums ir laba izglītība, un mums tā jānodrošina.

Sakari ar Rietumiem liecina, ka Āzijas valstis var mūs pārspēt darbaspēka lētuma ziņā. Tādēļ mūsu pozīciju stiprums ir atkarīgs tikai no mūsu darba kvalitātes. Nebūtu pareizi atteikties no augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanas. Mēs vēl atceramies laiku, kad disertāciju varēja sekmīgi Maskavā aizstāvēt vienīgi tad, ja tā bija daudz labāka par vietējiem darbiem. Arī Rietumu projektos mūsu speciālisti dabū darbu tikai tad, ja viņi ir labāki, ne tikai vienādi ar saviem kolēģiem.

- Vai šie principi tiek ievēroti maģistratūras programmā, kuru jūs vadāt?

- Mūsu maģistratūras programma neatpaliek no līdzīgām Rietumu programmām. Mēs par to esam pārliecinājušies.

- Bet vai jūsu jaunie speciālisti nepāriet darbā uz Rietumiem?

- Domāju, ka jebkurai valstij jārēķinās ar notiekošo, un gribētu teikt, ka ne vienmēr tas ir slikti. Bez cilvēkiem, kuriem ir darba pieredze Rietumos, mēs šeit nespēsim neko attīstīt. Daži varbūt arī nekad neatgriezīsies, bet citi palīdzēs mums izveidot nepieciešamos kontaktus. Rietumos dzīvojošie latvieši mums ir daudz līdzējuši, bet viņu vietā vajadzēs nākt jaunākiem izglītotiem cilvēkiem.

Attiecībā uz izglītību ir vēl kāda sāpīga problēma. Pašreiz studenti ir spiesti strādāt un viņiem pietrūkst laika dziļām studijām. Viņu saikne ar reālo darba dzīvi ir laba lieta un nodrošina viņu nākotni, bet man ir bažas, ka pēc desmit gadiem mūsu akadēmiskās izglītības līmenis kritīsies. Potenciālie doktorandi atstāj skolu, jo dažādas sabiedrības viņus nopērk. Raugoties nākotnē, domāju, ka viņi tiek maldināti. Iespējams, ka dažās zinātnes jomās šīs ilglaicīgās perspektīvas ir citādas, bet datorzinātnēs bez ieguldījumiem ilglaicīgās programmās šīs jomas nākotne var būt apdraudēta. Citiem vārdiem, pat ja mūsu ikdienas dzīve patlaban ir problēmu pilna, mums jādomā par nākotni.

- Kādas ir jūsu domas par informācijas tehnoloģijas statusu un ar to saistītām mācību programmām visās Baltijas valstīs kopumā?

- Katrā valstī situācija ir atšķirīga. Pēc manām domām, Igaunija ir spērusi vislielākos soļus, sevišķi attiecībā uz ilglaicīgo domāšanu. Viņi ir nodrošinājuši zinātnes un izglītības normālu attīstību. Igaunijas valdība atvēlējusi zinātnei divreiz lielāku sava budžeta procentuālo daļu nekā Latvijā. Tas nozīmē, ka vistuvākajā nākotnē viņu speciālistiem varētu būt daudz labākas iespējas pasaules programmēšanas tirgū, un tas ir ļoti svarīgi. Viņu "MicroLink" rūpnīcas izveidošana arī ir cieņas vērta. Dodot dinamiku datorzinātnēm, katrai valstij ir svarīgi līdzsvarot pašreizējās vajadzības ar šī sektora ilglaicīgu nodrošinājumu.

Informātikas zinātne pie mums un tās attīstības perspektīvas

Latvijas Zinātnes padomes noteiktais budžeta finansējums informātikas nozarei 1997.gadā ir 267 180 latu. Šis finansējums galvenajās zinātniskās pētniecības iestādēs sadalās šādi: LU Matemātikas un informātikas institūts - 23,8%, LU Elektronikas un datorzinātņu institūts - 33,5%, Rīgas Tehniskā universitāte - 28,9%.

Galvenie pētījumu virzieni:

• Datoru un sistēmu programmnodrošinājums (galvenokārt LU MII)

• Signālu diskrētā apstrāde (LU EDZI)

• Automātika, modelēšana, sistēmtehnika un mākslīgais intelekts (RTU, LU EDZI)

• Datu apstrādes un pārraides sistēmas (RTU, LU EDZI, LU MII, RAU)

• Datorlingvistika un zināšanu bāzes (LU MII, LU EDZI, Fundamentālā bibliotēka)

Visos šajos virzienos tiek veikti kā fundamentālie, tā arī lietiškie (praktiska rakstura) pētījumi.

