• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 22. maija likums "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1997., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43818

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai

Vēl šajā numurā

11.06.1997., Nr. 141

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 22.05.1997.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.) šādus grozījumus:

1. Likumā lietoto terminu skaidrojumā:

izteikt termina "Biotops" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Biotops - teritorija, kuru raksturo relatīvi viendabīgs dzīvās un nedzīvās dabas kopums.";

izteikt termina "Vide" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Vide - dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums."

2. Aizstāt 1.pantā vārdus "Latvijas Republikas" ar vārdu "šā" un izslēgt vārdus "Par vides aizsardzību".

3. 4.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"Vides aizsardzības likumi un normatīvie akti

Dabas resursu īpašuma tiesības regulē likumi un citi normatīvie akti.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas likumiem" ar vārdiem "likumiem, normatīvajiem aktiem".

4. Papildināt 5.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"- teritoriālplānošana."

5. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Valsts pārvaldes institūcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām īsteno vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku Latvijas Republikā."

6. 8.pantā:

izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"- nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

- izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku, reģionālo dabas aizsardzības kompleksu (sistēmu), kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izveidošanu;";

izslēgt 6.punktā vārdus "Latvijas Republikas".

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Ministru kabinets vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas īstenošanā atbilstoši vides aizsardzības programmai;

2) apstiprina ekoloģiskajai sertifikācijai pakļauto izejvielu, materiālu, tehnoloģisko procesu un gatavās produkcijas sarakstu;

3) nosaka ekoloģiskās sertifikācijas kārtību;

4) nosaka ražošanas un sadzīves atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, utilizēšanas un apglabāšanas valsts nozīmes poligonu izvietojumu;

5) nosaka radioaktīvo un toksisko vielu apglabāšanas valsts nozīmes poligonu izvietojumu, kā arī minēto vielu ražošanas, lietošanas, transportēšanas, uzglabāšanas un apglabāšanas kārtību;

6) apstiprina īpašas dabsaimniecības rajonu robežas, vides aizsardzības un saimnieciskās darbības režīmus;

7) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

8) iesniedz Saeimai likumprojektus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku un biosfēras rezervātu izveidošanu un likvidāciju."

8. 10.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdus "ja nepieciešams, veido centralizētus ārpusbudžeta fondus vides aizsardzībai un dabas resursu lietošanai";

izslēgt 4.punktu;

izslēgt 6.punktā vārdus "Latvijas Republikas".

9. 13.pantā:

izslēgt ievaddaļā vārdus "tās teritorijā esošajām";

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"- Satversmē un citos likumos noteiktajā kārtībā piedalīties referendumos par likumiem un likumprojektiem, kas attiecas uz vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, kā arī šo likumu un likumprojektu tautas apspriešanā;";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"- griezties tiesībaizsardzības iestādēs ar prasību atcelt vai apturēt valsts pārvaldes institūciju un to amatpersonu lēmumus un rīkojumus, kas pieņemti, ignorējot iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju tiesības un likumīgās intereses."

10. Aizstāt 14.panta trešās daļas 1.punktā vārdus "ekoloģijas jautājumos" ar vārdiem "vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā".

11. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Atlīdzība par iedzīvotāju veselībai, interesēm un īpašumam nodarīto zaudējumu

Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atlīdzību no fiziskajām un juridiskajām personām par zaudējumu, ko tās nodarījušas iedzīvotāju veselībai, dzīvībai, interesēm vai īpašumam ar videi kaitīgu darbību vai bezdarbību.

Prasības par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu izskata tiesa Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Minētās prasības ir atbrīvotas no valsts nodevas."

12. Izslēgt 17.pantā vārdus "Latvijas Republikas" pirms vārdiem "normatīvajiem aktiem".

13. Aizstāt 18.pantā vārdus "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja" ar vārdiem "Ministru kabinets".

14. Aizstāt 19.pantā vārdus "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja" ar vārdiem "Ministru kabinets".

15. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Dabas resursu izmantošanas limiti un normatīvi

Dabas resursu izmantošanas kopapjoma limitus un normatīvus nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

16. Aizstāt 21.pantā vārdus "Latvijas Republikas Ministru Padome" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija".

17. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Maksa par dabas resursu izmantošanu

Par dabas resursu izmantošanu visas fiziskās un juridiskās personas un fizisko un juridisko personu apvienības maksā dabas resursu nodokli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

18. Izslēgt 23.pantu.

19. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Obligātā ekoloģiskā apdrošināšana

Uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuru darbība ir bīstama videi, var negatīvi ietekmēt vidi un cilvēku veselību, apdraudēt cilvēku dzīvību, kā arī nodarīt zaudējumu fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam, attiecas prasība par obligāto ekoloģisko apdrošināšanu.

