• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jauns Latvijas vēstnieks Ukrainā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1997., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43831

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Valsts prezidenta - Bulduru, Saldus un Apguldes lauksaimniecības skolu direktori

Vēl šajā numurā

11.06.1997., Nr. 141

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jauns Latvijas vēstnieks Ukrainā

Vakar, 10.jūnijā, Rīgas pilī Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli jaunajam Latvijas Republikas vēstniekam Ukrainā Pēterim Vaivaram.

Pēteris Vaivars, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā, dzimis 1963.gada 17.jūlijā Rūjienā. Pēc profesijas Pēteris Vaivars ir inženieris, 1986.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Elektronikas un automātikas fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas divus gadus turpat, augstskolā, strādājis studentu sabiedriskajās organizācijās, bet pēc tam vadīja studentu nodaļu Latvijas komjaunatnes Centrālajā komitejā. No 1990.līdz 1992.gadam Pēteris Vaivars darbojies Latvijas jaunatnes organizāciju komitejā. No 1992. gada strādā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, sākumā Ziemeļeiropas valstu nodaļā, kļūstot par tās vadītāju, bet no 1995.gada bija Latvijas vēstniecības Helsinkos pirmais sekretārs. 1995.gadā Pēteris Vaivars beidza starptautisko attiecību kursus Nīderlandē.

Pēteris Vaivars ir precējies, ģimenē aug dēls. Vēstnieks bez dzimtās valodas prot angļu un krievu valodu.

Pasniedzot vēstniekam Pēterim Vaivaram akreditācijas rakstu, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

“Jūsu ekselence, pasniedzu jums ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka akreditācijas vēstuli Ukrainas Republikā.

Šobrīd mūsu valstu attiecības raksturo draudzība, sapratne un savstarpējais atbalsts. Tās ir mūsdienīgas laikmeta garam atbilstošu tautu attiecības, kas savā attīstībā izgājušas kopēju dramatisku vēstures ritmu. Abu valstu attiecības rūdījuši kopēji centieni un kopēji mērķi — stabilitāte, drošība un labklājība.

Latvijas aktīvā ārpolitiskā darbība ir virzīta uz valsts starptautisko pozīciju un prestiža nostiprināšanu. Latvijas konsekventās reformas, pāreja uz tigus ekonomiku un demokrātiju ir tas vienīgais pašreizējais ceļš, kas veido apstākļus tautas interešu ievērošanai. Latvijas tautas nākotne un identitātes saglabāšana ir rodama nepārtrauktā atceļā uz dabisko eiropeisko vidi, vidi, kuras vienojošās vērtības un ideālus izprotam, kuras sastāvdaļa esam bijuši vienmēr. Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir arī ar Latvijas līdzdalību veidojamās jaunās Eiropas struktūras, kas nodrošinās kontinenta stabilitāti, mieru un labklājību nākotnē.

Ukrainas un Latvijas attiecības droši balstās uz pamatos izveidotu līgumu bāzi, kas dod iespējas padziļinātai un savstarpēji izdevīgai sadarbībai. Attiecību un sadarbības intensifikācija un tālākā attīstība ir pamats, kam jākļūst par Latvijas pārstāvju darbības moto. Izveidotajām attiecībām jādod lielāka atdeve un jāaptver aizvien jaunas jomas. Tautām strauji jākāpina labklājības līmenis. Tas varētu būt šodien būtiskākais abām valstīm.

Darāmā, kā jūs redzat, ir daudz. Izpratne abām valstīm daudzos jautājumos ir vienojoša un savstarpēji saprotoša. Atliek tikai ķerties pie darba. Novēlu jums veiksmi un panākumus jūsu jaunajā amatā!”

Vēstnieks Pēteris Vaivars savā atbildes runā teica:

“Godājamais Valsts prezidenta kungs! Uzņemoties godpilnos un ļoti atbildīgos Latvijas vēstnieka pienākumus Ukrainā, es vēlos apliecināt, ka darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai godam pārstāvētu mūsu valsts intereses šajā zemē. Es centīšos attīstīt Latvijas ekonomisko, politisko un kultūras dialogu, sekmējot valstiskumu un neatkarības nostiprināšanu abās valstīs un veicinot mūsu sadarbību starptautiskajā procesā.

Ukrainas teritorija ir gandrīz desmit reizes lielāka, un tajā dzīvo gandrīz divdesmit reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!