Vispirms īsumā par fundamentāliem pētījumiem. Ir vismaz pāris šo pētījumu virzienu, kur Latvijas zinātniekiem ir atzīta starptautiska autoritāte, zināmā nozīmē pat vadošā loma pasaulē. Viens no šādiem virzieniem ir algoritmu induktīvā sintēze. Ar induktīvo sintēzi saprot vispārīgu likumsakarību sintēzi pēc atsevišķiem piemēriem. Ir izstrādāti induktīvās sintēzes teorētiskie pamati, atklāta principiāli jauna hipotēžu telpu ierobežošanas metode, kas balstās uz atribūtu gramatikām, ir iegūti oriģināli rezultāti induktīvās sintēzes metožu lietojumos biosekvenču analīzē u.c. Otrs šāds virziens ir neregulārā (randomizētā) signālu apstrāde, par ko būs runa nedaudz tālāk. Intensīvi pētījumi tiek veikti arī vairākos citos informātikas virzienos. Īpaši jāatzīmē pētījumi un izstrādes sarežģītu sistēmu imitācijas un modelēšanas jomā. Kopumā par Latvijas zinātnieku autoritāti datorzinātņu jomā liecina kaut vai tas, ka 13. Pasaules datorzinātņu kongresā no 37 programmu komitejas locekļiem divi bija no Latvijas. Par Latvijas zinātnieku autoritāti liecina arī vairākas plaša mēroga starptautiskas konferences datorzinātnēs pēdējos gados Latvijā.

Sīkāk pakavēsimies pie dažiem praktiska rakstura pētījumiem, kas ir orientēti uz konkurētspējīgas produkcijas radīšanu informācijas tehnoloģiju jomā.

Pēdējos gados ir veikti intensīvi pētījumi augsta līmeņa specifikāciju valodu un rīku jomā, kam ir principiāla nozīme programmēšanas kā ražošanas nozares attīstībai Latvijā. Izstrādāta jaunas paaudzes specifikāciju valoda, kas ļauj formalizēt ne tikai sarežģītas informatīvās sistēmas, bet arī pašu iestāžu un uzņēmumu struktūru un darbību kopumā (LU MII). Izstrādāta jaunas paaudzes sistēmu modelēšanas un imitācijas rīku koncepcija, kas balstās uz specifikāciju valodu. Uz pētījumu pamata piesaistītas ārējās investīcijas un izstrādāts viens no pašreiz pasaulē modernākajiem sistēmu modelēšanas un imitācijas rīkiem "GRADE Modeler".

Izstrādāta oriģināla signālu diskrētās apstrādes teorija (LU EDZS), pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā, kas publicēta angļu valodā (izdevniecībā "Prentice-Hall International"), izveidota starptautiska signālu apstrādes laboratorija (kopā ar Vestminsteres universitāti Londonā), radīta konkurētspējīga signālu apstrādes tehnoloģija DASP, izstrādāts attiecīgās sistēmas paraugs, kas demonstrēts Hannoveres gadatirgū. Radīti priekšnoteikumi investīciju piesaistei, lai uzsāktu attiecīgās produkcijas ražošanu Latvijā.

Īsā laikā uz LU MII bāzes izveidots pasaules standartiem atbilstošs datoru tīkls "Latnet", kas nodrošina ar "Internet" pakalpojumiem Latvijas akadēmiskās organizācijas, valstiskās un pašvaldības struktūras, kā arī firmas un privātpersonas. Šāda tīkla izveide īsā laikā bija iespējama, pateicoties speciālistu augstajai kvalifikācijai, kas veidojusies iepriekšējo gadu pētnieciskās darbības rezultātā.

Kopumā informātika ir nozare, kas pēdējos 5-6 gados pārdzīvojusi visbūtiskākās strukturālās izmaiņas. Elektroniskā un sakaru līdzekļu rūpniecība Latvijā ir faktiski sabrukusi. Līdz ar to sabrukuši arī lielie nozaru zinātniskās pētniecības institūti. Tajā pašā laikā augsti kvalificēto speciālistu samērā lielais skaits ir nodrošinājis strauju atsevišķu informātikas nozaru uzplaukumu. Pirmām kārtām tas attiecas uz datoru programmatūras izstrādi. Faktiski jau var runāt par jaunas industrijas - programmatūras industrijas - veidošanos Latvijā.

Taču reizē ar straujo atsevišķu informātikas virzienu uzplaukumu Latvijā, no nākotnes viedokļa raugoties, ir iezīmējušās arī vairākas bīstamas tendences. Pašreiz būtiskākie sasniegumi Latvijā informātikas tehnoloģiju jomā lielā mērā balstās uz iepriekšējos gados uzkrāto zinātnisko potenciālu. Taču šis potenciāls pakāpeniski izsīkst. Pašreiz vidējais doktoru vecums datorzinātnēs (LU un RTU) ir sasniedzis 49 gadus, bet habilitēto doktoru - 58 gadus (turklāt katrā no šīm grupām neskaitot pašu vecāko).