Ekoloģiskās apdrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

20. Aizstāt 25.pantā vārdus "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja" ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas".

21. Izteikt 26. un 27.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Bīstamo ķīmisko vielu ražošana, transportēšana, lietošana, uzglabāšana un apglabāšana

Visām fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro bīstamo ķīmisko vielu (arī augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu) ražošanas, transportēšanas, lietošanas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumi.

Visām fiziskajām un juridiskajām personām, ņemot vērā ķīmisko vielu bīstamību, daudzumu un lietošanas vai uzglabāšanas apstākļus, jāievēro tāda rūpība un piesardzība un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu cilvēku dzīvības apdraudēšanu, kā arī kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

Ministru kabinets var ierobežot vai aizliegt ķīmiskās vielas ražošanu, ievešanu vai lietošanu, ja, ņemot vērā nacionālo vai starptautisko pieredzi vai zinātniskās izpētes rezultātus, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ķīmiskā viela nodara kaitējumu cilvēku veselībai vai videi vai apdraud cilvēku dzīvību.

Jaunu kaitīgo vielu ievešana, ražošana, lietošana, uzglabāšana un apglabāšana Latvijas Republikā pieļaujama tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

27.pants. Radioaktīvo vielu ražošana, transportēšana, lietošana, uzglabāšana un apglabāšana

Radioaktīvo vielu ražošanas, transportēšanas, lietošanas, uzglabāšanas un apglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

22. Aizstāt 28.pantā vārdus "Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija" ar vārdiem "Labklājības ministrija".

23. 29.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Bīstamie ražošanas un sadzīves atkritumi, kā arī ļoti bīstamās un bīstamās vidi piesārņojošās vielas jāsavāc, jāuzglabā, jāutilizē un jāapglabā īpaši šim mērķim ierīkotos valsts nozīmes poligonos.

Īpaši ierīkojamo valsts nozīmes poligonu izvietojumu nosaka Ministru kabinets.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "republikas " ar vārdu "valsts" un izslēgt vārdus "Latvijas Republikas".

24. 30.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "aizsargzonas" ar vārdu "aizsargjoslas";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Aizsargjoslas tiek projektētas katram īpašam gadījumam teritoriālplānojumā, bet, ja tāda nav, tiek noteiktas atbilstoši likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajiem minimālajiem platumiem."

25. Izslēgt 31.panta otrajā daļā vārdus "saskaņojot ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju".

26. Izteikt 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts ekspertīzes pārvaldes darbību regulē likums "Par Valsts ekoloģisko ekspertīzi"."

27. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa. Dabas aizsardzība".

28. Izteikt 33., 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

"33. pants. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tiek noteiktas teritorijas, kurām ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī liela zinātniska, estētiska, kultūras un rekreācijas vērtība.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek izveidotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

34. pants. Sugu un biotopu aizsardzība

Visas dabīgās sugas un biotopi ir saglabājami, lai nodrošinātu dabas daudzveidību un dabīgos filoģenētiskos procesus.

Lai aizsargātu cilvēku veselību un drošību, apmierinātu neatliekamas sabiedrības intereses, arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, lai novērstu kaitējumu (zaudējumus) videi, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežkopībai (mežsaimniecībai), tiek noteikti īpaši pasākumi un metodes sugu un organismu grupu apsaimniekošanai.

Valsts īpaši aizsargā apdraudētās un retās sugas un biotopus gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, lai pildītu to starptautisko līgumu saistības, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika.

35.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa."

29. Izslēgt 38.panta ceturto daļu.

30. Papildināt 39.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jāiegūst nepieciešamā informācija un jāizvērtē iespējamie draudi videi un cilvēku veselībai, arī avāriju risks un ārējie faktori, un jāveic visi nepieciešamie šo draudu samazināšanas un avāriju novēršanas pasākumi."

31. Aizstāt 40.panta otrajā daļā vārdu "republikas" ar vārdu "valsts".

32. Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdu "republikas" ar vārdu "valsts".

33. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektori.

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.

Vides valsts inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors ir Vides valsts inspekcijas priekšnieks.

Reģionu, rezervātu un aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju direktori.

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors var apturēt vai atcelt reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Reģionu vides aizsardzības galvenie valsts inspektori var apturēt vai atcelt vides valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām."

34. Papildināt likumu ar 44. 1 un 44.2 pantu šādā redakcijā:

"44.1 pants. Vides valsts inspektoru pienākumi

Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli pār:

1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;

2) dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu, piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

3) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;

4) visu veidu atkritumu un organisko atlieku savākšanas, utilizācijas, dezaktivācijas, uzglabāšanas un apglabāšanas noteikumu izpildi un drošumu;

5) ķīmisko vielu uzglabāšanas un lietošanas noteikumu ievērošanu;

6) visu dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

7) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

8) faunas un floras izmantošanas normu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, aklimatizācijas, reaklimatizācijas, krustošanas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas un citu aizsardzības prasību ievērošanu;

9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā, jaunceļamo objektu vietas izvēlē, kā arī esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā.

Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi.

44.2 pants. Vides valsts inspektoru tiesības

Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās;

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

4) apturēt vai aizliegt rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbus, kuri nav paredzēti aizsardzības režīmos;

5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;

7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);

8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzību;

9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus.

Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu."

35. Izslēgt 45. panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas".

36. Izslēgt 46.pantu.

37. Aizstāt 48. pantā vārdus "likumdošanas akti" ar vārdu "likumi".

38. Aizstāt 49.pantā vārdus "pilsoņi un amatpersonas" ar vārdiem "personas".

39. Aizstāt 50.pantā vārdus "Pilsoņus un amatpersonas" ar vārdu "Personas".

40. Izslēgt 51.pantu.

41. Izteikt 52. un 53.pantu šādā redakcijā:

"52. pants. Atbildība par zaudējumu, kas nodarīts, pārkāpjot vides aizsardzības likumus un normatīvos aktus

Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo viņas no pienākuma atlīdzināt zaudējumu, kas nodarīts dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas, pārkāpjot vides aizsardzības likumus un normatīvos aktus, nodarījušas kaitējumu dabai, ir pienākums atjaunot dabas objektu. Ja dabas objekta atjaunošana nav iespējama, vainīgā persona ierobežo un samazina kaitējumu, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju, un atlīdzina ar dabas objekta bojājumiem saistīto zaudējumu.

Atlīdzība par valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem dabas objektiem nodarīto zaudējumu ieskaitāma Latvijas Vides aizsardzības fondā.

53.pants. Vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšana

Vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarīto zaudējumu aprēķina pēc noteiktām nodarītā zaudējuma aprēķināšanas taksēm un apstiprinātas metodikas.

Ja nav apstiprinātas nodarītā zaudējuma aprēķināšanas takses un metodikas, dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam nodarīto zaudējumu aprēķina atbilstoši faktiskajiem izdevumiem likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

42. Izslēgt 54. un 55.pantu.

43. Izteikt 56. un 57.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Prasības par vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu

Tiesības iesniegt prasības par vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu ir:

1) fiziskajām un juridiskajām personām, kuru veselībai, dzīvībai, interesēm vai īpašumam nodarīts zaudējums;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām un prokuroram, ja vides aizsardzības jomā aizskartas valsts vai sabiedrības intereses un īpašums;

3) sabiedriskajām organizācijām un kustībām, ja prasību par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu nav iesniegušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas vai prokurors.

Prasību iesniegšanas un nodarītā zaudējuma novērtēšanas kārtību nosaka Latvijas Civilprocesa kodekss un citi normatīvie akti.

Prasībām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu noilguma nav.

57. pants. Kārtība, kādā izšķir strīdus vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos

Strīdus vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos izšķir likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās institūcijas vai tiesa.

Civiltiesiskos strīdus minētajos jautājumos izskata tiesa."

44. Izslēgt 58. panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Republikas".

45. Papildināt 59.panta tekstu pēc vārda "pārskaitīti" ar vārdu "Latvijas".

46. Izteikt 62. un 63.pantu šādā redakcijā:

"62.pants. Latvijas Republikas piedalīšanās starptautisko vides aizsardzības organizāciju darbībā

Latvijas Republika piedalās starptautisko vides aizsardzības organizāciju darbībā, kā arī Baltijas jūras reģiona vides aizsardzības reģionālo konvenciju izpildē un ir pārstāvēta starptautiskajās ekoloģiskajās organizācijās.

63.pants. Vides piesārņošanas rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšana citām valstīm

Latvijas Republika atlīdzina citām valstīm vides piesārņošanas rezultātā nodarīto zaudējumu saskaņā ar tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī to piemērošanas kārtību."

47. Izslēgt 64.pantā vārdus "departamentu un resoru".

48. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā), vārdus "Latvijas Republikas Ministru Padome" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā), vārdus "Latvijas Republikas Augstākā Padome" (attiecīgā locījumā) - ar vārdu "Saeima" (attiecīgā locījumā), vārdus "Valsts ekoloģiskā ekspertīze" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "Vides valsts ekspertīze" (attiecīgā locījumā) un vārdus "dabas resursu lietošana" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "dabas resursu izmantošana" (attiecīgā locījumā).

Pārejas noteikumi

1. Atzīt ar 1997.gada 1.martu par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 10.oktobra lēmumu "Par nolikuma "Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 24 "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 22.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 11.jūnijā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!