Vairākums augstākās kvalifikācijas speciālistu pāriet uz ražošanu (kas pats par sevi ir apsveicami), taču algu politikas un nepietiekamā zinātnes finansējuma dēļ jaunu augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošana un pētījumu veikšana, kas varētu piesaistīt jaunas investīcijas, norit gausi. Attiecīgi finansēta valsts nozīmes pētniecības programma informātikā saistībā ar jauno tehnoloģiju inkubācijas centru izveidi varētu būtiski sekmēt informātikas nozares tālāku uzplaukumu Latvijā arī nākotnē.

Profesors Jānis Bārzdiņš

---

"Varam prognozēt reālu Latvijas iekļaušanos..."

Par informāciju pasaules un mūsdienu Eiropas kontekstā

Dr.sc.ing. Edvīns Karnītis, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktors, -"Latvijas Vēstnesim"

No visām modernajām tehnoloģijām XX gadsimta otrajā pusē tieši informātika ir attīstījusies visstraujāk.

Firmas "Hewlett Packard" Baltijas valstu reģionālais menedžeris O.Heinonens mēdz sacīt: "Ja automobīļu būvniecība būtu bijusi tikpat dinamiska, tad šodien "biezais Mercedess" svērtu mazāk par 50 kilogramiem, attīstītu ātrumu līdz 800 km/h un patērētu 100 g degvielas uz 100 km ceļa."

Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības līmenis pasaulē sniedz iespēju veidot principiāli jaunus informātikas lietojumus un pakalpojumus. Tie apvieno gan dažādus informācijas veidus - tekstu, skaņu, kustīgu un nekustīgu attēlu, gan dažādus telekomunikāciju līdzekļus - vadu un bezvadu telefonu, telefaksu, televīziju un datoru tīklus, gan visjaunākās tehnoloģijas - daudzlietotāju, telepieejas, hiperteksta un sadalītās sistēmas. Informātikas kvantitatīva attīstība pašlaik ir izraisījusi pasaules sabiedrībā kvalitatīvas izmaiņas. Esam kārtējās tehnoloģiskās revolūcijas priekšvakarā.

Atšķirībā no politiskajām revolūcijām tehnoloģiskās vienmēr ir progresīvas un veicina visas sabiedrības dzīves līmeņa augšanu. Tā ir arī šoreiz. Revolūcija, kas būs bāzēta uz informācijas lomas un nozīmes lēcienveida pieaugumu, sekmēs radikālas izmaiņas gan tautsaimniecībā un darba organizācijā, gan arī visas sabiedrības sociālajā dzīvē. Tradicionālā triāde "dati-informācija-zināšanas" iegūs principiāli jaunu nozīmi.

Informācija un modernās informācijas tehnoloģijas jau ir plaši ienākušas visās ekonomiskās un sociālās dzīves jomās. Tālāk šis process attīstīs jaunu veidu, kā dzīvot un strādāt kopā, un veicinās sabiedrības transformēšanos jaunā, augstākā attīstības pakāpē - t.s.informācijas sabiedrībā.

Tās galveno pamatprincipu faktiski jau 1971.gadā formulēja toreizējais ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents Dr.V.Handlers: " Mūsu ekonomikai ir jābalstās nevis uz dabas bagātībām, bet gan uz prātu un zināšanu izmantošanu."

Šādu attīstības ceļu nenosaka politiķu darbība vai vēlmes, to nosaka vispārējā tehnoloģijas attīstība pasaulē. Aprakstītos mērķus nevarēs sasniegt vienā dienā ar valsts apvērsumu vai ar attiecīga likuma pieņemšanu, tam nepieciešams laiks, pakāpeniska pāreja un evolūcija. Valdībām, parlamentiem un visai sabiedrībai ir jāsaprot šīs pārejas būtība, jāsaprot, ka tā notiek sabiedrības interesēs un ir dabisks attīstības ceļš. Eiropas politiķi ir pieņēmuši šo ceļu.

Aktīva procesa sākums iezīmējās 1993.gadā, kad Eiropas Padome akceptēja programmatisko "Balto dokumentu" par attīstību, konkurētspēju un nodarbinātību, par uzdevumiem un ceļiem, ieejot XXI gadsimtā. "Baltais dokuments" tika sagatavots laikā, kad Rietumeiropā samazinājās attīstības tempi un auga bezdarbs, t.i., situācijā, kāda patlaban ir Latvijā. Visu valsts rajonu vienmērīga attīstība, jaunu darbavietu radīšana, vienādas iespējas visiem sabiedrības locekļiem, mazā un vidējā biznesa veicināšana - lūk pamatmērķi, veidojot informācijas sabiedrību.

Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un G-7 valstu vadītāju apspriedēs daudzkārt ir izskatīti iespējamie attīstības varianti, to uzdevumā augsti kvalificētu ekspertu komisijas ir izstrādājušas konkrētus priekšlikumus un darbības plānus, kuros prognozēta plaša un daudzpusīga informātikas attīstība. Pirmrindas, t.s. "High technology" izplatīšanās Eiropā savietojas ar aizvien pieaugošām aktivitātēm informātikas attīstībā - gan pašu tehnoloģiju radīšanā, gan to izmantošanā visdažādākiem mērķiem.

Eiropas Savienība šo attīstības ceļu ir deklarējusi kā savu politisko prioritāti, tā ir ieinteresēta arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstu attīstībā šajā virzienā. Informācijas sabiedrība nav izveidojama vienā atsevišķā valstī. Ne velti process gandrīz vienlaikus iesākās un tagad turpinās gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Japānā. Faktiski arī Latvija savu politisko izvēli jau ir izdarījusi, noslēdzot ar Eiropas Savienību Asociatīvo līgumu. Ceļam uz informācijas sabiedrību jākļūst par Latvijas attīstības un pirmspievienošanās stratēģijas būtisku sastāvdaļu, kaut arī liekas, ka vairāki valsts politiķi to nav līdz galam izpratuši. Līgumā ir paredzēta Latvijas likumdošanas un standartu saskaņošana ar ES koncepcijām, pakāpeniska iekļaušanās Eiropas transkontinentālajās telekomunikāciju un apraides sistēmās, dažādu informatīvo pakalpojumu attīstība, ieskaitot pieeju Eiropas Komisijas datu bāzēm. Plaša informācijas apmaiņa ir paredzēta daudzos līguma punktos.

Lai asociētās valstis koordinēti iesaistītu kopīgajā informācijas sabiedrības veidošanas procesā, pagājušā gada septembrī Prāgā tika rīkots autoritatīvs Eiropas Savienības un ar to asociēto valstu forums. Ministri un Eiropas Komisijas vadošie darbinieki, zinātnieki un komercstruktūru vadītāji apsprieda un pieņēma tālākās darbības plānus.

Forums ieteica izstrādāt katras valsts nacionālo informācijas politiku, izveidot nacionālās ekspertu padomes un koordinējošās institūcijas, veltīt lielu uzmanību gan plašai un vispusīgai izglītībai un informācijas sabiedrības principu izskaidrošanai, gan praktisku pirmprojektu izstrādei un mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju ieviešanai valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijās. Latvijas pārstāvju līdzdarbība vairākās pēc foruma izveidotajās starpvalstu ekspertu darba grupās nodrošina mūsu valsts aktīvu iekļaušanos kopējā procesā.

Latvijai virzība uz informācijas sabiedrību būtu īpaši izdevīga vairāku iemeslu dēļ. Priekšstatam - dažas būtiskas izmaiņas, kuras būtu sagaidāmas gan tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, gan izglītībā un sociālajā sfērā.

Tradicionāli augstā darbaspēka kvalifikācija Latvijā šādas attīstības stratēģijas gadījumā varētu kompensēt izejvielu un enerģijas trūkumu. Līdz ar to tādas zinātņu un zināšanu ietilpīgas tehnoloģijas un produkti kā farmakoloģija un biotehnoloģija, jaunie materiāli, tīrās, apkārtējo vidi aizsargājošās un enerģiju taupošās tehnoloģijas, programmatūras izstrāde un aparātu būvniecība kļūtu par reālu tautsaimniecības pamatu.

Telekomunikāciju un informācijas tīkli nākotnē atļaus elektroniski sasaistīt ikvienu darbavietu ar nepieciešamo profesionālo vidi, līdz ar to darbavieta varētu būt mājās vai uzņēmuma filiālē, ietaupot laiku un izdevumus braucieniem un dodot iespēju katram daudz elastīgāk organizēt savu darbu. Informācijas tīkli sekmētu partneru un investīciju piesaisti un veicinātu sadarbību. Elektroniskās norēķinu sistēmas paātrinātu un vienkāršotu visus finansu procesus. Elektronisko piedāvājumu organizēšana valsts pasūtījumu izpildei dotu iespēju plašai firmu līdzdalībai tajos. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reāli pavērtos tādas pašas iespējas kā lielajiem - gan veidojot sadarbību ar universitātēm un citiem pētniecības centriem, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un produkcijas veidus, gan arī piegāžu, pasūtījumu un tirgus veidošanā Latvijas, Baltijas un pat visas Eiropas mērogā. Attālinātās darbavietas, mazā un vidējā biznesa attīstība atbilst Latvijas mentalitātei, tas radītu jaunas darbavietas un veicinātu dzīves līmeņa celšanos visos valsts reģionos.

Visiem ir zināma transporta un tranzīta pakalpojumu nozīme Latvijas tautsaimniecībā. Tikpat pazīstamas ir "noliktavas uz riteņiem", Latvijā pazudušās tranzīta kravas, sastrēgumi un dīkstāves, kas ir pastāvīgi visu transporta veidu pavadoņi. Ceļu un dzelzceļu, ūdens un gaisa satiksmes, kā arī pārvadājumu, pilsētas transporta kompleksās vadības sistēmas dotu iespēju optimizēt visus transporta kustību, paātrināt un palētināt kravu pārvadāšanu, palielināt kustības drošību.

Skolu, universitāšu un citu mācību iestāžu pieslēgšana informācijas tīkliem, tālmācība un videolekcijas nodrošinātu jebkuram valsts iedzīvotājam iespēju jebkurā dzīves periodā papildināt zināšanas un pārkvalificēties, izmantojot labāko speciālistu sagatavotos materiālus un lekcijas. Transeiropas universitāšu, zinātnisko iestāžu un bibliotēku informācijas tīkla izveidošana sniegtu pieeju jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apvienotu zinātnieku spēkus, efektīvi izlietojot līdzekļus un paātrinot pētījumu rezultātus, kā arī nodrošinātu pieeju bibliotēku fondiem un informatīvo materiālu piesūtīšanu tieši speciālistu darbavietās.

Veselības aizsardzības sistēmas, apvienojot visdažādākās medicīnas iestādes, slimokases, apdrošināšanas sabiedrības, dotu visiem iespēju konsultēties pie labākajiem Latvijas un pat Eiropas speciālistiem, kā arī efektīvu medicīnisko palīdzību jebkurā valstī. Kultūras mantojuma, muzeju kolekciju elektroniskās kopijas kopā ar attiecīgu informāciju sekmētu Latvijas kultūras popularizēšanu starptautiskā mērogā, nodrošinātu pilnvērtīgāku kultūras dzīvi un atpūtu, radītu iespēju droši saglabāt nacionālās kultūras bagātības.

Vienotas valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmas nodrošinātu daudz efektīvāku valsts pārvaldi visos valdības un pašvaldību līmeņos, visu reģionu attīstību, starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu, visas sabiedrības un katra tās locekļa informētību kā vienu no demokrātiskas valsts pamatprincipiem, piemēram, mēģinājumi veikt sekmīgu valsts administratīvo reformu bez atbilstoša informatīvā nodrošinājuma ir lemti neveiksmei.

Šie piemēri raksturo, no vienas puses, vienotas Eiropas veidošanos, kas balstīta uz stabilu un objektīvu pamatu - uz tehnoloģijas un ekonomikas attīstību. Mēs varam prognozēt reālu Latvijas iekļaušanos Eiropas kopējos procesos. No otras puses, īpaši jāuzsver, ka tiek nodrošinātas visu valsts rajonu un reģionu, to skaitā nomaļo, vienādas attīstības iespējas, katra atsevišķa indivīda attīstība.

Šie piemēri arī parāda, ka informātika neattīstās noslēgti un tikai savās interesēs. Tās attīstība nodrošinātu radikālu pavērsienu sabiedrības darba, dzīves un pat domāšanas veidā. Lai tam sagatavotu visus iedzīvotājus, nepieciešama informācijas sabiedrības koncepcijas principu izskaidrošana, plaša informātikas tehnoloģiju lietošanas apmācība. Jauno lietojumu ieviešana jāsāk ar servisiem, kas ir ne tikai efektīvi, bet pilda arī demonstratīvo funkciju - parāda jauno tehnoloģiju iespējas, kuras varētu pēc tam attīstīt un izmantot dažādās jomās. Tas gan pieradinās pie principiāli jaunas pieejas, gan arī iesaistīs plašus sabiedrības slāņus notiekošajā, dos zināšanas, gribu mācīties un pieredzi, iekļaus valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas tehnoloģiju attīstībā. Tie nav pirmprojekti tikai tradicionālā nozīmē. Projektiem ir liela lietošanas vērtība, un tie vienlaikus sagatavo sabiedrību nākamajiem radikālākajiem jauninājumiem.

Pirmie būtu attīstāmi pakalpojumi un praktiskā rīcība, kas izmanto pazīstamu un esošu infrastruktūru, piemēram, telefona tīklus, apraides sistēmas, personālos datorus utt., kā arī aktivizē, paplašina un attīsta jau pierastus informācijas avotus un informācijas pakalpojumus. Šis process Latvijā ir sācies.

Attīstās dažādi vadu un bezvadu telekomunikāciju un informācijas tīkli. Tehnoloģijas, kas vēl nesen bija ekskluzīvas, šodien strauji izplatās: kabeļu un satelītu TV, mobilais telefons un peidžeris. Iesākta telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontrole un tehnisko līdzekļu sertifikācija. Tiek veidoti dažādi gan valsts pārvaldei nepieciešamie, gan vispārpieejamie elektroniskie informācijas avoti, datu bāzes reģistri. Latvijas akadēmiskais tīkls nodrošina saviem abonentiem pilnu "Internet" iespēju kompleksu. Latvijā ir pieejami moderni informacionālie pakalpojumi, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir attīstījusi "online" pakalpojumu spektru, kas līdzinās pasaules vadošajām informācijas institūcijām. Strauji izplatās elektroniskās finansu operācijas maksāšanas kartes un banku automāti. Latviešu valoda stabili ieiet vispārlietojamā programmatūrā.

1996.un 1997.gadu raksturo arī zināms organizatorisku aktivitāšu pieaugums. Vairākas valsts speciālistu konferences ir bijušas veltītas visdažādākajiem informātikas un telekomunikāciju teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Tajās ir bijušas pārstāvētas valdības, akadēmiskās, komerciālās un sabiedriskās organizācijas, kas liecina par plašu sabiedrības slāņu interesi. Veiktā valsts informātikas inventarizācija ir parādījusi, ka aktivitātes notiek daudzos virzienos. Ir pieņemti vairāki likumi, Ministru kabineta noteikumi, standarti un citi dokumenti, kas reglamentē atsevišķas nozares. Ir iesākta valsts regulējošā darbība konkurences nodrošināšanā un licenču izsniegšanā. Valdība un Ministru prezidents personīgi ir iesākuši vairākas aktivitātes aktuālāko valsts informācijas sistēmu, pirmām kārtām muitas un valsts ieņēmumu dienesta sistēmu, izveidošanā.

Kvalificētu informātikas un telekomunikāciju speciālistu esamība Latvijā un iespēja izmantot gan pozitīvo, gan negatīvo rietumvalstu pieredzi var būtiski paātrināt procesu. Latvijas informātikas speciālisti ir gatavi sadarboties ar politiķiem, lai veidotu un tālāk attīstītu informācijas sabiedrību valstī, viņi ir praktiskā darbā pierādījuši savu kvalifikāciju un prasmi veiksmīgi darboties daudzos virzienos.

Latvija ir spējīga būt ne vien informātikas tehnoloģiju importētāja, bet arī to eksportētāja. Matemātikas un informātikas institūtā un akciju sabiedrības "Dati" izstrādātā objektu orientētā programmatūra "GRADE" tiek plaši izmantota biznesa procesu modelēšanai gan Eiropā, gan ASV. Tādu firmu kā IBM, "Siemens", "Microsoft" pastiprināta interese komentārus neprasa. Ar Eiropas Komisijas svētību dibinātā kopīgā Elektronikas un datorzinātņu institūta un Vestminsteres Universitātes laboratorija veic fundamentālus pētījumus diskrēto signālu apstrādē, kas ir pamats telekomunikāciju un apraides sistēmu tālākai attīstībai pasaulē.

Vai tā būs arī turpmāk, vai iesāktie darbi neapstāsies pusceļā? Informātikas specialitātes ir populāras. Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un arī citās Latvijas augstskolās uz tām tradicionāli ir vieni no lielākajiem konkursiem gan inženieru, gan bakalauru un maģistru programmās. Par pretendentu zināšanu līmeni liecina pasaules skolēnu informātikas olimpiādēs regulāri piešķirtās medaļas un godalgotās vietas, sākot ar pirmo mūsu valsts komandas startu 1992.gadā.

Lai Latvija tiešām nostātos līdzās pārējām Eiropas valstīm uz platā lielceļa, kas ved uz nākotnes informācijas sabiedrību, galvenais darbs vēl ir priekšā. Jāņem vērā, ka Latvijas virzīšanos uz informācijas sabiedrību, salīdzinājumā ar Rietumu valstīm papildus apgrūtina vairāki apstākļi. Pašlaik notiekošā pāreja uz tirgus ekonomiku, nesakārtotā likumdošana, vāji attīstītais informācijas tirgus, šodien vēl daļēja tehnoloģiskā atpalicība, dažkārt konservatīvā pieeja valsts pārvaldes institūcijās - tās ir problēmas, kas līdzīgas Latvijai un citām postsociālisma valstīm.

Latvijā ir jārada šī procesa tiesiskie un ekonomiskie priekšnoteikumi. Mūsu likumdošanai jānodrošina informācijas pieejamība un aizsardzība, datordokumentu tiesiskums, pietiekama konkurence telekomunikāciju jomā un citi pamatjautājumi.

Jāievieš modernie informacionālie un telekomunikāciju pakalpojumi Latvijas rajonos. Jāuzlabo informācijas kvalitāte informācijas sistēmās, izmantojot tikai jaunākās un progresīvākās metodes. Joprojām dažkārt no ārvalstīm tiek pārņemtas novecojušas tehnoloģijas un programmas, kuras izmanto informācijas sistēmu veidošanā. Princips "tur šī programma darbojas jau 15 gadus" tiek izmantots kā spēcīgs diskusiju arguments.

Liels darbs ir veicams nacionālo informācijas sistēmu sakārtošanā un sasaistīšanā. Daudzi reģistri funkcionē paši par sevi. Šodien ir un joprojām veidojas jaunas neskaitāmas sistēmas, kas nav savstarpēji saistītas. Veidojot tās, visa informācija atkal tiek vākta no jauna, neizmantojot esošās datu bāzes. Līdz ar to viena un tā pati informācija dažādās sistēmās nebūt nav fiksēta nepārprotami. Šķiet, vecās, labās resoru barjeras un pārprasts informācijas īpašuma traktējums ir būtiski bremzējoši faktori.

Daudz būtu veicams izglītības un kvalifikācijas celšanā. Jāatrisina jautājums par informātikas mācību programmām un normālas datortehnikas piegādi skolām. Mācību un izskaidrošanas darbs ir aktivizējams arī ar informāciju ikdienā saistītu cilvēku vidū. Lēmumu pieņēmēji ne vienmēr spēj pareizi izvēlēties prioritātes, pirmajā vietā būtu liekama informācija un tās kvalitāte. Daudzos gadījumos valsti pasaulē reprezentē ierēdņi, kuru kompetences līmenis ir zems, tādēļ nerada izbrīnu lielais dažādu konsultantu pieplūdums no ārvalstīm. Nepietiekami kvalificēts izpildītāju darbs izraisa nepamatotus strīdus par tematu: "kas tad jums ir galvenais - dators vai cilvēks?"

Iepriekš teiktais jau skaidri parāda galveno mūsdienu trūkumu un līdz ar to galveno uzdevumu, kas jāatrisina nekavējoties. Pašlaik Latvijā nav vienotas pieejas valsts informācijas politikai un tās realizācijai, katra ministrija un programma, katrs projekts pastāv un attīstās par sevi, nav saistīts ar pārējiem, neizmanto citu projektu rezultātus un savukārt neko nedod citām sistēmām. Tādēļ arī darbs virzās uz priekšu pēc plaši pazīstamās Krilova fabulas principa, ieguldītie līdzekļi tiek izmantoti neefektīvi.

Kā jebkurai citai valstij, arī Latvijai ir jāveido sava nacionālā informācijas politika, kas atspoguļo tieši Latvijas vajadzības, nosaka mūsu prioritātes, padara pāreju uz jaunu, informācijas sabiedrību dabisku un plūstošu, nodrošina komunikāciju savietojamību un servisa sadarbību ne tikai valsts, bet arī Eiropas līmenī.

Valdība ir spērusi pirmos pozitīvos soļus šajā virzienā, tie vieš cerības un optimismu par turpinājumu. Nacionālās programmas "Informātika" nepieciešamība un tās saturs ir konceptuāli pieņemts Ministru kabinetā, ir izveidota ekspertu darba grupa programmas sastādīšanai. Satiksmes ministrijas struktūrā ir izveidots Informātikas departaments. Tā pamatuzdevums ir - koordinēt šīs programmas izstrādāšanu, akceptēšanu un īstenošanu, visus ar informātiku saistītos darbus valstī. Programma aptvers likumdošanu un standartizāciju informātikā, telekomunikāciju un informācijas tīklu attīstību, izglītības un zinātnisko pētījumu problēmas, informātikas izmantošanu un pakalpojumus, prioritātes un projektus visās nozarēs, ieskaitot sabiedrības sociālo dzīvi. Programmas izstrādāšanā aicinām iesaistīties plašu ieinteresēto valsts, akadēmisko un komercinstitūciju loku.

Pārliecināties par šādas pieejas lietderīgumu var ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī pie kaimiņiem - Igaunijā un Lietuvā. Tieši pateicoties šādai vienotai politikai, valstiskai pieejai un efektīvai līdzekļu izmantošanai, kaimiņi šobrīd aiziet mums priekšā. Daļēji mūsu neizdarību dēļ parādās tādi paziņojumi kā izskanējusī Igaunijas prezidenta tēze pa to, ka vairs nav Igaunijas interesēs cieši sadarboties ar pārējām Baltijas valstīm, bet visa uzmanība pievēršama saitēm ar Skandināviju.

Visīsākajā laikā ir jāapvieno jau esošie "kristalizācijas centri". Iepriekšējos gados mēs esam zaudējuši daudz laika dažādās diskusijās par šādu soļu nepieciešamību. Turpmākā neizlēmība un pasivitāte valstiskā līmenī mums draud ar palikšanu uz perona, kad vilciens jau aizgājis. Lai nenokavētu nostāšanos uz kopējā informācijas sabiedrības veidošanas ceļa, šis darbs jāveic ātri un efektīvi. Jūtot valdības izpratni un saņemot vispusēju atbalstu, Latvijas informātikas speciālisti ir spējīgi to veikt. Atšķirībā no Eiropas Savienības un NATO, kur citi lems par mūsu uzņemšanu, ieeja pasaules informācijas sabiedrībā ir atkarīga vienīgi no mums pašiem.

---

Latvijas Zinātņu akadēmijā

Par jaunu akadēmijas locekļu vēlēšanām

Saskaņā ar LZA statūtiem 1997.gada novembrī notiks jaunu Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno, goda, ārzemju un korespondētājlocekļu vēlēšanas. Šajā sakarā Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu, ka 1997.gada vēlēšanās būs šādas vakances :

8 īstenie locekļi: Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā - 3,

Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļā - 2,

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā - 3,

3 goda locekļi,

6 ārzemju locekļi,

19 korespondētājlocekļi.

Saskaņā ar LZA statūtiem, vēlot īstenos, goda un ārzemju locekļus, kandidātu konkurss ir kopīgs, bez priekšrocībām kādai specialitātei. Saskaņā ar LZA pilnsapulces 1997.g. 21.februāra lēmumu īsteno locekļu vakanču kvotas noteiktas konkrēti katrai LZA zinātņu nodaļai, bet nenosakot specialitāti.

LZA korespondētājlocekļu vakances 1997.gadā tiek izsludinātas, pamatojoties uz LZA statūtu 3.2.4. punktu, kurā teikts, ka korespondētājlocekļus ievēl uz 3 gadiem. Zinātnieku par korespondētājlocekli atkārtoti var ievēlēt vēl vienu reizi.

1997.gadā beidzas pilnvaru termiņš 25 LZA korespondētājlocekļiem, konkurss tiek izsludināts uz 19 no 25 atbrīvojamām vakancēm.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, konkurss notiek izsludināto specialitāšu ietvaros. Izskatījusi visus saņemtos priekšlikumus, akadēmija izsludina korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

Fizikas un tehniskās zinātnēs
fizika	- 1,
mehānika	- 1,
enerģētika	- 1,
mašīnbūve	- 1;
Ķīmijas un bioloģijas zinātnēs
ķīmija	- 1,
medicīna	- 3,
videszinātnes	- 1,
bioloģija	- 1,
lauksaimniecība	- 2;
Humanitārās un sociālās zinātnes
valodniecība	- 2,
literatūrzinātne	- 1,
arheoloģija	- 1,
ekonomika	- 1,
demogrāfija	- 1,
filozofija un socioloģija	- 1.

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir Latvijas zinātniskajām iestādēm, universitātēm un akadēmijām, zinātnieku organizācijām, LZA locekļiem, turklāt LZA loceklis var izvirzīt arī pats sevi. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem Senāta vai Padomes sēdē, aizklāti balsojot ar balsu vienkāršu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

- pieteikums: Latvijas ZA locekļa parakstīta vēstule vai Padomes (Senāta) lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem,

- autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts,

- pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) ne vairāk par 1 lpp. , norādot dzimšanas gadu un datumu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruni, faksu un E pasta adresi.

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidija Jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2.st., 231. istabā, līdz 1997.gada 15.jūnijam.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV -1524, tālr. 7223931, fakss 7228784, (3717)821153, E pasts: viz @ ac Iza.Iv.

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis sekretārs A.Siliņš

---

Rīgā sāk darbu "Femirc - Latvia"

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks un Eiropas Savienības pārstāve Lizete Šernere jaunā biroja atklāšanā Foto: Ieva Novicka

Latvijas Tehnoloģiskā centra telpās atklāts Pētījumu, tehnoloģiju un attīstības Eiropas integrācijas centra birojs FEMIRC - LATVIA.

Birojā varēs iegūt informāciju par Eiropas Savienības programmām. Te strādājošie speciālisti palīdzēs projektu pieteikumu iesniegšanā un izvērtēšanā, partneru atrašanā, iepazīstinās ar INCO -COPERNICUS programmas iespējām. Latvijas Zinātņu akadēmijas un Tehnoloģiskā centra zinātnieki uzskata, ka ar šī biroja atvēršanu palīdzību tālākai attīstībai var saņemt visdažādākās tautsaimniecības nozares, īpaši vides un veselības aizsardzībā, informāciju tehnoloģijā.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre

Ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu un ieinteresētību

lappusi sagatavojusi Helēna Grīnberga, LZA preses sekretāre